Tēma: civillikums
Vai darbinieks var suni ņemt līdzi uz darbu?
Lai arī nepastāv vispārējs aizliegums ievest un uzturēties birojā ar suni, darba devējs var gan atļaut, gan ierobežot dzīvnieku atrašanos darbavietā, lai nodrošinātu visiem darbiniekiem taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Kādas ir darbinieka tiesības un kas jāievēro darba devējam, ja suņa klātbūtne nav vairs vēlme, bet gan nepieciešamība?
•
01.10.2026
Kopīpašuma labprātīga sadalīšana dzīvokļu īpašumos
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas vēsturiski nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, praksē joprojām ir sastopamas samērā bieži. Šādos gadījumos katram īpašniekam nepieder konkrēts dzīvoklis kā patstāvīgs nekustamais īpašums, bet gan domājamā daļa no visa īpašuma. Lai gan kopīpašums juridiski ir pilnvērtīga īpašuma forma, tas ikdienas pārvaldīšanā un atsavināšanā var radīt būtiskus praktiskus ierobežojumus. Tādēļ īpašnieki nereti apsver iespēju māju labprātīgi sadalīt dzīvokļu īpašumos.
•
17.09.2026
Vai uzņēmums var atteikties no bojātas preces?
Uzņēmums ir nopircis datoru no cita uzņēmuma. Pēc datora nodošanas darbiniekiem atklājas, ka tam ir bojājums vai defekts. Vai šādā gadījumā pircējam – uzņēmumam – ir tiesības divu nedēļu laikā atteikties no pirkuma un atgriezt datoru, kā tas noteikts attiecībā uz patērētājiem? Kādas tiesības uzņēmumam šādā situācijā ir pieejamas?
•
16.09.2026
Kā izvēlēties jaunu piegādātāju publiskajā iepirkumā
Ko darīt, ja sākotnēji izraudzītais piegādātājs vairs nevar pabeigt iepirkuma līguma izpildi? Līdz šim Publisko iepirkumu likumā piegādātāja maiņa bija atļauta tikai vienā situācijā - ja tiek veikta uzņēmuma reorganizācija. Spēkā stājušies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredz līgumslēdzēja maiņu arī citās situācijās.
•
14.09.2026
Darbinieks aiziet, darbi paliek. Ko darīt?
Darba devējs ar darbinieku noslēdz vienošanos par darba attiecību izbeigšanu. Puses vienojas, ka darbinieks nodos visu dokumentāciju, e-pastus, informāciju, ziņas par nepabeigtajiem darbiem un projektiem, kā arī piedāvās palīdzību darba devējam. Tomēr līdz darba attiecību izbeigšanai darbinieks šo pienākumu neizpilda. Kā rīkoties darba devējam?
•
11.09.2026
Vai darba līgumu var uzteikt vairākas reizes
Darba tiesisko attiecību izbeigšana ar vienpusēju uzteikumu ir ierasta prakse, ko Darba likums garantē gan darbiniekam, gan darba devējam. Tomēr praksē mēdz rasties sarežģītākas situācijas. Kā darba devējam rīkoties, ja pēc uzteikuma ir mainījušies apstākļi? Vai darba devējs darbiniekam drīkst izteikt jaunu uzteikumu?
•
08.09.2026
Kādu līgumu slēgt ar prokūristu
Prokūrists uzņēmumā nereti ieņem ļoti nozīmīgu lomu – viņam var būt piešķirtas plašas tiesības slēgt darījumus, parakstīt dokumentus un pārstāvēt komersantu attiecībās ar trešajām personām. Tādēļ praksē rodas jautājums, vai ar prokūristu papildus prokūras izdošanai būtu jāslēdz atsevišķs līgums. Īpaši aktuāli ir, vai ar prokūristu iespējams slēgt pilnvarojuma līgumu – līdzīgi, kā tas praksē tiek darīts ar valdes locekli
•
02.09.2026
Kad ieķīlātājs var prasīt atlīdzību no parādnieka
Civillikums pieļauj, ka persona var ieķīlāt sev piederošu mantu, nodrošinot ne tikai savas, bet arī citas personas saistības. Taču kas notiek, ja parādnieks saistības nepilda un kreditors apmierina prasījumu no ieķīlātās mantas? Vai ieķīlātājs var prasīt no galvenā parādnieka atlīdzinājumu?
