67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 4 iVeidlapas
01.01.2019
Zemes nomas līgums
01.01.2019
Nekustamā īpašuma (zemes) pirkuma līgums
Atrasti 876 raksti
Otrdien, 5.februārī, Ministru kabineta sēdes laikā valdība izteica atbalstu un apstiprināja Ievu Jaunzemi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā. I. Jaunzemes kandidatūru amatam izvirzīja finanšu ministrs Jānis Reirs pēc tam, kad I. Jaunzeme bija uzvarējusi atklātā konkursā par šo pozīciju.
Arī šogad turpinām analizēt svarīgākos Eiropas Savienības Tiesas spriedumus. Šoreiz uzmanību pievērsīšu divām no pagājušā gada septembrī–oktobrī izskatītajām lietām, kurās paustas ievērības cienīgas atziņas pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas jautājumos.
2020. gada 1. janvārī Pievienotās vērtības nodokļa likumā stājas spēkā izmaiņas, kas ietekmē pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas aizpildīšanu. Pirmā deklarācija par janvāri jāiesniedz jau līdz 20. februārim. Mēģinām rast skaidrību!
Saimnieciskās darbības veicējs, kurš nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, iegādājas programmatūras lietotāja tiesības no “Microsoft” vai reklāmas pakalpojumus no “Google”, kas darbojas kā Eiropas Savienībā reģistrēti PVN maksātāji. Vai šajā gadījumā jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā?
Latvijas komersants, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, iegādājas pārtikas preces no Beļģijā reģistrēta uzņēmuma un pārdod veikalu tīklam Francijā. Piegāde tiek veikta no Beļģijas uzņēmuma noliktavas Francijā. Faktiski prece netiek ievesta Latvijā, un Latvijas uzņēmums ir kā starpnieks. Vai šie darījumi tiek aplikti ar PVN Latvijā?
Vai kaut kur normatīvajos aktos ir noteikts, cik ilgā laikā jāiesniedz avansa norēķins un cik vecus čekus tajā darbinieks drīkst iekļaut? Vai, piemēram, 2020. gada janvāra avansa norēķinā var pievienot čeku par izdevumiem (transporta biļetes iegāde) 2019. gada novembrī?
Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs pārdod preci Vācijas PVN maksātājam, paralēli pasūtot to no Ķīnas. Prece nenonāk ne Latvijā, ne Vācijā, jo tiek piegādāta pa taisno no Ķīnas ražotāja uz Vācijas nodokļa maksātāja gala adresi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Kā pareizi PVN deklarācijā uzrādīt preces realizāciju starp diviem Eiropas Savienības (ES) PVN maksātājiem, ja prece fiziski nešķērso ES robežu? Kā uzrādīt preces iegādi, ja tā fiziski nenonāk Latvijā, bet uzreiz ASV?
Pašlaik Eiropas Savienībā notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma, atzīst Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, kuras komentārs lasāms turpinājumā.
Esam būvmateriālu un saimniecības preču mazumtirgotāji. 2020. gada janvārī saņēmām preces pārdošanai – metāla armatūru un skārdu –, kā metāla izstrādājumus ar reverso kodu R7. Kādu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piemērot, pārdodot šo preci tālāk mazumtirdzniecībā? Piemērot vispārīgo PVN maksāšanas kārtību vai reverso? Mēs nezinām, ko pircējs ar šo preci darīs tālāk.
Ko darīt ar bonusa (atlaides par apgrozījumu) rēķiniem par precēm, kuriem 2019. gadā piemēroja apgriezto maksāšanas režīmu (būvmateriāli, elektropreces)? Šādu rēķinu izrakstot 2020. gadā par 2019. gada apgrozījumu, būtu jāpiemēro 2019. gada Pievienotās vērtības nodokļa likuma redakcija. Kā šādu darījumu atspoguļot pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā rēķina izrakstītājam un rēķina saņēmējam?
Pasaulē vērienīgākā, Starptautiskās Fiskālās asociācijas rīkotā nodokļu kongresa pirmā centrālā tēma bija procentu atskaitīšanas ierobežojumu tendences, par ko stāstīju iepriekšējā rakstā "Pasaules karstākās nodokļu vēsmas Latvijā" (iFinanses, 08.01.2020.). Nodokļu piemērošana investīciju fondiem bija otrs 2019.gada būtiskākais kongresa temats.
Sabiedrība maina savu juridisko adresi, izmaiņas attiecīgi tiek reģistrētas Uzņēmumu reģistrā (UR). Vai par juridiskās adreses maiņu jāinformē klienti, piegādātāji u.c. sadarbības partneri, piemēram, nosūtot oficiālu vēstuli? Vai šādu vēstuli var sūtīt tikai elektroniski? Kādas ir juridiskās sekas, ja to nedara?
Lai atvieglotu darījumu dokumentu noformēšanas prasības un noteiktu vienotus kritērijus pievienotās vērtības nodokļa 0% likmes piemērošanā darījumos starp dalībvalstīm, pieņemti ilgi gaidītie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.
Publicējam pārskatu par nodokļu likmēm, kas stājas spēkā 01.01.2020. Nodokļu likmes ir apkopotas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Esam franšīzes uzņēmums. Tirgojam dāvanu kartes, kuras var izmantot arī citos šī uzņēmuma franšīzes veikalos. Ik mēnesi pārdodam dāvanu kartes gan juridiskām, gan fiziskām personām. No franšīzes devēja uzņēmuma saņemam arī rēķinu par realizētajām dāvanu kartēm. Kā šos darījumus varētu uzskaitīt?
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu administrēšanas jautājumos no 2021. gada nodokļu maksātāji varēs iesniegt tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Latvijas uzņēmums importēja no Krievijas dzelzceļa vagonus. Muitas deklarācijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) aprēķināts no vagonu muitas vērtības, kurā tika iekļauta preču vērtība saskaņā ar Krievijas uzņēmuma rēķinu un ievedmuitas nodoklis. 2019. gada septembrī noslēgts līgums ar Igaunijas uzņēmumu (Igaunijas PVN maksātājs) par vagonu piegādes organizēšanu. Kā pareizi norādīt šos pakalpojumus PVN deklarācijā – pakalpojumi, kas saistīti ar preču importu vai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts saņemtie pakalpojumi?
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka līdz 2020. gada 15. janvārim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2019. gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2019. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā.
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 28.novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.
Šī gada vasarā Eiropas Savienības Tiesā tika skatīta lieta C-273/18, kurā Valsts ieņēmumu dienests tiesājās ar SIA “Kuršu zeme” par tās tiesībām atskaitīt priekšnodokli, kas izveidojies preču piegādes ķēdē, iegādājoties preces no SIA “KF Prema”. Lieta ir interesanta ne tikai ar to, ka tajā skartas Latvijas nodokļu maksātāju tiesības, bet arī ar to, ka Eiropas Savienības Tiesas nolēmums varētu labvēlīgi ietekmēt diezgan lielu Latvijas nodokļu maksātāju loku, kas veic līdzīgus darījumus.
07:00, 18. Feb. 2020