Kad darbinieku drīkst atstādināt?
2018-06-18
Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, jurists
Saskaņā ar Darba likuma (DL) 58.pantu atstādināšana no darba ir ar darba devēja rakstisku rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darbu. Kad darba devējs drīkst noteikt šādu aizliegumu, un kā rīkoties abām pusēm?
Atstādināšanu izmanto, lai novērstu iespējamo kaitējumu darbinieka vai trešās personas drošībai un veselībai vai darba devēja vai trešās personas pamatotām interesēm. Tā nav pašmērķis, bet preventīvs instruments darba devējam iespējama interešu apdraudējuma novēršanai, nepieļaujot darbiniekam atrasties darba vietā un veikt darba pienākumus. Jānorāda, ka atstādināšanu nevar izmantot kā alternatīvu risinājumu dīkstāvei vai kā līdzekli, lai sodītu darbinieku par kādu pārkāpumu.
Darbinieks strādā vairākās darba vietās, kuras piedāvā attālinātā darba izdevumu kompensēšanu. Kurš darba devējs drīkst kompensēt attālinātā darba izdevumus?
Tiesības
06:00, 11. Jan. 2024
Uzņēmums nodarbojas ar jūrnieku darbā iekārtošanas pakalpojumiem, kā arī kuģu apkalpes komplektēšanu un ekipāžu pārvaldību. Uzņēmums nodarbina aptuveni 130 jūrniekus, ar kuriem noslēgts darba līgums uz sešām nedēļām. Darba devējs ik mēnesi veic valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu. Vai, noslēdzot ilgtermiņa līgumu un maksājot algu neatkarīgi no tā, vai jūrnieks ir jūrā vai atpūšas krastā, paliek spēkā tas pats nodokļu maksāšanas režīms jūrniekiem? Vai tādā gadījumā jūrniekam pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums 30 kalendārās dienas?
Tiesības
06:00, 27. Dec. 2023
No 1.oktobra mainīta vidējās algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalstam situācijās, kad slimības pabalsta saņemšanas laikā vai bērna kopšanas, grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma laikā darba devējs darbiniekam izmaksājis kādu iepriekš nopelnītu prēmiju vai kad vidējās algas noteikšanas periodā daļa no ieņēmumiem ir par bērna kopšanas atvaļinājumu, daļa – darba ienākumi. Apskatām veiktās izmaiņas ar praktiskiem piemēriem!
Tiesības
06:00, 7. Dec. 2023
Personai no Ukrainas izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijā līdz 2024.gada 23.februārim ar tiesībām strādāt bez ierobežojumiem, kā arī piešķirts Latvijas personas kods. Vai persona no Ukrainas ir Latvijas rezidents vai nerezidents? Kā to noskaidrot?
Tiesības
06:00, 5. Dec. 2023
Biedrība darbiniekam, kuram alga tika maksāta no Eiropas Savienības fonda līdzekļiem, iegādājas veselības apdrošināšanas polisi uz gadu, sākot no 2023.gada 1.februāra. Noslēgtajā darba līgumā nebija nekas minēts par apdrošināšanas pienākumu. Darbinieks uzrakstīja atlūgumu ar 2023.gada 31.augustu, norādot, ka minētā polise nav izmantota. Biedrība vēlas no darbinieka atgūt apdrošināšanas prēmijas starpību par neizmantoto laika periodu, kas radusies apdrošinātāja aprēķina rezultātā, ko aprēķina no nākošā mēneša, kad ir nodota apdrošināšanas karte. Vai biedrībai ir tiesības pieprasīt atmaksāt šo starpību?
Grāmatvedis ir noslēdzis darba līgumu kā darba ņēmējs ar vairākiem uzņēmumiem. Veicot darba pienākumus, tiek izmantots personīgais dators un licencētās datorprogrammās, ko grāmatvedis ir iegādājies. Vai šādā situācijā grāmatvedis tomēr nav ārpakalpojuma grāmatvedis?
Tiesības
06:00, 14. Jūl. 2023
Uzņēmums nosūta darbinieku vairāku dienu komandējumā ar nakšņošanu. Vai uzņēmumam obligāti jāiekļaujas komandējumiem noteiktajās viesnīcu un dienas naudas normās?