•
19.08.2026
Kad un cikos beidzas termiņš
Ikviens jurists savam klientam ieteiks vienu un to pašu – nekad neatstāt svarīgas darbības uz termiņa pēdējo dienu. Tomēr dzīvē mēdz būt dažādas situācijas, kā rezultātā dokumentu iesniegšana tiek atstāta uz pašu pēdējo pieļaujamo brīdi. Tad izšķiroša nozīme ir šķietami vienkāršiem jautājumiem – kura ir pēdējā diena un cikos konkrētais termiņš beidzas. Izskatām lietu, kurā tieši viena diena izšķīra, vai akcionāram vispār ir tiesības celt prasību. Būtiski, ka ar šo lietu Senāts maina judikatūru par prasības celšanas termiņa skaitīšanu.
•
10.08.2026
Sportista un sporta aģenta interesēm jābūt līdzsvarotām
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Sporta likumu, kas stājās spēkā 2026.gada 1.augustā. Lai gan jaunais tiesiskais ietvars precizē vairākus sporta nozares darbības aspektus atbilstoši mūsdienu prasībām, jautājums par sportista un sporta aģenta attiecību tiesisko regulējumu joprojām paliek ārpus tā robežām. Šis temats Latvijā kļuvis īpaši aktuāls saistībā ar Senāta 2026.gada 18.jūnija spriedumu lietā SKC-1/2026, kurā tika vērtētas sporta aģentūras un nepilngadīga basketbolista līgumattiecības.
•
10.08.2026
Vai darba devējs drīkst pārdomāt un neslēgt darba līgumu?
Praksē mēdz būt situācijas, kad atlases process ir noslēdzies, pretendents izvēlēts un puses jau vienojušās par darba samaksu, darba sākšanas datumu un citiem nosacījumiem. Atliek vien parakstīt darba līgumu. Taču darba devējs iegūst jaunu informāciju vai secina, ka pretendents tomēr nav piemērots konkrētajai darba videi vai amatam. Vai darba devējs drīkst pārdomāt? Vai darba devējam ir pienākums paskaidrot savu lēmumu? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējamas ne vien Darba likumā, bet arī jaunajā Senāta spriedumā.
•
06.08.2026
Sadursme ar skrejriteni - kurš sedz zaudējumus
Darbinieks, braucot ar elektroskrejriteni no darba uz mājām, sadūrās ar pretimbraucošu skrejriteni, kā rezultātā tika bojāts uzņēmuma dators. Vai darba devējam ir tiesības prasīt darbiniekam segt zaudējumus – izdevumus par datora salabošanu?
•
21.07.2026
Kas svarīgāks – līguma nosaukums vai saturs
Pavisam nesen Latvijas juristu sabiedrības uzmanību piesaistīja aktuāls Senāta spriedums, kura būtību kodolīgi var raksturot šādi: kas nosaka līguma juridisko kvalifikāciju – nosaukums vai saturs?
•
17.07.2026
11 000 eiro sods trolejbusa vadītājai – cik tālu sniedzas darbinieka atbildība
Plašsaziņas līdzekļos gada sākumā izskanēja gadījums, kurā darba devējs pieprasīja trolejbusa vadītājai segt transportlīdzekļa remonta izmaksas vairāk nekā 11 000 eiro apmērā, kas radušās ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Šis gadījums atkārtoti liek aizdomāties – kurš ir atbildīgs par zaudējumiem darba devējam, ja darbs saistīts ar transportlīdzekļa vadīšanu? Vai darba devējs ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, uzticot darbiniekam transportlīdzekli, kas nav apdrošināts ar KASKO?
•
13.07.2026
Viens aizdevums, divi likumi
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka aizdevuma līgumam ir jābūt noslēgtam rakstveidā. Savukārt Civillikumā nav paredzēta obligāta rakstveida forma aizdevuma līgumam, tādēļ tas var būt arī mutisks. Kā savstarpēji saskaņot šos normatīvos aktus? Vai tas nozīmē, ka tad, ja aizdevuma līgums nav noslēgts rakstiski, uz to neattiecas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma prasības? Vai arī – ja tiek slēgts aizdevuma līgums, tas noteikti jādara rakstveidā?
•
10.07.2026
Atbild eksperts
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Una Petrauska, Katrīna Kļava
Atbild
Jānis Moors
Atbild
Lauris Klagišs
Atbild
Karīna Platā
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
