Eiropas Savienības Tiesa vērtēja Spānijas normatīvajos aktos noteiktos darbinieku aizsardzības mehānismus gadījumos, kad darbinieks tiek nodarbināts uz noteiktu laiku. Tiesai radās šaubas, vai valsts regulējums ir pietiekams, lai darba devējam nebūtu iespēju nodarbināšanu uz noteiktu laiku izmantot ļaunprātīgi. Skaidrojam, kādu aizsardzību darbiniekiem Latvijā noteic Darba likums un par kādām situācijām viņi vērsušies tiesā pret darba devēju.
Eiropas Savienības Tiesas (EST) izskatītajā lietā C-418/24 darbiniece kopš 2016.gada strādāja Madrides izglītības iestādē, pamatojoties uz sešiem secīgiem termiņlīgumiem, kas tika izmantoti vakanču aizpildīšanai vai citu darbinieku aizvietošanai. Spānijas tiesa šādu praksi atzina par ļaunprātīgu un pārkvalificēja darba attiecības kā “uz nenoteiktu laiku nodibinātas nepastāvīgas darba tiesiskās attiecības”. Tas nozīmē, ka darbiniece var turpināt darbu līdz amata vietas aizpildīšanai konkursa kārtībā, taču viņas nodarbinātība joprojām nav pilnībā stabila.
EST uzsvēra, ka šāds risinājums tomēr nav pietiekams. Lai arī formāli darba attiecību statuss tiek mainīts, būtībā saglabājas nedrošība un nestabilitāte, un tas ir pretrunā darba ņēmēju aizsardzības principiem. Tiesas ieskatā stabila nodarbinātība ir būtisks elements, taču šādā gadījumā tas netiek nodrošināts. Tiesa kritiski vērtēja arī citus Spānijā piemērotos pasākumus, piemēram, kompensācijas izmaksu darba attiecību izbeigšanas gadījumā tā atzina par nepietiekamu, jo tās apmērs ir ierobežots un ne vienmēr spēj kompensēt nodarīto kaitējumu vai darba devējus atturēt no pārkāpumiem nākotnē.
