Piedāvājam marta “iBizness” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – darbinieku atlases jautājums

Martā mūsu lasītājus visvairāk interesēja tēma par personāla vadības profesionāļu vienu no pamatfunkcijām – darbinieku atlasi. Eva Selga publikācijā “Darbinieku atlase – vai uzticēt ārpakalpojumam?” (“iBizness”, 24.03.2026.) apskata veidus, kā savā komandā iekļaut talantīgus, profesionālus un lojālus darbiniekus, lai nodrošinātu uzņēmuma attīstību.

Atlase ir viena no dārgākajām personāla vadības funkcijām – gan izvērtējot vispiemērotākā kandidāta atlasei patērēto laiku, gan arī finanšu resursu ziņā. Ņemot vērā iepriekšminēto, atlases process būtu jāvada tā, lai maksimāli izslēgtu iespēju kļūdīties, proti, neņemt vērā kādu no aspektiem, kas varētu būt svarīgs nākamā darbinieka profilā. Meklēt kandidātus jaunajām pozīcijām uzņēmuma iekšienē ir gan priekšrocības, gan trūkumi.

Daļa uzņēmumu izsludina iekšējos konkursus uz visām vakancēm un paralēli tās izziņo arī publiskajā telpā. Ja ir pārliecība, ka iekšējā konkursā netiks sasniegts vajadzīgais rezultāts, godīgāk būtu neizsludināt iekšējo personāla atlases konkursu, bet uzreiz meklēt darbinieku ārpus uzņēmuma, nedodot darbiniekiem veltas cerības.

Mākslīgais intelekts (MI) ir liela iespēja padarīt personāla atlases procesu efektīvāku. MI rīki personāla atlasē tiek plaši lietoti, bet vienlaikus jāpievērš uzmanība, vai, izmantojot MI sniegtās iespējas, darbinieku atlasē nenotiek diskriminācija un tiek ievērots Darba likums.

Daudzi vidējie un mazie uzņēmumi nevar atļauties personāla speciālistu komandu, kurā katrs dalībnieks ir eksperts konkrētā jomā. Tostarp daļā uzņēmumu nav personāla atlases speciālistu, kas spētu efektīvi un kvalitatīvi veikt visus personāla atlases posmus. Šādos gadījumos personāla atlases pakalpojumu izmantošana kļūst par labu risinājumu, kā ietaupīt uzņēmuma resursus un saņemt kvalitatīvu pakalpojumu.

2.vieta – patiesā labuma guvēja aizsardzība

Šogad stājas spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, paredzot mainīt informācijas apmēru, kas turpmāk būs pieejams par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Kā uzņēmumiem piemērot jaunās prasības, publikācijā “Mainās patieso labuma guvēju aizsardzības kārtība?” (“iBizness”, 03.03.2026.), skaidro Edvīns Draba. Šis raksts martā ierindojies lasītāko rakstu TOP3 2.vietā.

Grozījumi paredz vairākas būtiskas pārmaiņas. To galvenais mērķis ir nodrošināt plašāku patieso labuma guvēju aizsardzību, kā arī uzlabot par patiesajiem labuma guvējiem reģistrētās informācijas pilnīgumu.

Saskaņā ar jauno regulējumu turpmāk patiesajam labuma guvējam būs tiesības vērsties Uzņēmumu reģistrā (UR) ar lūgumu ierobežot pieejamību informācijai par sevi. Šādu tiesību piešķiršana ir vērsta uz patieso labuma guvēju aizsardzības stiprināšanu situācijās, kad informācijas publiska pieejamība var apdraudēt paša patiesā labuma guvēja vai tā ģimenes locekļu dzīvību, veselību vai īpašumu.

Informācijas pieejamības ierobežošanai iepriekš minēto draudu esamības gadījumā patiesajam labuma guvējam būs jāvēršas UR ar pieteikumu:

• norādot detalizētu situācijas aprakstu par draudu esamību patiesā labuma guvēja vai tā ģimenes locekļu dzīvībai, veselībai vai īpašumam;
• pievienojot pierādījumus, kas apstiprina draudu esamību (ja šādi pierādījumi ir pieejami).

