67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 2 iVeidlapas
27.03.2017
Līgums par grāmatvedības apkalpošanu
17.09.2015
Grāmatvedības izziņa
Atrasti 1386 raksti
Personām, kuras veic saimniecisko darbību, ir noteikts obligāts pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, un par katru taksācijas gadu tas ir izdarāms laika posmā no 1.marta līdz 1.jūnijam. Iepriekšējā publikācijā detalizēti aplūkojām gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, šoreiz – ieteikumi, kas jāņem vērā divkāršā ieraksta veicējiem.
Personām, kuras veic saimniecisko darbību, ir noteikts obligāts pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, un par katru taksācijas gadu tas ir izdarāms laika posmā no 1.marta līdz 1.jūnijam. Šajā gadā, sagatavojot deklarāciju, ir jāievēro vairāki jaunumi – aplūkosim tos!
Lietderīga grāmatveža darba stundu izmantošana, datu apstrādes automatizēšana un ātra jaunāko likumdošanas prasību ieviešana – tās ir būtiskākās prasības, ko grāmatvedības un uzņēmuma vadības programmai izvirza pieredzējuši grāmatveži un uzņēmumu vadītāji. Kad tādu izdevies atrast, uzņēmēji no programmas vairs nevēlas šķirties un iesaka to sadarbības partneriem.
Lai pilnveidotu azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību, ieviešot azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu, ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”, informē Valsts ieņēmumu dienests.
Gadu mija uzņēmējiem ir ne tikai svētku laiks vien, paralēli ir jādomā arī par izmaiņām nodokļos un grāmatvedībā, kuras stājas spēkā, kā arī jāsajūt konkrētā brīža ekonomikas pulss, lai droši un gudri plānotu uzņēmuma un savu nākotni. Labs ceļvedis šajā situācijas apzināšanā ik gadu ir “iFinanses” sadarbībā ar Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociāciju rīkotā konference “Izmaiņas nodokļos un grāmatvedībā 2019”.
2019.gadā gaidāmas būtiskas un apjomīgas izmaiņas budžeta iestāžu grāmatvedībā, un ar tām ir lietderīgi iepazīties jau šobrīd, lai plānotu jaunā regulējuma ieviešanu savā iestādē.
Vispārīgajā datu aizsardzības regulā ir noteiktas fiziskās personas tiesības uz savu datu dzēšanu, tomēr – ciktāl tās piemērojamas uzņēmumu grāmatvedības dokumentu apstrādē? Skatāmies Valsts ieņēmumu dienesta uzziņu.
24.07.2018. pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" (MK noteikumi Nr.188) un MK noteikumos Nr.301 "Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem" (MK noteikumi Nr.301), kas stājās spēkā 27.07.2018.
24.jūlijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus MK noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā".
Lai grāmatvedībā varētu pareizi uzskaitīt pētniecības un attīstības pasākumus, galvenais ir saprast, kas ir “pētniecība” un kas – “attīstības pasākumi”, kāda veida attīstības pasākumi un izmaksas pastāv un vai attīstības izmaksas ir jākapitalizē vai ne. Izskatīsim lasītāja jautājumu!
Pagājušā nedēļā “ISANDE HOTEL” norisinājās ikgadējā “iFinanses” rīkotā konference “Izmaiņas nodokļos un grāmatvedībā 2019”, kurā dažādi eksperti klātesošos informēja par pašām aktuālākajām lietām, kas šobrīd jāzina ikviena uzņēmuma vai iestādes finanšu pārziņiem. Liela daļa šābrīža aktuālo izmaiņu saistītas ar stingrākiem ierobežojumiem, lai mazinātu iespējas uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas.
Izpratne par e-rēķinu sistēmu Latvijā nav viennozīmīga. Ilgstoši nespējot pieņemt politiskus lēmumus, Latvija e-rēķinu izplatības ziņā šobrīd atpaliek no citām Eiropas valstīm. Vēl arvien esam iesprūduši papīra un PDF rēķinu slazdos, kamēr Eiropā un tuvākajās kaimiņvalstīs plaši tiek izmantoti rēķini, kuru datus nolasa speciāli izveidotas programmatūras.
