Vai aizdevuma līgumam jābūt rakstiski?
2026-01-27
Matīss Kodoliņš, SIA “Econome”, sertificēts nodokļu konsultants
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.1panta 1.daļā noteikts, ka “ienākumam [..] pielīdzina aizdevumu, ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas.” Vai šādam aizdevuma līgumam ir noteikti jābūt noslēgtam rakstveidā? Vai rakstveidā nenoslēgts līgums ir pietiekams iemesls apšaubīt aizdevumu un uzlikt par pienākumu samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli? Uz šo jautājumu atbildi sniedz Senāts.
Lietas būtība
2025.gada 1.septembrī Senāts pieņēma rīcības sēdes lēmumu lietā SKA-445/2025, ar kuru atteica ierosināt kasācijas tiesvedību pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas 2024.gada 10.decembra spriedumu.
Lieta ierosināta pēc fiziskas personas pieteikuma par VID ģenerāldirektora 2022.gada 9.jūnija lēmuma Nr.31.1/22.13/3151 atcelšanu. Ar šo lēmumu VID fiziskajai personai aprēķināja budžetā papildus maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nokavējuma naudu.
Pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību “A” vienīgā nekustamā īpašuma pārdošanas dalībnieku sapulcē 2018.gada 26.jūlijā tika pieņemts lēmums atmaksāt dalībniekiem daļu vai visu kapitālu. Sapulcē nolēma dalībniekiem izmaksāt avansa maksājumus no summas, kuru tiem pienāktos saņemt kapitāla samazināšanas rezultātā, kamēr tiek gaidīta formāla kapitāla atgriešanas reģistrācija. Personai tika veikti maksājumi 36 000 eiro un 523 455,36 eiro apmērā (strīdus maksājumi) un ekvivalenti maksājumi pārējiem dalībniekiem.
Kamēr kapitāla atgriešana dalībniekiem nebija formāli reģistrēta, maksājumi bija uzskatāmi par tādiem, kam ir aizdevuma raksturs, un attiecīgi tie bija iegrāmatoti sabiedrības grāmatvedībā kontā “Īstermiņa aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai”. Vēlāk dalībnieki pieņēma lēmumu sabiedrību likvidēt. Strīdus maksājumi tika veikti 2022.gada 5.aprīlī – tie tika norakstīti no sabiedrības bilances (īpašuma) un vienlaikus nonāca pieteicēja bilancē (īpašumā).
VID ar lēmumu atzina, ka personas no sabiedrības saņemtie naudas līdzekļi nav kvalificējami kā ienākumi no sabiedrības pamatkapitāla samazināšanas vai kā sabiedrības izsniegti aizdevumi.
2025.gada 27.oktobris Latvijas administratīvo tiesību vēsturē ir iezīmējis fundamentālu pagrieziena punktu. Ar Senāta lēmumu lietā SKA-324/2025 ir sagrauta gadiem ilgusī dogma, ka VID informācijas pieprasījumi nav pārsūdzami tiesā. Šis nolēmums ne tikai maina procesuālo kārtību, bet arī līdzsvaro spēku samēru starp valsti un nodokļu maksātāju. Ko lēma Senāts, kā atšķirt pārsūdzamu pieprasījumu no vienkārša aicinājuma sadarboties, un kā šīs izmaiņas ietekmēs ikdienas praksi?
Nodokļi
06:15, 15. Apr. 2026
Eiropas Savienības Tiesa 2025.gada nogalē pieņēmusi lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, proti, par pakalpojuma sniegšanas vietu elektroniskajiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot interneta vietnes jeb digitālās platformas. Šajā lietā ir svarīga atziņa – atkarībā no tā, kā tiek noformēts rēķins gala lietotājiem, platformai var rasties pienākums nomaksāt pievienotās vērtības nodokli. Izskatām lietu un tiesas secinājumus.
Nodokļi
06:47, 9. Apr. 2026
Situācija: Valsts ieņēmumu dienests audita laikā uzņēmumam nosaka papildus maksājamo nodokli, kā arī aprēķina soda un nokavējuma naudu, kas godprātīgi tiek samaksāta. Tomēr vēlāk tiek pieņemts lēmums par nodokļa parāda summas samazinājumu. Vai šādā gadījumā būtu jāsamazina arī aprēķinātā soda un nokavējuma nauda? Lai arī jautājums šķiet loģisks, šis SIA “MAXIMA Latvija” strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu nonāca Senāta dienas kārtībā. Senāta atziņas ir būtiskas uzņēmumiem līdzīgos strīdos.
Nodokļi
06:38, 7. Apr. 2026
2025.gadā pieņemtie nolēmumi izgaismoja virkni būtisku jautājumu – sākot ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcības robežām un pierādīšanas pienākuma sadali līdz pat jaunai pieejai sarežģītu darījumu ekonomiskās būtības izvērtēšanā. Izskatām svarīgākās 2025.gada atziņas nodokļu strīdos.
Nodokļi
06:33, 31. Mar. 2026
Fiziskajai personai, veicot darījumus ar nekustamo īpašumu, aktuāls ir pavisam vienkāršs jautājums – cik būs jāsamaksā nodokļos? No 2025.gada piemērojama augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 25,5% salīdzinājumā ar 20% 2024.gadā –, tāpēc jo svarīgāk ir pierādīt izdevumus, kurus var izmantot ar nodokli apliekamo ienākumu samazināšanai. Šajā kontekstā aplūkosim Senāta spriedumu lietā SKA‑87/2025, kurā tiek vērtēti jautājumi par izdevumu dokumentēšanas prasībām, aprēķinu metodes pieļaujamību un pierādījumu iesniegšanas laiku nodokļu strīdos. Senāta atziņas var būt nozīmīgas ikvienam, kas plāno darījumus ar nekustamajiem īpašumiem.
