67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 282 raksti
Uzņēmumam ir fiskālais pārstāvis (PVN numurs Nīderlandē). Uzņēmums iegādājas preci no muitas noliktavas Nīderlandē un šajā pašā noliktavā pārdod preci tālāk citam ES uzņēmumam. Uzņēmuma rīcībā nav CMR, jo darījumi notiek vienā un tajā pašā noliktavā. Visas darījumā iesaistītās puses ir PVN maksātājas. Kā šis darījums (gan preces iegāde, gan pārdošana) jāatspoguļo PVN deklarācijā? Kāda atsauce uz PVN likums jānorāda pārdošanas pavadzīmē pie darījuma apraksta par PVN 0% likmes piemērošanu?
Šoreiz izskatīsim Latvijas tiesu praksē nesen izskatītu muitas lietu – Senāta 2020. gada 28. maija spriedumu lietā SKA-54/2020. Tajā izvērtēta virkne apstākļu: pareiza muitas procedūras – ievešana pārstrādei – piemērošana, muitas parāda rašanās, ja netiek ievērota procedūra, un tas, vai muitas parāds ietver arī pievienotās vērtības nodokli.
Latvijas sabiedrība pārdod preci Vācijas uzņēmumam. Preču piegādes noteikumi – EXW Rīga. Pēc vācu partnera rīkojuma prece tiek piegādāta uz muitas noliktavu. Kā rīkoties šādā situācijā? Piegāde ir starp diviem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem. Vai Latvijas sabiedrība var piemērot PVN 0% likmi un uzrādīt preces piegādi PVN deklarācijas 45. rindā? Kādi dokumenti vajadzīgi, lai apstiprinātu 0% likmes piemērošanu?
Latvijā ir daudz un dažādas saimnieciskās darbības formas – katra ar savu specifiku – un pietiekami komplicēta nodokļu sistēma, ko nākas izpētīt fiziskai personai pirms saimnieciskās darbības reģistrēšanas. Vai tam ir ietekme uz ēnu ekonomiku? Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – analizē studentes Tatjanas Galkinas maģistra darbā savāktos materiālus un apspriež viņas secinājumus.
Šis ir noslēdzošais raksts ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajā ciklā, kurā Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – apskata nereģistrēto ieņēmumu tematiku. Savā sarunā Māris un Justīna analizē studenšu Inesas Gromas, Agneses Varlamovas, Lindas Leščinskas un Alīnas Tropinas pētījumus.
Pēckrīzes laikā savas aktivitātes atjaunojuši arī rubrikas “Smilšu kaste” vadītāji – Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko. Šoreiz viņi apspriedīs Covid-19 ietekmi uz nereģistrēto nodarbinātību un ēnu ekonomiku kopumā.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot pasta sūtījumu dokumentu un muitas fizisko kontroli, arvien biežāk komerciālos sūtījumos atklāj elektroniskās cigaretes un to uzpildes flakonus, ko iegādāties internetveikalā un saņemt pasta sūtījumā ir aizliegts. Iepriekšējās nedēļas nogalē vien atklāti 46 šādu preču nelegālas sūtīšanas gadījumi, izņemtas 4 980 elektroniskās smēķēšanas ierīces.
Patlaban jautājums “Cik nodokļu nomaksas kontu ir Latvijā?” vēl lieliski iederas raidījuma “Es mīlu Tevi, Latvija!” sadaļā “Vairāk vai mazāk”, jo iekšzemes nodokļi tiek ieskaitīti 42 kontos. Nenoliedzami, tāda kārtība rada papildu administratīvo slogu uzņēmējiem. Šaubu nav – mazāk ir labāk!
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2020. gada septembrī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
Ja konstatēta agresīva nodokļu plānošana, jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Kā to uzņēmumā identificēt? Kā sagatavot atskaiti Valsts ieņēmumu dienestam? Kādi riski rodas uzņēmumam un grāmatvedim? Kā novērst šos riskus un nepieļaut pārkāpumus?
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2020. gada 15. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.
Turpinām rakstu sēriju par grāmatvedības organizācijas un kārtošanas pamatlietām. Iepriekšējā publikācijā (Peļņas vai zaudējumu aprēķins, iFinanses, 03.08.2020.) aplūkojām divas peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas un kā tajās atspoguļot dažādus ieņēmumus. Turpinot tēmu, apskatīsim, kā abās shēmās grupējami dažādi izdevumu veidi.
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2020. gada augustā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
Pasaule mainās un nodokļi līdz ar to. Vien retais no mums nav aizdomājies par klimata pārmaiņām un mūsu darbību ietekmi uz tām, bet vai ”zaļāki” varam kļūt arī ar nodokļu palīdzību? Jā! Eiropā par to tiek domāts.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atjaunojis informatīvo materiālu par ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamu darījumu veikšanu saistībā ar Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), skaidrojot nodokļu piemērošanu darījumiem ar AK līdz šī gada 31. decembrim un pēc tam.
Līdz 2020. gada 31. oktobrim ir pagarināts ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajam valstīm Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tas noteikts ar Komisijas Lēmumu (ES) 2020/1101, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā.
Informējam, ka 2020. gada 1. septembrī stājas spēkā grozījumi Muitas likumā, iekļaujot jaunus pantus – 23.1 un 23.2 pantu, un Ministru kabineta noteikumi Nr.504 “Noteikumi par reģistrētu eksporta vietu un kārtību, kādā informē par preču izvešanu no vietas, kurā var uzglabāt eksporta procedūrā izlaistās preces”.
Kāda pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme jāpiemēro, ja preces tiek piegādātas kuģim, kas izmantos preci (kuģa iekārtas rezerves daļa) savām vajadzībām? Kādi dokumenti jāpieprasa no kuģa, lai tam tiktu piemērota PVN 0% likme?
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2020. gada jūlijā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2020. gada 26. jūnijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (Nr. L203) publicēta Komisijas 2020. gada 3. aprīļa Deleģētā regula 2020/877, ar kuru groza un labo Deleģēto regulu 2015/2446, ar ko papildina Regulu Nr. 952/2013, un groza Deleģēto regulu 2016/341, ar kuru papildina Regulu Nr. 951/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu. Regula stājas spēkā 15. jūlijā.
