Tēma: nekustamais īpašums
Vai novēlota samaksa atceļ pirkuma līguma izpildi?
Vai novēlota pirkuma līguma samaksa pati par sevi ir pietiekama, lai nokavējuma sekas tiktu uzskatītas par novērstām? Vai novēlota samaksa var saglabāt pirkuma līguma izpildi, ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ vairs tajā nav ieinteresēts? Analizējam Senāta spriedumu, kurā sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem.
•
21.04.2026
Jēdziena “sveša manta” aktuālā izpratne
Ja pasūtītājs nav samaksājis par paveikto darbu, vai darba izpildītājs ir tiesīgs izmantotos materiālus paņemt atpakaļ? Kādos gadījumos princips “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” nav piemērojams? Analizējam Senāta Krimināllietu departamenta 2025.gada 14.novembra lēmumu lietā SKK–297/2025, kurā Senāts aktualizēja jautājumus par Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas niansēm un sastāva pazīmju izpratni, tajā skaitā – personas psihiskās attieksmes nozīmi nodoma konstatēšanā.
•
04.03.2026
Kopīpašuma sadale slēgtā izsolē
Ja kopīpašnieki nespēj vienoties par kopīpašuma sadali, atbilstoši Civilprocesa likumam šo jautājumu izšķir tiesas ceļā. Galējais risinājums šādos gadījumos ir nekustamā īpašuma sadale slēgtā izsolē. Tas ir jauns izsoles veids, kas likumā noteikts nesen. Kāda ir slēgtās izsoles rīkošanas un norises kārtība? Skaidrojam!
•
26.02.2026
Kāpēc ēka noveco pāris mēnešu laikā?
Nekustamā īpašuma nodoklis, ēkas pārdošanas vērtība un pat apdrošināšanas prēmijas – daudzi no šiem aspektiem ir tieši atkarīgi no viena valsts kadastra informācijas sistēmā norādīta skaitļa – ēkas kadastrālās vērtības, kuras aprēķina būtiska sastāvdaļa ir tās nolietojuma procents. Taču ko darīt, ja Valsts zemes dienesta amatpersona, kuras varā ir šī procenta noteikšana, vienā apmeklējuma reizē secina, ka ēka ir pamatīgi nolietojusies, savukārt jau pēc pāris mēnešiem “atjaunina” to par vairākiem desmitiem procentu, neraugoties uz to, ka ēkā nav veikti nekādi remontdarbi?
•
18.02.2026
Kā Satversmes tiesas spriedums mainīs zemes lietošanas maksu?
Satversmes tiesa vēlreiz atzinusi, ka likumdevēja noteiktā zemes likumiskās lietošanas maksa ne vienmēr pilda atlīdzības funkciju, tādēļ Saeimai šis jautājums būs jāvērtē vēlreiz. Skaidrojam, ko lēma Satversmes tiesa un ko šis lēmums nozīmē zemes un uz tās esošo būvju un dzīvokļu īpašniekiem.
•
09.02.2026
Pretrunīgās izmaiņas ēku būvniecības kārtībā
2025.gada otrajā pusē pieņemta virkne apjomīgu grozījumu būvniecību reglamentējošajos tiesību aktos. Grozījumi veikti vairākās kārtās, izdarot izmaiņas gan Būvniecības likumā, gan uz tā pamata izdotajos vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos. Aplūkojam izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”, izceļot grozījumus ar būtiskāko ietekmi uz būvniecības procesa praktisko norisi.
•
05.02.2026
Kas ir starpniecības līgums un kad to slēgt?
Teju katrs dzirdējis terminu “starpnieks” vai “starpniecība”, un vismaz plašākā, ikdienišķā nozīmē saprot, kas ar to domāts. Tomēr – vai un kādi likumi regulē starpniecības pakalpojumus, kādas prasības ir izvirzītas starpniekiem un vai vienmēr jāslēdz rakstisks starpniecības līgums? Skaidrojam!
•
28.01.2026
Kā panākt sprieduma izpildi Latvijā un ārvalstīs
Jebkurās attiecībās, arī biznesā, neviens nav pasargāts no strīdiem. Būtiskākais ir tas, kā strīds tiek risināts – dažkārt pietiek ar komunikāciju, atsaukšanos uz līguma nosacījumiem, bet citos gadījumos diemžēl neiztikt bez tiesvedības. Tomēr arī labvēlīgs tiesas spriedums pats par sevi neko negarantē. Skaidrojam, kā panākt sprieduma izpildi, ja atbildētājs spriedumā noteikto nepilda. Kā arī to, vai sprieduma izpilde iespējama ārvalstīs.
