67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 224 raksti
Normatīvie akti nenosaka pienākumu kādam kļūt par atzīto ekonomisko operatoru, tā ir paša komersanta brīva izvēle. Saņemot atzītā ekonomiskā operatora atļauju, komersants brīvprātīgi uzņemas muitas iestāžu noteikto kritēriju izpildi, pretī gūstot atvieglotu noteikumu piemērošanu no muitas puses.
Eiropas Komisija ir noteikusi papildu muitas nodokļa piemērošanu atsevišķām Amerikas Savienoto Valstu zcelsmes precēm.
03.06.2018. tiks uzstādīta jauna Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) versija, kurā veiktas būtiskas funkcionālās izmaiņas un papildinājumi, tostarp, lai nodrošinātu importa muitas deklarāciju noformēšanu atbilstoši Regulas Nr.2015/2446 B pielikumā un Regulas Nr.2015/2447 B pielikumā noteiktajam, informē Valsts ieņēmumu dienests.
Šī gada sākumā, 16.01.2018., Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma teju vai skandalozu spriedumu muitas tiesībās. Tiesa spriedumā lietā Nr.SKA-4/2018 atcēla Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru Latvijas sabiedrībai uzrēķināts papildu muitas nodoklis un ar to saistīti maksājumi. Paredzams, ka šis spriedums ieviesīs izmaiņas VID praksē, kurā līdz šim ierasts diezgan formāli "atrakstīties" par neiespējamību piemērot kādu no muitas vērtības noteikšanas metodēm.
Krava, ko ved no Baltkrievijas, Liepājā (muitas teritorija) tiek pārlieta un tālāk nogādāta Klaipēdas ostā, no kurienes to nosūtīs uz Nigēriju. Tādējādi tā ir tranzīta krava, kas tiek izvesta caur Latviju. Tiks noformēti arī visi dokumenti, kas apstiprina tranzīta procedūru. Latvijas SIA "A" – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja – nopērk šo kravu un izraksta rēķinu Igaunijas uzņēmumam "B", kas nav PVN maksātājs. Vai darījumam ar Igaunijas uzņēmumu var piemērot PVN 0% likmi?
Eksporta un muitas darījumi ir vieni no sarežģītākajiem jautājumiem, ar ko vadītāji un grāmatveži saskaras. Ir daudz specifisku terminu, darbību, kā arī virkne nodokļu jautājumu, kas var rasties. Piemēram, kā noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai, vedot preces uz Eiropas Savienību un trešajām valstīm, varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par 2019.gada jūlijā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
Šobrīd nodokļu likumos ir sagatavoti grozījumi, kas nosaka no 2021.gada nodokļu maksājumus veikt vienā kontā un termiņā. Ko paredz šī jaunā sistēma? Vai grāmatvežu darbs tiks atvieglots? Un vai šī sistēma nozīmē, ka turpmāk zudīs iespēja pašam plānot nodokļu samaksu?
Noslēdzot tēmu par kriptovalūtām, piedāvājam sarunu, kurā, analizējot studentu veiktos pētījumus un savāktos materiālus, tiek sniegtipriekšlikumi nodokļu jomas attīstībā darījumos ar kriptovalūtām. Rubrika “Nodokļu smilšu kaste” tapusi sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedru.
Čehijas uzņēmums iegādājas no Amerikas Savienoto Valstu uzņēmuma automašīnu, ieved to Latvijas ostā un noslēdz līgumu ar Latvijas uzņēmumu par atmuitošanu un šīs automašīnas nogādāšanu Polijas uzņēmumam uz Poliju 30 dienu laikā, piemērojot 0% PVN likmi. Muitošanas procedūras laikā Latvijas muitas pārvalde izvirzīja vairākas prasības Latvijas uzņēmumam, kuras tas nespēja izpildīt 30 dienu laikā, tāpēc Latvijas uzņēmumam bija jāsamaksā PVN 21% apmērā. Kā šo procedūru atspoguļot grāmatvedības uzskaitē, PVN deklarācijā un tās pielikumos? Vai ir iespējams atgūt samaksāto PVN?
