Vai nosūtītajam darbiniekam drīkst izmaksāt lielāku dienas naudu nekā 30% apmērā no dienas naudas normas, bet nepārsniedzot Ministru kabineta noteikto dienas naudas normu. Vai šai pārsnieguma daļai ir jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?

Vasara tradicionāli daudziem ir atpūtas laiks, tāpēc šoreiz par svarīgāko atvaļinājumu aprēķinos. Kā Covid-19 izraisītā dīkstāve ietekmē vidējās izpeļņas aprēķinus? Kā piešķirt atvaļinājumu, kurā iekrīt Līgo un Jāņu diena vai arī pārceltā darba diena? Par visu pēc kārtas!

Ja darbinieks tiek sūtīts uz Eiropas Savienības dalībvalsti uz divām dienām veikt kādu nelielu remontu uzņēmuma klienta objektā, vai tā ir darbinieka nosūtīšana, par kuru jāizmaksā komandējuma nauda 30% apmērā? Ja tā, tad kādos gadījumos vispār rodas komandējums, par kuru var izmaksāt dienas naudu 100% apmērā? Un kas notiek gadījumos, ja darbinieks ir nosūtījumā, bet dienas nauda izmaksāta 100% apmērā? Vai 70% no dienas naudas skaitās kā kompensācijas pārsnieguma daļa, par kuru jāsamaksā algas nodokļi?

Vai darba devējam ir tiesības izvēlēties, vai līgums būs terminēts vai uz nenoteiktu laiku? Kādos gadījumos drīkst slēgt līgumu uz noteiktu laiku? Kādas ir sekas, ja darba devējs līgumu nepamatoti noslēdzis uz noteiktu laiku? Atbildes uz šiem un citiem biežāk uzdotajiem jautājumiem par darba līgumiem, kas tiek slēgti uz noteiktu laiku, šajā rakstā.

Summētais darba laiks, pārdomāti izvēloties pārskata periodu, nereti var izrādīties izdevīgākais darba organizēšanas veids. Tomēr tas prasa arī precīzu uzskaiti un papildu aprēķinus, lai tiktu ievērotas Darba likumā noteiktās prasības par normu stundām un darba samaksas aprēķiniem. Īpaši, ja pārskata mēnesī iekrīt svētku dienas, slimības vai citas dienas, kad darbs netiek veikts attaisnojošu iemeslu dēļ.

Vai grāmatvedis drīkst skaitīt darba algu uz citas personas konta numuru, ja ir saņēmis no darbinieka iesniegumu? Vai tādējādi netiek pārkāpti kādi likumi? Kādas sekas var būt darba devējam un kādas – darbiniekam?

Šā gada 5. janvārī stājās spēkā ilgi gaidītās izmaiņas Darba likumā, kas regulē darbinieku nosūtīšanas jautājumus. Izskatīsim svarīgākos darba samaksas jautājumus, kas jāzina, nosūtot darbinieku no Latvijas strādāt citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir nosūtījusi darbiniekus veikt darbu Vācijā, par to maksājot dienas naudu un darba algu. Arī izmitināšanas izmaksas no saviem līdzekļiem sedz SIA, pārskaitot naudu Vācijas fiziskai personai, kam darbiniekiem noslēgts līgums. Vai tas ir pareizi? Vai SIA nav jāietur nodoklis par nerezidentam – fiziskai personai – izmaksāto naudu?

Kā darbiniekam, kas saskaņā ar grafiku darbu var veikt jebkurā nedēļas dienā, aprēķināt normas stundas mēnesī? Kā tās mainītos, ja, piemēram, saskaņā ar koplīguma nosacījumiem darba devējs darbiniekam apmaksātu trīs dienas – piektdiena, sestdiena, svētdiena? Vai darbiniekam, kas strādā maiņu darbu pa 24 stundām, dodoties mēnesi ilgā atvaļinājumā no 2020. gada 3. decembra (1. un 2. decembris saskaņā ar grafiku ir brīvdienas), normas stundas decembrī būtu 16 (8 + 8)? Vai šīs stundas būtu jāapmaksā, jo nav strādāts?

Vai uzņēmumam, kas ir pieteicis darbinieku atbalstam algas subsīdijai, būtu jāinformē darbinieks un jāietur darbiniekam izmaksātā algas starpība, ja tā ir lielāka nekā aprēķinātā? Vai šī summa jāapliek ar algas nodokļiem, jāveic labojumi deklarācijā un nodokļi jāsamaksā valstij?

Ir jāmaksā atvaļinājuma kompensācija darbiniekam, kas atlaists uzreiz pēc ilgstošas prombūtnes (slimoja ilgāk nekā gadu), un kompensācija ir jāaprēķina par 30 darba dienām. Darbiniekam visu laiku bija noteikta minimālā alga – 430 eiro. Kāda summa būs jāizmanto kompensācijas aprēķinam – alga par sešiem mēnešiem, kas tika saņemta pirms prombūtnes, vai minimālā alga, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, proti, 500 eiro? Rēķinot kompensāciju no vidējās izpeļņas par sešiem mēnešiem pirms prombūtnes, darbiniekam izmaksājamā summa tika aprēķināta 600 eiro apmērā, jo jākompensē 30 darba dienas. Bet, ja būtu jākompensē 20 darba dienas, tie būtu 430 eiro – tātad mazāk par šobrīd spēkā esošo minimālo algu. Vai kompensācijas izmaksas gadījumā ir jāņem vērā minimālā alga?

Man ir jautājums par darbnespējas lapu reģistrēšanu. Šobrīd darbnespējas lapas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) automātiski importējam grāmatvedības sistēmā ar numuriem, kas piešķirti VID EDS, un izdrukājam tās no VID EDS. Vai šīs darbnespējas lapas vēl ir jāreģistrē atsevišķā žurnālā, vai pietiek ar to, ka izdrukājam tās? Vai elektroniskās darbnespējas lapas arī ir jāuzglabā piecus gadus?

Kā aprēķināt vidējo darbinieku skaitu uzņēmumā? Vai tajā iekļauj arī valdes locekļus, kas pilda vadītāja funkcijas uzņēmumā? Vai ir atšķirība, ja valdes loceklim darba laiks tiek vai netiek uzskaitīts? Kā vidējā darbinieku skaita aprēķinā tiek iekļauti nepilna laika darbinieki?

Darbinieks uzrakstījis atlūgumu pārbaudes laikā. Pieņemts darbā 2020. gada 6. novembrī, diemžēl vairāku darbnespējas lapu B dēļ nav strādājis. Pēc kāda principa aprēķināma neizmantotā atvaļinājuma kompensācija?

Darbinieks decembrī dodas atvaļinājumā. Lai izmaksātu atvaļinājuma naudu par dienām, jāaprēķina vidējā izpeļņa. Kā saskaņā ar Darba likuma 75. pantu rēķināma dienas vidējā izpeļņa, ja darbinieks pēdējo sešu mēnešu laikā strādājis gan normālo darba laiku, gan summēto darba laiku?