Šī gada 1.janvārī spēkā stājās izmaiņas Darba likumā (DL). Lai gan kopumā grozījumu ir daudz, darba līgumu saturā un noslēgšanas kārtībā ir mainījušās tikai dažas būtiskas lietas. Noskaidrosim, kādas ir izmaiņas, kas attiecas uz darbinieku apmācību izdevumu segšanu.

Darba likumā (DL) ir pretrunas starp 152.pantu un 154.pantu. DL 152.pantā noteikts, ka laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku. Savukārt DL 154.pantā noteikts, ka atvaļinājumus, kas piešķirti saistībā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita. Kā tad īsti ir - grūtniecības un dzemdību atvaļinājums dod vai nedod tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu? Kā pareizi uzskaitīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma periodu - līdz grūtniecības atvaļinājumam vai līdz bērna kopšanas atvaļinājumam?

Mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā darba devējiem ir pieejams arvien vairāk līdzekļu, lai nodrošinātu darbinieku kontroli un darba procesa uzraudzību darba vietās un pat ārpus tām. Cik tālu var sniegties darba devēja kontroles robežas? Šajā rakstā un tā turpinājumos informēšu par darbinieku kontroles un darba procesa uzraudzības veidiem.

Atsevišķās nozarēs, lai saņemtu atalgojumu par paveikto darbu, izplatīta prakse ir autora līgumu slēgšana. Šādu atlīdzību varētu saņemt, piemēram, datorspeciālisti, žurnālisti, rakstnieki, arhitekti, mākslinieki, tulki, pasniedzēji un vēl daudzu citu nozaru speciālisti ar radoša darba raksturu. Tomēr, slēdzot autora līgumus, ir būtiski zināt atbildes uz vairākiem jautājumiem, lai nerastos domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vai lai šādu domstarpību gadījumā taisnība būtu uzņēmumam.

Obligātajā veselības pārbaudē (OVP) darbiniekam konstatēts, ka datora lietošanai jānēsā brilles, bet darbiniekam līdz šim briļļu nav bijis. Kā jārīkojas darba devējam? Vai uzņēmumam jāsedz šīs izmaksas obligāti? Vai ir jānosaka kāds summas limits? Un kā ir klasificējami šādi izdevumi?

Vai darbiniekiem, kuri strādā birojā pie datora, veselības pārbaude (konkrēti – redzes pārbaude) pirms stāšanās darbā ir obligāta?

Uzņēmuma darbiniekiem ir noteikts summētais darba laiks saskaņā ar grafiku, bet daudzi darbinieki studē un paši izvēlas strādāt mazāk stundu, nekā atbilst pilnai slodzei. Tas var būt gan 3 stundas nedēļā (sesiju laikā), gan pat 50 stundas (brīvlaikos, vasarā), tādēļ pusslodze arī neder. Pašlaik darba līgumos darba laiks ir norādīts šādi: Ievērojot Darbinieka veicamā darba raksturu, Darbinieks un Darba devējs saskaņā ar Darba likuma (DL) 140.panta noteikumiem ar šo vienojas, ka Darbiniekam tiek noteikts summētais darba laiks ar 2 (divu) mēnešu pārskata periodu. Darbinieks netiek nodarbināts ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Darba devējs laikus iepazīstina Darbinieku ar konkrētiem darba grafikiem.

Sabiedriskā autobusa vadītājiem noteikta stundu likme. Darba līgumā norādīts summētais darba laiks saskaņā ar grafiku, līdz ar to katru dienu tiek nostrādāts atšķirīgs stundu skaits. Samaksa veidojas atkarībā no tā, kādos maršrutos autobusa vadītājs brauc. Samaksa dažādos maršrutos atšķiras, un vienā dienā vadītājs brauc dažādos maršrutos. Kā pēc jaunās kārtības rēķināt atvaļinājuma naudu, ja nav iespējams uzskaitīt nostrādāto dienu skaitu, bet ir tikai stundu uzskaite?

Iepriekšējā publikācijā aplūkojām daļu no apjomīgajiem grozījumiem Darba likumā (DL) - izmaiņas darba attiecību nodibināšanā un izbeigšanā, nodarbinātības ierobežojumos un darbinieku disciplināratbildības regulējumā.

12.11.2014. izsludināti apjomīgi grozījumi Darba likumā (DL), kuri stāsies spēkā 01.01.2015. Šie grozījumi ietekmēs gan darba devējus, gan ņēmējus, jo tie skar dažādus ar darba tiesībām saistītus jautājumus: darba attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, maksājumu un ieturējumu aprēķināšanas noteikumus, darba un atpūtas laika uzskaites organizēšanu u.c. Šajā un nākamajā publikācijā aplūkošu būtiskākos jauninājumus.

Vai arodbiedrība var segt biedrības biedram medicīniskos izdevumus, ja tiek iesniegti ārstniecības čeki?

Esam pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Sargi strādā saskaņā ar grafiku pa 24 stundām no 9.00 rītā līdz nākamās dienas 9.00, pēc tam 3 dienas ir brīvas. Darba samaksa noteikta kā pastāvīgā alga 200 EUR un atlīdzības mainīgā daļa 120 EUR. Vai šajā gadījumā jāmaksā papildus par nakts stundām no 22.00 līdz 6.00?

Kā pareizi būtu jāaprēķina samaksa par papildu darbu Ziemassvētkos - 24., 25., 26.decembrī? Uzņēmuma dažiem darbiniekiem 26.decembrī būs jāstrādā 4 stundas. Vai par šīm 4 stundām jāmaksā kā par virsstundām un arī kā par stundām svētku dienā? Kā jāveic samaksa, ja darbinieks vēlas šajā dienā paņemt brīvdienu (darbiniekiem ir noteikta mēneša amatalga)?

Drīz noslēgsies kārtējais darba gads, un, kā ierasts, gada pēdējā ceturksnī tiek sagatavots jaunais darba laika kalendārs nākamajam gadam.

Nav liels noslēpums, ka mūsu Darba likums (DL) jautājumos par darba samaksas aprēķināšanu orientēts tikai un vienīgi uz normālo darba laiku. Kā veikt apmaksu citā veidā nodarbinātām personām, grāmatvežiem jārūpējas patstāvīgi pēc sava prāta un izpratnes. Protams, ir definīcijas, kas ir summētais, maiņu un nepilnais darba laiks, bet kaut kā nejauši aizmirsts paskaidrot, kādā veidā būtu jāveic attaisnotās prombūtnes (atvaļinājumi, slimības nauda, DL 74.pantā minētie gadījumi) apmaksa darbiniekiem, kas nodarbināti citādāk nekā normālo darba laiku.