67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 5 iVeidlapas
Atrasti 1277 raksti
Būvniecības uzņēmumā tiek pieņemti darbinieki uz darba līguma pamata, nosakot normālo darba laiku un vienojoties par darba algu 780 EUR mēnesī. Gadījumos, kad darbinieks nostrādā nepilnu mēnesi, alga tiek aprēķināta atbilstoši faktiski nostrādātajam darba dienām – 780 EUR dalot ar darba dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar nostrādātam darba dienām. Bet, ja aprēķina stundas likmi, dažos mēnešos sanāk mazāk par minimālo stundas tarifa likmi būvniecības nozarē, kas ir 4,67 EUR. Vai šajos mēnešos mums papildus jāaprēķina alga līdz minimālajai stundas tarifa likmei būvniecības nozarē, neskatoties uz to, ka darbiniekam ir noteikta mēneša alga 780 EUR, kas atbilst ģenerālvienošanai būvniecības nozarē?
Jautājums par ieturējumu, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas. Ir noslēgta ģenerālvienošanās par minimālās algas noteikšanu 780 eiro apmērā būvniecības nozarē strādājošajiem. Vai, izdarot ieturējumu, par pamatu jāņem uz ģenerālvienošanās pamata noteiktā minimālā darba samaksa, proti, 780 eiro vai valstī noteiktā minimālā darba samaksa 430 eiro?
Plānojot veikt ieturējumus no darbinieka algas, jāatceras, ka Darba likumā paredzēti vairāki ierobežojumi. Aplūkosim kārtību, kādā darba devējs var veikt ieturējumus no darba samaksas, lai atlīdzinātu nodarītos zaudējumus, kā arī citus gadījumus, kad pieļaujami ieturējumi no darba samaksas.
Darbinieks decembrī dodas atvaļinājumā. Lai izmaksātu atvaļinājuma naudu par dienām, jāaprēķina vidējā izpeļņa. Kā saskaņā ar Darba likuma 75. pantu rēķināma dienas vidējā izpeļņa, ja darbinieks pēdējo sešu mēnešu laikā strādājis gan normālo darba laiku, gan summēto darba laiku?
VID izdevis informatīvo materiālu "Darba devēja ziņojuma aizpildīšana" par pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas no 2021. gada 1. janvāra visiem darba devējiem nosaka jaunu darba devēja ziņojuma iesniegšanas termiņu – līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam, kā arī maina iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas principu.
Uzņēmumu sekmīgai saimnieciskai darbībai, biznesa attīstībai un izvirzīto mērķu sasniegšanai ir nepieciešama laba darba organizācija un pareiza darba laika plānošana. Viens no instrumentiem, kas var palīdzēt efektīvāk izmantot darbaspēku, ir darba laika kalendārs. Tas izstrādāts atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem – pamatā Darba likumam.
Valsts ieņēmumu dienests ir sagatavojis metodisko materiālu “Vienotajā nodokļu kontā veiktās samaksas uzrādīšana grāmatvedībā no 2021. gada 1. janvāra”, kurā ir skaidrots, kā grāmatvedībā jāatspoguļo saistības un nodokļa samaksa.
Stājas spēkā ilgi gaidītie grozījumi Darba likumā, kas galīgajā lasījumā pieņemti pērnā gada nogalē. Grozījumi tapuši, lai nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās ietvertajam regulējumam.
Valsts ieņēmumu dienests ir sagatavojis metodisko materiālu “Vienotajā nodokļu kontā veiktās samaksas uzrādīšana grāmatvedībā no 2021. gada 1. janvāra”, kurā ir skaidrots, kā grāmatvedībā jāatspoguļo saistības un nodokļa samaksa elektroniskās deklarēšanās sistēmā.
Nodokļu reformas rezultātā 2018. gada būtiski mainījās iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķina kārtība – tas tiek aprēķināts no visiem gada ienākumiem kopā, piemērojot atšķirīgas nodokļa likmes atkarībā no ienākumu summas. Ir pagājuši jau trīs gadi un būtu jābūt skaidrībai, kā šis nodoklis tiek aprēķināts, bet diemžēl sarunas ar grāmatvežiem pierāda pretējo.
