Valsts ieņēmumu dienests 2019. gada pavasarī saimnieciskās darbības veicējam ir sniedzis uzziņu par to, kā gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumā un ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā jāuzrāda ieņēmumi, kas gūti, atsavinot lauksaimniecības pamatlīdzekli. Un tā ir par labu nodokļu maksātājiem!

Vai fiziskai personai, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētam saimnieciskās darbības veicējam, kura nodarbojas ar sava personīgā nekustamā īpašuma izīrēšanu/iznomāšanu, gada ienākumu deklarācijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā summā jāiekļauj arī saņemtās drošības naudas? Tās faktiski iekasētas taksācijas gadā, bet pēc būtības tiks izmantotas nomnieka pēdējā nomas mēneša segšanai, kas atkarībā no tā, cik ilgi nomnieks paliks nomas telpās, var ievilkties uz vairākiem gadiem.

Pašnodarbinātai personai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājai, ir zemnieku saimniecība. Tā iegādājās jaunu sējmašīnu, taču nespēja izpildīt norēķinu saistības ar sējmašīnas piegādātāju, tāpēc tika pieņemts lēmums izmantot līzinga kompānijas piedāvātās iespējas un minēto sējmašīnu – kā līzinga priekšmetu. Līzinga kompānija kā darījumu apliecinošu dokumentu izrakstīja PVN rēķinu un no uzņēmuma pieprasīja arī PVN rēķinu (atgriezeniskais darījums). Vai šis darījums, sagatavojot gada ienākumu deklarāciju, jānorāda D3.1 pielikumā un jāapliek ar IIN?

Personai ir zemnieku saimniecība (ZS), kuras pamatdarbība ir graudkopība. ZS ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Persona ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja (pašnodarbināta persona), grāmatvedību kārto vienkāršā ierakstu sistēmā. 2018.gadā tika izrakstīti rēķini par pārdotajiem graudiem, bet nauda par rēķiniem ZS norēķinu kontā ienāca tikai 2019.gadā. Pēc būtības 2018.gadā izrakstītās pavadzīmes ir par 2018.gada ražu, un arī 2018.gada izdevumi ir attiecināmi uz šiem ieņēmumiem. Kā šos ieņēmumus pareizi uzrādīt, gatavojot gada ienākumu deklarāciju?

Sākot ar 2018.gadu zemnieku saimniecība bija plānojusi brīvprātīgi kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. Ievadot un salīdzinot datus 2018.gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumā “Ienākumi no saimnieciskās darbības” un D31 pielikumā “Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā”, rodas liela apliekamā ienākuma starpība, un līdz ar to arī aprēķinātais nodoklis atšķiras gandrīz par 10 000 eiro. Kādēļ veidojas tik atšķirīgs apliekamais ienākums?

Personām, kuras veic saimniecisko darbību, ir noteikts obligāts pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, un par katru taksācijas gadu tas ir izdarāms laika posmā no 1.marta līdz 1.jūnijam. Iepriekšējā publikācijā detalizēti aplūkojām gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, šoreiz – ieteikumi, kas jāņem vērā divkāršā ieraksta veicējiem.

Personām, kuras veic saimniecisko darbību, ir noteikts obligāts pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, un par katru taksācijas gadu tas ir izdarāms laika posmā no 1.marta līdz 1.jūnijam. Šajā gadā, sagatavojot deklarāciju, ir jāievēro vairāki jaunumi – aplūkosim tos!

No 1.marta iespējams iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2017.gadu. Tāpat kā iepriekš, arī šogad deklarācijas iesniedzēji iedalāmi 2 grupās – tie, kam tas jādara obligāti (ievērojot deklarācijas iesniegšanas gala termiņu – 1.jūniju), un tie, kas deklarāciju iesniedz brīvprātīgi.

Atkal ir pagājis 1 gads un jāsāk gatavot gada ienākumu deklarācija. Salīdzinājumā ar 2014.gada deklarāciju būtisku atšķirību nav, bet pamatlietas par deklarācijas sagatavošanu ir noderīgi atkārtot.

Māte 2014.gadā ir noslēgusi līgumu par uzkrājošo apdrošināšanu bērnam uz 18 gadiem un no sava bankas konta veikusi tajā iemaksas. Tā kā māte 2014.gadā atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un viņai nav ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekami ienākumi, viņa nevar piemērot IIN atlaides par šīm iemaksām. Vai šīs 2014.gadā veiktās mātes iemaksas bērna uzkrājošajā apdrošināšanā savā deklarācijā drīkst uzrādīt laulātais, bērna tēvs?

Turpinām tēmu par gada ienākumu deklarācijas sagatavošanu. Kā noteikt ar nodokli apliekamo ienākumu, un kādas izmaiņas jāņem vērā, sagatavojot deklarāciju par 2014.gadu?

No 1.marta fiziskās personas sāka iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2014.gadu. Kam ir pienākums to darīt, kā noteikt ar nodokli apliekamo ienākumu, un kas šogad ir mainījies deklarācijas sagatavošanā?

Saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) maksā fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie komersanti, kā arī zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašnieki (zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašnieki IIN maksātāja statusu drīkst saglabāt līdz brīdim, kamēr to apgrozījums sasniedz 200 000 Ls, bet no 01.01.2014. – 300 000 EUR).

Saimnieciskās darbības veicējs papildus pamatdarbībai vēlas izīrēt privātpersonai dzīvokli. Vai īres ieņēmumus uzrāda kopā ar pamatdarbības ieņēmumiem gada ienākumu deklarācijā? Vai izdevumos var uzrādīt kredītmaksājumus par šo dzīvokli, procentus? Ja tiek veikti nelieli uzlabojumi, var izmaksas likt izdevumos? Un kā atspoguļot, ja šis dzīvoklis tiks pārdots?

2011.gadā lauksaimniekam gada ienākumu deklarācijas D3 pielikums aizpildīts šādi: Ieņēmumi no lauksaimniecskās ražošanas (1. rinda) 50 000 Ls, ko veido ieņēmumi no lauksaimniecības 20 000 Ls un Eiropas Savienības subsīdijas 30 000 Ls; Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu (2. rinda) 70 000 Ls; Ienākumi un zaudējumi no lauksaimnieciskās ražošanas ( 3. rinda) - 20 000 Ls. 2012. gadā deklarācijā norādīts apliekamais ienākums no lauksaimnieciskās ražošanas darbības 25 000 Ls (7.rinda). Vai 2011. gada zaudējumus 20 000 Ls no lauksaimniecības var piemērot, lai samazinātu 2012.gada lauksaimniecības ražošanas apliekamo ienākumu? Vai būs pareizi ievērots jauno MK noteikumu Nr.568 Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību 29. punkts?