Ja darbinieks tiek sūtīts uz Eiropas Savienības dalībvalsti uz divām dienām veikt kādu nelielu remontu uzņēmuma klienta objektā, vai tā ir darbinieka nosūtīšana, par kuru jāizmaksā komandējuma nauda 30% apmērā? Ja tā, tad kādos gadījumos vispār rodas komandējums, par kuru var izmaksāt dienas naudu 100% apmērā? Un kas notiek gadījumos, ja darbinieks ir nosūtījumā, bet dienas nauda izmaksāta 100% apmērā? Vai 70% no dienas naudas skaitās kā kompensācijas pārsnieguma daļa, par kuru jāsamaksā algas nodokļi?

Šā gada 5. janvārī stājās spēkā ilgi gaidītās izmaiņas Darba likumā, kas regulē darbinieku nosūtīšanas jautājumus. Izskatīsim svarīgākos darba samaksas jautājumus, kas jāzina, nosūtot darbinieku no Latvijas strādāt citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir nosūtījusi darbiniekus veikt darbu Vācijā, par to maksājot dienas naudu un darba algu. Arī izmitināšanas izmaksas no saviem līdzekļiem sedz SIA, pārskaitot naudu Vācijas fiziskai personai, kam darbiniekiem noslēgts līgums. Vai tas ir pareizi? Vai SIA nav jāietur nodoklis par nerezidentam – fiziskai personai – izmaksāto naudu?

Vai uzņēmumam, kas ir pieteicis darbinieku atbalstam algas subsīdijai, būtu jāinformē darbinieks un jāietur darbiniekam izmaksātā algas starpība, ja tā ir lielāka nekā aprēķinātā? Vai šī summa jāapliek ar algas nodokļiem, jāveic labojumi deklarācijā un nodokļi jāsamaksā valstij?

Darbinieks uzrakstījis atlūgumu pārbaudes laikā. Pieņemts darbā 2020. gada 6. novembrī, diemžēl vairāku darbnespējas lapu B dēļ nav strādājis. Pēc kāda principa aprēķināma neizmantotā atvaļinājuma kompensācija?

Darba likumā ir veikti grozījumi, un ir radušās neskaidrības par darbinieku nosūtīšanu uz Eiropas Savienību. Vai saskaņā ar Darba likuma 14.2 panta 3. daļas 5. apakšpunktu darbiniekam ir jāmaksā tās valsts noteiktā alga, uz kur viņš ir nosūtīts? Piemēram, ja darbinieks dodas uz Zviedriju, tad jāmaksā Zviedrijas normatīvos aktos noteiktā darba alga?

Ja darbiniekiem noteikts summētais darba laiks, vai jāievēro Labklājības ministrijas aprēķinātās minimālās stundas tarifa likmes? Vai uz summētā darba laiku attiecas Darba likuma 74. panta 1. daļas 8. punkts – jāaprēķina atlīdzība, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā?

Būvniecības uzņēmumā tiek pieņemti darbinieki uz darba līguma pamata, nosakot normālo darba laiku un vienojoties par darba algu 780 EUR mēnesī. Gadījumos, kad darbinieks nostrādā nepilnu mēnesi, alga tiek aprēķināta atbilstoši faktiski nostrādātajam darba dienām – 780 EUR dalot ar darba dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar nostrādātam darba dienām. Bet, ja aprēķina stundas likmi, dažos mēnešos sanāk mazāk par minimālo stundas tarifa likmi būvniecības nozarē, kas ir 4,67 EUR. Vai šajos mēnešos mums papildus jāaprēķina alga līdz minimālajai stundas tarifa likmei būvniecības nozarē, neskatoties uz to, ka darbiniekam ir noteikta mēneša alga 780 EUR, kas atbilst ģenerālvienošanai būvniecības nozarē?

Darbiniekam noteikts summētais darba laiks ar trīs mēnešu pārskata periodu. Jautājums ir par virsstundu darbu – vai to nosaka Darba likuma 140. panta 4. punkts (aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā) vai arī 136. panta 5. daļas ierobežojums (virsstundas nedrīkst pārsniegt vidēji 8 stundas 7 dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz 4 mēnešus)?

Jautājums par papildu darbu projektā – darba līgumā noteikts, ka darbinieks pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darba pienākumus Eiropas Savienības (ES) projektā un par šo darbu saņem atbilstošu piemaksu (kā akorda algu). Vai es pareizi saprotu, ka, neskatoties uz to, ka kādā mēnesī darbinieks ir bijis atvaļinājumā dažas dienas, piemēram, piecas dienas, vai ir slimības lapa, ikmēneša piemaksa par papildu darbu ES projektā nemainās, jo tos pienākumus viņš ir paveicis pilnībā – laikā, kad bija darbā?

Covid-19 krīzes skartais darba devējs nenodarbina darbinieku no 2020. gada 22. līdz 31. martam. Par šo dīkstāves periodu darbiniekam tiks izmaksāts dīkstāves pabalsts no valsts budžeta. Darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, viņš strādā saskaņā ar darba grafiku. Līdz 22. martam darbinieks ir nostrādājis 130 stundas. Darba līgumā ir atrunāts, ka virsstundu aprēķināšanai pārskata periods ir viens mēnesis. Kurš periods jāņem vērā virsstundu aprēķināšanai – no 1. līdz 21. martam (normālais darba laiks par šo periodu ir 120 stundas) vai pilns kalendārais mēnesis (176 stundas)?

Uzņēmuma darbinieki atrodas dīkstāvē, kas saistīta ar Covid-19 izplatību un valstī noteikto ārkārtējo situāciju. Uzņēmums iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par dīkstāves pabalsta piešķiršanu darbiniekiem. Nav skaidrs, vai dīkstāves periodā uzņēmumam vēl joprojām ir pienākums izmaksāt slimības naudu par darbinieka darbanespējas lapu A vai arī darbiniekam valsts izmaksātais dīkstāves pabalsts jau sedz arī darbanespējas lapas A apmaksu.

Kā pareizi labot darbinieka darba algu, ja ir pieļauta kļūda aprēķinā un izmaksā? Ievadot nodokļu likmes grāmatvedības programmā, “0” kļūdaini tika ielikta ailītē “speciālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme”, nevis “neapliekamais minimums”. Darbiniekam 6 mēnešus netika pareizi ieturēts IIN, līdz ar to alga mēnesī tika pārmaksāta vidēji par 120 eiro. Darbinieks nepiekrīt ieturējumiem. Vai drīkst veikt algas pārrēķinu, aprēķinot IIN, un pārmaksāto algu norakstīt zaudējumos? Vai arī vajag pārrēķināt bruto algu, lai varētu aprēķināt visus nodokļus un būtu pareiza izmaksa?

Radusies neskaidrība par dienas naudas izmaksas apmēru gadījumā, ja darbinieks tiek norīkots komandējumā Latvijas teritorijā uz vienu dienu, bet komandējums ilgt no agra rīta līdz pat vēlam vakaram (darbinieks dodas uz semināru, piemēram, no Daugavpils uz Rīgu). Vai dienas naudu var maksāt pilnā apmērā? Vai tikai daļēji? Ir dzirdēti komentāri no Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, ka ja atgriežas no komandējuma šīs pašas dienas vakarā (neskatoties uz vēlo laiku), dienas nauda nepienākas. Ja tomēr darba devējs izmaksā 8 eiro, tad tie ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Šķetināsim darba devēja un darbinieka domstarpības par darba samaksas aprēķiniem! Kuram taisnība?