2010.gadā sabiedrība ar ierobežotu atbildību tika pasludināta par maksātnespējīgu. Visi darbinieki, kuriem nebija izmaksāta darba alga un atvaļinājuma kompensācija, maksātnespējas administratoram noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedza prasību. Administrators ir pieprasījis un no uzņēmuma saņēmis neizmaksātās algas aprēķinus, darbinieku personīgo kontu kartiņu pārskatus utt. Līdz šim brīdim darbinieki nav saņēmuši ne algu, ne arī kādu paskaidrojumu. Uzņēmuma maksātnespējas procedūra arī vēl nav pabeigta (iespējams, tiks pabeigta šogad). Kur vērsties darbiniekiem, un cik likumīgi rīkojas administrators?

Darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks. Vidēji mēnesī viņš strādā 19 dienas pa 1 stundai dienā, un darbiniekam ir noteikta minimālā stundas tarifa likme. 2015.gada februārī darbinieks dodas atvaļinājumā. Kā pareizi aprēķināt atvaļinājuma naudu?

01.01.2015. spēkā stājušies apjomīgi grozījumi Darba likumā (DL). 12.02.2015. publikācijā "Kam jāmaksā par darbinieku apmācībām?" rakstījām par izmaiņām, kas attiecas uz darbinieku apmācību izdevumu segšanu. Šoreiz – par uzteikuma paziņošanu un darba līgumu ar valdes locekli.

Darbinieku vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtība ir noteikta Darba likuma (DL) 75.pantā. Šis ir viens no likuma pantiem, ko darba devēji izmanto visbiežāk, jo vidējā izpeļņa ir jāaprēķina visiem darbiniekiem ikgadējā atvaļinājuma, papildu atvaļinājuma, kā arī citos gadījumos. No šī gada vidējās izpeļņas aprēķināšanā ir vairākas izmaiņas.

Uzņēmuma (SIA) darbības joma ir meža izstrādes pakalpojumi Nīderlandē un Latvijā. Uzņēmuma īpašnieks ir arī tā darbinieks. Vai darba laiks, ko šis darbinieks pavada Nīderlandē meža izstrādes darbos, ir komandējums, un vai viņam var maksāt dienas naudu 29 EUR un segt ceļa izdevumus par lidmašīnas biļetēm? Par dzīvošanu Nīderlandē tiek izrakstīts rēķins, ko apmaksā uzņēmums. Vai uzņēmums rīkojas pareizi?

Darba likuma (DL) jaunākie grozījumi, kas stājās spēkā 01.01.2015., attiecas arī uz vairākām normām par virsstundām. Der zināt, kas ir virsstundu darbs, kā to uzskaitīt un kādi ir likumā noteiktie ierobežojumi.

31.01.2015. darbinieks tiek atbrīvots no darba saskaņā ar Darba likuma (DL) 101.panta 1.daļas 9.punktu (darbinieku skaita samazināšana). Kā aprēķināt atlaišanas pabalstu atbilstoši DL 112.panta nosacījumiem (3 mēnešu vidējās algas apmērā), ja noteikta mēneša alga 810 EUR, bet darbinieks strādā 4 dienas nedēļā un saņem attiecīgi mazāk?

Šī gada 1.janvārī spēkā stājās izmaiņas Darba likumā (DL). Lai gan kopumā grozījumu ir daudz, darba līgumu saturā un noslēgšanas kārtībā ir mainījušās tikai dažas būtiskas lietas. Noskaidrosim, kādas ir izmaiņas, kas attiecas uz darbinieku apmācību izdevumu segšanu.

Darba likumā (DL) ir pretrunas starp 152.pantu un 154.pantu. DL 152.pantā noteikts, ka laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku. Savukārt DL 154.pantā noteikts, ka atvaļinājumus, kas piešķirti saistībā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita. Kā tad īsti ir - grūtniecības un dzemdību atvaļinājums dod vai nedod tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu? Kā pareizi uzskaitīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma periodu - līdz grūtniecības atvaļinājumam vai līdz bērna kopšanas atvaļinājumam?

Mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā darba devējiem ir pieejams arvien vairāk līdzekļu, lai nodrošinātu darbinieku kontroli un darba procesa uzraudzību darba vietās un pat ārpus tām. Cik tālu var sniegties darba devēja kontroles robežas? Šajā rakstā un tā turpinājumos informēšu par darbinieku kontroles un darba procesa uzraudzības veidiem.

Atsevišķās nozarēs, lai saņemtu atalgojumu par paveikto darbu, izplatīta prakse ir autora līgumu slēgšana. Šādu atlīdzību varētu saņemt, piemēram, datorspeciālisti, žurnālisti, rakstnieki, arhitekti, mākslinieki, tulki, pasniedzēji un vēl daudzu citu nozaru speciālisti ar radoša darba raksturu. Tomēr, slēdzot autora līgumus, ir būtiski zināt atbildes uz vairākiem jautājumiem, lai nerastos domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vai lai šādu domstarpību gadījumā taisnība būtu uzņēmumam.

Obligātajā veselības pārbaudē (OVP) darbiniekam konstatēts, ka datora lietošanai jānēsā brilles, bet darbiniekam līdz šim briļļu nav bijis. Kā jārīkojas darba devējam? Vai uzņēmumam jāsedz šīs izmaksas obligāti? Vai ir jānosaka kāds summas limits? Un kā ir klasificējami šādi izdevumi?

Vai darbiniekiem, kuri strādā birojā pie datora, veselības pārbaude (konkrēti – redzes pārbaude) pirms stāšanās darbā ir obligāta?

Uzņēmuma darbiniekiem ir noteikts summētais darba laiks saskaņā ar grafiku, bet daudzi darbinieki studē un paši izvēlas strādāt mazāk stundu, nekā atbilst pilnai slodzei. Tas var būt gan 3 stundas nedēļā (sesiju laikā), gan pat 50 stundas (brīvlaikos, vasarā), tādēļ pusslodze arī neder. Pašlaik darba līgumos darba laiks ir norādīts šādi: Ievērojot Darbinieka veicamā darba raksturu, Darbinieks un Darba devējs saskaņā ar Darba likuma (DL) 140.panta noteikumiem ar šo vienojas, ka Darbiniekam tiek noteikts summētais darba laiks ar 2 (divu) mēnešu pārskata periodu. Darbinieks netiek nodarbināts ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā. Darba devējs laikus iepazīstina Darbinieku ar konkrētiem darba grafikiem.

Sabiedriskā autobusa vadītājiem noteikta stundu likme. Darba līgumā norādīts summētais darba laiks saskaņā ar grafiku, līdz ar to katru dienu tiek nostrādāts atšķirīgs stundu skaits. Samaksa veidojas atkarībā no tā, kādos maršrutos autobusa vadītājs brauc. Samaksa dažādos maršrutos atšķiras, un vienā dienā vadītājs brauc dažādos maršrutos. Kā pēc jaunās kārtības rēķināt atvaļinājuma naudu, ja nav iespējams uzskaitīt nostrādāto dienu skaitu, bet ir tikai stundu uzskaite?