Nodokļi
06:00, 24. Mar. 2026
Vēl salīdzinoši nesen, 2025.gada septembrī, finanšu nozares speciālisti plaši apsprieda Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-726/23 “Arcomet”, kurā tika analizēta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana transfertcenu korekcijām peļņas normas izlīdzināšanai. Savukārt šī gada 15.janvārī tika publiskoti ģenerāladvokātes Juliānes Kokotes (Juliane Kokott) secinājumi vēl vienā ar šo tēmu saistītā lietā – C-603/24 “Stellantis Portugal”. Atgādinām – kādu laiku pastāvēja uzskats, ka šādas transfertcenu korekcijas nav pievienotās vērtības nodokļa objekts.
Nodokļi
06:00, 11. Mar. 2026
Čehijas tiesa nesenā spriedumā vērtēja procentu atskaitīšanas tiesības uzņēmumu ienākuma nodokļa mērķiem, ja parāds par meitas sabiedrības iegādi pārnests uz iegādāto uzņēmumu. Tiesa uzsvēra ekonomiskās būtības un tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma nozīmi. Apskatām atziņas, kas svarīgas arī Latvijas un Baltijas uzņēmumiem.
Nodokļi
06:00, 3. Mar. 2026
Kriptoaktīvu tirdzniecība daudziem šķiet vienkārša – iegādājies, pārdod un nopelni. Taču nodokļu jomā šāda pieeja var radīt ļoti dārgas sekas, ja nav saglabāti dokumentāri pierādījumi par iegādes vērtību. To spilgti apliecina lieta, kurā Valsts ieņēmumu dienests fiziskai personai par bitkoinu atsavināšanu papildus aprēķināja vairāk nekā 26 tūkst. eiro iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī nokavējuma un soda naudu. Kādi bija apstākļi, un ko lēma tiesa? Skaidrojam!
Nodokļi
06:00, 26. Feb. 2026
Vai uzņēmumam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par juridiskajiem pakalpojumiem, kas izmantoti parāda atgūšanai? Analizējam Eiropas Savienības Tiesas 2025.gada 2.oktobra spriedumu lietā C-535/24, kura atziņas var būt nozīmīgas uzņēmumiem, kas saskaras ar parāda atgūšanas izmaksām.
Nodokļi
06:00, 12. Feb. 2026
Eiropas Savienības Tiesā risināti vairāki strīdi par vaučeriem. Tie ieskicējuši nepatīkamu tendenci – nodokļu administrācijas saskatījušas vaučerus uzņēmumu izstrādātajās mārketinga akcijās, klientu lojalitātes programmās u.tml., kuru primārais mērķis atšķiras no tām vajadzībām, kam tiek izmantoti vaučeri. Protams, ar attiecīgām nodokļa sekām. Izskatām jaunākās atziņas, kas ir piemērojamas arī Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likuma interpretēšanas gadījumos.
Nodokļi
06:00, 3. Feb. 2026
2025.gadā jautājumi par nodokļu normatīvo aktu piemērošanu reprezentatīviem automobiļiem padziļināti tika vērtēti visās trijās tiesu instancēs no neparasta skatpunkta. Izskatīsim lietu, kurā vērtēts, vai uzņēmums drīkst atskaitīt priekšnodokli, ja automašīnai uzstādīta pretaizdzīšanas sistēma, kas pārsniedz reprezentatīva auto vērtību.
Nodokļi
06:01, 14. Jan. 2026
Vai Eiropas Savienības dalībvalsts viesnīcu papildpakalpojumiem, piemēram, brokastīm vai autostāvvietai, drīkst piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi kā īstermiņa izmitināšanai? Lai gan vēl gaidām Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu, par izskatāmo lietu būtību ir svarīgi sniegt informāciju jau tagad, jo nolēmums var ietekmēt nodokļa likmju piemērošanu viesnīcu nozares sniegtajiem pakalpojumiem jau tuvākajā nākotnē.
Nodokļi
06:00, 22. Dec. 2025
Viens no sarežģītākajiem jautājumiem pievienotās vērtības nodokļa jomā ir pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana, it īpaši, ja tas skar ārvalstu komersantus, kuri Latvijā darbojas ar filiāļu starpniecību. Šis jautājums tieši ietekmē komersanta tiesības atskaitīt priekšnodokli. Latvijas tiesu praksē ir nostiprinātas atziņas, kas skar citas Eiropas Savienības dalībvalsts komersanta filiāli Latvijā un tās tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atmaksu.
Nodokļi
06:00, 10. Dec. 2025
Kā no sacensībām pareizi ievest zirgu atpakaļ Eiropas Savienībā? Šis jautājums nonāca līdz Eiropas Savienības Tiesai, un tās spriedums vērtīgs būs ne tikai jātnieku pasaulei, bet jebkuram sportistam un uzņēmējam, kas risina inventāra, aprīkojuma vai preču izvešanas un atpakaļ ievešanas jautājumus, šķērsojot Eiropas Savienības robežu.
Nodokļi
06:00, 27. Nov. 2025
