67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 5 iVeidlapas
Atrasti 1046 raksti
Lai gan varētu šķist, ka darba algas izmaksa ir viens no skaidrākajiem jautājumiem darba tiesisko attiecību kontekstā, tomēr pavisam nesen pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums aktualizējis jau iepriekš izskanējušo diskusiju par darba samaksas izmaksas veidiem. Rakstā aplūkotas gan konkrētā sprieduma atziņas, gan Darba likuma regulējums, kas attiecībā pret naudas aprites sistēmu mūsdienās diemžēl ir novecojis.
Vēlamies noskaidrot, ja valsts pārvaldē strādājošs darbinieks strādā pusslodzi amatā ar noteiktu mēnešalgu un pusslodzi amatā ar stundas tarifa likmi, nepārsniedzot normālu darba laiku, kā aprēķināt ikgadējo atvaļinājumu un apmaksāt brīvdienas? Kura vidējā izpeļņa ir jāņem vērā? Piešķirtajā brīvdienā jāsaglabā noteiktā mēnešalga vai jāaprēķina vidējā izpeļņa (rīkojumā norādīts amats ar noteiktu mēnešalgu)?
Līdz ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu ieviests jauns termins – personāla ilgtspējas pasākumi. Doma visnotaļ lieliska, tomēr definīcija ir tik plaša, ka vairs nav saprotams, kas tad īsti tiek uzskatīts par ilgtspējas pasākumu, bet kas – par ikdienišķiem saimnieciskās darbības izdevumiem, bez kuriem sabiedrības darbība nav pat iedomājama.
Summētā darba laika gadījumā darbinieka nostrādātās stundas katru mēnesi var atšķirties, un bieži vien darbiniekam atbilstoši grafikam ir jāstrādā nakts laikā (nakts darbs), kā arī svētkos, un daudz biežāk nekā citos darba veidos var rasties virsstundu darbs. Kā šādā gadījumā aprēķināt vidējo izpeļņu? Vai jāņem vērā stundas vai dienas vidējā izpeļņa?
Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu, kura mērķis ir palīdzēt aizpildīt darba devēja ziņojumu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.pielikumu, uzsverot atšķirību starp aprēķinātās vai izmaksātās algas deklarēšanu.
Darbinieks ir pieņemts darbā 2019.gada 1.martā uz 40 stundām nedēļā ar akordalgu. Sākot ar 2.martu, darbiniekam ir atvērta slimības lapa A (10 kalendāra dienas). Kā aprēķināt slimības naudu darbiniekam? Vai vidējā izpeļņa jāaprēķina par šo vienu nostrādāto darba dienu?
Praksē samērā bieži ir situācijas, kad darba devējs veic ieturējumus no darbinieka darba samaksas. Šī gada jūnijā pieņemts svarīgs Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums, kurā analizētas darba devēja tiesības veikt šādus ieturējumus, izmantojot Darba likuma (DL) 78.pantā noteiktās atprasījuma tiesības.
Darbiniekam ir vairākas parādu piedziņas lietas (ne saistībā ar uzturlīdzekļu piedziņu). Kāds ir maksimāli pieļaujamais ieturējuma apjoms mēnesī no neto darba algas? Civilprocesa likuma 594.pants nosaka, ka drīkst ieturēt 30% no parādniekam izmaksājamās summas. Vai 30% ieturējums no darbinieka neto algas domāts kopā par visām izpildu lietām vai tomēr par katru lietu atsevišķi?
Saeima 23.maijā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuri nosaka jaunus iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas termiņus saistībā ar vienotā konta ieviešanu 2021.gadā. Publicējam Valsts ieņēmumu dienesta sagatavoto informatīvo materiālu par būtiskākajām izmaiņām.
Pirms pusgada darbinieks aizgāja no darba. Tagad viņš atklājis, ka darba devējs nejauši nepareizi aprēķinājis darbinieka virsstundas laikā, kad viņš vēl strādāja uzņēmumā. Vai darba devējam ir pienākums veikt pārrēķinu un samaksāt kļūdas starpību? Darbinieks draud vērsties tiesā. Vai un kā darba devējam jālabo šāda pagātnes kļūda?
Saeima 21.martā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka 2018. un 2019.gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokļa piemaksu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim, informē Saeimas Preses dienests.
Iespēja savienot privāto dzīvi ar darbu ir viena no šī brīža darba tirgus tendencēm. Reaģējot uz darbinieku pieprasījumu, uzņēmumi arvien vairāk piedāvā darbiniekiem lielāku rīcības brīvību darba laika izvēlē jeb t.s. elastīgo darba laiku. Bet vai Darba likumā vispār ir paredzēts šāds darba laika veids?
Darbiniekam ir jāapmeklē ārsts, bet ārsta pieņemšanas laiks sakrīt ar darba laiku. Kā darbiniekam pareizi rīkoties šādā situācijā?
Vai šāds formulējums darba līgumā - "darbiniekam tiek noteiks nepilns summētais darbalaiks" - atbilst Darba likumam, ja nav noteikts ne dienas, ne nedēļas darba laiks un pārskata periods? Vai, nosakot darbiniekam nepilnu summēto darba laiku, darba alga jānosaka kā stundas tarifa likme vai var arī kā mēneša alga? Kā noteikt virsstundas, ja darbiniekam tiek noteiks nepilns summētais darba laiks - 20 stundas mēnesī un trīs mēnešu pārskata periods?
Izaicinājums, ar kuru jau tagad ir jāsastopas darba devējiem un kas tuvākajā nākotnē kļūs tikai aktuālāks, ir darbaspēka trūkums. Šādos apstākļos darba devējam jo svarīgāk ir racionāli plānot darbinieku darba laiku un izvērtēt viņu funkcijas.
Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot, ka būvniekiem elektroniski uzkrātā informācija par katras būvlaukumā strādājošās personas darba laiku vienotajā nozares elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē jāsniedz, sākot ar šī gada oktobri.
Uz atvadām iepriekšējās jeb 12.Saeimas deputāti 2018.gada 1.novembrī pieņēma divus grozījumus Darba likumā, kas jau stājušies spēkā 2018.gada 28.novembrī. Sniedzam ieskatu grozījumu būtībā, kā arī analizējam to nepieciešamību un ietekmi uz darba tiesiskajām attiecībām.
Darbinieks strādā no 18.09.2018., normālais darba laiks 5 dienu darba nedēļā ar algu 700 EUR. Tātad septembrī nostrādātas 8 darba dienas. Kā ir jāveic darba algas aprēķins par septembri, ņemot vērā, ka pāvesta Franciska vizītes diena (24.09.) tika paziņota par svētku dienu? Grāmatvedības programmā aprēķins tiek veikts, pieņemot, ka šī ir kompensējamā brīvdiena, bet, manuprāt, septembrī alga ir jārēķina pēc fakta, ka tajā bija 19 darba dienas, nostrādātas 8. Kā būtu pareizi?
Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. To paredz izmaiņas Darba likumā, kas 23.oktobrī trešajā lasījumā atbalstītas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, informē Saeimas Preses dienests.
Darbiniekam ir parādu piedziņas lieta. Saskaņā ar Civilprocesa likumu ieturējumi izdarāmi, parādniekam saglabājot darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Darbiniekam apgādībā bērnu nav. Vai tas nozīmē, ka darbiniekam izmaksājamā darba alga pie šobrīd esošās minimālās mēnešalgas ir 215 eiro? Vai komandējuma nauda ietilpst darba samaksai pielīdzināmiem maksājumiem?
07:00, 12. Sep. 2019