Tēma: civillikums
Kad ieķīlātājs var prasīt atlīdzību no parādnieka
Civillikums pieļauj, ka persona var ieķīlāt sev piederošu mantu, nodrošinot ne tikai savas, bet arī citas personas saistības. Taču kas notiek, ja parādnieks saistības nepilda un kreditors apmierina prasījumu no ieķīlātās mantas? Vai ieķīlātājs var prasīt no galvenā parādnieka atlīdzinājumu?
•
19.08.2026
Kad un cikos beidzas termiņš
Ikviens jurists savam klientam ieteiks vienu un to pašu – nekad neatstāt svarīgas darbības uz termiņa pēdējo dienu. Tomēr dzīvē mēdz būt dažādas situācijas, kā rezultātā dokumentu iesniegšana tiek atstāta uz pašu pēdējo pieļaujamo brīdi. Tad izšķiroša nozīme ir šķietami vienkāršiem jautājumiem – kura ir pēdējā diena un cikos konkrētais termiņš beidzas. Izskatām lietu, kurā tieši viena diena izšķīra, vai akcionāram vispār ir tiesības celt prasību. Būtiski, ka ar šo lietu Senāts maina judikatūru par prasības celšanas termiņa skaitīšanu.
•
10.08.2026
Sportista un sporta aģenta interesēm jābūt līdzsvarotām
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Sporta likumu, kas stājās spēkā 2026.gada 1.augustā. Lai gan jaunais tiesiskais ietvars precizē vairākus sporta nozares darbības aspektus atbilstoši mūsdienu prasībām, jautājums par sportista un sporta aģenta attiecību tiesisko regulējumu joprojām paliek ārpus tā robežām. Šis temats Latvijā kļuvis īpaši aktuāls saistībā ar Senāta 2026.gada 18.jūnija spriedumu lietā SKC-1/2026, kurā tika vērtētas sporta aģentūras un nepilngadīga basketbolista līgumattiecības.
•
10.08.2026
Vai darba devējs drīkst pārdomāt un neslēgt darba līgumu?
Praksē mēdz būt situācijas, kad atlases process ir noslēdzies, pretendents izvēlēts un puses jau vienojušās par darba samaksu, darba sākšanas datumu un citiem nosacījumiem. Atliek vien parakstīt darba līgumu. Taču darba devējs iegūst jaunu informāciju vai secina, ka pretendents tomēr nav piemērots konkrētajai darba videi vai amatam. Vai darba devējs drīkst pārdomāt? Vai darba devējam ir pienākums paskaidrot savu lēmumu? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējamas ne vien Darba likumā, bet arī jaunajā Senāta spriedumā.
•
06.08.2026
Sadursme ar skrejriteni - kurš sedz zaudējumus
Darbinieks, braucot ar elektroskrejriteni no darba uz mājām, sadūrās ar pretimbraucošu skrejriteni, kā rezultātā tika bojāts uzņēmuma dators. Vai darba devējam ir tiesības prasīt darbiniekam segt zaudējumus – izdevumus par datora salabošanu?
•
21.07.2026
Kas svarīgāks – līguma nosaukums vai saturs
Pavisam nesen Latvijas juristu sabiedrības uzmanību piesaistīja aktuāls Senāta spriedums, kura būtību kodolīgi var raksturot šādi: kas nosaka līguma juridisko kvalifikāciju – nosaukums vai saturs?
•
17.07.2026
11 000 eiro sods trolejbusa vadītājai – cik tālu sniedzas darbinieka atbildība
Plašsaziņas līdzekļos gada sākumā izskanēja gadījums, kurā darba devējs pieprasīja trolejbusa vadītājai segt transportlīdzekļa remonta izmaksas vairāk nekā 11 000 eiro apmērā, kas radušās ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Šis gadījums atkārtoti liek aizdomāties – kurš ir atbildīgs par zaudējumiem darba devējam, ja darbs saistīts ar transportlīdzekļa vadīšanu? Vai darba devējs ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, uzticot darbiniekam transportlīdzekli, kas nav apdrošināts ar KASKO?
•
13.07.2026
Viens aizdevums, divi likumi
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts, ka aizdevuma līgumam ir jābūt noslēgtam rakstveidā. Savukārt Civillikumā nav paredzēta obligāta rakstveida forma aizdevuma līgumam, tādēļ tas var būt arī mutisks. Kā savstarpēji saskaņot šos normatīvos aktus? Vai tas nozīmē, ka tad, ja aizdevuma līgums nav noslēgts rakstiski, uz to neattiecas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma prasības? Vai arī – ja tiek slēgts aizdevuma līgums, tas noteikti jādara rakstveidā?
