Tēma: dalībnieks
Cik ilgi un kā var celt prasību pret valdes vai padomes locekli
Kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem uzticēta sabiedrības vadība un uzraudzība. Viņi pieņem lēmumus par sabiedrības mantu, darījumiem un attīstību, un šie lēmumi var būtiski ietekmēt gan pašu sabiedrību, gan tās dalībniekus (akcionārus). Tāpēc likums paredz, ka valdes un padomes locekļiem jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, bet pienākumu pārkāpuma gadījumā viņiem var nākties atlīdzināt sabiedrībai nodarītos zaudējumus. Neskaidrs ir jautājums – cik ilgā laikā šādu prasību var celt?
•
11.05.2026
Kā izmantot pilnsabiedrības modeli iepirkumu līgumu izpildē
Pilnsabiedrības aktualitāte mūsdienās visbiežāk saistīta ar publiskajiem iepirkumiem. Praksē pasūtītāji nereti paredz, ka personu apvienības biedriem, kuri iesniedz kopīgu piedāvājumu un iegūst līguma slēgšanas tiesības, pirms līguma noslēgšanas ir jāizveido un jāreģistrē pilnsabiedrība. Piedāvājam praktiskus ieteikumus sabiedrības līguma izstrādei un strīdu risināšanai, ņemot vērā tiesu praksē risinātos pilnsabiedrību darbības problemātiskos jautājumus publisko iepirkumu kontekstā.
•
21.04.2026
Dalībnieku līgums palīdz izvairīties no konfliktiem uzņēmumā
Uzņēmuma attīstības stāsts parasti sākas ar kopīgu ideju, savstarpēju uzticēšanos un vienotu redzējumu par nākotni. Tomēr uzņēmējdarbības dinamika, investoru ienākšana, stratēģisku lēmumu pieņemšana vai jebkādi citi notikumi laika gaitā var radīt situācijas, kurās partneru intereses vairs nesakrīt. Tieši šādos brīžos kļūst acīmredzama skaidra un pārdomāta akcionāru vai dalībnieku savstarpējo attiecību regulējuma nozīme. Kas ir dalībnieku līgums, un ko tajā iekļaut?
•
09.03.2026
Mainās patieso labuma guvēju aizsardzības kārtība
Pavisam drīz daļēji stāsies spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, paredzot mainīt informācijas apmēru, kas turpmāk būs pieejams par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Kā uzņēmumiem piemērot jaunās prasības? Skaidrojam!
•
03.03.2026
Uzņēmuma dalībnieku drošības josta – dalībnieku līgums
Sākot sadarbību un veidojot kopīgu uzņēmumu, pats sadarbības sākums nereti ir pilns ar cerībām un lieliem mērķiem, taču laika gaitā starp pusēm var rasties domstarpības. Lai sevi pasargātu, var noslēgt dalībnieku līgumu. Kas tas ir, un kas par to jāatceras?
•
19.02.2026
Kā izmaksāt dividendes aizejošajam dalībniekam
Lasītājs jautā: Viens no trim sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem ir nolēmis pārdot savas daļas pārējiem diviem dalībniekiem. Sabiedrībai par iepriekšējiem gadiem ir uzkrāta nesadalīta peļņa. Vai iespējams sadalīt peļņu proporcionāli daļu skaitam, bet faktiski aprēķināt un izmaksāt dividendes tikai šim vienam dalībniekam, pārējo peļņas daļu atstājot nesadalītu?
•
22.01.2026
Prasības nodrošinājums nekavē dalībnieku reģistra izmaiņas
2025.gada 27.oktobrī Senāts spriedumā lietā SKA-50/2025 precizējis prasības nodrošinājuma tiesisko būtību, uzsverot, ka tiesas spriedums ir jāizpilda arī tad, ja pastāv prasības nodrošinājums. Par ko bija strīds šajā lietā, un kādas ir galvenās atziņas?
•
06.01.2026
SIA dibināšanas lēmums vai dibināšanas līgums
Atkarībā no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātāju skaita sastādāms un Uzņēmumu reģistrā iesniedzams lēmums par dibināšanu vai dibināšanas līgums. Kad noformējams viens, bet kad – otrs dokuments?