Pieteikumu izskatīs mēneša laikā no tā saņemšanas dienas, un UR ir pienākums uz tā izskatīšanas laiku aizklāt informāciju par konkrēto patiesā labuma guvēju.

3.vieta – atlīdzība valdes locekļiem

Martā lasītāko rakstu TOP 3 3.vietā ierindojies jautājums, kas aktualizējās pēc juridiska strīda starp kādu kreditoru un komercsabiedrību. Ar 2025.gada 17.decembra spriedumu lietā SKC‑202/2025 Senāts ir skaidri noteicis, ka valdes locekļa darbs bez atlīdzības nav uzskatāms par dāvinājumu komercsabiedrībai. Konflikta būtību analizē Roberts Gailītis publikācijā “Valdes locekļa darbs bez atlīdzības nav dāvinājums?” (“iBizness”, 23.03.2026.)

Spriedumā aplūkoti tiesību jautājumi strīdā starp kreditoru un komercsabiedrību kā atbildētāju, kuras valdes loceklis bija aizņēmies no kreditora (bankas) vairāk nekā 1,1 milj. eiro. Parādnieks saistības nepildīja, un parāda piedziņas procesā tiesu izpildītājs konstatēja, ka parādniekam nav pietiekamas mantas vai ienākumu atlikušā parāda segšanai.

Vienlaikus parādnieks 30 gadus bija ieņēmis amatu komercsabiedrības valdē, taču par šo darbu saņēma vai nu minimālu atlīdzību, vai nesaņēma to vispār. Šīs komercsabiedrības apgrozījums, kad tika celta prasība, bija vairāk nekā 22 milj. eiro gadā. Kreditors uzskatīja, ka šāda parādnieka rīcība faktiski bija dāvinājums sabiedrībai, un cēla prasību, pamatojoties uz Civillikuma (CL) 1927.pantu, kas ļauj kreditoram vērst piedziņu uz parādnieka atdāvināto mantu, ja parādnieks pats nespēj segt savus parādus.

Pirmās un otrās instances tiesa lēma par labu kreditoram. Abas zemāko instanču tiesas balstījās uz Senāta iepriekšējo judikatūru (2020.gada 29.oktobra spriedumu lietā SKC-288/2020), kurā tika atzīts, ka arī bez atlīdzības veikts personas darbs CL 1912.panta izpratnē var būt dāvinājums, uz kuru iespējams vērst piedziņu likuma 1927.panta kārtībā.

Izskatot lietu, Senāts plaši izklāstīja apsvērumus, kas turpmāk būtu jāņem vērā, piemērojot CL 1927.pantu, kā arī formulēja divus tiesību jautājumus, uz kuriem būtu jāatbild lietas taisnīgai izspriešanai.

Tika atbildēts uz to:

• vai darbs var būt dāvinājuma priekšmets un manta;
• vai atteikšanās no nenoteiktas atlīdzības par valdes locekļa pienākumu pildīšanu var būt dāvinājuma priekšmets un manta.

Senāts atkāpās no atziņas, ka saskaņā ar CL 1914.pantu arī bez atlīdzības veikts kādas personas darbs var būt dāvana, uz kuru iespējams vērst piedziņu. Un uzsvēra, ka CL 1927.pants ļauj kreditoram vērst piedziņu tikai uz parādnieka atdāvināto mantu. Atbilstoši CL 841.pantam manta sastāv no ķermeniskām un bezķermeniskām lietām.

Senāts secināja, ka darbs vai pakalpojums, tostarp valdes locekļa pienākumu pildīšana, nav ne ķermeniska, ne bezķermeniska lieta, bet ir process, darbība. Tas nav dāvinājuma priekšmets, kuru varētu nodot īpašumā vai iekļaut mantas sastāvā. Līdz ar to, ja dāvinājuma priekšmets nav uzskatāms par mantu, uz to nevar attiecināt CL 1927.panta noteikumus par piedziņas vēršanu.