Kiberuzbrukumi Latvijā vairs nav risks, kas attiecas tikai uz bankām, valsts iestādēm vai kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem. Digitālie pakalpojumi, mākoņrisinājumi, attālināts darbs un piegādes ķēdes nozīmē, ka arī mazs vai vidējs uzņēmums var kļūt par uzbrucēju mērķi vai par piekļuves punktu lielākam sadarbības partnerim. Tāpēc kiberdrošība vairs nav tikai IT nodaļas jautājums. Tā ir uzņēmuma pārvaldības, reputācijas un darbības nepārtrauktības daļa.
Kiberincidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) dati rāda, ka kiberdrošības apdraudējuma līmenis Latvijā saglabājas augsts. 2026.gada 2.ceturksnī reģistrēti 673 manuāli apstrādāti kiberincidenti. Tas ir par 20% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, tomēr joprojām būtiski vairāk nekā 2022.–2024.gada vidējais līmenis. Starp biežākajiem sākotnējās kompromitēšanas ceļiem ir publiski pieejamu sistēmu ievainojamību izmantošana un pikšķerēšana, savukārt smagākās sekas rada izspiedējvīrusi, datu noplūdes un ilgstoši darbības traucējumi.
Pieredze, kas gūta, uzturot plašu sakaru un IT infrastruktūru un ikdienā vadot drošības incidentus, rāda vienu un to pašu: uzbrukumu parasti nepadara kritisku viena kļūda. Krīzi rada vairāku nepilnību ķēde: nezināms ārējais resurss, laikus nenovērsta ievainojamība, pārāk plašas piekļuves tiesības, nepamanīta aizdomīga darbība un nepārbaudīta atjaunošana no rezerves kopijām.
