Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko martā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu komerctiesībās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas pāreja ieguvējam ar daļas atsavināšanas darījuma noslēgšanas brīdi
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas atsavināšanas darījums, kas ietver arī atsavinātāja nodomu nodot daļu tās ieguvējam, ir pietiekams tiesiskais pamats, lai nodibinātu daļas piederību ieguvējam. Tātad daļa ir uzskatāma par nodotu jeb pārgājušu tās ieguvējam jau ar atsavināšanas darījuma, piemēram, pirkuma līguma, noslēgšanu. Savukārt ieraksts sabiedrības dalībnieku reģistrā nepieciešams tādēļ, lai ieguvējs, kļūstot par dalībnieku, rastu tiesisku iespēju izlietot no daļas izrietošās tiesības sabiedrībā.
Prasības par tiesību atzīšanu uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļām nošķiršana no prasībām par ķermeniskas lietas atdošanu, pārbaudot noilguma iestāšanos
Civillikuma 1894.pants, kas liedz parādniekam atsaukties uz noilgumu, ja viņš nav lietu valdījis labā ticībā, attiecas uz prasībām par ķermeniskas lietas atdošanu, tostarp īpašuma prasību. Minētā norma nav piemērojama, ja prasītājs lūdz atzīt viņam tiesības uz kapitāla daļām, kas ir bezķermeniskas lietas.
Būvniecības ierosinātāja statusa pārbaude būvvaldē
Būvniecības ierosinātāja statuss ir materiāltiesisks priekšnoteikums jeb civiltiesiskajās attiecībās balstītas tiesības, kas izriet no īpašuma, valdījuma vai līgumiskām lietošanas tiesībām, taču to izmantošana būvniecības procesā ir pakļauta publisko tiesību regulējumam. Tādēļ jautājums par to, vai persona ir tiesīga ierosināt būvniecību, nav civiltiesiska strīda izšķiršana, bet gan publisko tiesību jautājums, kura izvērtēšana ietilpst būvvaldes vai iestādes, kas pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē. Tādējādi būvvaldei vai iestādei, kas pilda būvvaldes funkcijas, īstenojot tai ar likumu piešķirto uzraudzības un kontroles funkciju, ir pienākums pārliecināties, ka persona, kura iesniedz būvniecības ieceres iesniegumu, patiešām ietilpst normatīvajos aktos noteiktajā subjektu lokā attiecībā uz konkrēto būvi vai telpu.
Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētie dati nerada personai apbūves tiesības
Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati pilda uzskaites funkciju, tie ir deklaratīvi dati par nekustamo īpašumu un tā objektiem, taču kadastra dati paši par sevi nerada un nevar radīt apbūves tiesības. Nekustamā īpašuma valsts kadastrā fiksēta telpas iekļaušana dzīvokļa sastāvā neatklāj tiesību rašanās pamatu un nevar aizstāt civiltiesisku pamatu, kas nepieciešams, lai personu atzītu par būvniecības ierosinātāju Ministru kabineta noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" izpratnē.
