67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 5 iVeidlapas
Atrasti 1093 raksti
Plānojot veikt ieturējumus no darbinieka algas, jāatceras, ka Darba likumā paredzēti vairāki ierobežojumi. Aplūkosim kārtību, kādā darba devējs var veikt ieturējumus no darba samaksas, lai atlīdzinātu nodarītos zaudējumus, kā arī citus gadījumus, kad pieļaujami ieturējumi no darba samaksas.
Lai gan varētu šķist, ka darba algas izmaksa ir viens no skaidrākajiem jautājumiem darba tiesisko attiecību kontekstā, tomēr pavisam nesen pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums aktualizējis jau iepriekš izskanējušo diskusiju par darba samaksas izmaksas veidiem. Rakstā aplūkotas gan konkrētā sprieduma atziņas, gan Darba likuma regulējums, kas attiecībā pret naudas aprites sistēmu mūsdienās diemžēl ir novecojis.
Darba devējs (pašvaldība) ir noslēdzis pilnvarojuma līgumu ar pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekli, nosakot viņam nepilnu darba laiku – 16 stundas nedēļā. Darbinieks tiek nosūtīts uz kursiem nedēļas garumā, ieskaitot sestdienu, un tie katru dienu ilgst astoņas stundas. Kā aprēķināt darba samaksu un virsstundu piemaksu? Vai par sestdienu arī jāaprēķina virsstundas?
Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu par Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un darba devēju – 313 būvkomersantu – noslēgtās ģenerālvienošanās piemērošanu būvniecības nozarē. Tā stājas spēkā 2019.gada 3.novembrī un ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim, un, ja vien kāda no ģenerālvienošanās pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minētā termiņa nepaziņos par tās izbeigšanu, ģenerālvienošanās darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu.
Vēlamies noskaidrot, ja valsts pārvaldē strādājošs darbinieks strādā pusslodzi amatā ar noteiktu mēnešalgu un pusslodzi amatā ar stundas tarifa likmi, nepārsniedzot normālu darba laiku, kā aprēķināt ikgadējo atvaļinājumu un apmaksāt brīvdienas? Kura vidējā izpeļņa ir jāņem vērā? Piešķirtajā brīvdienā jāsaglabā noteiktā mēnešalga vai jāaprēķina vidējā izpeļņa (rīkojumā norādīts amats ar noteiktu mēnešalgu)?
Lai darbinieku darbu padarītu produktīvāku, veicot dažādus uzlabojumus darba vietās, var automatizēt vai mehanizēt procesus, ieviest jaudīgākas un modernākas datora programmas u.tml. Kā viens no rīkiem, kas atvieglos dažādu speciālistu, tai skaitā, grāmatvežu, darbu, darba devējiem tiek ieteikts jaunais darba laika kalendārs 2020.gadam, kuru var uzskatīt par metodisko materiālu.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu par nodokļiem nodarbinātības un pakalpojumu līgumiskajās attiecībās. Materiāls fiziskām un juridiskām personām, kas ir noslēgušas darba vai uzņēmuma līgumu, paskaidro, kura līgumslēdzēja puse ir atbildīga par nodokļu samaksu un pārskatu iesniegšanu VID. Publicējam 2.daļu – par uzņēmuma līgumu ar fizisku personu!
Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis jaunu informatīvo materiālu par nodokļiem nodarbinātības un pakalpojumu līgumiskajās attiecībās. Materiāls fiziskām un juridiskām personām, kas ir noslēgušas darba vai uzņēmuma līgumu, paskaidro, kura līgumslēdzēja puse ir atbildīga par nodokļu samaksu un pārskatu iesniegšanu VID. Publicējam 1.daļu – par darba līgumu!
Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu par nodokļiem nodarbinātības un pakalpojumu līgumiskajās attiecībās. Materiāls fiziskām un juridiskām personām, kas ir noslēgušas darba vai uzņēmuma līgumu, paskaidro, kura līgumslēdzēja puse ir atbildīga par nodokļu samaksu un pārskatu iesniegšanu VID. Publicējam 2.daļu – par uzņēmuma līgumu ar juridisku personu!
