Mūsdienīgi uzņēmumi lielākoties strādā iespējami plaši, aptverot ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības un pat pasaules tirgus, līdz ar to darbiniekiem nereti ir jādodas komandējumos, jāstrādā ārvalstīs, taču darba devējiem aktuāls ir jautājums, kāda juridiskā forma ir piemērojama šādiem gadījumiem. Vai darbinieks ir jānorīko komandējumā, darba braucienā vai nosūtījumā? Tas viss ir būtiski, jo ietekmē gan izdevumu apmēru, gan maksājamos nodokļus.

Šī gada 14.maijā Satversmes tiesa ierosināja lietu, lai izvērtētu Civilprocesa likuma (CPL) 635.panta 6.daļas, ciktāl tā attiecas uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta 1.teikumam, kurš paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Satversmes tiesas spriedumam būs principiāla nozīme, jo tas sniegs skaidrību, vai darba devējam ir tiesības atgūt no darbinieka tam izmaksāto darba samaksu, ja tā piedzīta ar pirmās instances tiesas spriedumu, kurš vēlāk ir atcelts. Lai izprastu Satversmes tiesas sprieduma nozīmību, sniegšu īsu skaidrojumu - kas ir sprieduma pagrieziens un kādas ir tā īpatnības darba tiesību strīdos, un kā Satversmes tiesas spriedums var ietekmēt sprieduma izpildīšanas pagrieziena kārtību darba strīdos.

Šā gada 27.martā Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments ar spriedumu lietā Nr.SKC-1683/2014 ir mainījis līdz šim esošo praksi un izpratni par darba samaksas jēdzienu, kas savukārt ietekmē arī Darba likuma (DL) 78.panta piemērošanu un Civilprocesa likumā (CPL) paredzēto sprieduma izpildīšanas pagriezienu. Kā jaunā AT judikatūra ietekmē darba devējus un darbiniekus?

Lūdzu, komentējiet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbildi par pievienotās vērtības nodokli (PVN) remontdarbiem uz kuģiem! Atbildē minēts, ka uzņēmumam ir tiesības piemērot PVN 0% likmi kuģiem sniegtajiem pakalpojumiem, ja pakalpojuma sniedzēja rīcībā ir nepārprotami dokumentāri pierādījumi, ka kuģus, kuriem tiek sniegti pakalpojumi, izmanto kuģošanai starptautiskajos ūdeņos un tie pārvadā pasažierus par atlīdzību vai tos izmanto komercdarbībai, zvejniecībai vai rūpnieciskai darbībai. Kas ir nepārprotami dokumentāri pierādījumi? Uzņēmuma rīcībā ir kuģa reģistrācijas apliecība, ka kuģis ir reģistrēts Belīzē, bet VID uzziņā norādīja, ka tas nav pierādījums.

Preču zīmju galvenā funkcija ir ļaut patērētājiem atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem. Reģistrētas preču zīmes aizsargā likums "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (6. un 7.pants) un Padomes Regula (EK) Nr.207/2009 par Kopienas preču zīmi (8. un 9.pants), un tās dod tiesību īpašniekam iespējas vērsties pret citām personām, kuras rīkojas prettiesiski, piemēram, uzdrukājot citai personai piederošu apzīmējumu uz savām precēm.

Augstākā tiesa ar 15.05.2014. lēmumu ir atteikusi ierosināt kasācijas tiesvedību saistībā ar SIA Forvards-V kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 10.02.2014. spriedumu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tas nozīmē, ka ir stājies spēkā 10.02.2014. Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru tiesa atzina, ka SIA Forvards-V nebija tiesību uz priekšnodokļa atskaitījumiem 42 583,85 latu apmērā no grāmatvedības uzskaitē iegrāmatotajiem darījumiem, nebija tiesību 2005.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaut un uzskaitīt izmaksas 94 477 latu apmērā, kā arī aprēķināt nolietojumu nodokļu vajadzībām 116 038 524 latu apmērā. Tiesa savā spriedumā arī atzina, ka SIA Forvards-V zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, ka minētais darījums ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanu.

Piedāvājam ieskatu vienā no šajā gadā skatītiem civillietu tiesu prakses nolēmumiem, kas ataino tiesu praksē un tiesību doktrīnā nereti skartu tēmu: par prasījuma precizēšanu apelācijas instances tiesā.

