Turpināsim iepriekšējos rakstos iesākto par darba algas aprēķiniem un tai piemērojamiem nodokļiem – šoreiz par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

Vai ir pareizi piešķirt atvaļinājuma pagarinājumu, ja darbinieks to lūdz par trīs kalendāra dienām, proti, konkrētajā situācijā pagarinot to līdz 2022. gada 22. maijam, kur 21. maijs ir sestdiena un 22. maijs ir svētdiena? Cik atvaļinājuma dienas šajā visā periodā ir apmaksājamas?

Sācies atvaļinājumu laiks, tāpēc izskatīsim vidējās izpeļņas jautājumus, kas parasti sagādā lielākās neskaidrības un kļūdas.

Valdes loceklis turpina darbu veikt attālināti, bet no citas valsts – Somijas. Tur viņam tagad ir arī pastāvīgā dzīvesvieta. Tiek plānots komandējums – brauciens būs no Somijas uz Vāciju. Vai tas skaitās kā komandējums, ja netiek šķērsota Latvijas valsts robeža, dodoties komandējumā? Kā aprēķināt dienas naudu? Un vēl ir jautājums – vai ir kādi normatīvie akti, kuri ierobežo attālinātā darba veikšanu ārpus Latvijas?

Turpināsim iepriekšējā rakstā iesākto tematu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, aprēķinot darba algu. Šoreiz apskatīsim piemērus, kā mainās darba algas aprēķins atkarībā no algas lieluma, kā arī no tā, ir vai nav iesniegta alga nodokļu grāmatiņa darba devējam.

Darbinieks strādā summēto darba laiku. Darba laiks ir 35 stundas nedēļā jeb septiņas stundas dienā. Piemēram, nākammēnes ir noteikts 143 stundas mēnesī. Kā aprēķināt stundas, ja darbinieks iet atvaļinājumā (vai saslimst) 10 dienas? Par tām divām atvaļinājuma vai slimības dienām, kas iekrīt sestdienā un svētdienā, nerēķina septiņas stundas vai ir jārēķina?

Uzņēmums plāno pieņemt praksē augstskolā studējošo, noslēdzot trīspusējo prakses līgumu ar mācību iestādi par praktikanta prakses nodrošināšanu. Uzņēmums vēlas maksāt praktikantam atlīdzību 150 eiro par prakses mēnesi uz šī līguma pamata, nenodibinot darba attiecības. Valsts darba inspekcija paskaidroja, ka ir nepieciešama tikai savstarpēja vienošana par atlīdzību ar praktikantu. Vai no šis atlīdzības ir jāietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli? Ja jāietur tikai IIN, tad kāda būtu likme? Kādi pārskati un ziņojumi jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam par praktikantu un viņam izmaksātajam summām?

Uzņēmums nodarbina dažus studentus no trešajām valstīm (Uzbekistāna). Viņu uzturēšanās atļaujā norādīts, ka atļauts strādāt līdz 20 stundām nedēļā saskaņā ar Imigrācijas likuma 9. panta 5.1 punktu. Darba alga par nepilno darba laiku noteikta mazāka par minimālo. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 pantā nav minētas šādas situācijas, kad minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neveic. Vai pareizi saprotu – personai, kurai likums par VSA liedz strādāt pilnu darba laiku, darba devējam vai nu jāmaksā vismaz minimālā darba alga neatkarīgi no nostrādātā darba laika, vai būs jāpiemaksā minimālās iemaksas?

Fiziska persona, kas var būt arī reģistrēts autoratlīdzības nodokļa maksātājs (bet ir gadījumi, kad nav), sagatavo lekcijas ierakstu, par ko ir atrunāta samaksa, piemēram, 100 eiro. Šo lekciju var nopirkt kā ierakstu ilgstošu laiku, tāpēc līgumā gribētos ietvert arī, piemēram, papildu 10% samaksu izpildītājam (lekcijas autoram) no nopirkto lekciju summas, atrunājot summu izvērtēšanu ik pēc trim mēnešiem. Tajā brīdī, kad tiek izmaksāta atlīdzība (100 eiro), tiek iesniegta attiecīga (IIN) atskaite. Vai šie 10% arī skaitās autoratlīdzība? Vai, izmaksājot šos 10% vēlākos periodos, arī ir jāsniedz IIN atskaite? Ja ir, tad kāds ienākuma izmaksāšanas kods tanī jāuzrāda? Vai ir kādi ieteikumi šai situācijai?

Ar darba samaksas aprēķināšanu ir saistīti divi nodokļi – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Turpinot iepriekšējos rakstos iesākto, šoreiz par otro nodokli, kas saistīts ar darba samaksas aprēķinu, t. i., iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Līdz 28. februārim un dažās profesijās joprojām atbilstoši normatīvo aktu regulējumam klātienē darba pienākumus darbinieks var veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Turklāt, ja darbinieks bez attaisnojoša objektīva iemesla atsakās no vakcinācijas, darbinieku var atstādināt no darba. Tādējādi kļūst aktuāls jautājums: vai darbinieka atstādināšanas laiks dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu?

Iepriekšējā rakstā iesākām skatīt jautājumu par darba algu un tika izskaidroti jēdzieni darba samaksa, darba alga, piemaksas, prēmijas un cita veida atlīdzība par darbu. Ar darba samaksas aprēķināšanu ir saistīti divi nodokļi ­– valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šajā rakstā izskatīsim piemēru, kā aprēķina un iegrāmato sociālās iemaksas.

Kā jāaprēķina vidējā izpeļņa darbiniecei par laiku, kad tā bija atvaļinājumā, uz slimības lapas un bērnu kopšanas atvaļinājumā, saņemot arī materiālo pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, un bonusu par iepriekšējo pārskata gadu? Vai šajā situācijā ir iespējams kāds cits aprēķins? Kuri mēneši ietilps vidējās izpeļņas aprēķinā, ja, piemēram, tā būtu jāaprēķina 2022. gada februārī (materiālā pabalsta un bonusa izmaksas mēnešos nav nostrādāto darba dienu, jo darbinieks ir attaisnotā prombūtnē).

Lūdzam sniegt skaidrojumu, kā pareizi aprēķināt darbinieka atvaļinājuma dienu skaitu un apmaksājamo dienu skaitu, ņemot vērā svētku dienas, kuras iekrīt nedēļas brīvdienās. Darbinieks vēlas doties apmaksātā atvaļinājumā no 2021. gada 22. decembra (pirmā atvaļinājuma diena) un atgriezties darbā 2022. gada 6. janvārī (pēdējā atvaļinājuma diena – 5. janvāris). Darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks – 5 dienas nedēļā, 8 stundas dienā.

Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t. i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2022. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs tie, kas sasnieguši 62 gadu un trīs mēnešu vecumu. Jautājums – vai šī skaitīsies priekšlaicīga pensija? Tā tiks izmaksāta 50% vai pilnā apmērā?