Līdz ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu ieviests jauns termins – personāla ilgtspējas pasākumi. Doma visnotaļ lieliska, tomēr definīcija ir tik plaša, ka vairs nav saprotams, kas tad īsti tiek uzskatīts par ilgtspējas pasākumu, bet kas – par ikdienišķiem saimnieciskās darbības izdevumiem, bez kuriem sabiedrības darbība nav pat iedomājama.
Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu, kura mērķis ir palīdzēt aizpildīt darba devēja ziņojumu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.pielikumu, uzsverot atšķirību starp aprēķinātās vai izmaksātās algas deklarēšanu.
Summētā darba laika gadījumā darbinieka nostrādātās stundas katru mēnesi var atšķirties, un bieži vien darbiniekam atbilstoši grafikam ir jāstrādā nakts laikā (nakts darbs), kā arī svētkos, un daudz biežāk nekā citos darba veidos var rasties virsstundu darbs. Kā šādā gadījumā aprēķināt vidējo izpeļņu? Vai jāņem vērā stundas vai dienas vidējā izpeļņa?
Darbinieks ir pieņemts darbā 2019.gada 1.martā uz 40 stundām nedēļā ar akordalgu. Sākot ar 2.martu, darbiniekam ir atvērta slimības lapa A (10 kalendāra dienas). Kā aprēķināt slimības naudu darbiniekam? Vai vidējā izpeļņa jāaprēķina par šo vienu nostrādāto darba dienu?
Saeima 23.maijā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kuri nosaka jaunus iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas termiņus saistībā ar vienotā konta ieviešanu 2021.gadā. Publicējam Valsts ieņēmumu dienesta sagatavoto informatīvo materiālu par būtiskākajām izmaiņām.
Darbiniekam ir vairākas parādu piedziņas lietas (ne saistībā ar uzturlīdzekļu piedziņu). Kāds ir maksimāli pieļaujamais ieturējuma apjoms mēnesī no neto darba algas? Civilprocesa likuma 594.pants nosaka, ka drīkst ieturēt 30% no parādniekam izmaksājamās summas. Vai 30% ieturējums no darbinieka neto algas domāts kopā par visām izpildu lietām vai tomēr par katru lietu atsevišķi?
Praksē samērā bieži ir situācijas, kad darba devējs veic ieturējumus no darbinieka darba samaksas. Šī gada jūnijā pieņemts svarīgs Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums, kurā analizētas darba devēja tiesības veikt šādus ieturējumus, izmantojot Darba likuma (DL) 78.pantā noteiktās atprasījuma tiesības.
Pirms pusgada darbinieks aizgāja no darba. Tagad viņš atklājis, ka darba devējs nejauši nepareizi aprēķinājis darbinieka virsstundas laikā, kad viņš vēl strādāja uzņēmumā. Vai darba devējam ir pienākums veikt pārrēķinu un samaksāt kļūdas starpību? Darbinieks draud vērsties tiesā. Vai un kā darba devējam jālabo šāda pagātnes kļūda?
Darba devējam ir tiesības savam darbiniekam noteikt papildu brīvu dienu kādu iemeslu dēļ, un šo dienu, saprotams, ir jāapmaksā. Tomēr rodas jautājums, kāda samaksa šajā gadījumā ir jāaprēķina – darba samaksa vai vidējā izpeļņa? Analizējam lasītāja jautājumu!
Kas ir darba samaksa un kas – cita veida atlīdzība saistībā ar darbu? To ir būtiski saprast gadījumos, kad darbiniekam tiek aprēķināta vidējā izpeļņa. Izskatīsim jaunākās tiesu prakses atziņas!
Darba likumā sagatavoti grozījumi, ar kuriem paredzēts precizēt neskaidrības vidējās izpeļņas aprēķinā. Tāpat grozījumi sagatavoti attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu, attālināto darbu un citiem darba attiecību jautājumiem.
20:58, 17. Jan. 2020