Kā aprēķināt vidējo darbinieku skaitu uzņēmumā? Vai tajā iekļauj arī valdes locekļus, kas pilda vadītāja funkcijas uzņēmumā? Vai ir atšķirība, ja valdes loceklim darba laiks tiek vai netiek uzskaitīts? Kā vidējā darbinieku skaita aprēķinā tiek iekļauti nepilna laika darbinieki?

Darbinieks uzrakstījis atlūgumu pārbaudes laikā. Pieņemts darbā 2020. gada 6. novembrī, diemžēl vairāku darbnespējas lapu B dēļ nav strādājis. Pēc kāda principa aprēķināma neizmantotā atvaļinājuma kompensācija?

Darbinieks decembrī dodas atvaļinājumā. Lai izmaksātu atvaļinājuma naudu par dienām, jāaprēķina vidējā izpeļņa. Kā saskaņā ar Darba likuma 75. pantu rēķināma dienas vidējā izpeļņa, ja darbinieks pēdējo sešu mēnešu laikā strādājis gan normālo darba laiku, gan summēto darba laiku?

Atvaļinājuma periodu var noteikt dažādi – kā konkrētu nedēļu vai dienu skaitu vai konkrētus datumus. Jāņem vērā, ka atkarībā no tā, kā rīkojumā noformēts atvaļinājuma periods, veidojas dažāds atvaļinājuma dienu un līdz ar to arī apmaksājamo dienu skaits. Sevišķi rūpīgi aprēķini jāveic, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas.

Darba likumā ir veikti grozījumi, un ir radušās neskaidrības par darbinieku nosūtīšanu uz Eiropas Savienību. Vai saskaņā ar Darba likuma 14.2 panta 3. daļas 5. apakšpunktu darbiniekam ir jāmaksā tās valsts noteiktā alga, uz kur viņš ir nosūtīts? Piemēram, ja darbinieks dodas uz Zviedriju, tad jāmaksā Zviedrijas normatīvos aktos noteiktā darba alga?

Vidējās izpeļņas aprēķināšana, kad darbinieks atradies ilgstošā prombūtnē, grāmatvežiem sagādā daudz neskaidrību. Situācijas var būt dažādas, un katrā jāpiemeklē pareizais risinājums, kas noteikts Darba likumā. Izskatīsim dažādus piemērus!

Ja darbiniekiem noteikts summētais darba laiks, vai jāievēro Labklājības ministrijas aprēķinātās minimālās stundas tarifa likmes? Vai uz summētā darba laiku attiecas Darba likuma 74. panta 1. daļas 8. punkts – jāaprēķina atlīdzība, kad darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā?

Uzņēmumu sekmīgai saimnieciskai darbībai, biznesa attīstībai un izvirzīto mērķu sasniegšanai ir nepieciešama laba darba organizācija un pareiza darba laika plānošana. Viens no instrumentiem, kas var palīdzēt efektīvāk izmantot darbaspēku, ir darba laika kalendārs. Tas izstrādāts atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem – pamatā Darba likumam.

Būvniecības uzņēmumā tiek pieņemti darbinieki uz darba līguma pamata, nosakot normālo darba laiku un vienojoties par darba algu 780 EUR mēnesī. Gadījumos, kad darbinieks nostrādā nepilnu mēnesi, alga tiek aprēķināta atbilstoši faktiski nostrādātajam darba dienām – 780 EUR dalot ar darba dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar nostrādātam darba dienām. Bet, ja aprēķina stundas likmi, dažos mēnešos sanāk mazāk par minimālo stundas tarifa likmi būvniecības nozarē, kas ir 4,67 EUR. Vai šajos mēnešos mums papildus jāaprēķina alga līdz minimālajai stundas tarifa likmei būvniecības nozarē, neskatoties uz to, ka darbiniekam ir noteikta mēneša alga 780 EUR, kas atbilst ģenerālvienošanai būvniecības nozarē?

Tuvojas 2020. gada Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienas, kurās daļa darbinieku izmanto savu ikgadējo atvaļinājumu. Piemēram, darbinieks vēlas no 2020. gada 21. decembra doties atvaļinājumā uz 1 nedēļu – kurā datumā viņam ir jāatgriežas darbā un par cik dienām jāaprēķina atvaļinājuma nauda? Izskatīsim dažādus variantus!

Tuvojoties Ziemassvētkiem, uzņēmumi domā, kā iepriecināt darbiniekus un sadarbības partnerus un radīt svētku atmosfēru darba telpās. Līdz ar to aktualizējas arī jautājums, vai uzņēmuma izmaksas ir ar saimniecisko darbību saistītas vai nav, un atkarībā no tā – kā piemērot nodokļus.

Kā vidējo izpeļņu aprēķināt valdes loceklim? Ar valdes locekli ir noslēgts darba līgums, bet saskaņā ar Darba likumu valdes loceklim darba laika uzskaite nav jāveic, jo viņa darba laiks nav normēts.

Attālinātā darba jautājumi bija aktuāli jau pirms Covid-19 krīzes, kas to tikai pastiprināja, strauji palielinoties attālināti strādājošo darbinieku skaitam. Līdz ar aktualizējušies arī jautājumi par attālinātā darba tiesiskajiem aspektiem un darbinieku izdevumu kompensēšanu. Šobrīd sagatavotas izmaiņas divos likumos – Darba likumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Rudens ir atnācis ar nepatīkamo pavasara prognožu piepildīšanos – Covid-19 atsācies ar jaunu sparu, turklāt ar daudz plašāku izplatību nekā pavasarī. No 9. novembra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija ar virkni piesardzības pasākumu saslimstības ierobežošanai. Viens no ārkārtējās situācijas atbalsta pasākumiem, ko ieviesusi valdība, – no 16. novembra mainīta darbnespējas lapas izsniegšanas un slimības pabalsta piešķiršanas kārtība, ja saslimšana saistīta ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā, vai ar akūtu augšējo elpceļu infekciju.

Vai darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, pirms svētkiem pienākas saīsinātā darba diena?