67280693
info@izurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 5 iVeidlapas
Atrasti 1167 raksti
Jautājums par ieturējumu, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas. Ir noslēgta ģenerālvienošanās par minimālās algas noteikšanu 780 eiro apmērā būvniecības nozarē strādājošajiem. Vai, izdarot ieturējumu, par pamatu jāņem uz ģenerālvienošanās pamata noteiktā minimālā darba samaksa, proti, 780 eiro vai valstī noteiktā minimālā darba samaksa 430 eiro?
Plānojot veikt ieturējumus no darbinieka algas, jāatceras, ka Darba likumā paredzēti vairāki ierobežojumi. Aplūkosim kārtību, kādā darba devējs var veikt ieturējumus no darba samaksas, lai atlīdzinātu nodarītos zaudējumus, kā arī citus gadījumus, kad pieļaujami ieturējumi no darba samaksas.
Lai gan varētu šķist, ka darba algas izmaksa ir viens no skaidrākajiem jautājumiem darba tiesisko attiecību kontekstā, tomēr pavisam nesen pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums aktualizējis jau iepriekš izskanējušo diskusiju par darba samaksas izmaksas veidiem. Rakstā aplūkotas gan konkrētā sprieduma atziņas, gan Darba likuma regulējums, kas attiecībā pret naudas aprites sistēmu mūsdienās diemžēl ir novecojis.
Darba devējs (pašvaldība) ir noslēdzis pilnvarojuma līgumu ar pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekli, nosakot viņam nepilnu darba laiku – 16 stundas nedēļā. Darbinieks tiek nosūtīts uz kursiem nedēļas garumā, ieskaitot sestdienu, un tie katru dienu ilgst astoņas stundas. Kā aprēķināt darba samaksu un virsstundu piemaksu? Vai par sestdienu arī jāaprēķina virsstundas?
Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu par Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un darba devēju – 313 būvkomersantu – noslēgtās ģenerālvienošanās piemērošanu būvniecības nozarē. Tā stājas spēkā 2019.gada 3.novembrī un ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim, un, ja vien kāda no ģenerālvienošanās pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minētā termiņa nepaziņos par tās izbeigšanu, ģenerālvienošanās darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu.
Darbinieks pieņemts darbā 2014. gada 1. jūnijā. Darbiniekam ir noteikts nepilns darba laiks – četras stundas mēnesī. Darba samaksa 52,32 eiro pirms nodokļu nomaksas, algas nodokļu grāmatiņa nav iesniegta. Kā pareizi aprēķināt atvaļinājuma naudu un uzkrājumu neizmantotajiem atvaļinājumiem? Atvaļinājumu darbinieks līdz šim nav izņēmis.
Mums ir jautājums par normatīvā darba laika aprēķinu (dīkstāvei) darbiniekam, kuram ir noteikts nepilns darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti un noteiktu darba stundu skaitu nedēļā – 20 stundas. Kā aprēķināt darbinieka normatīvais darba laiku par februāri, ja darbiniekam ir darbnespēja no 9. līdz 29. februārim?
Darbinieks tiek nosūtīts komandējumā no Liepājas uz Rīgu, lai apmeklētu klientu. Lai paspētu novadīt prezentāciju, no Liepājas viņš izbrauc plkst. 6.00, bet atpakaļ atgriežas plkst. 21.00. Darbinieka standarta darba laiks ir no 8.00 līdz 17.00. Vai par šīm ceļā pavadītajām papildu stundām jāmaksā kā par virsstundām? Vai ceļš šajā gadījumā skaitās darbalaiks?
Vēlamies noskaidrot, ja valsts pārvaldē strādājošs darbinieks strādā pusslodzi amatā ar noteiktu mēnešalgu un pusslodzi amatā ar stundas tarifa likmi, nepārsniedzot normālu darba laiku, kā aprēķināt ikgadējo atvaļinājumu un apmaksāt brīvdienas? Kura vidējā izpeļņa ir jāņem vērā? Piešķirtajā brīvdienā jāsaglabā noteiktā mēnešalga vai jāaprēķina vidējā izpeļņa (rīkojumā norādīts amats ar noteiktu mēnešalgu)?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis jaunu informatīvo materiālu par darba devēja ziņojuma aizpildīšanu, ja darbinieks ir dīkstāvē. Skaidrojums ir spēkā ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar COVID-19 pandēmiju.
