Ja pasūtītājs nav samaksājis par paveikto darbu, vai darba izpildītājs ir tiesīgs izmantotos materiālus paņemt atpakaļ? Kādos gadījumos princips “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” nav piemērojams? Analizējam Senāta Krimināllietu departamenta 2025.gada 14.novembra lēmumu lietā SKK–297/2025, kurā Senāts aktualizēja jautājumus par Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas niansēm un sastāva pazīmju izpratni, tajā skaitā – personas psihiskās attieksmes nozīmi nodoma konstatēšanā.

Nekustamā īpašuma nodoklis, ēkas pārdošanas vērtība un pat apdrošināšanas prēmijas – daudzi no šiem aspektiem ir tieši atkarīgi no viena valsts kadastra informācijas sistēmā norādīta skaitļa – ēkas kadastrālās vērtības, kuras aprēķina būtiska sastāvdaļa ir tās nolietojuma procents. Taču ko darīt, ja Valsts zemes dienesta amatpersona, kuras varā ir šī procenta noteikšana, vienā apmeklējuma reizē secina, ka ēka ir pamatīgi nolietojusies, savukārt jau pēc pāris mēnešiem “atjaunina” to par vairākiem desmitiem procentu, neraugoties uz to, ka ēkā nav veikti nekādi remontdarbi?

2025.gada otrajā pusē pieņemta virkne apjomīgu grozījumu būvniecību reglamentējošajos tiesību aktos. Grozījumi veikti vairākās kārtās, izdarot izmaiņas gan Būvniecības likumā, gan uz tā pamata izdotajos vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos. Aplūkojam izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”, izceļot grozījumus ar būtiskāko ietekmi uz būvniecības procesa praktisko norisi.

2026.gada 6.janvārī stājās spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, ar kuriem ieviests vienots būves reģistrācijas process. Būvniecības ierosinātājiem vairs nebūs jāvēršas trīs dažādās iestādēs ar trim atsevišķiem iesniegumiem, bet pietiks ar vienu Būvniecības informācijas sistēmā, lai pabeigtu būvdarbus un automātiski nodrošinātu gan būves reģistrāciju kadastrā, gan ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Būvniecības likuma grozījumi, kas stājās spēkā 1.novembrī, paredz būtiskas izmaiņas publiskās apspriešanas kārtībā, uzlabojumus kopīpašumā esošu būvju nodošanā ekspluatācijā, būvtāfeļu izvietošanas un tehnisko noteikumu regulējumā, kā arī precizē pazemes inženiertīklu novietojuma noteikumus. Tāpat tie paredz iespēju noteiktos gadījumos atkāpties no plānošanas dokumentu prasībām, ja piemērojams labvēlīgāks regulējums.

Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir būtiski mainījuši publisko iepirkumu realitāti – īpaši aizsardzības un drošības jomā. Valsts drošības apsvērumi arvien biežāk ir izšķirošs faktors, kas var ietekmēt ne tikai lēmumu par iepirkuma uzvarētāju, bet arī iepirkuma līguma darbību.

Plaši zināmais teiciens “apmaldīties trijās priedēs” liek aizdomāties – kā gan tas iespējams? Šie vārdi nav jāuztver burtiski, jo tā ir idioma jeb vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no tā atsevišķo vārdu nozīmes. Latviešu valodas nezinātājam teiciena izprašana varētu radīt grūtības. Taču šādas grūtības var sagādāt ne vien idiomas, bet arī likumi un citi normatīvie akti.

Vai gadījumā, ja tiesa nav konstatējusi solidāru atbildību par zaudējumiem, tai ir jāvērtē katra atbildētāja pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus? Kā šādā gadījumā noteikt zaudējumu apmēru? Analizējam Senāta 2025.gada 19.jūnija spriedumu lietā SKC-44/2025, kurā dzīvokļu īpašnieku biedrība prasīja solidāru zaudējumu piedziņu no būvnieka, būvuzrauga un apdrošinātāja par nekvalitatīvu jumta izbūvi.