Apsaimniekotājs – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nemaksātājs – māju uzturēšanas, remontu, avārijas seku likvidēšanas u.tml. pakalpojumu nodrošināšanai saņem pakalpojumus no citām juridiskajām un fiziskajām personām. Uzņēmums nodarbina tikai sētniekus. Līdz ar to jebkuri saņemtie pakalpojumi tiek segti no māju uzkrājuma fonda līdzekļiem. Grāmatvedībā saņemtie ikmēneša māju uzkrājuma fonda līdzekļi tiek grāmatoti atsevišķā kontā un, saņemot kādu pakalpojumu, grāmatoti, samazinot šī fonda līdzekļus.

Iekasējamo naudas līdzekļu apmēru rezerves fondā nākamajam gadam nosaka mājas kopsapulcē, un tas visu gadu ir nemainīgs. Tas netiek iekasēts konkrētu darbu veikšanai, bet jebkādiem darbiem, kas nepieciešami. No šiem līdzekļiem tiek maksātas arī algas sētniekiem un attiecīgie nodokļi.

Ja apsaimniekojamā māja izvēlas citu apsaimniekotāju, rezerves fonda atlikums tiek pārskaitīts jaunajam apsaimniekotājam. Apsaimniekotāja atlīdzība ikmēneša rēķinā nodalīta atsevišķi. Tā tiek uzskaitīta apsaimniekotāja ieņēmumos.

Atbilstoši izmaiņām no 01.07.2016. noteikta prasība mājas uzkrājuma līdzekļus klasificēt kā saņemtos avansus. Vai konkrētajā gadījumā apsaimniekotājs var uzkrājuma fondam paredzēto naudu neuzskaitīt kā saņemto avansu? Ja tas tiek klasificēts kā avanss, apsaimniekotājs sasniedz PVN maksātāja slieksni. Ja tomēr uzkrājums jāuzskaita kā saņemtais avanss, kādi grāmatojumi un citi dokumenti jāsagatavo, saņemot no iedzīvotājiem naudu, samaksājot par remontpakalpojumiem un norakstot tos no avansa konta izdevumos?