Publisko iepirkumu strīdos izšķirošais jautājums ne vienmēr ir tas, vai pasūtītājs ir pieļāvis pārkāpumu. Bieži vien tikpat svarīgi ir izprast, kādas sekas šis pārkāpums ir radījis pretendentam un vai tas pamato tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību. Īpaši sarežģīts ir jautājums par negūto peļņu, proti, vai pretendents var prasīt atlīdzināt peļņu, ko tas būtu guvis, ja iepirkums nebūtu prettiesiski pārtraukts vai ja tā piedāvājums nebūtu nepamatoti noraidīts.
Atbilde uz šo jautājumu nav vienkārša, jo ar pašu pārkāpuma faktu vien nepietiek. Pretendentam ir jāpierāda, ka bez šī pārkāpuma viņš būtu ieguvis līguma slēgšanas tiesības un ka attiecīgā līguma izpilde būtu nesusi peļņu. Ja šos apstākļus izdodas pierādīt, pretendents ir tiesīgs prasīt atlīdzību par negūto peļņu. Savukārt, ja to pierādīt nav iespējams, atsevišķos gadījumos var apsvērt prasījumu par atlīdzību saistībā ar zaudēto iespēju iegūt līguma slēgšanas tiesības.
Kad var prasīt negūto peļņu un kā to pierādīt
Lai pretendents varētu prasīt atlīdzību par negūto peļņu, vispirms ir jākonstatē, ka pasūtītājs iepirkuma procedūrā ir rīkojies prettiesiski. Piemēram, nepamatoti pārtraucis iepirkumu, prettiesiski izslēdzis pretendentu no iepirkuma vai piešķīris līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam, pārkāpjot publisko iepirkumu regulējumu. Būtiski uzsvērt, ka zaudējumu atlīdzināšanai publisko iepirkumu lietās nav jāpierāda, ka pasūtītāja pārkāpums bijis īpaši smags vai izdarīts apzināti.
