Jautājums ir radies par fizisko personu – bezcerīgo debitoru parādu norakstīšanu no namu pārvaldnieka bilances saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju. Lai būtu iespēja norakstīt zaudētos debitoru parādus UIN vajadzībām, ir jābūt ievērotiem 3 obligātiem nosacījumiem, kas namu pārvaldnieka uzņēmumā tika ievēroti. Kā pareizi saprast šo punktu - ja izpildās iepriekš nosauktie obligātie 3 nosacījumi, izdevumos var iekļaut fizisko personu zaudētos parādus, ja attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no kreditora (uzņēmuma, kas samazina apliekamo ienākumu) taksācijas gada neto apgrozījuma un ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, bet parāda piedziņa tiesas ceļā netiek veikta, jo debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tā atgūšanu saistītie izdevumi?

Jau drīz būs 20.jūlijs, kad daudzi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji iesniegs 1.deklarāciju, kas jāaizpilda atbilstoši jaunajam nodokļa aprēķina modelim. Daudzi, tomēr ne visi – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā skaidrots, ka deklarācija jāiesniedz tikai tad, ja nodokļa maksātājam par periodu no 01.01.2018. līdz 30.06.2018. veidojas ar UIN apliekams objekts.

Pienākums ievērot tirgus cenu darījumos starp saistītām personām nav nekas jauns. Tāpat ir zināms, neievērojot darījuma tirgus cenu, var būt jāveic transfertcenu korekcijas. Šoreiz analizēsim, vai šīs korekcijas ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), pievienotās vērtības nodokli (PVN) un darījuma muitas vērtību.

Latvijas uzņēmums saņēma rēķinu no ofšora uzņēmuma Honkongā par dokumentu tulkošanu un noformēšanu. Rēķins tika apmaksāts. Kā šādam darījumam būtu jāpiemēro uzņēmumu ienākuma nodoklis un kā darījumu parādīt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā?

Uzņēmuma pamatdarbība ir investēšana ārvalstu uzņēmumu akcijās. Kad tiek saņemtas dividendes no ārvalstu uzņēmumiem (Amerikas Savienotās Valstis, Vācija), no šīm dividendēm jau ir ieturēts attiecīgās valsts UIN. Vai šogad jāmaksā nodoklis par no ārvalstīm saņemtajām dividendēm? Ja nav jāmaksā, vai šis ārvalstīs samaksātais UIN būtu norādāms attiecīgā mēneša, kad saņemtas dividendes, UIN deklarācijā un jāsamaksā Latvijas UIN?

Uzņēmumam 2017.gada (taksācijas periods 01.01.2017 – 31.12.2017.) finanšu rezultāts ir peļņa, kas netiek sadalīta dividendēs. Vai uzņēmumam ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), ja peļņa netiek sadalīta dividendēs, bet tiek atstāta tā saimnieciskajai darbībai?

Uzņēmumam ir noslēgts Naudas pārvaldes līgums ar saistīto uzņēmumu. Gadījumos, kad konta atlikums nesasniedz noteikto limitu, konts tiek papildināts līdz noteiktai summai vai otrādi – kreditēts līdz noteiktai summai. Grāmatvedības uzskaitē summas ir atspoguļotas bilances aktīvā kā atvērtais depozīts. Vai tāda veida darījumi ir apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli?

Latvijas juridiskā persona izsniegusi aizdevumu Krievijas Federācijas uzņēmumam. Paredzēts, ka Krievijas uzņēmums par saņemto aizdevumu maksā ikmēneša procentus, par kuriem tiek izrakstīti rēķini. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā protokolu” (Likums) 11.panta nosacījumiem Krievijas uzņēmums, veicot procentu samaksu, no tā ietur un nomaksā savā valstī ienākuma nodokli 10% apmērā. Kā būtu jāgrāmato saņemtie procentu maksājumi, no kuriem ieturēts nodoklis?

01.01.2018. stājies spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (UIN likums), nosakot konceptuāli jaunu šī nodokļa aprēķinu kārtību. Līdz ar to uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija par 2017.gadu ir pēdējā, kas jāsagatavo atbilstoši iepriekš spēkā esošajai sistēmai. Kas, sagatavojot 2017.gada UIN deklarāciju un veicot finanšu plānošanu nākamajiem periodiem, jāievēro papildus jau ierastajām darbībām?

Cerams, ka uzņēmumi arī 2018.gadā un turpmāk, tāpat kā līdz šim, ziedos labdarībai, neskatoties uz to, ka ziedojumi gan līdz 2017.gada beigām, gan pēc tam uzskatāmi par ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām.

Saistībā ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (UIN likums) radušās vairākas neskaidrības, kā pareizi traktēt un grupēt ar saimniecisko darbību saistītās un nesaistītās izmaksas.

Gaidījām, gaidījām un sagaidījām – pagājušā gada novembra beigās beidzot publicēti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" (Noteikumi)! Noteikumos iekļauti skaidrojumi vairākām situācijām.

Uzņēmums (Latvijas nodokļu maksātājs) plāno nogādāt savas preces testēšanai un sertificēšanai Lietuvas uzņēmumam, kas ir šīs valsts nodokļu maksātājs. Pēc pakalpojumu sniegšanas Lietuvas firma izrakstīs Latvijas uzņēmumam rēķinu par preču paraugu testēšanu un sertificēšanu. Vai konkrētajā gadījumā atlīdzībai par Lietuvas uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem jāpiemēro UIN, uzskatot tos par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem?

UIN likuma 11.panta 5.daļā noteikts: "Taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi samazina par atmaksāto aizdevuma summu, ja kādā no pirmstaksācijas periodiem aizdevumu summa bija iekļauta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.1pantu aizdevums bija aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli." Vai par šādiem aizdevumiem ar UIN apliekamo bāzi samazina arī tad, ja aizdevumam ir piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un tā iepriekš par šo aizdevumu nav tikusi palielināta? No likuma izriet, ka ir pietiekami, ja aizdevumam ticis aprēķināts IIN.

Darījumos, kuros iesaistīti nerezidenti, nereti tiek pieļautas neprecizitātes, kas liek maksāt papildu nodokli. Tādēļ svarīgi jau laikus saprast ar nerezidentiem saistīto nodokļu likumu izmaiņu būtību.