Latvijā līdz 14. aprīlim izsludināta ārkārtēja situācija, lai ierobežotu COVID-19 izplatību. Izsludinātā ārkārtas situācija ietekmē vai var ietekmēt arī darbiniekus un darba devējus, tāpēc ir būtiski visiem iesaistītajiem kopīgi sadarbojoties rast iespējami veiksmīgākus dažādu problēmu situāciju risinājumus, informē Labklājības ministrija.
Darba likums nereglamentē, kā jāaprēķina ikgadējā atvaļinājuma samaksa katram darba laika veidam, tas ir darba devēja kompetences jautājums. Darba devējam atliek vien līgumā ierakstīt atbilstošo darba laika veidu, tomēr praksē redzam, ka to noteikt reizēm nav nemaz tik vienkārši.
Darbiniekiem alga tiek izmaksāta pārskata mēnesim sekojošā mēneša 10. datumā. Lūdzu sniegt atbildi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanu, deklarēšanu un apmaksu divās situācijās.
Vai gada beigās par darbiniekiem ieturētajām summām, kas gada laikā ir pārskaitītas tiesu izpildītājiem, Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz “Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām”? Kāds ienākumu veida kods jāpielieto?
Lai darbinieku darbu padarītu produktīvāku, veicot dažādus uzlabojumus darba vietās, var automatizēt vai mehanizēt procesus, ieviest jaudīgākas un modernākas datora programmas u.tml. Kā viens no rīkiem, kas atvieglos dažādu speciālistu, tai skaitā, grāmatvežu, darbu, darba devējiem tiek ieteikts jaunais darba laika kalendārs 2020.gadam, kuru var uzskatīt par metodisko materiālu.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis jaunu informatīvo materiālu par nodokļiem nodarbinātības un pakalpojumu līgumiskajās attiecībās. Materiāls fiziskām un juridiskām personām, kas ir noslēgušas darba vai uzņēmuma līgumu, paskaidro, kura līgumslēdzēja puse ir atbildīga par nodokļu samaksu un pārskatu iesniegšanu VID. Publicējam 1.daļu – par darba līgumu!
Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu par nodokļiem nodarbinātības un pakalpojumu līgumiskajās attiecībās. Materiāls fiziskām un juridiskām personām, kas ir noslēgušas darba vai uzņēmuma līgumu, paskaidro, kura līgumslēdzēja puse ir atbildīga par nodokļu samaksu un pārskatu iesniegšanu VID. Publicējam 2.daļu – par uzņēmuma līgumu ar fizisku personu!
Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu par nodokļiem nodarbinātības un pakalpojumu līgumiskajās attiecībās. Materiāls fiziskām un juridiskām personām, kas ir noslēgušas darba vai uzņēmuma līgumu, paskaidro, kura līgumslēdzēja puse ir atbildīga par nodokļu samaksu un pārskatu iesniegšanu VID. Publicējam 2.daļu – par uzņēmuma līgumu ar juridisku personu!
Līdz ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu ieviests jauns termins – personāla ilgtspējas pasākumi. Doma visnotaļ lieliska, tomēr definīcija ir tik plaša, ka vairs nav saprotams, kas tad īsti tiek uzskatīts par ilgtspējas pasākumu, bet kas – par ikdienišķiem saimnieciskās darbības izdevumiem, bez kuriem sabiedrības darbība nav pat iedomājama.
Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem VID var izmaksāt dīkstāves pabalstu par Covid-19 izraisītu dīkstāvi, kas pārsniegusi ārkārtējo situāciju un ilgusi līdz 30. jūnijam. Iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam darba devēji par saviem darbiniekiem var iesniegt līdz 30. jūnijam, bet pašnodarbinātās personas – līdz 25. jūlijam, atgādina VID.