Tiesības
06:00, 11. Jūl. 2023
Ja pirms Covid-19 pandēmijas attālinātais darbs galvenokārt tika izmantots informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, pēdējā laikā tas ir strauji ienācis arī citās nozarēs. Ārvalstu sabiedrības arvien biežāk izvēlas algot vietējos klientu menedžerus, konsultantus un citus speciālistus, nemaz neatverot filiāli vai biroju Latvijā. Līdzīga tendence vērojama arī Latvijas uzņēmumu vidū. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai uzņēmuma darbinieka “mājas birojs” mītnes valstī var tikt uzskatīts par uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību ar visām no tā izrietošajām sekām?
Uzņēmumam, kam ir noslēgts koplīgums un kas sniedz komunālos pakalpojumus, reizēm ir nepieciešams veikt avārijas likvidēšanas darbus, kuros piedalās uzņēmuma vienas nodaļas darbinieki. Šādā situācijā darbiniekiem nav iespējams doties pusdienu pārtraukumā, tāpēc uzņēmums vēlas apmaksāt šo darbinieku ēdināšanas piegādes izdevumus uz darba norises vietu. Vai uz darbinieku ēdināšanas izdevumu apmaksu var attiecināt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta 15.punkta nosacījumus?
Tiesības
06:00, 2. Mai. 2023
Bieži vien, darbinieku nosūtot komandējumā, neskaidrības rada jautājums, vai pavadītais laiks, kas iekrīt brīvdienā, no galamērķa arī ir darba laiks vai tomēr atpūtas laiks. Ņemot vērā, ka darbinieks nevar šo laiku pavadīt, kā viņš vēlas, proti, pavada to darba devēja rīcībā saskaņā ar rīkojumu par komandējumu. Vairāki aspekti norāda uz to, ka tas ir darba laiks, bet kā ir patiesībā?
Gan ar darba, gan uzņēmuma līgumu tiek regulēta zināma darba veikšana pret atlīdzību kādas personas labā. Ņemot vērā, ka praksē apzināti, kā arī neapzināti darba līgums tiek jaukts ar uzņēmuma līgumu vai otrādi, par uzņēmuma līgumu jārunā kontekstā ar darba līgumu, jo, lai gan minētie līgumi ir līdzīgi, starp tiem pastāv būtiskas atšķirības.
Darbinieks tiek atbrīvots no darba, un ar viņu tiks noslēgta nekonkurēšanas vienošanās par aizliegumu noteiktu laiku strādāt konkrētā darbības jomā. Kādi ir šādas vienošanās atlīdzības nosacījumi? Vai un kādi nodokļi tai jāpiemēro?
Tiesības
06:00, 28. Okt. 2022
Šī gada 1.augustā stājas spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā. Ar tiem ieviestas nozīmīgas izmaiņas vairākos būtiskos darba tiesību institūtos, tostarp pārbaudes laika regulējumā, paredzot iespēju noteikt pārbaudes laiku, kas ir ilgāks par līdz šim likumā paredzētajiem trim mēnešiem.
Tiesības
06:00, 31. Aug. 2022
Šā gada 16.jūnijā Saeima vienbalsīgi pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz beidzamo gadu laikā nozīmīgākās izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Grozījumi stājas spēkā 2022.gada 1.augustā. Izskatām būtiskāko!
Tiesības
06:00, 8. Aug. 2022
Grūtniecība un mazuļa ienākšana ģimenē nereti tiek dēvēta par sievietes dzīves skaistāko laiku, kad visa uzmanība tiek veltīta bērnam. Jauki, ja mazuļa aprūpē aktīvi iesaistās tēvs vai reizēm kāda cita uzticības persona, – arī viņiem ir tiesības uz pabalstu un saistoši citi juridiskie aspekti, kas skar pēcdzemdību periodu. Tāpēc likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" ir pieņemtas izmaiņas, kas stājas spēkā 2022.gaa 1.augustā.
Tiesības
06:00, 5. Aug. 2022
