Iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas strādāt paralēli vairākās darbavietās ir dažādi, taču tas nenozīmē, ka tā vienmēr ir darbinieka “privātā darīšana”, kā viņš pavada savu brīvo laiku ārpus darba. Pirms uzņemties blakus darbus, darbiniekam dažkārt pat jāsaņem darba devēja piekrišana.

Prakse rāda, ka blakus darba jēdziens ne vienmēr tiek nošķirts no papilddarba jēdziena, lai gan abi šie tiesību institūti ir absolūti atšķirīgi. Šajā rakstā tiks skaidrots, kas ir blakus darbs, kā darba devējiem aizsargāt savas intereses, ierobežojot blakus darba veikšanu, un vai tas vienmēr ir nepieciešams, kā arī tiks apskatīti atsevišķi tiesu prakses piemēri.

Blakus darba jēdziens

Darba likuma (DL) 91.pantā paredzēts, ka darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem vai tikt citādi nodarbinātam, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. Savukārt DL 65.pantā skaidrots papildu darba jēdziens, proti, papildu darbs ir tāds darbs, kuru darbinieks veic līdztekus nolīgtajam pamatdarbam