Primāri Eiropas Savienības Tiesas spriedumi nodokļu strīdos galvenokārt saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu vai muitas jautājumiem. Tas skaidrojams ar to, ka Eiropas Savienības (ES) galvenā kompetence ir nodrošināt brīvu preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustību iekšējā tirgū. Attiecīgi netiešie nodokļi, tostarp PVN, akcīzes un muitas nodoklis, ir pilnībā ES kompetencē. Savukārt jautājumi par tiešajiem nodokļiem, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokli, ir atstāti ES dalībvalstu kompetencē. Tomēr ES var iesaistīties gadījumos, kad nacionālās nodokļu sistēmas rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai vai piešķir selektīvas priekšrocības, kas var būt pretrunā ar valsts atbalsta (state aid) noteikumiem, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.pantā.

Vai par būvdarbu veikšanas izmaksām uzņēmums var atskaitīt priekšnodokli, piemērojot nekustamā īpašuma korekcijas laika posmu direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu izpratnē? Šis jautājums nonāca Eiropas Savienības Tiesas dienaskārtībā. Izskatām, ko nolēma tiesa!

Solidaritātes nodokļa (SN) aprēķināšanas un nomaksas specifiskā kārtība bieži rada jautājumus par tā saistību ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Šādas neskaidrības var izraisīt domstarpības ar nodokļu administrāciju vai pat novest līdz tiesvedībai. Apskatām Senāta spriedumu par SN maksātāja prasību atmaksāt IIN, kas, veicot SN maksājumus Latvijā, iespējams, bija samaksāts nepamatoti.

2024.gada vasarā Administratīvā rajona tiesa izskatīja nodokļu strīdu par personas pienākumu samaksāt budžetā kapitāla pieauguma nodokli par ienākumu no pārdotā nekustamā īpašuma. Apskatām spriedumā paustās atziņas.

2024.gada septembra sākumā Administratīvā rajona tiesa izskatīja visai interesantu, neikdienišķu muitas nodokļa strīda lietu. Apskatām lietu un tajā paustās atziņas.

Vai preču nodošana citai personai, nevis tai, kas norādīta rēķinā, var būt pamats pievienotās vērtības nodokļa 0% likmes atteikumam? Apskatām Senāta 2023.gada 7.novembra spriedumu lietā SKA-184/2023 un mēģinām rast atbildi.

2024.gada septembra sākumā Senāts noraidīja kāda Latvijas uzņēmuma kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Savukārt Apgabaltiesa jau iepriekš noraidīja uzņēmuma lūgumu atcelt Valsts ieņēmuma dienesta (VID) lēmumu, ar kuru VID lēma, ka uzņēmums nepamatoti atskaitījis pievienotās vērtības nodokli saistībā ar automašīnas iegādi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atteicās atmaksāt personai pievienotās vērtības nodokli (PVN), argumentējot, ka nav pierādījumu, ka buru jahta, kuru uzņēmums iegādājās, būtu saistīta ar saimniecisko darbību. Persona apstrīdēja šo VID lēmumu, norādot, ka jahta bija iegādāta, lai nodrošinātu ar PVN apliekamus darījumus nākamajā sezonā.

Preču piegādei vai pakalpojuma sniegšanai bez atlīdzības ir jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis. Bet kā noteikt šādu bez atlīdzības nodotu aktīvu vērtību? Atbildes meklējamas Eiropas Savienības Tiesas spriedumā.

Kā rīkoties situācijā, ja uzņēmums par saviem sniegtajiem pakalpojumiem nav pareizi piemērojis pievienotās vērtības nodokli, kā rezultātā budžetā samaksājis lielāku nodokļa summu, nekā noteikts likumā? Vai šādā gadījumā nodokļa starpību var atprasīt? Vai ir jākoriģē iepriekš izrakstītie dokumenti un tie jānosūta pakalpojumu saņēmējiem? Izskatām, ko par šo jautājumu teikusi Eiropas Savienības Tiesa.

Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi prejudiciālu nolēmumu lietā C-733/22 par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanu viesnīcām un līdzīgām naktsmītnēm, secinot, ka viesu izmitināšanas pakalpojumiem PVN jāpiemēro pēc darījuma būtības, nevis atkarībā no sertifikāta esamības.

Eiropas Savienības Tiesas izskatīšanā šobrīd ir lieta C-585/22, kurā tiek analizēts jautājums par to, vai Nīderlandē reģistrētai komercsabiedrībai ir tiesības procentus, kas aprēķināti par saņemto aizdevumu, uzskatīt par saimnieciskās darbības izmaksām, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli. Apskatām lietu!

Aplūkosim kādu tieslietu, kura nupat tiesā tiks skatīta jau sesto reizi. Lieta ir par pievienotās vērtības nodokļa korekciju, kuru Valsts ieņēmumu dienests veica darījumā starp saistītajām personām, apšaubot darījuma norisi un vērtību. Kādus secinājumus varam izdarīt?

Senāts 2024.gada 29.februārī pieņēma spriedumu lietā SKA-7/2024 par sabiedrības tiesībām lūgt Valsts ieņēmumu dienestam atmaksāt akcīzes nodokli par ugunsgrēkā iznīcinātām akcīzes precēm. Apskatām spriedumā paustās atziņas.

Šī gada februāra sākumā apgabaltiesa izskatīja visai sarežģītu lietu A420226619 par to, vai Latvijas uzņēmums pamatoti piemērojis pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi. Apgabaltiesas izteiktie secinājumi ir pārsteidzoši vienkārši. Apskatām tos!