•
09.12.2025
Dalībnieku reģistra nodalījums
Dalībnieku reģistra nodalījums ir viens no būtiskākajiem sabiedrības dokumentiem, kas atspoguļo uzņēmuma īpašnieku struktūru un nodrošina tās caurspīdīgumu gan iekšējā pārvaldībā, gan attiecībās ar trešajām personām. Tas kalpo kā oficiāls pierādījums par dalībnieku tiesībām uz sabiedrības daļām un tiek izmantots, lai fiksētu visas izmaiņas pamatkapitāla sadalījumā. Kāda informācija jānorāda reģistra nodalījumā, kādos gadījumos jāveido jauns nodalījums un kā to uzturēt korekti, efektīvi un juridiski droši?
•
11.11.2025
Pašdeklarēšanās principa ieviešana ES fondu projektos
Lai gan Eiropas Savienības fondu projekti ir liels atspaids mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, atskaišu iesniegšanas process ir smagnējs. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra sadarbībā ar Finanšu ministriju ir pilnveidojusi Eiropas Savienības fondu projektu atlases procesu, lai padarītu to efektīvāku, ātrāku un mazinātu administratīvo slogu gan projektu iesniedzējiem, gan projektu vērtētājiem, kā arī atvieglotu un vienkāršotu prasību izpildes projektu uzraudzības posmā. Tostarp ieviestas pašdeklarēšanās iespējas, lai apliecinātu valsts atbalsta prasību izpildi. Kā pašdeklarēšanās princips atvieglos atskaišu iesniegšanu?
•
16.10.2025
Par patieso labuma guvēju – tikai patiesību
Korekta informācija par patieso labuma guvēju nav tikai formāla likuma prasību izpilde, tas ir būtisks priekšnoteikums, lai uzņēmums veiksmīgi piedalītos publiskos iepirkumos vai sadarbotos ar bankām. Turklāt radinieku, draugu vai citu saistītu personu fiktīva iesaiste, nemainoties faktiskajai kontrolei uzņēmumā, ir papildu risks ar potenciāli smagām tiesiskām sekām.
•
14.10.2025
Dalītais īpašums bremzē investīcijas un uzticēšanos tirgum
Septembra beigās Satversmes tiesa lēma apvienot vairākas lietas, kas saistītas ar dalītā īpašuma statusu un skatīt tās ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta datiem dalītā īpašuma statuss šobrīd attiecas uz 3 520 īpašumiem visā Latvijā un šajos īpašumos ir 160 213 dzīvokļi vai biroji. Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, tie ir aptuveni 15% no visiem īpašumiem Latvijā, un šāds statuss apgrūtina ne tikai iesaistīto pušu – dzīvokļu īpašnieku un arī zemes īpašnieku – īpašumu tiesības, bet arī iespējas pārdot īpašumu, piesaistīt investīcijas u. tml.
•
07.10.2025
Deklarācija par kapitāla pieaugumu – citi ienākumi
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, kuri guvuši ienākumus no kapitāla pieauguma, jāiesniedz pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tas jādara arī gadījumos, kad tiek pārdotas uzņēmuma daļas vai saņemts ienākums no kriptoaktīviem. Kas jāatceras, iesniedzot šo deklarāciju?
•
17.09.2025
Statūtu saturs – pašu ziņā
Ne viens vien uzņēmums, kurš vēlējies veikt izmaiņas statūtos, iekļaujot daļu vai akciju kategorijas, ir saskāries ar problēmu – Uzņēmumu reģistrs atsaka izdarīt izmaiņas, pieprasot detalizētu informāciju, kas būtiski paildzina un sarežģī izmaiņu veikšanu. Šobrīd Uzņēmumu reģistrs šo praksi ir mainījis. Kādas izmaiņas veiktas, kāpēc tās bija nepieciešamas un vai jaunā kārtība atrisinās problēmu?
•
16.09.2025
Nodokļu riski, aizdodot naudu uzņēmuma dibinātājam
Ja dibinātājs aizdod naudu uzņēmumam, viss ir salīdzinoši vienkārši un saprotami. Savukārt, ja uzņēmums aizdod naudu dibinātājam, nereti rodas pārpratumi un šķēršļi. Vai uzņēmums drīkst aizdot naudu dibinātājam? Kā šis process notiek un kam jāpievērš uzmanība?
•
11.09.2025
Atbild eksperts
Atbild
Baiba Grandāne
Atbild
Lauris Klagišs
Atbild
Jānis Moors
Atbild
Ance Renāte Pundure
Atbild
Valsts ieņēmumu dienests
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