2014.gads ir sācies ar vairākiem nozīmīgiem civillietu tiesu prakses nolēmumiem. Piedāvājam ieskatu vienā no šajā gadā skatītiem, kas ataino tiesu praksē un tiesību doktrīnā nereti skartu tēmu: par valdes locekļa vainojamības prezumpcijas piemērošanu par komercsabiedrībai nodarītiem zaudējumiem.

Ekonomiskās krīzes ietekmē 2008. - 2009.gadā daudzi darba devēji saviem darbiniekiem bija spiesti samazināt darba samaksu. Prakse rāda, ka pārlieku lielās uzticības vai sava kūtruma dēļ darba devēji nepievērsa pietiekami lielu uzmanību darba tiesisko attiecību dokumentācijas noformēšanai, kā rezultātā šobrīd, tiesu praksē aktuāli ir strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem par darba algas samazināšanas aspektiem, kas skar neizmaksātās darba samaksas piedziņu.

Katram darba devējam var rasties konfliktsituācija ar kādu no darbiniekiem, un bieži vien pēc darbinieka iniciatīvas šī lieta nonāk tiesā, lai tā sniegtu savu vērtējumu un atrisinātu domstarpības. Darba devējam ir jāatceras, ka pierādīšanas nasta lielākoties gulst uz viņa pleciem un tieši viņam būs jāpierāda, ka darbinieka tiesības netika pārkāptas. Minēto apliecina arī jaunākā Augstākās tiesas (AT) prakse darba tiesību jomā.

11.09.2013. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija (Senāts) lietā Nr.A42874509 pieņēma rīcības sēdes lēmumu, kurā cita starpā tiek skaidrots, ka valdes locekļi ir tiesīgi pildīt dažādus pienākumus, nenodibinot darba tiesiskās attiecības ar sabiedrību.

Stabilitāte un normatīvas bāzes sistēmiskais raksturs ārvalstu investīciju sfērā, kā arī dažādu mehānismu esamība ārvalstu investīciju aizsardzības veikšanai, kalpo par priekšnoteikumu ārvalstu kapitāla papildus plūsmai. Mūsdienās investori aktīvi izvērtē starptautisko līgumu noteikumus un atkarībā no situācijas izvēlas jurisdikciju, kura nodrošina labvēlīgu starptautisko tiesību normu piemērošanu. Par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem labvēlīga investīciju aizsardzības režīma iegūšanai kalpo konkrēta investora attiecīga valsts piederība.

Darbinieks (students) strādā summēto darba laiku dažas dienas mēnesī pa dažām stundām. Ir nostrādājis 4 mēnešus, un bruto alga kopā par šiem mēnešiem ir Ls 244. Kā aprēķināt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Vai pareizi būs, ja kompensāciju aprēķinām, vidējo darba algu dalot ar vidējo darba dienu skaitu mēnesī un reizinot ar kompensējamo atvaļinājuma dienu skaitu?

Latvijas Republikas (LR) Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments 12.06.2013. pieņēma spriedumu lietā Nr.SKA-21/2013 (Spriedums) "Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinā iekļaujamo saimnieciskās darbības izmaksu ierobežošanas pamats", ar kuru, ieviešot pienākumu nodokļu administrācijai pierādīt nodokļa maksātāja informētību par dalību krāpnieciskā shēmā (darījumu ķēdē), ir papildinājis kritērijus, pēc kuriem nodokļu administrācija var atzīt darījumus (saimnieciskās darbības izmaksas) par fiktīviem, tādējādi koriģējot apliekamo ienākumu.

Nodokļu jomā šobrīd lielākā ažiotāža nenoliedzami ir ap Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzrēķiniem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas lietās, galvenokārt, divu apsvērumu dēļ – pirmkārt, šobrīd šī tēma ir vispopulārākā VID auditos vērtētā problēma un, otrkārt, pēdējos divos mēnešos PVN krāpšanas lietas ir nonākušas arī līdz Augstākās tiesas Senātam (turpmāk - Senāts), un Senāta spriedumi norāda uz nepilnībām šo lietu analīzē no VID puses un zemākās instances tiesās.