Lietvedība
Vai skenēts dokuments ir atvasinājums?
Arvien biežāk rodas nepieciešamība papīra dokumentus izmantot elektroniski, tāpēc tie tiek ieskenēti vai nofotografēti ar telefonu. Tas ir ērti un saprotami: dokuments redzams, paraksts saskatāms, datni var pievienot iesniegumam vai pavadvēstulei un to parakstīt. Taču rodas būtisks jautājums – vai pievienotā datne ir tikai dokumenta attēls vai dokumenta atvasinājums ar juridisku spēku?
•
15.07.2026
Vai e-adrese ir obligāta saziņā ar valsti?
Valsts un pašvaldību iestādes saziņā ar juridiskām personām vienlaikus mēdz izmantot vairākus komunikācijas kanālus – oficiālo e-adresi, e-pastu un specializētās informācijas sistēmas, piemēram, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai Būvniecības informācijas sistēmu. Tas ne vien patērē laiku, bet arī rada virkni jautājumu. Nav skaidrs, kurš kanāls ir prioritārs, vai dokumentus iestādēm drīkst sūtīt e-pastā un kādos gadījumos e-adreses lietošana ir obligāta.
•
07.07.2026
Vai līgumā noteikti jābūt paraksta zonai?
Vai līgumā obligāti jābūt norādītai paraksta zonai, ja tas tiek parakstīts ar drošu elektronisko parakstu?
•
29.06.2026
Elektronisko līgumu rekvizīti: nepieciešamie un liekie
Elektroniski parakstīti līgumi kļūst par ikdienu. Daudzas organizācijas joprojām izmanto līdzšinējo papīra līguma veidni arī elektroniskai parakstīšanai. Tas nav gluži nepareizi, tomēr elektroniskajā dokumentā var saglabāties elementi, kas vairs nav nepieciešami vai pat rada neskaidrības. Kuri rekvizīti elektroniski parakstītā līgumā ir obligāti, no kuriem var atteikties un kam pievērst īpašu uzmanību?
•
25.06.2026
Datora, telefona un citu ierīču nodošana darbiniekam – kā dokumentēt?
Darbinieku nodrošināšana ar dažādām darbam nepieciešamām ierīcēm vairs nav nekāds jaunums. Mobilie telefoni un portatīvie datori tiek izsniegti ne tikai ērtas komunikācijas nodrošināšanai, bet galvenokārt darba pienākumu operatīvai izpildei. Vai darba devējs drīkst uzticēt darbiniekam ierīci bez rakstiskas vienošanās un pieņemšanas–nodošanas akta, vai tomēr tas ir jādokumentē?
•
22.06.2026
Kā noteikt izmaiņas darba pienākumos?
Vai izmaiņas darba pienākumos var noteikt tikai ar rīkojumu? Vai obligāti jāgatavo grozījumi darba līgumā? Kādas sekas ir situācijā, ja darba devējs jaunos pienākumus noteicis tikai rīkojumā?
•
09.06.2026
Darbinieka uzteikums pārbaudes laikā: kā pareizi dokumentēt?
Darbinieks pārbaudes laikā vēlas uzteikt darba līgumu un iesniedz uzteikumu. Kā pareizi dokumentēt darba tiesisko attiecību izbeigšanu šādā gadījumā un noteikt pēdējo darba dienu? Vai darba devējam ir pienākums izdot rīkojumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu? Vai grāmatvedībai gala norēķina veikšanai pietiek ar darbinieka iesniegumu, uz kura vadītājs apliecinājis savu piekrišanu?
•
29.05.2026
Atbrīvošanās no papīra dokumentiem: ko drīkst un ko nedrīkst?
Arvien vairāk organizāciju dokumentus sagatavo elektroniski, paraksta ar drošu elektronisko parakstu un arhivē elektroniskā formā. Tomēr iepriekšējos gados sagatavotie dokumenti, kad elektroniskais paraksts vēl nebija plaši izmantots, lielākoties joprojām ir pieejami tikai papīra formātā. Tas īpaši attiecas uz personāla dokumentiem, piemēram, darba līgumiem. Turklāt, lai arī daudzi darbinieki mūsdienās lieto elektronisko parakstu, ieraduma dēļ darba līgumi un citi dokumenti bieži vien tiek parakstīti un glabāti tradicionāli – drukātā veidā. Tādēļ būtiski zināt dokumentu digitalizācijas iespējas un oriģinālu iznīcināšanas kārtību.
•
22.05.2026
Darbs ir pabeigts: kā pareizi izbeigt terminētu darba līgumu
Kā izbeigt darba attiecības un kura būs pēdējā darba diena, ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku? Atbilde ir vienkārša, ja beigu datums paredzēts jau pašā darba līgumā. Tomēr uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš var arī nebūt precīzi nosakāms, jo tas ir saistīts ar konkrētā darba pabeigšanas faktu. Piemēram, darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats var būt aizvietotā darbinieka atgriešanās pēc ilgstošas slimošanas, sezonas darbu pabeigšana vai jauna darbinieka pieņemšana vakantajā amatā.
