Tēma: audits
Vai VID ir jāatlīdzina zaudējumi, ja audits tiek nepamatoti novilcināts?
Valsts pārvaldes prettiesiska rīcība pati par sevi negarantē atlīdzinājumu pilnā apmērā. Atrautās peļņas, nemantiskā kaitējuma un juridisko izdevumu atlīdzināšana prasa pierādīt gan kaitējuma esību, gan tā cēloņsakarību ar iestādes rīcību. Lietā A420177323 Administratīvā apgabaltiesa precizēja, kādos gadījumos šie prasījumi ir pamatoti.
•
13.05.2026
Kā aprēķina vidējo darbinieku skaitu
Strauji tuvojas gada pārskatu iesniegšanas termiņš, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību informācijai, kas jānorāda gada pārskata pielikumā. Visām sabiedrībām, arī no pielikuma sagatavošanas atbrīvotajām, ir pienākums finanšu pārskata pielikumā piezīmju veidā norādīt vidējo darbinieku skaitu. Kā to aprēķina gada pārskata vajadzībām, un kādas kļūdas rodas praksē?
•
08.05.2026
Avansa rēķins un kredītrēķins PVN deklarācijā
Pirmie strukturētie elektroniskie rēķini iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā, un šis process izgaismojis vairākas neskaidrības un problēmas. Lai gan pamatprincipi par darījumu dokumentēšanu nemainās, strukturētā e-rēķina formāts un datu nodošana valsts informācijas sistēmām ievieš jaunas nianses. Šis raksts tapis, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta konsultantu skaidrojumiem. Konsultanti gan norāda – joprojām notiekot diskusijas, tāpēc nav izslēgtas arī izmaiņas.
•
21.04.2026
Latvijas uzņēmumu dati ceļā uz Eiropu
Šā gada februāra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas veido tiesisko ietvaru Latvijas uzņēmumu informācijas nodošanai topošajam Eiropas vienotajam elektroniskajam piekļuves punktam. Ko tas nozīmē uzņēmumiem Latvijā?
•
20.04.2026
Nokavējuma naudas aprēķini
Kā Valsts ieņēmumu dienests aprēķina nokavējuma naudu par laikā nenomaksātiem nodokļiem? Vai ir atšķirība, ja kļūdu konstatē un deklarāciju labo pats uzņēmums vai to atklāj Valsts ieņēmumu dienests nodokļu pārbaudes laikā? Vai ir maksimālie griesti nokavējuma naudas kopsummai?
•
13.04.2026
Senāts: soda nauda jāsamazina, ja tiek samazināta parāda summa
Situācija: Valsts ieņēmumu dienests audita laikā uzņēmumam nosaka papildus maksājamo nodokli, kā arī aprēķina soda un nokavējuma naudu, kas godprātīgi tiek samaksāta. Tomēr vēlāk tiek pieņemts lēmums par nodokļa parāda summas samazinājumu. Vai šādā gadījumā būtu jāsamazina arī aprēķinātā soda un nokavējuma nauda? Lai arī jautājums šķiet loģisks, šis SIA “MAXIMA Latvija” strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu nonāca Senāta dienas kārtībā. Senāta atziņas ir būtiskas uzņēmumiem līdzīgos strīdos.
•
07.04.2026
Revīzija – formāls pienākums vai attīstības instruments?
Revīziju Latvijā joprojām bieži uztver kā formālu prasību – kā nepieciešamu soli, lai izpildītu likuma prasības, iesniegtu gada pārskatu un virzītos tālāk bez liekiem jautājumiem. Šāda pieeja pati par sevi nav pārsteidzoša, jo uzņēmējdarbības vidē revīzija nereti tiek asociēta ar izmaksām, stingriem termiņiem un papildu administratīvo slogu. Taču šāda uztvere pakāpeniski ierobežo revīzijas potenciālu, jo neatkarīga revidenta darbs pēc būtības sniedzas tālāk par formālu normatīvo prasību izpildi.
•
23.03.2026
Kriptoaktīvu iegādei jābūt pierādāmai
Kriptoaktīvu tirdzniecība daudziem šķiet vienkārša – iegādājies, pārdod un nopelni. Taču nodokļu jomā šāda pieeja var radīt ļoti dārgas sekas, ja nav saglabāti dokumentāri pierādījumi par iegādes vērtību. To spilgti apliecina lieta, kurā Valsts ieņēmumu dienests fiziskai personai par bitkoinu atsavināšanu papildus aprēķināja vairāk nekā 26 tūkst. eiro iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī nokavējuma un soda naudu. Kādi bija apstākļi, un ko lēma tiesa? Skaidrojam!
