Cik darba devējam, pievienotās vērtības nodokļa maksātājam (PVN maksātājam) izmaksās pasūtījums, kura izpildei tas noalgo darba ņēmēju, kurš par šo darba izpildi vēlas saņemt 1000 Ls honorāru? Kādi nodokļi jāmaksā, ja darba devējs gūst no šī darījuma peļņu?

Kā darba līgumā jānoformē amats atbilstoši Profesiju klasifikatoram? Kā līgumā norādīt amatu un tā kodu, ja darbinieks apvieno vairākus amatus, piemēram, kā papildu darbu? Nelielos uzņēmumos ļoti bieži ir tāda situācija, ka viens darbinieks veic vairāku amatu pienākumus. Kā tad pareizi līgumā rakstīt profesiju kodu? Katram amatam norādīt savu kodu?

Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15.1 pants nosaka pabalsta pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam aprēķināšanas kārtību. Jautājums ir - kā pareizi aprēķināt izmaksājamo pabalstu personai, kurai piešķirta vecuma pensija? 1.variants: divas minimālās algas – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 24% - valsts pensija = pašvaldības izmaksājamais pabalsts; vai 2.variants: divas minimālas algas - valsts pensija – IIN 24% = pašvaldības izmaksājamais pabalsts; Vai vēl citādāk?

No š.g. 1.jūlija spēkā stāsies kārtība, saskaņā ar kuru darba devējam, katru darbinieku reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā (VID), būs jānorāda darbinieka profesijas kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram (grozījumi MK noteikumos Nr.827 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli). Jautājums: kādu kodu ziņās būs jānorāda, ja darbiniekas strādā arī papildu darbu, un viņam ir vairāki profesijas kodi?

Š.g. 22.februārī spēkā stājas grozījumi MK noteikumos Nr.827 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (MK noteikumi Nr.827), nosakot, ka turpmāk ziņās par darbiniekiem jānorāda arī nostrādātais stundu skaits. Kā šos noteikumus piemērot tiem darbiniekiem, kuriem darba līgums noslēgts, pamatojoties uz Darba likuma 148.pantu un darba laika uzskaite netiek veikta?

Jautājums par personu lietu veidošanu un darba līgumiem ir sens kā pasaule un salīdzinoši aktuāls joprojām. Ko ievietot personas lietā, kādiem dokumentiem veidot atsevišķas lietas? Situāciju vienkāršāku un reizē sarežģītu rada apstāklis, ka aizvien vairāk organizācijas personāla informāciju uztur un veido elektroniskajās personāla vadības informācijas sistēmās, līdz ar to vairāk nav papildus jāveido dokumentu uzskaites reģistri, jo tie veidojas informācijas sistēmās.

Iestādē visiem darbiniekiem ir noteikts normālais darba laiks un piecu darba dienu nedēļa, taču iestāde ir atvērta arī sestdienā, un tajā dienā apkalpojošie darbinieki (ne visi) strādā saskaņā ar grafiku no 10.00 - 16.00 (6 stundas bez pusdienas pārtraukuma) un pēc tam nākamajā nedēļā ņem vienu brīvu dienu par nostrādāto sestdienu. Visos normatīvos dokumentos iestādē figurē darbiniekiem noteikts normālais darba laiks un arī grafikos sestdienā attiecīgajam darbiniekam figurē 8 stundas un nākamajā nedēļā - viena brīvdiena. Jautājums: vai tā var? Un, ja nē, tad kādus dokumentus būtu nepieciešams noformēt, un kā? Darba likumā ir noteikts, ka sestdienā darbs beidzams agrāk nekā citās dienās - tad tas nozīmē, ka tabelē jābūt uzrādītām tām 6 stundām nevis 8 stundām, vai ne?

Vai darbinieka vidējās izpeļņas aprēķinā ir jāiekļauj naudas balva, kura saņemta par gada darba rezultātiem un tiek aplikta ar nodokļiem pašvaldību iestādē?

Vai vienošanās pie darba līgumiem arī ir jāreģistrē? Ja jā, tad vai tās jāreģistrē atsevišķā reģistrā, vai tās var reģistrēt vienā reģistrā ar darba līgumiem?

Darbiniece atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma 04.07.2012. un no 20.07.2012. iet ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā. Darbiniece darba attiecībās ir no 2001. gada un bērna kopšanas atvaļinājumā bija no 15.08.2011.- 04.07.2012., bet no 2011. gada aprīļa līdz 15.08.2011. darbiniecei bija pirms un pēcdzemdību darbnespējas lapa B. Atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, darbiniece nav strādājusi ilgāk par 12 mēnešiem. Vai aprakstītajā gadījumā vidējo izpeļņu var rēķināt no esošajā mēnesī nostrādātām dienām (no 04.07.-20.07.2012.), ņemot vērā, ka pēdējos 12 mēnešus darbinieks nav strādājis?

Darba likuma 70.pants Darba samaksas izmaksas veids nosaka, ka darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies. Mans jautājums ir - vai man kā darba devējam tomēr ir tiesības darbiniekam prasīt norēķinu konta numuru, uz kuru pārskaitīt darba samaksu, kā vienīgo norēķinu veidu? Un vai ir likumiski prasīt, lai darbinieks bankā atver norēķinu kontu, ja tāda viņam nav? Kaut vai piedāvājot segt ar to saistītus izdevumus.

Ja mikrouzņēmuma darbinieks aiziet dekrētā - vai šī darbinieka vietā var pieņemt jaunu darbinieku uz laiku?

1. Likuma Par grāmatvedību 10.pantā noteikts, ka glabāšanas laiks grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem ir 10 gadi. Vai avansa norēķinu personu avansa norēķini glabājami 10 gadus, bet klāt pieliktie čeki – 5 gadus?

Lūdzu, skaidrot, kā piemērot terminu diennakts komandējumu dienas naudai (MK noteikumu Nr.969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi (MK noteikumi Nr.969) 1.pielikums), lai pareizi samaksātu darbiniekam komandējuma izdevumus! Piemēram, komandējums darbiniekam no Rīgas uz Vāciju sākās pirmdien plkst. 14:00 (izlido no Latvijas) un beidzas trešdien plkst.2:00 (ielido Latvijā). Darba laiks uzņēmumā ir no plkst. 9.00 līdz 18 (pārtraukums 1 h). Saskaņā ar MK noteikumu Nr.969 1.pielikumu komandējuma dienas naudas likmes ir par diennakti. Kā pareizi noformēt komandējumu: 1) cik dienas rakstīt rīkojumā? 2) kā, ievērojot MK noteikumu 969 nosacījumu par izdevumu diennakts normām dienas naudai, būtu apmaksājams šāds komandējums?

Organizācijā grāmatvedis, datorspeciālists, konsultante finanšu jautājumos un apkopēja strādā uz uzņēmuma līguma pamata (jo tas nav pamatdarbs, un citā darba vietā ir noslēgti līgumi par pilnu slodzi), un šie cilvēki nav reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā saimnieciskās darbības veicēji (SDV). Ņemot vērā to, ka likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (par IIN) ir iestrādāts, ka ar 01.01.2013. uzņēmuma līgumus varēs slēgt tikai ar tādām fiziskām personām, kuras ir reģistrētas VID par SDV, taču šobrīd plāno pieņemt arī tādu normu, ka fiziskās personas varēs nereģistrēties VID par SDV, ja netiks piemēroti saimnieciskās darbības izdevumi, jautājums ir - vai 2013.gadā varēs slēgt uzņēmuma līgumu, ja fiziskā persona nebūs reģistrēta VID kā SDV?