Lai veicinātu parādnieku legālu nodarbinātību, kas ilgtermiņā nodrošinātu arī parādu atgūšanu, šī gada 1.oktobrī stājušies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas maina ieturējumu apmēru no parādnieku darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, informē Tieslietu ministrija.
Likumdošana 11:06, 1. Okt. 2024
Lai reformētu valsts nodevas un nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieeju tiesai, kā arī paredzētu maksimālo par prasību maksājamo valsts nodevas apmēru civillietās, 2024.gada 27.novembrī konceptuāli atbalstīti grozījumi Civilprocesa likumā, informē Saeima.
Likumdošana 10:34, 28. Nov. 2024
Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2024.gada 1.oktobrī, paredz skaidrākus un taisnīgākus ieturējumu noteikumus, nodrošinot parādniekiem minimālo ienākumu saglabāšanu, vienlaikus ļaujot efektīvāk īstenot piedziņas procesus. Grozījumi ir mērķēti uz ēnu ekonomikas mazināšanu un taisnīgāku attieksmi pret parādniekiem, kas bieži vien slēpj savus patiesos ienākumus, tādējādi apgrūtinot piedziņas procesu. Apskatām praktiski, kā mainās ieturējumu apjomi pēc izmaiņām.
Darba samaksa 06:00, 18. Okt. 2024
Darbinieka netīšas rīcības rezultātā uzņēmumam ir radušies zaudējumi, grāmatvedībā tie tiek norakstīti kā zaudējumi. Vai uzņēmums drīkst prasīt darbiniekam atlīdzināt šos zaudējumus pilnā apmērā? Vai pastāv iespēja norakstīt tos un nepieprasīt darbiniekam atlīdzināt?
Klausies
Grāmatvedība
06:00, 3. Sep. 2024
Praksē samērā bieži sastopama darba devēja kļūda patvaļīgi bez saskaņošanas ar darbinieku un bez darbinieka rakstveida piekrišanas ieturēt pārmaksāto algu vai veikt citus ieturējumus, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām. Gadījumos, kad darba devējam ir tiesības veikt ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, jāievēro noteikta kārtība – par to atgādina Senāts spriedumā lietā SKC-107/2024.
Klausies
Darba tiesības
06:00, 21. Aug. 2024
Saeima 2024.gada 20.jūnijā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, mainot likuma 594. un 599.pantu par ieturējumiem no parādnieka darba algas un līdzīgiem maksājumiem, informē Tieslietu ministrija.
Likumdošana 13:23, 28. Jūn. 2024
Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, 2024.gada 20.jūnijā pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, informē Saeima.
Likumdošana 09:26, 20. Jūn. 2024
Vai inflācijas atplūdi šogad turpināsies? Investīcijas tehnoloģijās – ceļš uz ilgtspēju? Vai paraksts e-rēķinā ir obligāts? Darbinieks no Ukrainas – rezidents vai nerezidents? Darbinieka rīcība ārpus darba laika – pamats uzteikumam? Atbildes uz šiem un citiem uzņēmumam ikdienā būtiskiem jautājumiem atradīsiet jaunajā drukātā žurnāla “iFiT” numurā!
Svarīgi 15:00, 2. Feb. 2024
Valsts ieņēmumu dienests var uzsākt nodokļu parāda piedziņas procesu bezstrīda kārtībā, ja uzņēmums laicīgi nenorēķinās par nodokļu saistībām. Bet vai drīkst pieprasīt samaksāt parādu, kas radies nevis pašam uzņēmumam, bet tā sadarbības partnerim, ar kuru debitors jau norēķinājies? Atbilde meklējama Senāta 2023.gada 24.novembra spriedumā lietā SKA-117/2023.
Lai veiktu ieturējumu no darbinieka algas, ir jāievēro stingras prasības un grāmatvedībā jāveic korekti aprēķini. Pie tam – ir situācijas, kad ieturējumus veikt nemaz nav iespējams! Lai risinātu šo problēmu Civilprocesa likumā ir sagatavoti grozījumi, kas paredz izmaiņas ieturējumu apmērā no parādnieka darba samaksas. Kādas būs atšķirības un ko tas nozīmē grāmatvežiem?
Darba samaksa 06:00, 17. Jan. 2024
Sagatavoti grozījumi Civilprocesa likumā, kas ļaus no parādnieka piedzīt 10% no minimālās mēneša algas.
