Kopš 2022.gada februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība ir pieņēmusi vairākas ierobežojošo pasākumu paketes pret Krieviju un Baltkrieviju. Sankciju saraksts tiek regulāri papildināts, paplašinot preču grupas, kuru imports vai eksports uz sankcionētajām valstīm ir aizliegts. Tādēļ uzņēmumi saskaras ar situāciju, ka piegāžu ķēdes tiek traucētas un iepriekš fiksētā līgumcena vairs nav izpildāma. Vai šos apstākļus var uzskatīt par nepārvaramu varu līguma izpildē?

Senāts atzinis, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz Konkurences padomei tiesības izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja operatīvās darbības rezultātā iegūtus audioierakstus un to atšifrējums, lai pierādītu iespējamu aizliegtu vienošanos starp vairākiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem. Jāatzīst, ka patlaban topošie likumu grozījumi ir sasteigti un nerisina Senāta spriedumā analizēto pamatjautājumu.

Ja pasūtītājs nav samaksājis par paveikto darbu, vai darba izpildītājs ir tiesīgs izmantotos materiālus paņemt atpakaļ? Kādos gadījumos princips “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” nav piemērojams? Analizējam Senāta Krimināllietu departamenta 2025.gada 14.novembra lēmumu lietā SKK–297/2025, kurā Senāts aktualizēja jautājumus par Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas niansēm un sastāva pazīmju izpratni, tajā skaitā – personas psihiskās attieksmes nozīmi nodoma konstatēšanā.

Nekustamā īpašuma nodoklis, ēkas pārdošanas vērtība un pat apdrošināšanas prēmijas – daudzi no šiem aspektiem ir tieši atkarīgi no viena valsts kadastra informācijas sistēmā norādīta skaitļa – ēkas kadastrālās vērtības, kuras aprēķina būtiska sastāvdaļa ir tās nolietojuma procents. Taču ko darīt, ja Valsts zemes dienesta amatpersona, kuras varā ir šī procenta noteikšana, vienā apmeklējuma reizē secina, ka ēka ir pamatīgi nolietojusies, savukārt jau pēc pāris mēnešiem “atjaunina” to par vairākiem desmitiem procentu, neraugoties uz to, ka ēkā nav veikti nekādi remontdarbi?

2025.gada otrajā pusē pieņemta virkne apjomīgu grozījumu būvniecību reglamentējošajos tiesību aktos. Grozījumi veikti vairākās kārtās, izdarot izmaiņas gan Būvniecības likumā, gan uz tā pamata izdotajos vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos. Aplūkojam izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”, izceļot grozījumus ar būtiskāko ietekmi uz būvniecības procesa praktisko norisi.

2026.gada 6.janvārī stājās spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, ar kuriem ieviests vienots būves reģistrācijas process. Būvniecības ierosinātājiem vairs nebūs jāvēršas trīs dažādās iestādēs ar trim atsevišķiem iesniegumiem, bet pietiks ar vienu Būvniecības informācijas sistēmā, lai pabeigtu būvdarbus un automātiski nodrošinātu gan būves reģistrāciju kadastrā, gan ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Būvniecības likuma grozījumi, kas stājās spēkā 1.novembrī, paredz būtiskas izmaiņas publiskās apspriešanas kārtībā, uzlabojumus kopīpašumā esošu būvju nodošanā ekspluatācijā, būvtāfeļu izvietošanas un tehnisko noteikumu regulējumā, kā arī precizē pazemes inženiertīklu novietojuma noteikumus. Tāpat tie paredz iespēju noteiktos gadījumos atkāpties no plānošanas dokumentu prasībām, ja piemērojams labvēlīgāks regulējums.

Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir būtiski mainījuši publisko iepirkumu realitāti – īpaši aizsardzības un drošības jomā. Valsts drošības apsvērumi arvien biežāk ir izšķirošs faktors, kas var ietekmēt ne tikai lēmumu par iepirkuma uzvarētāju, bet arī iepirkuma līguma darbību.