67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 5 iVeidlapas
Atrasti 1018 raksti
Lai gan varētu šķist, ka darba algas izmaksa ir viens no skaidrākajiem jautājumiem darba tiesisko attiecību kontekstā, tomēr pavisam nesen pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums aktualizējis jau iepriekš izskanējušo diskusiju par darba samaksas izmaksas veidiem. Rakstā aplūkotas gan konkrētā sprieduma atziņas, gan Darba likuma regulējums, kas attiecībā pret naudas aprites sistēmu mūsdienās diemžēl ir novecojis.
Vēlamies noskaidrot, ja valsts pārvaldē strādājošs darbinieks strādā pusslodzi amatā ar noteiktu mēnešalgu un pusslodzi amatā ar stundas tarifa likmi, nepārsniedzot normālu darba laiku, kā aprēķināt ikgadējo atvaļinājumu un apmaksāt brīvdienas? Kura vidējā izpeļņa ir jāņem vērā? Piešķirtajā brīvdienā jāsaglabā noteiktā mēnešalga vai jāaprēķina vidējā izpeļņa (rīkojumā norādīts amats ar noteiktu mēnešalgu)?
Praksē samērā bieži ir situācijas, kad darba devējs veic ieturējumus no darbinieka darba samaksas. Šī gada jūnijā pieņemts svarīgs Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums, kurā analizētas darba devēja tiesības veikt šādus ieturējumus, izmantojot Darba likuma (DL) 78.pantā noteiktās atprasījuma tiesības.
Pirms pusgada darbinieks aizgāja no darba. Tagad viņš atklājis, ka darba devējs nejauši nepareizi aprēķinājis darbinieka virsstundas laikā, kad viņš vēl strādāja uzņēmumā. Vai darba devējam ir pienākums veikt pārrēķinu un samaksāt kļūdas starpību? Darbinieks draud vērsties tiesā. Vai un kā darba devējam jālabo šāda pagātnes kļūda?
Iespēja savienot privāto dzīvi ar darbu ir viena no šī brīža darba tirgus tendencēm. Reaģējot uz darbinieku pieprasījumu, uzņēmumi arvien vairāk piedāvā darbiniekiem lielāku rīcības brīvību darba laika izvēlē jeb t.s. elastīgo darba laiku. Bet vai Darba likumā vispār ir paredzēts šāds darba laika veids?
Darbiniekam ir jāapmeklē ārsts, bet ārsta pieņemšanas laiks sakrīt ar darba laiku. Kā darbiniekam pareizi rīkoties šādā situācijā?
Saeima 21.martā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim, informē Saeimas Preses dienests.
Vai šāds formulējums darba līgumā - "darbiniekam tiek noteiks nepilns summētais darbalaiks" - atbilst Darba likumam, ja nav noteikts ne dienas, ne nedēļas darba laiks un pārskata periods? Vai, nosakot darbiniekam nepilnu summēto darba laiku, darba alga jānosaka kā stundas tarifa likme vai var arī kā mēneša alga? Kā noteikt virsstundas, ja darbiniekam tiek noteiks nepilns summētais darba laiks - 20 stundas mēnesī un trīs mēnešu pārskata periods?
Izaicinājums, ar kuru jau tagad ir jāsastopas darba devējiem un kas tuvākajā nākotnē kļūs tikai aktuālāks, ir darbaspēka trūkums. Šādos apstākļos darba devējam jo svarīgāk ir racionāli plānot darbinieku darba laiku un izvērtēt viņu funkcijas.
Uz atvadām iepriekšējās jeb 12.Saeimas deputāti 2018.gada 1.novembrī pieņēma divus grozījumus Darba likumā, kas jau stājušies spēkā 2018.gada 28.novembrī. Sniedzam ieskatu grozījumu būtībā, kā arī analizējam to nepieciešamību un ietekmi uz darba tiesiskajām attiecībām.
Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot, ka būvniekiem elektroniski uzkrātā informācija par katras būvlaukumā strādājošās personas darba laiku vienotajā nozares elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē jāsniedz, sākot ar šī gada oktobri.
Darbinieks strādā no 18.09.2018., normālais darba laiks 5 dienu darba nedēļā ar algu 700 EUR. Tātad septembrī nostrādātas 8 darba dienas. Kā ir jāveic darba algas aprēķins par septembri, ņemot vērā, ka pāvesta Franciska vizītes diena (24.09.) tika paziņota par svētku dienu? Grāmatvedības programmā aprēķins tiek veikts, pieņemot, ka šī ir kompensējamā brīvdiena, bet, manuprāt, septembrī alga ir jārēķina pēc fakta, ka tajā bija 19 darba dienas, nostrādātas 8. Kā būtu pareizi?
Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. To paredz izmaiņas Darba likumā, kas 23.oktobrī trešajā lasījumā atbalstītas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, informē Saeimas Preses dienests.
Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir izveidotas 2 jaunas izvēlnes, kuras ļauj informēt darba devēju par individuāliem nosacījumiem neapliekamā minimuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai. Tagad darbinieks pats var ievadīt informāciju EDS algas nodokļa grāmatiņā, informē Valsts ieņēmumu dienests.
Akorda algas gadījumā ir jāveic darba laika uzskaite, jo nakts darbā akorda algas piemaksa ir 50%, virsstundu darbā – piemaksa 100%, kā arī, ja nostrādā visas stundas mēnesī un no paveiktā gabaldarba nesanāk minimālā alga, darba devējam ir pienākums piemaksāt starpību līdz minimālajai algai. Kā šīs prasības tiek izpildītas praksē?
Pastāv vairākas iespējas, kā nodrošināt darbiniekiem lielākus labumus, nekā paredzēts Darba likumā u.c. darba attiecības regulējošos normatīvajos aktos. Viens no tiem ir noslēgt darba koplīgumu. Šobrīd darba koplīguma noslēgšana ir kļuvusi aktuālāka, jo atbilstoši jaunajam Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam par personāla ilgtspējas izdevumiem uzskatāmi arī darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kas nav personificējami. Tāpat koplīgumu jautājumu aktualizē ģenerālvienošanās būvniecības nozarē.
Kā zināms, darba tiesiskās attiecības var būt sarežģītas ne vien dažādu juridisko jautājumu dēļ, bet arī tādēļ, ka to ietvaros veidojas savstarpējās personiskās attiecības – gan starp darbiniekiem, gan arī starp darbiniekiem un darba devēju. Līdz ar to ir saprotams, ka arī darba vietā tiek ievēroti un atzīmēti darbinieku dzīvē nozīmīgi personiska rakstura notikumi, piemēram, dzimšanas dienas.
Jautājumi, kas nav precīzi atrunāti Darba likumā (DL), rada interpretācijas iespējas. Viens no tādiem ir – vai darbinieka vidējā izpeļņā ir jāiekļauj darba samaksa par svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, ja viņš tajā neveic darbu. Vaicājam darba samaksas un vidējās izpeļņas aprēķināšanas ekspertam Mārim Lingam.
Kā pareizi noformēt dienas naudas izmaksu darbiniekam, kas komandējumā uz ārzemēm no Rīgas izlido plkst. 22:00 (vai jebkurā citā laikā pēc plkst. 18:00 - pēc darba dienas beigām)?
Kā rīkoties situācijā, kad jāmaksā vidējā izpeļņa, taču periodā, par kuru tā tiek aprēķināta, ir nostrādātas tikai divas darba dienas, bet pārējā laikā ir darbnespējas lapa, turklāt izmaksāta naudas balva un prēmija? Šādos gadījumos vidējā izpeļņa, rēķinot atbilstoši Darba likumam un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, palielinās pat 10 reizes!
07:00, 23. Mai. 2019