Ceturtdien, 26.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izskatīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” (MK noteikumi). Noteikumu projekts izstrādāts, lai saskaņotu tos ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums) normām, kas stājušās spēkā 01.01.2018.
No 2019.gada 1.janvāra visiem Latvijas uzņēmumiem, kas finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, būs obligāti piemērojams 16.starptautiskais finanšu pārskatu standarts “Noma”. Jaunais standarts ir īpaši nozīmīgs nomniekiem, jo tas pielīdzina operatīvo nomu finanšu nomai, tātad praktiski visas nomas kļūst par bilances sastāvdaļu.
Saimnieciskās darbības veicējs ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs. 2018.gada maijā tika iesniegta gada ienākumu deklarācija par 2017.gadu, un saņemts avansa IIN maksājuma aprēķins 2018.gadam no Valsts ieņēmumu dienesta. Saskaņā ar šo aprēķinu IIN par 2017.gadu ir noteikts 158 eiro apmērā, bet tā kā saimnieciskās darbības veicējam par 2017.gadu ir IIN pārmaksa, tad aprēķinātais IIN nav jāmaksā valsts budžetā. 2017.gadā IIN avansa maksājumi netika veikti. Vai saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā ir jāfiksē šie 158 eiro? Kā?
Lai pilnveidotu grāmatvedības kārtošanas normatīvo regulējumu, Ministru kabineta noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” ir veikti grozījumi, kas stājas spēkā piektdien, 13.04.2018.
Es kā grāmatvede uzskatu, ka izsniegtajos dokumentos fiziskai personai (pircējam) jābūt likumā “Par grāmatvedību” noteiktajiem rekvizītiem, t.sk., personas kodam, adresei. Bet mūsu grāmatvedības programmas izstrādātāji man atbild, ka saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu dokumenta drukas formā nedrīkst atspoguļot fiziskās personas datus bez tās piekrišanas. Kas ir primārais – Latvijas likumdošana vai Eiropas Savienības regula?
Gribētu zināt, kā tiek kārtota grāmatvedības uzskaite pašapkalpošanās auto mazgātavās, proti, kā uzskaita ieņēmumus, vai jāreģistrē kāda iekārta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), vai jākārto elektroniskā kases aparāta žurnāls? Kā jāuzskaita izejmateriāli, kas domāti mazgāšanai – uzreiz kā izdevumi vai krājumos?
Pārdošanai turēto ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite būtiski mainījās pēc tam, kad 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā jaunais gada pārskatu likums. Neskatoties uz to, ka jaunais likums ir spēkā jau trīs gadus, grāmatvežiem joprojām rodas neskaidrības par 2016.gadā veikto vai veicamo pārklasificēšanu, un reizēm nākas konstatēt, ka iepriekšējos gados pieļautas kļūdas.
Čehijas uzņēmums iegādājas no Amerikas Savienoto Valstu uzņēmuma automašīnu, ieved to Latvijas ostā un noslēdz līgumu ar Latvijas uzņēmumu par atmuitošanu un šīs automašīnas nogādāšanu Polijas uzņēmumam uz Poliju 30 dienu laikā, piemērojot 0% PVN likmi. Muitošanas procedūras laikā Latvijas muitas pārvalde izvirzīja vairākas prasības Latvijas uzņēmumam, kuras tas nespēja izpildīt 30 dienu laikā, tāpēc Latvijas uzņēmumam bija jāsamaksā PVN 21% apmērā. Kā šo procedūru atspoguļot grāmatvedības uzskaitē, PVN deklarācijā un tās pielikumos? Vai ir iespējams atgūt samaksāto PVN?
07:00, 17. Jūn. 2019