•
08.05.2026
Kā pāriet uz digitālu personāla dokumentu lietvedību
Ar personāla dokumentu arhivēšanu nereti sāk nodarboties tikai tad, kad mapju kaudzes jau draud apgāzties vai skapjos vairs nav vietas. Taču problēmas būtība nav vis plauktos, bet gan lēmumos un paradumos: ko organizācija dokumentē, kāpēc to dara un kādā formā. Ja skaidru atbilžu uz šiem jautājumiem nav, dokumenti dublējas, apjoms aug un laiks paiet “papīru apkalpošanā”, nevis darbā ar cilvēkiem vai organizācijas attīstīšanā. Skaidrojam, kā pāriet uz digitālu personāla dokumentu lietvedību.
•
10.04.2026
Kāpēc personas lietas ir jāpārskata
Personas lietas Latvijā ir joma, kurā uzņēmumi bieži vien paši sev rada papildu darbu un pēc tam mēdz vainot normatīvos aktus. Tipiska aina – biezas mapes, neskaitāmas kopijas un dažādi “katram gadījumam” sagatavoti dokumenti, sarežģīta meklēšana un vēl sarežģītāka glabāšana. Tas viss tērē resursus – darbinieku laiku, telpu, papīru, mapes un plauktus – un rada kļūdu un datu aizsardzības riskus. Kāpēc personas lietas ir jāpārskata? Skaidrojam!
•
11.03.2026
Kā lietot zemāka līmeņa e-parakstu uzņēmuma iekšējā sistēmā?
Uzņēmums ievieš elektronisku sistēmu personāla lietvedības dokumentu apmaiņai starp vadību un darbiniekiem. Sistēmā darbinieki izmantos uzlaboto e-parakstu – autorizēsies ar unikālu lietotājvārdu un paroli. Sistēmas lietošanas kārtība aprakstīta uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumos, kas ir saskaņā ar noslēgto darba līgumu. Darba līgums parakstīts ar roku vai kvalificētu e-parakstu. Vai, ieviešot elektronisko lietvedības sistēmu, pietiek ar jau noslēgto darba līgumu vai darba devējam papildus jānodrošina vēl kāds cits dokuments, lai būtu izpildītas Elektronisko dokumentu likuma prasības?
•
06.03.2026
Personāla dokumentu obligātais minimums
Par personāla dokumentu jomu Latvijā radies iespaids, ka tā ir sarežģīta, fragmentēta un ar paaugstinātu risku. Tādēļ daudzos uzņēmumos tiek veidots ievērojami plašāks dokumentu klāsts, nekā to paredz normatīvie akti un nepieciešamība. Personāla vadītāji un grāmatveži tērē laiku dokumentu sagatavošanai, parakstīšanai, uzskaitei un glabāšanai, bieži balstoties pieņēmumos un iepriekšējā pieredzē, vai rīkojas drošības labad, jo nezina, kā īsti ir pareizi. Kādi personāla dokumenti uzņēmumā nepieciešami?
•
11.02.2026
Kur glabāt ārvalstu darbinieku dokumentus?
Ja ārvalsts darbinieks uz noteiktu laiku strādā Latvijā, pēc kuras valsts normatīvajiem aktiem ir jāsaglabā šī darbinieka dokumenti – Latvijas vai tās valsts, no kurienes darbinieks šeit ir atbraucis? Vai varbūt jāievēro abu valstu normatīvie akti? Pētām!
•
16.01.2026
Kurš parakstīja dokumentu – cilvēks, robots vai neviens?
Mūsdienās lielākā daļa dokumentu top elektroniski jeb, vienkāršāk sakot, izmantojot datortehniku un/vai specializētu programmatūru. Līdz ar to aktuāls ir jautājums – kurš uzņemas atbildību par dokumentu? Vai dokumentu ir veidojis un e-parakstījis cilvēks? Vai arī to ģenerējusi sistēma, un juridisko spēku nodrošina uzņēmuma e-zīmogs vai iepriekšēja vienošanās par automātiski ģenerētu dokumentu atzīšanu? Šīs atšķirības izpratne ir pamats korektai dokumentu izstrādei un apritei, kā arī kļūdu mazināšanai.
•
08.01.2026
Atbild eksperts
Atbild
Inese Sūna
Atbild
Lauris Klagišs
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Lauris Klagišs
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Ziņas
17.07.2026
Autovadītāja apliecība - elektroniski
16.07.2026
Stingrākas prasības mikroliegumiem
Noderīgi
