Vai pasūtītājs drīkst pārtraukt iepirkumu tikai tādēļ, ka pēc piedāvājumu atvēršanas secina, ka iepirkuma dokumentāciju būtu vēlējies formulēt citādi? Vai formāla atsauce uz “objektīvu nepieciešamību” automātiski nozīmē, ka iepirkuma pārtraukšana ir tiesiska? Un kādos gadījumos Iepirkumu uzraudzības birojs drīkst atstāt pretendenta sūdzību bez izskatīšanas?
Uz šiem praksē svarīgajiem jautājumiem atbildes sniedz Senāta 2026.gada 24.aprīļa rīcības sēdes lēmums lietā SKA-550/2026. Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, atstājot spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedumu un atzīstot, ka tas atbilst Senāta judikatūrai.
Lietas būtība
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (VSIA) “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” (pasūtītājs) 2024.gada jūnijā izsludināja atklātu konkursu par teātra pasākumu biļešu izgatavošanu un tirdzniecības organizēšanu. Konkursā piedāvājumus iesniedza divi pretendenti: sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) “Biļešu paradīze” un “Biļešu serviss”.
Pēc piedāvājumu atvēršanas un izvērtēšanas kļuva skaidrs, ka līguma slēgšanas tiesības būtu piešķiramas SIA “Biļešu paradīze”. Turklāt Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) uz laiku publiski kļuva pieejami abu pretendentu finanšu piedāvājumi. Lai gan vēlāk šī informācija tika izņemta, jebkuram interesentam bija iespēja ar to iepazīties.
