Nekustamais īpašums
Vai dzīvokļa īpašnieks pats drīkst remontēt kopīpašumu?
Ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir pasīva, dzīvokļa īpašnieks var veikt kopīpašuma remontu par saviem līdzekļiem, bet pēc tam iztērēto piedzīt no pārējiem kopīpašniekiem. Skaidrojam, kādi nosacījumi jāievēro, lai šos līdzekļus atgūtu, kā arī – kādas ir vēl citas iespējas panākt kopīpašuma bojājumu novēršanu.
•
27.05.2026
Kā izbeigt zemesgrāmatā neierakstītu īres līgumu
Līdz 2026.gada 31.decembrim ir spēkā Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumi, kas īpašnieka maiņas gadījumā pasargā no uzteikuma tos īrniekus, kuru līgumi noslēgti līdz 2021.gada 30.aprīlim un nav ierakstīti zemesgrāmatā. Kas jādara telpu īpašniekiem, kuri pēc pārejas perioda beigām nevēlas turpināt īres attiecības – vai īrnieki ir jābrīdina? Un vai jāpāslēdz līgums ar īrniekiem, ar kuriem īres attiecības turpinās?
•
19.05.2026
Kopīpašuma sadale slēgtā izsolē
Ja kopīpašnieki nespēj vienoties par kopīpašuma sadali, atbilstoši Civilprocesa likumam šo jautājumu izšķir tiesas ceļā. Galējais risinājums šādos gadījumos ir nekustamā īpašuma sadale slēgtā izsolē. Tas ir jauns izsoles veids, kas likumā noteikts nesen. Kāda ir slēgtās izsoles rīkošanas un norises kārtība? Skaidrojam!
•
26.02.2026
Pretrunīgās izmaiņas ēku būvniecības kārtībā
2025.gada otrajā pusē pieņemta virkne apjomīgu grozījumu būvniecību reglamentējošajos tiesību aktos. Grozījumi veikti vairākās kārtās, izdarot izmaiņas gan Būvniecības likumā, gan uz tā pamata izdotajos vispārīgajos un speciālajos būvnoteikumos. Aplūkojam izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”, izceļot grozījumus ar būtiskāko ietekmi uz būvniecības procesa praktisko norisi.
•
05.02.2026
Būves reģistrācija no 2026.gada – ar vienu iesniegumu
2026.gada 6.janvārī stājās spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, ar kuriem ieviests vienots būves reģistrācijas process. Būvniecības ierosinātājiem vairs nebūs jāvēršas trīs dažādās iestādēs ar trim atsevišķiem iesniegumiem, bet pietiks ar vienu Būvniecības informācijas sistēmā, lai pabeigtu būvdarbus un automātiski nodrošinātu gan būves reģistrāciju kadastrā, gan ierakstīšanu zemesgrāmatā.
•
07.01.2026
Mazāk birokrātijas būvniecībā
Būvniecības likuma grozījumi, kas stājās spēkā 1.novembrī, paredz būtiskas izmaiņas publiskās apspriešanas kārtībā, uzlabojumus kopīpašumā esošu būvju nodošanā ekspluatācijā, būvtāfeļu izvietošanas un tehnisko noteikumu regulējumā, kā arī precizē pazemes inženiertīklu novietojuma noteikumus. Tāpat tie paredz iespēju noteiktos gadījumos atkāpties no plānošanas dokumentu prasībām, ja piemērojams labvēlīgāks regulējums.
•
19.11.2025
Kā rīkoties, ja īrnieks nemaksā?
Lai cik rūpīgi tiktu sagatavots īres līgums, gadījumā, ja īrnieks pārstāj maksāt īres naudu, bet dzīvokli atsakās pamest, izīrētājam jārēķinās ar lieliem izdevumiem un ilgstošu tiesvedību. Jo, kā secināms no Dzīvojamo telpu īres likuma, izīrētājs likuma priekšā nav aizsargāts. Skaidrojam, kad likums pieļauj īres līguma laušanu un kādas ir izīrētāja tiesības, lai aizsargātu savas intereses.
•
12.09.2025
Nomas vai īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā – kādi ieguvumi?
Atbilstoši Civillikuma 2124.pantam, tiklīdz abas puses ir vienojušās par nomas vai īres līguma būtiskām sastāvdaļām, tas ir, par priekšmetu un maksu, līgums uzskatāms par noslēgtu. Nekustamā īpašuma nomas vai īres gadījumā līguma pusēm ir iespēja nomas vai īres tiesību arī ierakstīt attiecīgā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā. Kādēļ līguma pusēm izvēlēties reģistrēt noslēgto nomas vai īres līgumu zemesgrāmatā?
