Šā gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), ar kuriem sprieduma izpildes procesā ir mainīta nekustamo īpašumu izsoļu norises kārtība no izsoles klātienē uz izsoli elektroniskā vidē. Maksātnespējas procesos nekustamo īpašumu pārdošana elektroniskās izsolēs tiks ieviesta ar 01.01.2016. Izsoles, kuras maksātnespējas procesa administratori būs izziņojuši līdz 31.12.2015., notiks atbilstoši esošajai kārtībai, kāda ir spēkā līdz 31.12.2015.

Budžeta sagatavošana ir daļa no kopējās uzņēmuma finanšu plānošanas un stratēģijas, kas aptver samērā īsu laika posmu – parasti līdz 1 gadam. No vienas puses, budžets palīdz koordinēt uzņēmuma darbību tuvākajā laika posmā atbilstoši izvēlētajiem ilgtermiņa mērķiem, no otras puses, tas ir arī viens no kontroles elementiem. Taču budžeta sastādīšana nav tikai grāmatvedības vingrinājums.

Šī gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašina Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras, kā arī palielina maksimālo soda naudas apmēru par negodīgu komercpraksi līdz pat 100 000 EUR.

Tas ir šķietami acīmredzami - neviens projekts neeksistē vakuumā. Tomēr bieži vien projektu autoru pašpārliecība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pieredzējuši projektu vērtētāji "atmet" it kā ekonomiski labi pamatotu projektu.

1992.gadā tika dibināts individuālais uzņēmums (IU). 2005.gadā tas tika pārreģistrēts par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), iemaksājot pamatkapitālu 2000 Ls bankas kontā. Sabiedrībai ir 1 dalībnieks. Tagad šī SIA tiek likvidēta. Pēc kreditoru un debitoru parādu segšanas uzņēmumam ir šāda bilance:

2006.gadā 2 dalībnieki, Latvijas rezidenti, veikuši sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pamatkapitālā mantisko ieguldījumu – zemi – (katrs 50%), iegūstot kapitāldaļas nekustamā īpašuma vērtībā. Zemes vērtība bilancē - 31 300 EUR. Pamatkapitāls – 31 300 EUR:

Lai attīstītu uzņēmumu, vienmēr pastāv vairākas alternatīvas. Pirms projekta iesniegšanas kapitāla turētājam ir nepieciešams novērtēt šos alternatīvos ieguvumus un iznākumus. Tāpat arī kapitāla turētājs, lemjot par kapitāla izvietošanu, reti izskata tikai 1 alternatīvu.

Rūpnieciskais īpašums padara ikdienas dzīvi ērtāku, un tā efektīva aizsardzība ir nepieciešama, lai personas, kas radījušas šādus objektus, būtu drošas, ka to tiesības tiks atzītas un novērtētas. Rūpnieciskā īpašuma objektu aizsardzība un izņēmuma tiesību iegūšana ir saistīta arī ar to reģistrāciju Patentu valdē (PV). Šinī procesā bieži vien rodas arī dažādas strīdus situācijas, kurās ieinteresētās personas iebilst pret PV lēmumiem.

Nesen Lielbritānijas prese rakstīja par 60 gadus vecu grāmatvedi, kas strādāja BMW Mini rūpnīcā. Grāmatvedis papildus viņa tiešajiem pienākumiem pēdējo 5 gadu laikā izkrāpis no BMW vairāk nekā 6 miljonus sterliņu mārciņu, veicot bankas pārskaitījumus uz saviem norēķinu kontiem. Grāmatvedis ir apcietināts, bet BMW, izskatās, naudu atgūt neizdosies. Kā teikuši BMW uzņēmuma pārstāvji, viņiem būs jāpārskata iekšējās kontroles un procedūras, lai nākotnē izvairītos no līdzīgām situācijām.

Uzņēmumus pārvalda un attiecībās ar trešajām personām parasti pārstāv valde, bet dažkārt valdes locekļi nevar vai nevēlas ikdienā pārstāvēt sabiedrību. Viens no risinājumiem ir iecelt prokūristu. No juridiskā viedokļa to var izdarīt uz dažādu tiesisko attiecību pamata, tāpēc gan uzņēmuma vadītājam, gan grāmatvedim jāzina, kādas ir iespējas, būtiskākās to atšķirības un kā līguma veids ietekmē pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Pieaugot globalizācijai, aizvien biežāk sadarbojamies ar ārvalstīm, un nereti Latvijā reģistrētajos uzņēmumos valdes locekļi ir nerezidenti. Kā uzskaitīt šāda valdes locekļa uzturēšanās izdevumus? Skaidrojums sniegts, balstoties uz lasītāja jautājumu:

Uzņēmums ir nolēmis uz laiku pārtraukt saimniecisko darbību. Kā uzņēmumam būtu jārīkojas? Vai un kādos termiņos jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID), Uzņēmumu reģistrs vai citas iestādes? Uz cik ilgu laiku atļauts pārtraukt darbību? Un vai šinī laikā ir jāiesniedz nodokļu deklarācijas un darba devēja ziņojumi?

Lietuvas uzņēmumam Latvijā ir filiāle, kas nodarbojas ar preču izplatīšanu Latvijā. Lietuvas uzņēmums piegādā filiālei preces par ražotāja cenām un neuzskata to par preču pārdošanu filiālei. Vai Lietuvas uzņēmums ir uzskatāms par saistīto uzņēmumu attiecībā pret filiāli, un vai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas 2.pielikumā būtu jāuzrāda šie darījumi ar galveno uzņēmumu?

Kad nodarbojos ar džudo, treneris mācīja, ka pretinieks nekad neuzvarēs, ja nespēs tevi izsist no līdzsvara. Investīciju projekti ir kā grūdiens jūsu uzņēmumam: tie dzen uzņēmumu uz priekšu, taču to ieviešana uz kādu laiku lauž uzņēmuma līdzsvaru un var dot iespēju konkurentam jūs apsteigt. Tāpēc pirms projekta uzsākšanas nepieciešams analizēt uzņēmuma stāvokli projekta realizācijas laikā un paredzēt aktivitātes, lai nodrošinātu atgriešanos līdzsvarā.

Uzņēmums ("māte") 15.04.2015. iegādājās citu uzņēmumu ("meitu"). Mātes uzņēmums 08.07.2015. pieņēma lēmumu sadalīt meitas uzņēmuma vairākus gadus iekrāto nesadalīto peļņu, un 09.07.2015. meitas uzņēmums pārskaitīja dividendes 10 000 EUR apmērā. Saprotam, ka mātes uzņēmumā šī summa 2015.gada finanšu pārskatā būs kā ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto sabiedrības kapitālos un taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā tiks uzrādīta 60.rindā, samazinot apliekamo ienākumu. Bet kas notiek ar mātes 2015.gada peļņu? No kuras summas var aprēķināt dividendes? Piemēram, ja peļņa pirms nodokļiem, iekļaujot saņemtās dividendes, ir 100 000 EUR, UIN - 15 000 EUR un nesadalītā peļņa ir 85 000 EUR, vai visu šo summu varam dalīt dividendēs? Vai arī 10 000 EUR ir jāatņem un dividendēs var dalīt tikai 75 000 EUR?