Lai attīstītu uzņēmumu, vienmēr pastāv vairākas alternatīvas. Pirms projekta iesniegšanas kapitāla turētājam ir nepieciešams novērtēt šos alternatīvos ieguvumus un iznākumus. Tāpat arī kapitāla turētājs, lemjot par kapitāla izvietošanu, reti izskata tikai 1 alternatīvu.

Rūpnieciskais īpašums padara ikdienas dzīvi ērtāku, un tā efektīva aizsardzība ir nepieciešama, lai personas, kas radījušas šādus objektus, būtu drošas, ka to tiesības tiks atzītas un novērtētas. Rūpnieciskā īpašuma objektu aizsardzība un izņēmuma tiesību iegūšana ir saistīta arī ar to reģistrāciju Patentu valdē (PV). Šinī procesā bieži vien rodas arī dažādas strīdus situācijas, kurās ieinteresētās personas iebilst pret PV lēmumiem.

Nesen Lielbritānijas prese rakstīja par 60 gadus vecu grāmatvedi, kas strādāja BMW Mini rūpnīcā. Grāmatvedis papildus viņa tiešajiem pienākumiem pēdējo 5 gadu laikā izkrāpis no BMW vairāk nekā 6 miljonus sterliņu mārciņu, veicot bankas pārskaitījumus uz saviem norēķinu kontiem. Grāmatvedis ir apcietināts, bet BMW, izskatās, naudu atgūt neizdosies. Kā teikuši BMW uzņēmuma pārstāvji, viņiem būs jāpārskata iekšējās kontroles un procedūras, lai nākotnē izvairītos no līdzīgām situācijām.

Uzņēmumus pārvalda un attiecībās ar trešajām personām parasti pārstāv valde, bet dažkārt valdes locekļi nevar vai nevēlas ikdienā pārstāvēt sabiedrību. Viens no risinājumiem ir iecelt prokūristu. No juridiskā viedokļa to var izdarīt uz dažādu tiesisko attiecību pamata, tāpēc gan uzņēmuma vadītājam, gan grāmatvedim jāzina, kādas ir iespējas, būtiskākās to atšķirības un kā līguma veids ietekmē pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Pieaugot globalizācijai, aizvien biežāk sadarbojamies ar ārvalstīm, un nereti Latvijā reģistrētajos uzņēmumos valdes locekļi ir nerezidenti. Kā uzskaitīt šāda valdes locekļa uzturēšanās izdevumus? Skaidrojums sniegts, balstoties uz lasītāja jautājumu:

Uzņēmums ir nolēmis uz laiku pārtraukt saimniecisko darbību. Kā uzņēmumam būtu jārīkojas? Vai un kādos termiņos jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID), Uzņēmumu reģistrs vai citas iestādes? Uz cik ilgu laiku atļauts pārtraukt darbību? Un vai šinī laikā ir jāiesniedz nodokļu deklarācijas un darba devēja ziņojumi?

Lietuvas uzņēmumam Latvijā ir filiāle, kas nodarbojas ar preču izplatīšanu Latvijā. Lietuvas uzņēmums piegādā filiālei preces par ražotāja cenām un neuzskata to par preču pārdošanu filiālei. Vai Lietuvas uzņēmums ir uzskatāms par saistīto uzņēmumu attiecībā pret filiāli, un vai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas 2.pielikumā būtu jāuzrāda šie darījumi ar galveno uzņēmumu?

Kad nodarbojos ar džudo, treneris mācīja, ka pretinieks nekad neuzvarēs, ja nespēs tevi izsist no līdzsvara. Investīciju projekti ir kā grūdiens jūsu uzņēmumam: tie dzen uzņēmumu uz priekšu, taču to ieviešana uz kādu laiku lauž uzņēmuma līdzsvaru un var dot iespēju konkurentam jūs apsteigt. Tāpēc pirms projekta uzsākšanas nepieciešams analizēt uzņēmuma stāvokli projekta realizācijas laikā un paredzēt aktivitātes, lai nodrošinātu atgriešanos līdzsvarā.