•
21.08.2025
Ar grozījumiem tiek ieviests princips “parāds seko dzīvoklim”
Turpmāk maksājumi un parādi par dzīvokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu tiks piesaistīt konkrētam dzīvokļa īpašumam, un jebkurš dzīvokļa īpašuma īpašnieks būs atbildīgs par šādiem maksājumiem un parādiem. To paredz grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājas spēkā 2025.gada 16.jūlijā. Ko jaunā kārtība nozīmē praksē un kas turpmāk jāņem vērā, iegādājoties dzīvokļa īpašumu?
•
24.07.2025
Nekustamā īpašuma lietošana uz bezatlīdzības līguma pamata
Nekustamo īpašumu savstarpējie darījumi parasti saistīti ar pirkuma vai īres / nomas darījumiem, un šo darījumu pamatā ir atlīdzība par nekustamā īpašuma lietošanu vai īpašumtiesību pārņemšanu. Tomēr mēdz būt situācijas, kad fiziskai vai juridiskai personai pieder nekustamais īpašums sliktā tehniskajā stāvoklī, bet attiecīgajā brīdī nav pieejami nepieciešamie finanšu līdzekļi tā atjaunošanai. Šādā gadījumā īpašumu var nodot arī bezatlīdzības lietošanā. Kādi juridiskie un nodokļu aspekti jāņem vērā?
•
13.05.2025
Atmežošanas regula svarīga ne tikai Amazonei, bet arī Latvijai
2023.gada 31.maijā tika pieņemta tā sauktā Atmežošanas regula, kuras mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palēnināt bioloģiskās daudzveidības zudumu. Ar Atmežošanas regulas 2023/1115 palīdzību Eiropas Savienība (ES) cenšas panākt, lai tās iedzīvotāji, patērējot dažādas preces, neveicinātu atmežošanu vai mežu degradāciju pasaulē. Kas par to jāzina uzņēmējiem Latvijā?
•
10.04.2025
Nomas līgums ar izpirkumu – tā būtiskākās nianses
Slēdzot darījumus, ir ierasts, ka puses līgumā vienojas arī par darījuma summas apmaksas veidu, proti, kādā veidā un apjomā tiks izpildītas uzņemtās saistības. Parasti apmaksa tiek noteikta divos veidos – kā priekšapmaksa pirms darījuma izpildes vai kā pēcapmaksa pēc darījuma izpildes. Taču mēdz būt arī situācijas, kurās darījumu partneri izvēlas citus norēķinu veidus, piemēram, dalītie maksājumi.
•
11.03.2025
Patiesie labuma guvēji jāatklāj arī nekustamā īpašuma darījumos
2025.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, ieviešot jaunu prasību nekustamā īpašuma darījumos, kuros iesaistīta juridiskā persona – patieso labuma guvēju atklāšana. Šīs izmaiņas ir daļa no valsts centieniem stiprināt caurskatāmību un novērst finanšu noziegumus. Vai tas neveicinās jaunas birokrātiskus sarežģījumus?
•
21.02.2025
Bankas pirmā pieprasījuma garantijas būvniecības procesā
Eiropas Centrālās bankas 2022.gadā paaugstināto galveno procentu likmju dēļ nekustamo īpašumu sektorā izaugsme bija vāja. Likmju pazemināšana pērn ļauj cerēt, ka Eiropas nekustamo īpašumu sektorā šogad varētu palielināties investīciju izaugsme. Tādēļ aktuāli kļūs jautājumi par būvniecības procesa sekmīgu norisi, tostarp par banku pirmā pieprasījuma garantijām, kas var pasargāt no dažādiem riskiem.
•
12.02.2025
Kā izīrēt dzīvokli ārvalstniekam?
Kādi dati jāievāc un kāda informācija jāuzzina par ārvalstnieku, slēdzot īres līgumu? Piemēram, vai jāpārliecinās, ka viņam ir atļauja uzturēties Latvijā? Vai ir kādi īpaši nosacījumi, kas jāņem vērā izīrētājam pirms līguma noslēgšanas ar Eiropas Savienības vai trešās valsts pilsoni?
•
06.12.2024
Atbild eksperts
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Inese Sila
Atbild
Olga Petrovska
Atbild
Karīna Platā
Atbild
Olga Petrovska
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Ziņas
Noderīgi
