67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 5 iVeidlapas
Atrasti 1354 raksti
Šā gada 5. janvārī stājās spēkā ilgi gaidītās izmaiņas Darba likumā, kas regulē darbinieku nosūtīšanas jautājumus. Izskatīsim svarīgākos darba samaksas jautājumus, kas jāzina, nosūtot darbinieku no Latvijas strādāt citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.
Būvniecības uzņēmumā tiek pieņemti darbinieki uz darba līguma pamata, nosakot normālo darba laiku un vienojoties par darba algu 780 EUR mēnesī. Gadījumos, kad darbinieks nostrādā nepilnu mēnesi, alga tiek aprēķināta atbilstoši faktiski nostrādātajam darba dienām – 780 EUR dalot ar darba dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar nostrādātam darba dienām. Bet, ja aprēķina stundas likmi, dažos mēnešos sanāk mazāk par minimālo stundas tarifa likmi būvniecības nozarē, kas ir 4,67 EUR. Vai šajos mēnešos mums papildus jāaprēķina alga līdz minimālajai stundas tarifa likmei būvniecības nozarē, neskatoties uz to, ka darbiniekam ir noteikta mēneša alga 780 EUR, kas atbilst ģenerālvienošanai būvniecības nozarē?
Jautājums par ieturējumu, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas. Ir noslēgta ģenerālvienošanās par minimālās algas noteikšanu 780 eiro apmērā būvniecības nozarē strādājošajiem. Vai, izdarot ieturējumu, par pamatu jāņem uz ģenerālvienošanās pamata noteiktā minimālā darba samaksa, proti, 780 eiro vai valstī noteiktā minimālā darba samaksa 430 eiro?
Darbiniekam noteikts summētais darba laiks – samaksa tiek veikta pa nostrādātajām stundām. Kā jāuzskaita alga par laiku, kamēr darbinieks ir ceļā uz komandējuma vietu?
Par darba laiku komandējumos redakcijā saņemam neskaitāmus jautājumus: vai laiks ceļā ir komandējuma laiks? Ja komandējums ir sestdienās un svētdienās, vai arī tas tiek uzskatīts par darba laiku un par šīm dienām arī jāmaksā komandējuma nauda? Par visu pēc kārtas!
1. augustā spēkā stājās vairāki grozījumi Darba likumā, nosakot kārtību, kādā sedzami attālinātā darba izdevumi, precizējot minimālās algas un ieturējumu piemērošanas kārtību nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, kā arī citos jautājumos.
Situācijā, kad darbu var veikt attālināti, izzūd robežas starp valstīm, jo strādāt var pie darba devēja jebkurā valstī, fiziski atrodoties Latvijā. Bet kurā valstī šādam darbiniekam ir jāmaksā nodokļi? Un kā samaksātie nodokļi jāuzrāda darba devēja ziņojumos? Analizējam lasītāja situāciju!
Autors ir arī darba ņēmējs un saņem mazāk par minimālo algu. Kā autoram jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā? Kā situācija mainīsies, ja autors iesniegs Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājumu, ka autoratlīdzības nepārsniegs 1500 eiro ceturksnī? Un kādas ir autoratlīdzības izmaksātāja saistības?
Šogad 19. jūnijs ir pārceltā darba diena no 25. jūnija. Darbinieks no 14. jūnija uz vienu nedēļu paņem atvaļinājumu. Vai šim darbiniekam jāierodas 19. jūnijā darbā (jo 25. jūnijs vairs nav atvaļinājuma diena)? Vai tomēr 19. jūnijs arī skaitās kā atvaļinājuma diena, līdz ar ko atvaļinājuma nauda jāmaksā par sešām darba dienām?
Vai darba devējam ir tiesības izvēlēties, vai līgums būs terminēts vai uz nenoteiktu laiku? Kādos gadījumos drīkst slēgt līgumu uz noteiktu laiku? Kādas ir sekas, ja darba devējs līgumu nepamatoti noslēdzis uz noteiktu laiku? Atbildes uz šiem un citiem biežāk uzdotajiem jautājumiem par darba līgumiem, kas tiek slēgti uz noteiktu laiku, šajā rakstā.
Summētais darba laiks, pārdomāti izvēloties pārskata periodu, nereti var izrādīties izdevīgākais darba organizēšanas veids. Tomēr tas prasa arī precīzu uzskaiti un papildu aprēķinus, lai tiktu ievērotas Darba likumā noteiktās prasības par normu stundām un darba samaksas aprēķiniem. Īpaši, ja pārskata mēnesī iekrīt svētku dienas, slimības vai citas dienas, kad darbs netiek veikts attaisnojošu iemeslu dēļ.
Tā kā šī gada pirmais ceturksnis Eiropas Savienības Tiesai lietās par pievienotās vērtības nodokli ir bijis visai ražīgs, plašāk gribētu informēt par vienu no tām – 2021. gada 20. janvāra spriedumu lietā C-288/19, kurā tika skarts jautājums par darba devēja automašīnu nodošanu darbinieku rīcībā bez atlīdzības.
Plānojot veikt ieturējumus no darbinieka algas, jāatceras, ka Darba likumā paredzēti vairāki ierobežojumi. Aplūkosim kārtību, kādā darba devējs var veikt ieturējumus no darba samaksas, lai atlīdzinātu nodarītos zaudējumus, kā arī citus gadījumus, kad pieļaujami ieturējumi no darba samaksas.
Apvienotajā Karalistē strādājošiem Latvijas iedzīvotājiem pēc breksita Latvijā jādeklarē darba alga
2
Tā kā kopš 2020. gada 31. janvāra Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts un automātiskā informācijas apmaiņa ar Latviju vairs nenotiek, Latvijas nodokļu rezidentiem ir pienākums turpmāk katru gadu līdz 1. jūnijam iesniegt Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam gada ienākumu deklarāciju, norādot tajā Apvienotajā Karalistē saņemto darba algu. Nodokļi no šīs darba algas Latvijā nav jāmaksā. Deklarācija par 2020. gadu jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam.
Publicējam Valsts ieņēmumu dienesta sagatavoto metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu attālinātā darba izdevumu kompensācijām.
Darbinieks decembrī dodas atvaļinājumā. Lai izmaksātu atvaļinājuma naudu par dienām, jāaprēķina vidējā izpeļņa. Kā saskaņā ar Darba likuma 75. pantu rēķināma dienas vidējā izpeļņa, ja darbinieks pēdējo sešu mēnešu laikā strādājis gan normālo darba laiku, gan summēto darba laiku?
Ministru kabinets 25. februārī atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, lai atbalstītu uzņēmējdarbību un nodarbinātos, informē FM.
VID izdevis informatīvo materiālu "Darba devēja ziņojuma aizpildīšana" par pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas no 2021. gada 1. janvāra visiem darba devējiem nosaka jaunu darba devēja ziņojuma iesniegšanas termiņu – līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam, kā arī maina iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas principu.
Uzņēmumu sekmīgai saimnieciskai darbībai, biznesa attīstībai un izvirzīto mērķu sasniegšanai ir nepieciešama laba darba organizācija un pareiza darba laika plānošana. Viens no instrumentiem, kas var palīdzēt efektīvāk izmantot darbaspēku, ir darba laika kalendārs. Tas izstrādāts atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem – pamatā Darba likumam.
Valsts ieņēmumu dienests ir sagatavojis metodisko materiālu “Vienotajā nodokļu kontā veiktās samaksas uzrādīšana grāmatvedībā no 2021. gada 1. janvāra”, kurā ir skaidrots, kā grāmatvedībā jāatspoguļo saistības un nodokļa samaksa.
