Digitālajā laikmetā fotogrāfijas ceļojums no telefona atmiņas līdz uzņēmuma bukleta vai žurnāla lappusei iespējams dažu klikšķu laikā. Mārketinga speciālists gatavo uzņēmuma pašreklāmu un aicina kolēģus atsūtīt kādu labu foto. Žurnāla redakcijā līdzīgs lūgums aizceļo pie raksta autora: “Lūdzu, pievienojiet savu fotoattēlu!” Abos gadījumos foto saņem un publicē. Šķiet – nekas sarežģīts. Taču aiz šīs šķietamās vienkāršības slēpjas juridiski jautājumi, par kuriem aizdomājas reti.
Šajā rakstā skaidrojam, kāpēc pat vienkāršs fotoattēls no privātās kolekcijas var radīt autortiesību strīdu, kā šo jautājumu regulē Latvijas un Eiropas Savienības (ES) tiesības un kurš atbild, ja fotogrāfs iesniedz pretenzijas.
Fotogrāfija nav tikai atmiņa
Būtiskākais: fotogrāfiskie darbi ir autortiesību objekti saskaņā ar Autortiesību likuma 4.panta 1.daļas 9.punktu. Tas nav juridisks pieņēmums, kas attiecas tikai uz profesionālu fotomākslu vai izcilām ekspozīcijām – tas attiecas uz jebkuru fotogrāfiju, kas ir vismaz minimāli radoša.
