Senāts atzinis, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz Konkurences padomei tiesības izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja operatīvās darbības rezultātā iegūtus audioierakstus un to atšifrējums, lai pierādītu iespējamu aizliegtu vienošanos starp vairākiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem. Jāatzīst, ka patlaban topošie likumu grozījumi ir sasteigti un nerisina Senāta spriedumā analizēto pamatjautājumu.

Vai darba devējs saziņai ar darbinieku par darba jautājumiem var izmantot darbinieka personīgo telefona numuru? Vai par to ir jāvienojas atsevišķi? Darbinieka telefona numurs ir norādīts darba līgumā, bet nekur nav noteikts, ka to var izmantot saziņai ar darbinieku par darba jautājumiem, kā arī citās situācijās. Skaidrojam!

Datu subjektu tiesību izmantošana Eiropas Savienībā nav tikai teorētisks princips, kas ietverts Vispārīgajā datu aizsardzības regulā. Tā kļuvusi par ikdienas parādību un arvien biežāk privātpersonas – datu subjekti – šīs tiesības realizē, vēršoties pie uzņēmumiem, kas apstrādā viņu personas datus. Skaidrojam, kādas ir datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem un ko tās nozīmē datu pārzinim un datu apstrādātājam. Vai datu pārzinim ir pienākums dot pieeju sistēmām, kur personas dati tiek glabāti?

Digitālajā laikmetā dati ir kļuvuši par jauno naftu, bet Vispārīgā datu aizsardzības regula – par vienu no stingrākajiem un sarežģītākajiem rīkiem šīs “naftas” ieguves un apstrādes regulēšanai. Katrs uzņēmējs, neatkarīgi no tā, vai vada nelielu interneta veikalu vai starptautisku tehnoloģiju milzi, zina, ka regulas ievērošana prasa milzu resursus. Taču, ko darīt tad, ja uzraugošās iestādes interpretē noteikumus tā, ka uzņēmumam tiek uzlikti nesamērīgi un, iespējams, pat netaisnīgi sodi? Kur meklēt taisnību, ja lēmumi tiek pieņemti Eiropas līmenī, bet paziņoti caur vietējām iestādēm?

Lai gan Vispārīgā datu aizsardzības regula ir spēkā jau vairāk nekā 5 gadus, uzņēmumiem par vairākiem tās pamatprincipiem joprojām ir fundamentālas neskaidrības. Daudz jautājumu rodas par piekrišanu personas datu apstrādei un apstrādes nolūkiem. Ko nozīmē regulā minētais “viens un tas pats nolūks”? Kas ir vairāki nolūki? Vai piekrišana jāprasa visiem nolūkiem? 

Par personāla dokumentu jomu Latvijā radies iespaids, ka tā ir sarežģīta, fragmentēta un ar paaugstinātu risku. Tādēļ daudzos uzņēmumos tiek veidots ievērojami plašāks dokumentu klāsts, nekā to paredz normatīvie akti un nepieciešamība. Personāla vadītāji un grāmatveži tērē laiku dokumentu sagatavošanai, parakstīšanai, uzskaitei un glabāšanai, bieži balstoties pieņēmumos un iepriekšējā pieredzē, vai rīkojas drošības labad, jo nezina, kā īsti ir pareizi. Kādi personāla dokumenti uzņēmumā nepieciešami?

Darba sanāksmes vai citus pasākumus bieži organizē, izmantojot video zvanu rīkus. Nereti šādas sarunas ieraksta, jo pieejamie risinājumi ļauj ātri saglabāt sarunas video vai audio ierakstu vai izveidot transkriptu, lai vēlāk atsauktu atmiņā sanāksmē pārrunāto. Retāk, bet tomēr nākas dzirdēt arī par situācijām, kur persona ir ierakstījusi kādu sarunu, pārējiem tās dalībniekiem to nezinot. Skaidrojam personas datu apstrādes aspektus darba vajadzībām veiktiem ierakstiem, un to, vai ieraksta veikšanai pietiek ar piekrišanu.

Mākslīgais intelekts vairs nav fantastikas filmu elements, šobrīd tā ir ikdienas realitāte dažādos uzņēmumu procesos, sākot ar automatizētu CV analīzi personāla atlasē un beidzot ar kredītspējas novērtēšanu finanšu pakalpojumos. Mākslīgā intelekta rīki ļoti bieži apstrādā personas datus, tādēļ skaidrojam, kam jāpievērš uzmanība, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajiem aktiem un novērstu pārkāpumu riskus, vienlaikus nenogalinot inovācijas, ko šie rīki piedāvā uzņēmumu attīstībai.