•
10.07.2026
Vai darba devējs drīkst atcelt jau piešķirtu atvaļinājumu
Vasara ir ierasts atvaļinājumu laiks, taču ne vienmēr iepriekš plānoto atpūtu izdodas izmantot paredzētajā laikā. Ja uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešams mainīt atvaļinājuma grafiku, rodas jautājums – vai darbiniekam tam jāpiekrīt? Un kurš sedz zaudējumus, ja atvaļinājuma pārcelšanas dēļ nākas atteikties, piemēram, no jau rezervēta ceļojuma?
•
01.07.2026
Vai līgumā noteikti jābūt paraksta zonai?
Vai līgumā obligāti jābūt norādītai paraksta zonai, ja tas tiek parakstīts ar drošu elektronisko parakstu?
•
29.06.2026
Kad ieteikums kļūst par maksas pakalpojumu?
Uzņēmējdarbībā bieži tiek slēgti sadarbības, starpniecības, klientu piesaistes vai komisijas līgumi, kuros viena puse apņemas atrast vai piesaistīt otrai pusei potenciālus klientus. Šādi līgumi ir ļoti izplatīti – sākot no nekustamā īpašuma darījumiem un investoru piesaistes līdz pārdošanas aģentu, konsultantu, biznesa attīstības partneru un dažādu nozaru starpnieku darbībai. Tomēr praksē nereti rodas jautājums – kurā brīdī vienkāršs ieteikums vai kontakta nodošana kļūst par līgumiski izpildītu pakalpojumu, par ko pienākas atlīdzība?
•
22.06.2026
Kā atgūt naudu, ja pārmaksa notikusi darbinieka vainas dēļ
Darba likumā noteikts, ka darba devējs var ieturēt no darbinieka algas summas, kas pārmaksātas situācijā, kad darbinieks zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka šī nauda viņam nepienākas. Kā darba devējam to pierādīt, kā pareizi veikt ieturējumu, un kādi riski var iestāties?
•
10.06.2026
Vai dzīvokļa īpašnieks pats drīkst remontēt kopīpašumu?
Ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pasīva, dzīvokļa īpašnieks var veikt kopīpašuma remontu par saviem līdzekļiem, bet pēc tam iztērēto piedzīt no pārējiem kopīpašniekiem. Skaidrojam, kādi nosacījumi jāievēro, lai šos līdzekļus atgūtu, kā arī – kādas ir vēl citas iespējas panākt kopīpašuma bojājumu novēršanu.
•
27.05.2026
Kur beidzas mārketings un sākas likumpārkāpums?
Mūsdienu piesātinātajā informācijas telpā, kur neskaitāmas reklāmas ik dienas cīnās par katru patērētāja uzmanības sekundi, izcelties ir kļuvis par vienu no sarežģītākajiem biznesa uzdevumiem. Nav brīnums, ka daudzi uzņēmēji, mārketinga speciālisti un pasākumu rīkotāji izmisīgi meklē “īsceļus”, kā savam produktam, pakalpojumam vai notikumam piesaistīt plašāku sabiedrības interesi un vienlaikus – tūlītēju peļņu. Viens no šādiem šķietami vienkāršiem un efektīviem paņēmieniem ir sabiedrībā zināmu cilvēku vārda un tēla vai populāru zīmolu izmantošana.
•
12.05.2026
Kā juridiski korekti lauzt līgumu
Jebkuru veiksmīgu tiesisko vai saimniecisko attiecību pamatā ir skaidra vienošanās. Tomēr praksē nereti rodas nepieciešamība līgumu izbeigt pirms termiņa. Lai gan sākotnēji tas var šķist vienkāršs process, nepareiza līguma laušana ir viens no biežākajiem iemesliem ilgstošiem tiesas procesiem un ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem. Skaidrojam, kā juridiski korekti rīkoties līguma laušanas situācijās, ņemot vērā normatīvos aktus un tiesu praksi.
•
07.05.2026
Atbild eksperts
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Arturs Smirjagins
Atbild
Inese Sūna
Atbild
Lauris Klagišs
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Noderīgi