•
26.02.2026
Vai drīkst iznīcināt preču transportēšanas dokumentus
Kurā starptautiskā regulējuma pantā noteikts, ka starptautiskās kravas pavadzīmes un citi līdzīgi dokumenti nav iznīcināmi? Kura iestāde var prasīt tos uzrādīt?
•
23.01.2026
Mākslīgais intelekts grāmatvedībā – neērtības, kas bremzē ieviešanu
Mākslīgais intelekts grāmatvedībā vairs nav eksperiments. Tas jau šobrīd spēj uzticami pārņemt rēķinu apstrādi, pievienotās vērtības nodokļa loģikas pārbaudi, finanšu datu analīzi, cenu kontroli, dokumentu salīdzināšanu un būtisku daļu no iekšējās kontroles funkcijām. Problēma nav tehnoloģijā. Problēma ir tajā, kā nozare organizē savu darbu, kā tiek pieņemti lēmumi un cik zems ir procesu brieduma līmenis lielākajā daļā uzņēmumu. Kādas neērtības šajā jomā valda nozarē, un kā tās pārvarēt?
•
15.01.2026
Grāmatvežu ētikas kodekss
Grāmatveža profesija ir viena no sabiedriski visatbildīgākajām un delikātākajām profesijām, kuras pamatā ir augsta precizitāte un uzticēšanās. Grāmatveži ikdienā apstrādā uzņēmumu, iestāžu un organizāciju finanšu datus, kas būtiski ietekmē lēmumu pieņemšanu, nodokļu aprēķinus, finanšu pārskatus, kā arī investoru, sadarbības partneru un valsts iestāžu attieksmi. Tā kā grāmatveža darbā kļūdām vai ļaunprātīgai rīcībai var būt nopietnas sekas, viņu profesionālā uzvedība tiek regulēta ar grāmatvežu ētikas kodeksu.
•
21.11.2025
Transfertcenu korekcijas un PVN
Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi vienu no nozīmīgākajiem nolēmumiem par pievienotās vērtības nodokļa un transfertcenu korekciju mijiedarbību. Šobrīd vēl grūti prognozēt, cik lielā mērā šis spriedums mainīs līdzšinējo praksi pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā transfertcenu korekcijām. Tomēr ir skaidrs, ka šīs atziņas turpmāk būs jāņem vērā, analizējot saistīto pušu darījumu pievienotās vērtības nodokļa sekas.
•
30.10.2025
Kad savstarpējās saskaņošanas procedūra labo VID kļūdas
Pat tad, ja Valsts ieņēmumu dienesta audita lēmums nav pārsūdzēts, uzņēmumam, kas ir daļa no starptautiskas grupas, ir iespēja panākt taisnīguma atjaunošanu, izmantojot starptautiskus mehānismus – savstarpējās saskaņošanas procedūru. Izskatām Senāta 2025.gada 28.marta spriedumu lietā SKA-6/2025.
•
10.09.2025
Vēršas EST ar jautājumiem par PVN trīspusējos starpvalstu darījumos
Apturēta tiesvedība lietā, kurā kāds uzņēmums strīdas ar Valsts ieņēmumu dienestu par tiesībām piemērot 0% pievienotās vērtības nodokļa likmi akcīzes preču piegādēm citu Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem, informē Senāts.
•
03.09.2025
Nokavēts termiņš – zudusi ES nauda
Eiropas Savienības fondu līdzekļu piešķiršana uzņēmumiem ir cieši saistīta ar atbalsta pretendenta finansiālās situācijas izvērtējumu, lai atbalsts netiktu piešķirts uzņēmumiem, kas atbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam. Tādējādi uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz šādu atbalstu, jābūt īpaši rūpīgiem, sagatavojot pieteikumus un laikus nodrošinot visus nepieciešamos dokumentus. Senāta 2025.gada 10.aprīļa spriedums lietā SKA-84/2025 nostiprina skaidru un vienotu pieeju Eiropas Savienības fondu atbalsta pretendentu finansiālās situācijas izvērtēšanā.
•
21.08.2025
Atbild eksperts
Atbild
Inga Pumpure
Atbild
Sabīne Vuškāne
Atbild
Anna Jesemčika
Atbild
Dr.oec. Inguna Leibus
Atbild
Anda Ziemele
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
