67280693
info@izurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 9 iVeidlapas
Atrasti 2822 raksti
Valsts ieņēmumu dienests 2019. gada pavasarī saimnieciskās darbības veicējam ir sniedzis uzziņu par to, kā gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumā un ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā jāuzrāda ieņēmumi, kas gūti, atsavinot lauksaimniecības pamatlīdzekli. Un tā ir par labu nodokļu maksātājiem!
Pašnodarbinātai personai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājai, ir zemnieku saimniecība. Tā iegādājās jaunu sējmašīnu, taču nespēja izpildīt norēķinu saistības ar sējmašīnas piegādātāju, tāpēc tika pieņemts lēmums izmantot līzinga kompānijas piedāvātās iespējas un minēto sējmašīnu – kā līzinga priekšmetu. Līzinga kompānija kā darījumu apliecinošu dokumentu izrakstīja PVN rēķinu un no uzņēmuma pieprasīja arī PVN rēķinu (atgriezeniskais darījums). Vai šis darījums, sagatavojot gada ienākumu deklarāciju, jānorāda D3.1 pielikumā un jāapliek ar IIN?
Pagājuši jau divi gadi, kopš stājās spēkā Starptautiskais finanšu pārskatu standarts 15 “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”, un uzņēmējiem praksē radušies vairāki jautājumi, piemērojot šo standartu.
Mikrouzņēmuma darbības veids ir dizaina pakalpojumu sniegšana. Rēķins par veiktajiem darbiem tiek izrakstīts klientam tikai pēc pilnīgas darba pabeigšanas. Kā grāmatot ieņēmumus, ja darbs tika uzsākts un daļēji veikts 2018.gada beigās, bet tiks pabeigts 2019.gadā? Vai ir jāatzīst uzkrātie ieņēmumi par to daļu darba, kas veikta 2018.gadā?
Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu auditi var noritēt samērā ilgi. Turklāt vēl ilgāk var risināties strīds par auditā pieņemto lēmumu. Šajā laikā var mainīties normas, kas nosaka pienākumu maksāt nodokli. Piemēram, jaunais regulējums var paredzēt, ka tādā pašā situācijā nodoklis šobrīd vairs nebūtu jāmaksā. Vai tādā gadījumā piemērojamas jaunās vai iepriekšējās tiesību normas? Atbildi sniedz Senāta spriedums lietā SKA-452/2019.
Nodokļu piemērošanas jautājumi ārkārtējās situācijas laikā nes dažādus izaicinājumus uzņēmumu vadībai, grāmatvežiem un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem. Uzņēmumiem rodas izmaksas saistībā ar darbiniekiem un ikdienas saimnieciskās darbības pielāgošanu jaunajiem apstākļiem, kas bez Covid-19 izraisītiem blakusapstākļiem nebūtu radušās. Kā kvalificēt šīs izmaksas un kā piemērot nodokļus?
Ikdienā novērots, ka Valsts ieņēmumu dienests savu funkciju īstenošanai lielu uzmanību pievērš nodokļu kontroles pasākumu plānošanai un pārbaudāmo objektu atlasei. Kā tiek vākti un analizēti uzņēmumu dati? Un kā tiek atlasīti uzņēmumi kontroles pasākumiem?
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām līdz šī gada 1. jūnijam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2019. gadu. Tas attiecas arī uz tiem iedzīvotājiem, kam saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā.
Varbūt varat sniegt atbildi par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas slieksni, jo Valsts ieņēmumu dienesta konsultanti snieguši pretrunīgas atbildes. Vai zemnieku saimniecībai, kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā pēc kases principa un nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju, ja apgrozījums pēdējo 12 mēnešu periodā pārsniedzis 40 000 eiro, tas ir, 42 000 eiro, ko veido ieņēmumi no pārdotajiem lopiem 37 000 eiro apmērā un saņemtā PVN 14% kompensācija – 5000 eiro?
Latvijas uzņēmums “ABC”, PVN maksātājs, organizēja koncertu Latvijā ar viesmākslinieka uzstāšanos, biļetes tika tirgotas ar SIA “Biļešu serviss” starpniecību.
Uzņēmuma biroja darbiniekam tika konstatēta Covid-19 saslimšana, rezultātā visi biroja darbinieki uz divām nedēļām nonāca karantīnā. Tas nozīmē, ka darbs tika paralizēts. Darbiniekiem ārsti izrakstīja darbnespējas lapas B, bet ir lietas, kas jāpadara, kaut arī ir slimības lapa. Uzņēmumam nebija iespēju aizstāt darbiniekus. Kā Valsts ieņēmumu dienests skatīsies uz to, ka ir darbi, kas tomēr ir darīti šajā periodā, kad visi ir uz slimības lapas? Vai ārkārtējā stāvokļa dēļ varētu paredzēt izņēmumus?
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2020. gada aprīlī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
Uzņēmums nodarbojās ar medicīnas pakalpojumiem (uroloģija) – pieņemam pacientus, veicam izmeklējumus un zinātniskos pētījumus. Par zinātniskajiem pētījumiem ir noslēgti līgumi ar ārzemju kompānijām – pēc pacienta izpētes nosūtām rezultātus uz ārzemēm. Ieņēmumi pārsniedz 40 000 eiro. Mēs maksājam iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Vai mūsu gadījumā jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis?
Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā.
Tuvojas ikgadējais termiņš – 1. jūnijs – Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumiem par fiziskām personām izsniegtajiem aizdevumiem. Laiks atcerēties aizdevumu darījumus ar fiziskām personām 2019. un arī 2018. gadā.
2019. gada 12. jūnija uzziņā 31.1-8.5/21395 sniegts Valsts ieņēmumu dienesta viedoklis jautājumā, kas varētu būt aktuāls tiem, kam pieder nekustamais īpašums, piemēram, dzīvojamā māja vai dzīvoklis. Kā redzams no uzziņā analizētās situācijas, informētība par svarīgām nodokļu niansēm, nopērkot, izveidojot vai uzlabojot nekustamo īpašumu, īpašniekam var ietaupīt diezgan lielu naudas summu.
30. aprīlī pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas stājas spēkā 13. maijā. Grozījumu mērķis ir veicināt depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam, kā rezultātā palielināsies izlietotā dzērienu iepakojuma savākšanas un reģenerācijas apjomi (depozīta sistēma stāsies spēkā 2022. gada 1. februārī), un samazināt administratīvo slogu saistībā ar pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā.
Pamatojoties uz likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 4. pantu un likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 6. panta 3. daļu, Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācija 8. maijā nolēma pārcelt nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņu no 2020. gada 31. marta (iepriekš bija pārcelts uz 15. maiju) uz 2020. gada 1. jūliju un 15.maija termiņu uz 2020. gada 17. augustu, informē Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde.
Saimnieciskās darbības veicējs nodarbojas ar būvniecību. Viņš iegādājas zemi un uz tās būvē mājas, izmantojot dažādu uzņēmumu, kas veic projektu izstrādi un būvniecību, pakalpojumus. Māju celtniecība, protams, netiks pabeigta vienā gadā. Vai šos izdevumus, kārtojot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, var uzskaitīt kontā "Nepabeigtu celtniecības objektu izmaksas" un iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos tajos gados, kad gatavie objekti tiks pārdoti? Ja visi saimnieciskās darbības izdevumi uzskaitīti kalendārajā gadā, kad izdevumi veikti un ieņēmumu vēl nav, jo objekti nav pabeigti, piemērojot ierobežojumu 80% no saņemtajiem ieņēmumiem, izdevumu kalendāra gadā nebūs.
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam).
