Uzņēmums plāno pieņemt praksē augstskolā studējošo, noslēdzot trīspusējo prakses līgumu ar mācību iestādi par praktikanta prakses nodrošināšanu. Uzņēmums vēlas maksāt praktikantam atlīdzību 150 eiro par prakses mēnesi uz šī līguma pamata, nenodibinot darba attiecības. Valsts darba inspekcija paskaidroja, ka ir nepieciešama tikai savstarpēja vienošana par atlīdzību ar praktikantu. Vai no šis atlīdzības ir jāietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli? Ja jāietur tikai IIN, tad kāda būtu likme? Kādi pārskati un ziņojumi jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam par praktikantu un viņam izmaksātajam summām?

Uzņēmums nodarbina dažus studentus no trešajām valstīm (Uzbekistāna). Viņu uzturēšanās atļaujā norādīts, ka atļauts strādāt līdz 20 stundām nedēļā saskaņā ar Imigrācijas likuma 9. panta 5.1 punktu. Darba alga par nepilno darba laiku noteikta mazāka par minimālo. Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 pantā nav minētas šādas situācijas, kad minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas neveic. Vai pareizi saprotu – personai, kurai likums par VSA liedz strādāt pilnu darba laiku, darba devējam vai nu jāmaksā vismaz minimālā darba alga neatkarīgi no nostrādātā darba laika, vai būs jāpiemaksā minimālās iemaksas?

Fiziska persona, kas var būt arī reģistrēts autoratlīdzības nodokļa maksātājs (bet ir gadījumi, kad nav), sagatavo lekcijas ierakstu, par ko ir atrunāta samaksa, piemēram, 100 eiro. Šo lekciju var nopirkt kā ierakstu ilgstošu laiku, tāpēc līgumā gribētos ietvert arī, piemēram, papildu 10% samaksu izpildītājam (lekcijas autoram) no nopirkto lekciju summas, atrunājot summu izvērtēšanu ik pēc trim mēnešiem. Tajā brīdī, kad tiek izmaksāta atlīdzība (100 eiro), tiek iesniegta attiecīga (IIN) atskaite. Vai šie 10% arī skaitās autoratlīdzība? Vai, izmaksājot šos 10% vēlākos periodos, arī ir jāsniedz IIN atskaite? Ja ir, tad kāds ienākuma izmaksāšanas kods tanī jāuzrāda? Vai ir kādi ieteikumi šai situācijai?

Ar darba samaksas aprēķināšanu ir saistīti divi nodokļi – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Turpinot iepriekšējos rakstos iesākto, šoreiz par otro nodokli, kas saistīts ar darba samaksas aprēķinu, t. i., iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Līdz 28. februārim un dažās profesijās joprojām atbilstoši normatīvo aktu regulējumam klātienē darba pienākumus darbinieks var veikt tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Turklāt, ja darbinieks bez attaisnojoša objektīva iemesla atsakās no vakcinācijas, darbinieku var atstādināt no darba. Tādējādi kļūst aktuāls jautājums: vai darbinieka atstādināšanas laiks dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu?

Iepriekšējā rakstā iesākām skatīt jautājumu par darba algu un tika izskaidroti jēdzieni darba samaksa, darba alga, piemaksas, prēmijas un cita veida atlīdzība par darbu. Ar darba samaksas aprēķināšanu ir saistīti divi nodokļi ­– valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šajā rakstā izskatīsim piemēru, kā aprēķina un iegrāmato sociālās iemaksas.

Kā jāaprēķina vidējā izpeļņa darbiniecei par laiku, kad tā bija atvaļinājumā, uz slimības lapas un bērnu kopšanas atvaļinājumā, saņemot arī materiālo pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, un bonusu par iepriekšējo pārskata gadu? Vai šajā situācijā ir iespējams kāds cits aprēķins? Kuri mēneši ietilps vidējās izpeļņas aprēķinā, ja, piemēram, tā būtu jāaprēķina 2022. gada februārī (materiālā pabalsta un bonusa izmaksas mēnešos nav nostrādāto darba dienu, jo darbinieks ir attaisnotā prombūtnē).

Lūdzam sniegt skaidrojumu, kā pareizi aprēķināt darbinieka atvaļinājuma dienu skaitu un apmaksājamo dienu skaitu, ņemot vērā svētku dienas, kuras iekrīt nedēļas brīvdienās. Darbinieks vēlas doties apmaksātā atvaļinājumā no 2021. gada 22. decembra (pirmā atvaļinājuma diena) un atgriezties darbā 2022. gada 6. janvārī (pēdējā atvaļinājuma diena – 5. janvāris). Darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks – 5 dienas nedēļā, 8 stundas dienā.

Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t. i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2022. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs tie, kas sasnieguši 62 gadu un trīs mēnešu vecumu. Jautājums – vai šī skaitīsies priekšlaicīga pensija? Tā tiks izmaksāta 50% vai pilnā apmērā?

Iesāksim sarunu par katram darba ņēmējam svarīgu jautājumu – alga par padarīto darbu. Saviem studentiem saku: “Kļūdīties algas aprēķinā varam tikai tam cilvēkam, kuru vēlamies redzēt vakarā pie savām durvīm.” Tāpēc, veicot aprēķinu, izdarām visus priekšdarbus, lai tas būtu korekts un darbiniekam nebūtu lieku pārdzīvojumu par nepareizi saņemtu naudu savā kontā.

Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas padarīts. Kādos gadījumos darbiniekam noteikt akorda algu? Vai akorda algas gadījumā ir jāuzskaita arī nostrādātais darba laiks, un kā to darīt?

Ja darbinieks atskaites periodā (trīs mēnešos) nenostrādā visas normatīvās stundas, vai darba devējam ir pienākums tās atlīdzināt? Ja ir, tad kā tās jārēķina – pēc nostrādāto stundu samaksas vai vidējās izpeļņas, kā par dīkstāvi?

Vai ir iespējams uzskaitīt grāmatvedībā darbinieka izdevumus par obligāto veselības pārbaudi, ja čeks ir izsniegts uz darbinieka vārda? Ja ir iespējams, tad kā?

Saskaņā ar jauno Grāmatvedības likumu par grāmatvedi vairs nesauc grāmatvedības darbiniekus, kuri kārto atsevišķus reģistrus vai veic atsevišķas funkcijas un kuriem šobrīd darba līgumā ir noteikts amats "grāmatvedis". Vai tas nozīmē, ka ir jāveic grozījumi darba līgumos, mainot amata nosaukumu šiem darbiniekiem? Vai ir plānoti grozījumi arī profesiju klasifikatorā? Kādi amati būtu jāpiešķir citiem grāmatvedības darbiniekiem, kas nesagatavo gada pārskatus, ja viņi vairs nav grāmatveži?

Darbiniekam darba līgumā par darbu – 30 stundas nedēļā – noteikts atalgojums par stundām, piemēram, 15 eiro stundā. Ja ir nepieciešams strādāt vairāk nekā 30 stundas, bet mazāk nekā 40 stundas, tad par tām arī tiek maksāti 15 eiro. Savukārt, ja ir strādāts vairāk nekā 40 stundas, par to tiek maksāts dubultā. Vai piemaksu, kas tiek maksāta par katru normālu darba stundu, 0,62 eiro apmērā var uzskatīt par kompensāciju, kas tiek aplikta ar nodokļiem, taču netiek skaitīta vidējā izpeļņā?