Uzņēmums ("māte") 15.04.2015. iegādājās citu uzņēmumu ("meitu"). Mātes uzņēmums 08.07.2015. pieņēma lēmumu sadalīt meitas uzņēmuma vairākus gadus iekrāto nesadalīto peļņu, un 09.07.2015. meitas uzņēmums pārskaitīja dividendes 10 000 EUR apmērā. Saprotam, ka mātes uzņēmumā šī summa 2015.gada finanšu pārskatā būs kā ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto sabiedrības kapitālos un taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā tiks uzrādīta 60.rindā, samazinot apliekamo ienākumu. Bet kas notiek ar mātes 2015.gada peļņu? No kuras summas var aprēķināt dividendes? Piemēram, ja peļņa pirms nodokļiem, iekļaujot saņemtās dividendes, ir 100 000 EUR, UIN - 15 000 EUR un nesadalītā peļņa ir 85 000 EUR, vai visu šo summu varam dalīt dividendēs? Vai arī 10 000 EUR ir jāatņem un dividendēs var dalīt tikai 75 000 EUR?

Esam jau pieraduši - lai piekļūtu investīcijām (vienalga, Eiropas Savienības fondu finansējumam, banku kredītiem vai privātajam kapitālam), jāveic ekonomiskā novērtēšana, jāizstrādā projekts. Taču bieži, aizpildot daudzos pielikumos, aizmirstam, ka tajos prasītie cipari nemaz nav tikai formalitāte. Tiem ir dziļa ekonomiskā nozīme, un tie liecina par projekta dzīvotspēju.

Latvijas Republikā reģistrētas komercsabiedrības pamatkapitāla apmaksa var tikt veikta 2 veidos - ar naudu vai mantisku ieguldījumu. Mantisko ieguldījumu veic, piemēram, ieguldot sev piederošu nekustamo īpašumu. Kas būtu jāizvērtē pirms šāda ieguldījuma veikšanas, kā piemēro nodokļus, un kas ir mainījies kopš šī gada 1.janvāra?

Sabiedrībai ir finansiālas grūtības, tāpēc tās īpašnieks grib piešķirt uzņēmumam bezprocentu aizdevumu. Kādās atskaitēs tas jānorāda? Vai uzņēmumam jāmaksā nodoklis? Vai ir kādi ierobežojumi, uz cik ilgu laiku īpašnieks var uzņēmumam aizdot naudu?

Autortiesību likumā norādīti 2 subjekti: autors un izpildītājs. Ja plānots noslēgt autoratlīdzības līgumu, kā nošķirt šos abus subjektus un kādas atšķirības būtu jāņem vērā un jāiekļauj līgumā? Kā mainās nodokļa piemērošana un piemērojamie attaisnotie izdevumi?

04.06.2015. spēkā stājās Publisko iepirkumu likuma grozījumi, kas turpmāk pasūtītājiem atvieglos iespējas bez papildu procedūras palielināt iepirkuma līguma summu. Kāpēc bija nepieciešami šādi grozījumi, un cik brīvi tagad varēs rīkoties pasūtītāji un iepirkumu pretendenti?

Ukrainas uzņēmums, reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pārdod preci Latvijas uzņēmumam (PVN maksātājam) un izraksta tam rēķinu. Prece tiek piegādāta no Ukrainas Latvijas uzņēmuma klientam uzreiz uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti (neievedot Latvijā), rēķinu izraksta Latvijas uzņēmums. Kā reģistrēt šādu darījumu (gan iegādi no Ukrainas, gan piegādi ES dalībvalsts uzņēmumam)? Kurā brīdī pāriet preču īpašumtiesības uz precēm Latvijas uzņēmumam? Mana izpratne - kad Ukrainas uzņēmums izraksta rēķinu par piegādi. Bet Latvijas uzņēmums uzreiz izraksta rēķinu ES uzņēmumam!