Mums ir ēka, kas tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tā ir ieķīlāta AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", visus nodokļus uzņēmums maksā patstāvīgi. Lai uzturētu ēku labā stāvoklī, tika nomainīti logi, durvis, nokrāsotas sienas, nomainīts grīdas segums, uzstādīti kondicionieri - visu to pieprasa Pārtikas un veterinārais dienests. Vai tiešām šādi izdevumi ir uzskatāmi par nesaistītiem ar saimniecisko darbību?

Daļai mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju 2019.gadā būs jāpāriet uz citu nodokļu maksāšanas režīmu, savukārt daļai būs jāizvērtē, vai ir izdevīgi turpināt maksāt šo nodokli. Lēmums jāpieņem līdz šā gada 15.decembrim.

Lūdzam paskaidrot, kā gada beigās Elektroniskās deklarēšanas sistēmā fiziskai personai tiks atspoguļota iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa vai parāds! Vai Valsts ieņēmumu dienests automātiski aprēķinās, cik neapliekamais minimums pienācās par šo gadu, cik tas faktiski piemērots un kāds ir nodokļa rezultāts – piemaksa vai atmaksa?

Vai no 2018.gada 1.janvāra, izmaksājot dividendes ārvalstniekiem un piemērojot šīm dividendēm uzņēmumu ienākuma nodokli jaunajā režīmā, drīkst izmantot Latvijas noslēgtajās nodokļu konvencijās dividendēm paredzētās nodokļu likmes?

Mūsu uzņēmums ir apdrošinājis valdes locekļa civiltiesisko atbildību. Un ir radusies neskaidrība, vai saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šādas apdrošināšanas atlīdzībai būtu jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Un kā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām?

Līdz ar jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma spēkā stāšanos 2018.gada 1.janvārī, kas būtiski mainīja uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu, mainījās arī nodokļa atvieglojumu principi veiktajiem ziedojumiem. Tuvojoties gada beigām, kad parasti ir vērojama lielāka ziedotāju aktivitāte, ir lietderīgi izsvērt jaunā likuma normu nosacījumus un iespējas piemērot tajā noteiktos atvieglojumus.

Balstoties uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 130.punktu, sadalot peļņu dividendēs, kas iegūta līdz 2017.gada 31.decembrim, un izmaksājot šīs dividendes 2018. vai 2019.gadā, ir jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10% apmērā. Komerclikuma (KL) 161.panta 6.punktā ir teikts, ka dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā. Vai šis KL pants būtu attiecināms uz peļņu, kas nav sadalīta (nav lēmuma par peļņas sadali), vai tomēr šis pants attiecas tikai uz tām dividendēm, kas ir sadalītas, bet nav izmaksātas? Cik senu peļņu uzņēmums drīkst dalīt dividendēs? Vai 2004., 2005.gadā gūtu peļņu drīkst sadalīt dividendēs 2018. vai 2019.gadā?

Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kuram mūsu uzņēmums sniedz būves montāžas pakalpojumus Šveicē, pats ražo būvi Latvijā un eksportē to uz Šveici. Mūsu uzņēmums ir PVN maksātājs Latvijā, un saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25.pantu šāda pakalpojuma sniegšanas vieta ir Šveice. Kā saprotam, Šveicē nav iespējams reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, viņiem šāda vai līdzīga nodokļu reģistra nav. Sakiet, lūdzu, kā mums būtu jāizraksta rēķins mūsu partnerim - Latvijas PVN maksātājam - par sniegtajiem montāžas pakalpojumiem? Un kā mums šo darījumu pareizi atspoguļot PVN deklarācijā? Kurš no mums maksā PVN valsts budžetā?

Pieprasot uzziņu Valsts ieņēmumu dienestam, ir svarīgi detalizēti aprakstīt uzņēmuma darbības specifiku un jautājumu formulēt precīzi, citādi uzziņā sniegtā atbilde var kļūt uzņēmumam neizdevīga, kā tas ir sanācis šajā publikācijā izskatītajā gadījumā.

Darbiniekam izmaksāts bēru pabalsts 250 eiro apmērā sakarā ar viņa radinieka nāvi. Pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ja uzņēmumam atskaišu periods ir viens mēnesis, kurā mēnesī ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis – mēnesī, kad pabalsts izmaksāts?

Latvijā reģistrēts SIA “B” nopirka un piegādāja uz Latviju iekārtu no Krievijas uzņēmuma. Tālāk SIA “B” iekārtu pārdeva Čehijas uzņēmumam. Čehijas uzņēmumā iekārtu uzstādīja Krievijas uzņēmums pēc SIA “B” pasūtījuma. Visi iesaistītie uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji savās valstīs. Vai šim darījumam PVN ir jāpiemēro reversā kārtībā un jāuzrāda PVN deklarācijas 54. un 63.rindā? Un vai informācija par darījumu ir jānorāda PVN deklarācijas pielikuma PVN 1 “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” 1.daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” ar kodu N? Vai varbūt PVN nepiemēro?

Šī gada jūlijā Eiropas Savienības Tiesā izskatīts vērā ņemams spriedumslietā Nr.C-320/17 “Marle Participations SARL” par holdinga tiesībām atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli par izdevumiem, kas saistīti ar holdinga pārstrukturēšanu.

Kas jānorāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā par 2018.gadu? Jautājumi ir par konkrētām deklarāciju rindām.

Vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nevajadzētu automātiski novirzīt nodokļu pārmaksu aktuālā nodokļu parāda segšanai? Par parādu tiek aprēķināts sods, nodokļu maksātāja reitings krītas, pārmaksa paliek nemainīga, VID uz iesniegumu par pārmaksas novirzīšanu atbild ļoti gausi un turpina rēķināt sodu. Vai tā nav neloģiska situācija? Kā uzņēmējam rīkoties? Vai ir kāds likums, kas nosaka rīcības sekvenci un atbildību šādos gadījumos?

Katrai personai, kas gūst ienākumus, ir pienākums uzzināt, vai un kādas saistības tai rodas ar valsti nodokļu maksāšanas jomā. Viens no šādiem ienākuma gūšanas veidiem ir darījumi ar nekustamo īpašumu. Regulējošo likumu nepareiza interpretācija, nevīžīga attieksme pret savu pienākumu, kā arī ļaunprātīga izvairīšanās no nodokļu samaksas ir pamati gadījumiem, kad starp valsti un iedzīvotājiem rodas strīdi par nodokļu maksāšanas pienākuma izpildi.