67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 307 raksti
Muitas maksājumu samaksas kārtība saskaņā ar Muitas likuma 1. panta 4. punktā noteikto šogad nav mainījusies – tie joprojām ieskaitāmi atbilstošos valsts budžeta ieņēmumu kontos, savukārt vienotajā nodokļu kontā minētos maksājumus plānots ieskaitīt ar 2023. gadu, informē Valsts ieņēmumu dienests.
No 2021. gada 1. janvāra būtiskas izmaiņas muitas un nodokļu jomā sadarbībā ar Apvienoto Karalisti
0
Valsts ieņēmumu dienesta atgādina, ka 2021. gada 1. janvārī beidzas pārejas periods, kurā uz Apvienoto Karalisti (AK) joprojām turpināja attiekties Eiropas Savienības (ES) tiesības un pienākumi, kaut gan AK izstājās no ES jau šī gada 31. janvāri. Tādēļ no 2021. gada 1. janvāra vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība starp AK un ES dalībvalstīm, tajā skaitā – Latviju. Tas nozīmē būtiskas izmaiņas muitas un nodokļu jomā gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.
Saskaņā ar Muitas likuma 5. panta 3. daļu, lai Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā nodrošinātu automatizētu akcīzes nodokļa aprēķinu no trešajām valstīm ievestām akcīzes precēm, saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnes sadaļā Muita – Muitas procedūras – laišana brīvā apgrozībā ir publicēti Eiropas Savienības kopējā muitas tarifa nacionālie papildkodi, kas norādāmi muitas deklarācijā, izlaižot ar akcīzes nodokli apliekamās preces brīvam apgrozījumam, informē Valsts ieņēmumu dienests.
2020. gada 18. decembrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta regula 2020/2131 par muitas nodokļu atcelšanu dažām precēm, kas nosaka ievedmuitas nodokļa 0% likmes piemērošanu Amerikas Savienoto Valstu precēm, kas klasificētas regulas pielikuma I iedaļā uzskaitītajās tarifa pozīcijās (saldēti langusti un citādi jūras vēži, saldēti un dzīvi omāri), informē Valsts ieņēmumu dienests.
Uzņēmumam ir fiskālais pārstāvis (PVN numurs Nīderlandē). Uzņēmums iegādājas preci no muitas noliktavas Nīderlandē un šajā pašā noliktavā pārdod preci tālāk citam ES uzņēmumam. Uzņēmuma rīcībā nav CMR, jo darījumi notiek vienā un tajā pašā noliktavā. Visas darījumā iesaistītās puses ir PVN maksātājas. Kā šis darījums (gan preces iegāde, gan pārdošana) jāatspoguļo PVN deklarācijā? Kāda atsauce uz PVN likums jānorāda pārdošanas pavadzīmē pie darījuma apraksta par PVN 0% likmes piemērošanu?
Šoreiz izskatīsim Latvijas tiesu praksē nesen izskatītu muitas lietu – Senāta 2020. gada 28. maija spriedumu lietā SKA-54/2020. Tajā izvērtēta virkne apstākļu: pareiza muitas procedūras – ievešana pārstrādei – piemērošana, muitas parāda rašanās, ja netiek ievērota procedūra, un tas, vai muitas parāds ietver arī pievienotās vērtības nodokli.
Latvijas sabiedrība pārdod preci Vācijas uzņēmumam. Preču piegādes noteikumi – EXW Rīga. Pēc vācu partnera rīkojuma prece tiek piegādāta uz muitas noliktavu. Kā rīkoties šādā situācijā? Piegāde ir starp diviem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem. Vai Latvijas sabiedrība var piemērot PVN 0% likmi un uzrādīt preces piegādi PVN deklarācijas 45. rindā? Kādi dokumenti vajadzīgi, lai apstiprinātu 0% likmes piemērošanu?
No 2021. gada 1. jūlija par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.
No šāgada 1. jūlija visiem komerciālo sūtījumu saņēmējiem būs elektroniski jāiesniedz muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par precēm. Šāda kārtība noteikta, lai aizsargātu Eiropas Savienības valstu tirgu no negodīgas konkurences, jo pašlaik zemas vērtības sūtījumi tiek ievesti milzīgos apjomos, nemaksājot PVN, informē Finanšu ministrija.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus nodokļu un nodevu likumā. Tie paredz, ka no nākamā gada iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu administrēšanas jautājumos nodokļu maksātāji varēs iesniegt tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
No 2021. gada 3. jūnija Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā jaunie skaidras naudas kontroles noteikumi, kas paplašina skaidras naudas definīciju un tvērumu, lai uzlabotu cīņu ar naudas atmazgāšanu. Turpmāk, šķērsojot ES robežu, būs jādeklarē ne tikai banknotes un monētas, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi un maksājuma uzdevumi, bet arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vai vairāk apmērā, informē Valsts ieņēmumu dienests.
Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", MK šā gada 29. aprīļa sēdē piešķīra papildu finansējumu 173 milj. eiro apmērā programmas īstenošanai. Grozījumi atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, informē Ekonomikas ministrija.
Tā kā Covid-19 ietekmē daudzi uzņēmumi savu tirdzniecību pārcēla un turpina pārcelt uz interneta vidi, nepieciešams apgūt daudz jaunas informācijas, sākot no likumdošanas aktu izpētes, uzņēmuma grāmatvedības sistēmu pielāgošanas, līgumu un grāmatvedības dokumentu pārcelšanas uz elektronisko vidi, līdz pat atbilstošu maksājumu sistēmu ieviešanai. Kā to visu darīt?
Līdz 2021. gada 31. decembrim ir pagarināts ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas 2021. gada 19. aprīļa Lēmumu (ES) Nr.2021/660, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā.
Tiesībsargs ir konstatējis Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” neatbilstību Satversmei. Izskatot kāda uzņēmuma iesniegumu, secināts, ka noteikumos nav ievērots taisnīguma princips. Tiesībsargs aicina MK šo nepilnību novērst.
Kā darījums par pakalpojumu – kokmateriālu iekraušanu kuģī uz Lielbritāniju – jāatspoguļo pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā? Vai tas vispār jānorāda?
Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, spēkā stāsies Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumi, ar kuriem tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pārrobežu e-komercijas darījumos. Analizēsim aktuālās izmaiņas, kas saistītas ar tiešsaistes tirdzniecību, kas paredz preču importu Eiropas Savienībā!
Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā noteikts, ka dažādus tabakas izstrādājumus, kā arī elektroniskās cigaretes un to uzpildes flakonus iegādāties internetveikalā un saņemt pasta sūtījumā ir aizliegts, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.
Latvijas Republikas Senāts 22. martā negrozīja Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atstājot spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu piemērot muitā deklarētajai precei nodokļa pamatlikmi.
No 1. janvāra Apvienotā Karaliste (AK) ir oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības. Kā tas ietekmē preču kustību, muitas un deklarēšanas kārtību un nodokļu piemērošanu? Kas jāņem vērā pakalpojumu sniegšanā. Jāatceras arī, ka dažādās AK teritorijās jāpiemēro atšķirīgi nodokļu režīmi.
