67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 276 raksti
Valstī izsludinātajā ārkārtējā situācijā, lielai daļai uzņēmumu pārejot strādāt attālināti, sevišķi aktualizējās jautājums par elektronisko dokumentu noformēšanu un izmantošanu. Kādi ir elektronisko dokumentu formāti un kā nodrošināt to apriti elektroniski, lai dokumenti saglabātu juridisko spēku? Aplūkosim praktiskos aspektus!
Nereti ir tā, ka piegādātājs elektroniski atsūta ieskanētu rēķinu, kas nav e-dokuments, un aktu par darbu izpildi, bet dokumentu oriģināli netiek nosūtīti. Tāpat arī mēs izrakstām rēķinu un aktu par izpildītajiem darbiem, nosūtām klientam pa pastu, bet klients neatsūta parakstītu darbu izpildes aktu, tomēr naudu samaksā. Saņemot apmaksu, mēs saprotam, ka klients ir pieņēmis darbu un nav strīda par to, bet mums nav parakstīts darbu izpildes akts no klienta puses. Vai ir svarīgi, lai būtu klienta paraksts, ja neviena no pusēm darījumu neapstrīd un norēķini ir veikti.
Valsts ieņēmumu dienests 2019.gada 22.novembrī sagatavojis informatīvo materiālu par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (Noteikumi), kas stājas spēkā 2019.gada 22.novembrī.
Kā pareizi sabiedrības grāmatvedībā atspoguļot preču pārdošanu un saņemto naudu par pārdoto preci interneta platformās “Etsy” un “eBay”? Pārsvarā klienti ir fiziskas personas no Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm. Vai tiešām katrai fiziskai personai jāizraksta rēķins par pārdoto preci? Vai tomēr var izrakstīt vienu kopējo rēķinu “Etsy” vai “eBay”?
No ārzemju uzņēmumiem ļoti daudz rēķinu tiek iesūtīti bez parakstiem. Kādas ir sekas, ja līgumos tas nav atrunāts? Vai strīda gadījumā var atsaukties uz šo parakstīto līgumu par elektroniskiem dokumentiem par preču nodošanu, lai pierādītu preču nodošanu, ja nav bijuši paraksti?
Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz visus Valsts ieņēmumu dienestam adresētus iesniegumus, kā arī nodokļu un informatīvās deklarācijas (tostarp gada ienākumu deklarācijas) iesniegt tikai elektroniski, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Šobrīd pienākums iesniegt deklarāciju elektroniska dokumenta viedā ir noteikts tikai juridiskajām personām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.
E-komercija ir tā joma, kur uzlabojumi notiek arvien straujāk. Šobrīd sagatavoti kārtējie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas skar tieši e-komerciju. Lai gan daļa e-vidē strādājošo uzņēmumu, it īpaši preču pārdevēji, šos uzlabojumus ļoti gaidīja, diemžēl šobrīd jārēķinās arī ar pandēmijas ietekmi uz šiem procesiem.
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka, sākot ar 2020. gada 22. jūliju, zemāk minētajiem dokumentiem ir jaunas versijas, kas neļaus iesniegt vecā formāta dokumentu.
Uzņēmums veic transporta pakalpojumus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Saņemot kravas pavadzīmi (CMR), uz kuras ir gan nosūtītāja, gan saņēmēja paraksts, kas apliecina veikto pakalpojumu, tiek izrakstīts rēķins par transporta pakalpojumiem un kā apliecinājums pievienots minētais CMR. Vai, izrakstot rēķinu par transporta pakalpojumiem, uz tā var nebūt paraksts, bet gan atzīme “rēķins sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta”?
Latvijas sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, elektroniski veic programmatūras izstrādāšanas pakalpojumus Apvienotās Karalistes sabiedrībai, kura nav reģistrēta PVN maksātāja. Vai šim pakalpojumam piemērot PVN 21%? Vai arī šajā darījumā PVN var piemērot apgrieztā kārtībā?
Sliekšņa deklarācija ir samēra jauns instruments, kas ir spēkā no 2019. gada beigām un uzliek ziņošanas pienākumu par veikto darījumu saturu lielam likuma subjektu skaitam. Informācija tiek sniegta Finanšu izlūkošanas dienestam. Kam un kādos gadījumos šīs deklarācijas jāsagatavo?
Ministru kabinetā 30. jūnijā izskatīti Finanšu ministrijas FM sagatavoti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Likumprojekta mērķis ir noteikt PVN piemērošanas vienkāršošanas noteikumus e-komercijas jomā, nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts.
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka līdz 2020. gada 15. jūlijam gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” sagatavoti grozījumi, nosakot Valsts ieņēmumu dienesta pienākumu veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas automātisku atmaksu, kā arī priekšnosacījumus nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas veikšanai.
8.augusta Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”, kas tos paredz papildināt ar nosacījumu par elektronisko rēķinu sagatavošanu.
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām līdz šī gada 1. jūnijam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2019. gadu. Tas attiecas arī uz tiem iedzīvotājiem, kam saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā.
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam).
SIA "Z" sniedz veselības aprūpes pakalpojumus un saņem apmaksu gan skaidrā naudā, gan ar maksājuma kartēm, un noformē elektronisko kvīti. Saskaņā ar PVN likumu 52. pantu SIA nav reģistrēts PVN maksātāju reģistrā. Kad un vai vispār SIA "Z" būtu jāiegādājas un jāstrādā ar kases aparātu?
2019. gada beigās tika izsludināts jaunā Grāmatvedības likuma projekts, un ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, aizstājot kopš 1993. gada spēkā esošo likumu “Par grāmatvedību”. Kādas izmaiņas ieviesīs jaunais likums un ar ko tas atšķirsies no iepriekšējā?
Pagarināts nodokļu samaksas termiņš, dīkstāves kompensācija līdz 700 eiro, telpu nomas samazinājums - šī ir tikai daļa no pasākumiem, kas iekļauti speciālā terminētā likumprojektā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar COVID-19 izplatību, ko Ministru kabinets izskatīja 19. marta sēdē. Regulējums stāsies spēkā no šī gada 13. marta, kad valstī tika izsludināta ārkārtas situācija.