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs saimnieciskās darbības vajadzībām ir iegādājies vieglo automobili ar piecām sēdvietām, kura iegādes vērtība bez PVN ir 40 909 eiro, bet PVN 21% apmērā – 8590,89 eiro. Sabiedrībai ir tiesības no budžetā maksājamās PVN summas kā priekšnodokli atskaitīt 50% par iegādātu vieglo pasažieru automašīnu, tas ir, 4295,45 eiro. Vai sabiedrība drīkst neatskaitāmo PVN daļu 4295,45 eiro iekļaut pamatlīdzekļa iegādes vērtībā?
Kādi tad īsti ir riski kriptoaktīvu nodokļu administrēšanā? Šoreiz rubrikā “Nodokļu smilšu kaste”, kas tapusi sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedru, analizēsim studenšu Montas Sandores un Aleksandras Agejevas apkopotos materiālus, izvērtēsim ekspertu viedokļus, kā arī skatīsimies, ko par šo jautājumu saka zinātnieki un kādas ir politiskās nostādnes. Aicinām uz sarunu ar pasniedzējiem Dr.oec. Justīnu Hudenko un Dr.oec. Māri Jurušu!
2019.gadā uzņēmumam iesniegti rēķini par izdevumiem, kas attiecas uz 2017. vai 2018.gadu. Vai jāiesniedz labotas uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas par iepriekšējiem periodiem, koriģējot apliekamo ienākumu?
Šī gada 13.jūnijā Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas". Tie paredz, ka no šī gada 1.jūlija Valsts ieņēmumu dienests drīkstēs kontrolēt skaidras naudas plūsmu ne tikai uz ārējās robežas, kā tas ir jau līdz šim, bet arī uz iekšējās robežas. Tas tiks darīts tikai pamatotu aizdomu gadījumā ar mērķi mazināt noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu apriti Latvijā.
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2019.gada maijā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
Latvijas uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pārdod ārpus Eiropas Savienības, proti, fiziskai personai Šveicē, savu ražoto preci, kuras svars ir 50 kilogrami, par 200 eiro. Vai šajā gadījumā noformēta mutiska muitas deklarācija ir dokuments, uz kura pamata klientam var piemērot PVN 0% likmi? Vai kurjerpasta paziņojums, ka prece piegādāta Šveicē, ir pietiekams eksporta fakta apliecinājums PVN 0% likmes piemērošanai? Ja tā ir, tad kurā PVN deklarācijas rindā šis darījums jāuzrāda?
Šoreiz žurnāla “iFinanses” un Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras veidotajā rubrikā “Nodokļu smilšu kaste” turpinām pētīt darījumus ar kriptovalūtām – analizēsim Montas Sondores maģistra darbā veikto pētījumu par pasaules valstu pieredzi darījumos ar kriptovalūtām, vērtēsim pozitīvo pieredzi un arī negatīvo, kā arī izskatīsim, kā dažādās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, tiek risināts nodokļu iekasēšanas jautājums no šiem darījumiem. Aicinām uz sarunu ar pasniedzējiem Dr.oec. Justīnu Hudenko un Dr.oec. Māri Jurušu!
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2019.gada aprīlī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
SIA, kas nodarbojas ar apģērbu un to dizaina skiču un rakstu pārdošanu, plāno pārdot savus produktus mājaslapā Etsy.com. SIA ir reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja. Kā šiem darījumiem piemērot PVN? Preces pārsvarā iegādāsies privātpersonas, tostarp ārzemnieki. Kurā PVN deklarācijas rindā jāuzrāda šie darījumi? Vai darījumus ar privātpersonām apliek ar 21% PVN likmi un norāda PVN deklarācijas 41.rindā?
2018.gada novembrī un decembrī publicēti vairāki interesanti Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi, kas skar Eiropas Savienības dalībvalsts tiesības veikt pievienotās vērtības nodokļa uzrēķinu, pamatojoties uz aplēsēm par ieņēmumu apmēru konkrētās saimnieciskās darbības nozarēs (lieta C-648/16) un par atskaitāmo priekšnodokli, kurš noteikts, pamatojoties uz ekspertu aplēsēm par materiālu un citu resursu patēriņu nekustamā īpašuma celtniecībā (lietaC‑664/16).
07:00, 21. Aug. 2019