•
23.01.2026
Ja mantinieks un manta atrodas dažādās valstīs
Mantojuma lietas arvien biežāk pārsniedz vienas valsts robežas. Personu mobilitāte, darbs ārvalstīs, nekustamā īpašuma iegāde Eiropas rietumos, kā arī bankas konti un investīcijas dažādās valstīs kļuvušas par ikdienu, taču nāves gadījumā šī starptautiskā dzīve var pārtapt juridiski sarežģītā mantojuma tiesību mežģī. Arvien biežāk rodas situācijas, kurās mantinieks atrodas vienā valstī, bet mantojuma masa – citā vai pat vairākās valstīs vienlaikus. Kā rīkoties?
•
21.01.2026
Būves reģistrācija no 2026.gada – ar vienu iesniegumu
2026.gada 6.janvārī stājās spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, ar kuriem ieviests vienots būves reģistrācijas process. Būvniecības ierosinātājiem vairs nebūs jāvēršas trīs dažādās iestādēs ar trim atsevišķiem iesniegumiem, bet pietiks ar vienu Būvniecības informācijas sistēmā, lai pabeigtu būvdarbus un automātiski nodrošinātu gan būves reģistrāciju kadastrā, gan ierakstīšanu zemesgrāmatā.
•
07.01.2026
Kas mainās mantojuma tiesībās
Mantošana, tostarp saistību mantošana, bieži ir juridiski sarežģīts process, kas rada daudz jautājumu gan mantiniekiem, gan kreditoriem. Jaunā mantojuma tiesību reforma, kas stājās spēkā 2025.gada 1.janvārī, ietver vairākas būtiskas izmaiņas līdzšinējā kārtībā. Kādas tās ir? Skaidrojam!
•
29.12.2025
Kā atgūt parādu, ja parādniekam nekas vairs nepieder
Laikā, kad negodprātīgi parādnieki izmanto arvien sarežģītākas aktīvu slēpšanas metodes, kuras straujās dokumentu elektroniskās aprites dēļ iespējams īstenot ātri, arī kreditoru pārstāvjiem jākļūst radošiem un jāmeklē jaunas iespējas naudas atgūšanai. Jaunākā tiesu prakse liecina, ka ir palielinājušās izredzes atgūt parādus agrāk par bezcerīgām uzskatītās lietās. Skaidrojam, kādas ir parādu piedziņas iespējas gadījumos, kad parādniekam nekas vairs nepieder.
•
01.12.2025
Kādas ir mantojuma aizgādņa tiesības un pienākumi?
Mantojuma masas aizgādnība ir nozīmīgs instruments dažādās mantojuma situācijās. Šī tiesību institūta praktisko nozīmi un plašo pielietojumu apliecina Senāta 2025.gada nolēmumi, tāpēc skaidrojam mantojuma pārvaldības būtiskākos aspektus, kā arī to, vai viena mantinieka advokāts var būt mantojuma masas aizgādnis.
•
20.11.2025
Kādā valodā jābūt līgumam ar ārvalstu partneri?
Mūsdienu uzņēmējdarbības vidē dažādu valstu uzņēmumu sadarbība ir ikdiena, tādēļ būtisks ir jautājums par darījumu dokumentu valodu un formātu. Uzņēmumiem jānošauj divi zaķi ar vienu šāvienu – jāizvēlas valoda, kas visām darījuma pusēm ir saprotama, un jāizpilda normatīvo aktu prasības, lai dokuments būtu spēkā visās valstīs, kurās tas piemērojams. Skaidrojam, vai dokumentos pietiek ar angļu valodu, kā rīkoties, ja dažādās valstīs ir atšķirīgas prasības, un kā izvēlēties atbilstošāko dokumenta formātu.
•
31.10.2025
Mantas dalīšana, šķirot laulību
Laulības šķiršanas gadījumā viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir mantas sadale. Īpaši būtiski tas ir, ja laulātajiem pieder dažādi finanšu instrumenti, piemēram, kapitāla daļas vai akciju opcijas. Skaidrojam, kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi, un kā tie ietekmē mantas sadalīšanu, šķirot laulību.
•
26.09.2025
Atbild eksperts
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Laila Kelmere
Atbild
Irina Rozenšteina
Atbild
Kaspars Oļševskis
Atbild
Kristīne Pulkstene
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