Likumdošana 13:57, 27. Okt. 2023
Uzņēmums, kurš kādu laiku nav spējis nokārtot savas parādsaistības un tā rezultātā tam piesaistīts zvērināts tiesu izpildītājs, pieņem lēmumu izmaksāt darbiniekam pabalstu 250 eiro apmērā saistībā ar tēva nāvi. Vai zvērināts tiesu izpildītājs drīkst veikt ieturējumu no bēru pabalsta? Vai grāmatvedim, aprēķinot summu, kas jāpārskaita zvērinātam tiesu izpildītājam, jāņem vērā bēru pabalsts?
Darba samaksa 06:00, 27. Okt. 2023
Veicot uzņēmējdarbību, it sevišķi loģistikas nozarē, nereti darījuma slēdzēji līgumos saskaras ar norādēm uz dažādiem juridiskiem normatīvajiem aktiem, kas rada jautājumus. Kuru normatīvo aktu kurā situācijā pielietot? Vai jāpielieto vairāki normatīvie akti? Vai likumdošanas piemērošana starptautiskajiem pārvadājumu strīdiem atšķiras no vietējo strīdu risināšanas? Viens normatīvajiem aktiem, ar kuru uzņēmējdarbības ietvaros sastopas darījuma slēdzēji, ir CMR konvencija.
Saistību tiesības 06:00, 19. Jūl. 2023
No 2023.gada 1.janvāra e-adreses lietošana uzņēmumiem, pārstāvniecībām, filiālēm, biedrībām, nodibinājumiem u.c. subjektiem būs obligāta, informē SIA "Sorainen ZAB".
Svarīgi 08:42, 29. Dec. 2022
1. augustā spēkā stājās vairāki grozījumi Darba likumā, nosakot kārtību, kādā sedzami attālinātā darba izdevumi, precizējot minimālās algas un ieturējumu piemērošanas kārtību nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, kā arī citos jautājumos.
Darba samaksa 08:44, 23. Aug. 2021
Darbiniecei tuvojas bērna kopšanas atvaļinājuma beigas un būtu jāatsāk strādāt, bet viņa informējusi, ka, visticamāk, darbā neatgriezīsies. Kā darba devējam atgūt avansā samaksāto atvaļinājuma naudu, ja darbiniecei nebūs algas, no kā to ieturēt? Vai avansā samaksāto atvaļinājuma naudu vispār ir iespējams ieturēt no citiem darbinieces ienākumiem vai kā citādi prasīt viņai to atmaksāt?
Klausies
Atvaļinājums
06:00, 19. Aug. 2022
Vai parāda saistību ietveršana debitora gada pārskatā pārtrauc noilgumu? Jaunākajā Senāta spriedumā paustas atziņas, kas rada vairākus jautājumus un pārdomas, piemēram, vai trīs gadu noilguma termiņš komercdarījumos vispār ir iespējams, ja debitors pareizi kārto savu grāmatvedību un atbilstoši likuma prasībām sagatavo gada pārskatus? Izskatām spriedumu!
Saistību tiesības 06:00, 25. Mar. 2022
Saeimas Juridiskā komisija galīgajā lasījumā atbalstīja jauna likumprojektu "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no pārādsaistībām", informē Saeimas Preses dienests.
Likumdošana 15:25, 1. Jūn. 2021
2021. finanšu gads ir noslēdzies, un pienācis laiks gatavot gada pārskatus, novērtēt finanšu pārskatu rādītājus, kā arī veikt parādnieku izvērtējumu. Vienlaikus pandēmijas ietekmē palielinājies to uzņēmumu skaits, kas nespēj segt savas parādsaistības. Tādēļ šis ir piemērots laiks, lai lasītājiem atgādinātu, ka nodokļu normatīvajos aktos ir paredzētas situācijas, kad parāds nodokļu vajadzībām tiek uzskatīts par izdevumu, kas radies saimnieciskajā darbībā, un tādējādi jāizpilda noteikti kritēriji.
Pievienotās vērtības nodoklis 06:06, 14. Mar. 2022
2021. gada 1. septembrī beidzās Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Kādiem apstākļiem jāiestājas un kādi priekšnoteikumi jāizpilda, lai kreditoram rastos subjektīvas tiesības iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu pret savu parādnieku?
Saimnieciskā darbība 07:00, 24. Nov. 2021
Vai Valsts ieņēmumu dienests var vienpersoniski konstatēt, ka notikusi uzņēmuma pāreja, un uz sava lēmuma pamata piedzīt nodokļus no uzņēmuma ieguvēja? Vai Valsts ieņēmumu dienests var atteikties noslēgt vienošanos par nodokļu parāda samaksas kārtību? Izskatīsim Latvijas Republikas Senāta lēmumu, kurā formulētas vairākas nodokļu maksātājiem būtiskas atziņas!
