Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.1panta 1.daļā noteikts, ka “ienākumam [..] pielīdzina aizdevumu, ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas.” Vai šādam aizdevuma līgumam ir noteikti jābūt noslēgtam rakstveidā? Vai rakstveidā nenoslēgts līgums ir pietiekams iemesls apšaubīt aizdevumu un uzlikt par pienākumu samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli? Uz šo jautājumu atbildi sniedz Senāts.

Naudas līdzekļi, ko darbinieks vai dalībnieks saņem no sava uzņēmuma bez rakstveida līguma, atkarībā no konkrētajiem apstākļiem var tikt uzskatīti gan par aizdevumu, gan par ienākumu, kas apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 8.1pantu aizdevums fiziskai personai nav uzskatāms par ienākumu, ja tas tiek atmaksāts 66 mēnešu laikā no izsniegšanas dienas, pat ja aizdevuma līgums nav noslēgts rakstveidā. Tomēr, ja aizdevums netiek atmaksāts šajā termiņā vai trūkst citu pierādījumu par aizdevuma esību, tas var tikt pielīdzināts ar IIN apliekamam ienākumam.

Tādēļ, ja uzņēmuma grāmatvedībā nauda ir uzrādīta kā aizdevums, ir pierādījumi par naudas izsniegšanu un atmaksas nodomu, kā arī aizdevums nav izsniegts skaidrā naudā un netiek izmantots saimnieciskajai darbībai, tad to var uzskatīt par aizdevumu, nevis ienākumu.

Savukārt, ja trūkst pierādījumu par darījuma aizdevuma raksturu, nav noteikts atmaksas termiņš vai nav konstatējama aizdevuma atmaksa, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šo darījumu var kvalificēt kā fiziskas personas ienākumu, kas apliekams ar IIN, un attiecīgi piemērot uzrēķinu un sankcijas.