Līdz šim, ja uzņēmējs izdarīja pārkāpumu nodokļu tiesību jomā, tas tika traktēts kā tīšs un apzināts, proti, tika piemērota vainas prezumpcija. Šāgada aprīlī ir pieņemts nozīmīgs Satversmes tiesas spriedums, kas šo pieeju mainīs.
Aforisms "Kļūdīties ir cilvēciski!" ir vispārzināms, jo neviens nepiedzimst ar atbilstošu zināšanu un prasmju kopumu, lai uzreiz kvalitatīvi pildītu kādu noteiktu darbu, un tās apgūst dzīves laikā. Tāpat pastāv dažādi objektīvi un arī subjektīvi apsvērumi, kas var radīt kļūdas pienākumu izpildē. Tāpēc tās, lai gan nav vēlamas, tomēr mēdz gadīties. Tādēļ šķiet pašsaprotami, ka likumdevējs, piemēram, Darba likumā ir aprobežojis darbinieka civiltiesisko atbildību par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem.
Tomēr ir viena cilvēku kategorija, kura līdz šim bija izņēmums, vismaz nodokļu tiesību jomā, proti, uzņēmēji, kuru kompetence un darba spējas nodokļu jomā tika prezumētas visaugstākajā līmenī – jebkurš nodokļu tiesību pārkāpums tika traktēts kā tīšs un apzināts – tika piemērota vainas prezumpcija. Un runa nav tikai par tiesību normu piemērošanu un tās problemātiku, par ko tiesību zinātņu speciālisti jau labu laiku publiski ir pauduši bažas, bet arī par problēmām likumdošanas procesā – par to, kā mēs vispār uztveram un pozicionējam uzņēmēju Latvijā politiskā līmenī.
Ņemot vērā, ka ekonomiskā aktivitāte ir viena no valsts pamata pazīmēm un tā ir tiešā saistībā ar valsts iedzīvotāju labklājību, būtu pamatoti gaidīt, ka valsts veicina uzņēmējdarbību, paredzot noteiktus un efektīvus atbalsta mehānismus, tajā skaitā – bet ne tikai – arī saprātīgu un taisnīgu sankciju piemērošanu par nodokļu normatīvo aktu pārkāpumiem, jo negodprātīgi uzņēmēji traucē arī tiem, kas savus pienākumus pilda pēc labākās sirdsapziņas. Savukārt nepamatoti barga soda piemērošana ne tikai nesasniedz savu leģitīmo mērķi, proti, atturēt personas no šādu pārkāpumu izdarīšanas, tā aizsargājot sabiedrības intereses, bet arī demotivē uzņēmējus attīstīt savu saimniecisko darbību tieši Latvijā. Tātad nepamatoti bargi sodi arī ilgtermiņā var radīt nodokļu ieņēmumu kritumu un sabiedrības labklājības mazināšanos.
