Vai publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās drīkst norādīt konkrētu zīmolu vai ražotāju? Pasūtītājam var būt objektīvi tehniski vai drošības apsvērumi, kāpēc nepieciešams konkrēts risinājums, taču tas nedrīkst nepamatoti ierobežot konkurenci. Kādos gadījumos jāpievieno norāde “vai ekvivalents”, un kad līdzvērtīgu risinājumu var nepieļaut?
Kad drīkst norādīt konkrētu zīmolu?
Publisko iepirkumu regulējumā ir nostiprināts princips, ka tehniskajās specifikācijās nedrīkst atsaukties uz konkrētu izcelsmi, ražotāju, zīmolu, patentu vai citu identificējamu pazīmi, ja tas dod priekšrocības kādam piegādātājam un nepamatoti ierobežo konkurenci. Judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka līgumslēdzējām iestādēm ir plaša rīcības brīvība, kas ir pamatota ar to, ka tās vislabāk pārzina piegādes, kas tām vajadzīgas, un prasības, kas jāizpilda, lai sasniegtu vēlamos rezultātus. Tomēr direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu ir noteikti konkrēti ierobežojumi, kas tām jāievēro. Šis aizliegums ir cieši saistīts ar publisko iepirkumu pamatprincipiem – vienlīdzīgu attieksmi pret piegādātājiem, konkurences nodrošināšanu un publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu.