Lai nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās ietvertajam regulējumam, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, informē Saeimas Preses dienests.
Uzņēmums iegādājās vieglo automašīnu, kuru darbinieks drīkstēs izmantot arī privātām vajadzībām. Tātad uzņēmums maksās uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN) un 50% no rēķinos saņemtā un samaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) neatskaitīs kā priekšnodokli. Vai drīkst noslēgt vienošanos ar darbinieku, ka no viņa darba algas tiks ieturēts UVTN un 50% PVN kā auto nolietojuma daļa (sadalot pa vairākiem mēnešiem auto līzinga nomaksas termiņā), kuru nevarēja atskaitīt kā priekšnodokli, iegādājoties auto?
Lai gan varētu šķist, ka darba algas izmaksa ir viens no skaidrākajiem jautājumiem darba tiesisko attiecību kontekstā, tomēr pavisam nesen pieņemtais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums aktualizējis jau iepriekš izskanējušo diskusiju par darba samaksas izmaksas veidiem. Rakstā aplūkotas gan konkrētā sprieduma atziņas, gan Darba likuma regulējums, kas attiecībā pret naudas aprites sistēmu mūsdienās diemžēl ir novecojis.
Bieži vien uzņēmumu praksē rodas situācija, kad jāveic kāds projekts un jāpiesaista noteikti speciālisti. Uzņēmējs saskaras ar dilemmu, kādu līgumu slēgt – uzņēmuma vai darba līgumu. Mēģināsim noskaidrot, kādos gadījumos jāslēdz darba, nevis uzņēmuma līgums, un kādi nodokļu riski veidojas, ja darījumu attiecības nav korekti noformētas!
Turpinām “iFinanses” oktobra numurā aizsākto tēmu par darba koplīgumiem. Un šoreiz izskatīsim darba koplīguma saturu – kādus labumus darbiniekiem tajā var noteikt un kādus būtiskus darba attiecību jautājumus tajā vajadzētu ietvert.
No 2021. gada mainās darba devēja ziņojumu aizpildīšanas kārtība, un tādēļ pārejas periodā – 2020. decembra darba devēja ziņojumam – ir noteikta speciāla – atšķirīga aizpildīšanas kārtība, informē Valsts ieņēmumu dienests.
Darba devējs (pašvaldība) ir noslēdzis pilnvarojuma līgumu ar pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekli, nosakot viņam nepilnu darba laiku – 16 stundas nedēļā. Darbinieks tiek nosūtīts uz kursiem nedēļas garumā, ieskaitot sestdienu, un tie katru dienu ilgst astoņas stundas. Kā aprēķināt darba samaksu un virsstundu piemaksu? Vai par sestdienu arī jāaprēķina virsstundas?
Valsts ieņēmumu dienests izdevis metodisko materiālu “Jauni iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas termiņi saistībā ar vienotā konta ieviešanu 2021. gadā”, skaidrojot 2019. gada 23. maijā Saeimā pieņemtos likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumus, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.
Praksē dzirdēti dažādi stāsti par darbiniekiem, kuri atrod radošus paņēmienus, kā izvairīties no iepazīšanās ar rīkojumiem, tāpēc skaidrojam, vai darbinieks var nepiekrist rīkojumam un kā šādā situācijā rīkoties darba devējam.
Darbiniekam jāsamaksā atvaļinājuma kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu par laika periodu no 2014. gada 11. decembra līdz 2020. gada 24. jūlijam. Atvaļinājuma kompensācijai rēķināju vidējo izpeļņu par pēdējiem sešiem nostrādātajiem mēnešiem (no 2020. gada janvāra līdz jūnijam), bet vadība apgalvo, ka tā nav pareizi un vidējā izpeļņa jārēķina, ņemot vērā katram periodam citus sešus mēnešus. Piemēram, periodam no 2014. gada 11. decembra līdz 2015. gada 10. decembrim vidējā izpeļņa tiks rēķināta no 2015. gada jūnija līdz novembrim utt. Kā pareizi jārēķina atvaļinājuma kompensācija?