Nodokļi 07:00, 24. Sep. 2021
Nekustamo īpašumu tā īpašnieks var izmantot savām vajadzībām vai arī to var nodot lietošanā citām personām par atlīdzību vai bez tās. Kā pareizi klasificēt noslēgto līgumu nodokļu vajadzībām, kādi maksājumi ir ietverami nomas vai īres ienākumā, un kādi izdevumi ir atskaitāmi nodokļu vajadzībām?
Citi 07:00, 4. Aug. 2021
Vai grāmatvedis drīkst skaitīt darba algu uz citas personas konta numuru, ja ir saņēmis no darbinieka iesniegumu? Vai tādējādi netiek pārkāpti kādi likumi? Kādas sekas var būt darba devējam un kādas – darbiniekam?
Turpinām “iFinanses” oktobra numurā aizsākto tēmu par darba koplīgumiem. Un šoreiz izskatīsim darba koplīguma saturu – kādus labumus darbiniekiem tajā var noteikt un kādus būtiskus darba attiecību jautājumus tajā vajadzētu ietvert.
Tiesības 07:00, 23. Okt. 2020
Darbiniekam ir bruto alga 1400 eiro apmērā. Saņemti tiesu izpildītāja rīkojumi par ieturējumiem – viens par uzturlīdzekļiem (piemēram, 500 eiro mēnesī) un otrs par ceturtās kārtas ieturējumu piedziņu 30% apmērā no darba algas. Kā pareizi veikt šos ieturējumus?
Tiesības 09:33, 23. Jūl. 2020
Līdz ar plašajiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas noteikti ne tikai Latvijā, bet arī vairumā citu valstu, tautsaimniecībā tiek izjustas būtiskas ekonomiskas problēmas. Uzņēmēji šajā laikā saskaras ne tikai ar klientu plūsmas samazināšanos, bet arī aizvien vairāk ar klientu maksājumu kavējumiem par nosūtītajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Ir arī situācijas, kurās klienti lūdz atlikt maksājumus vai tuvākajā laikā neveikt parādu atgūšanas darbības, atsaucoties uz grūtībām norēķināties. Ko darīt ar parādniekiem?
Finanšu vadība 07:00, 1. Jūn. 2020
Jautājums par ieturējumu, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas. Ir noslēgta ģenerālvienošanās par minimālās algas noteikšanu 780 eiro apmērā būvniecības nozarē strādājošajiem. Vai, izdarot ieturējumu, par pamatu jāņem uz ģenerālvienošanās pamata noteiktā minimālā darba samaksa, proti, 780 eiro vai valstī noteiktā minimālā darba samaksa 430 eiro?
Tiesības 07:00, 25. Jūn. 2020
Šī gada 1.maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums ar mērķi veicināt trauksmes celšanu, motivēt un iedrošināt iedzīvotājus celt trauksmi jeb ziņot par pārkāpumiem, kas var apdraudēt visu sabiedrību kopumā vai kādu sabiedrības daļu un tās intereses. Un tagad pats galvenais jautājums – par ko un kādā veidā ir jāziņo?
Saimnieciskā darbība 07:00, 12. Jūl. 2019
Darbiniekam ir parādu piedziņas lieta (nav uzturlīdzekļu piedziņa) saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta 1. daļas 3. punktu. Ko darīt, ja darbiniekam ir minimālā alga – 430 eiro? Faktiski darbiniekam uz rokas pēc nodokļu atskaitījuma paliek apmēram 300 eiro (atkarībā no neapliekamā minimuma, apgādājamo skaita u.c. faktoriem). Vai šajā gadījumā, ja ir zvērināta tiesu izpildītāja rīkojums, darbiniekam uz rokas jāatstāj 430 eiro?
Tiesības 11:00, 20. Feb. 2020
Vai gada beigās par darbiniekiem ieturētajām summām, kas gada laikā ir pārskaitītas tiesu izpildītājiem, Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz “Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām”? Kāds ienākumu veida kods jāpielieto?
Dokumenti 07:00, 24. Jan. 2020
Saeima ceturtdien, 28.februārī, trešajā lasījumā atbalstīja jaunu Komercnoslēpuma aizsardzības likumu un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.
Likumdošana 11:25, 1. Mar. 2019
Turpinot apskatīt aktuālos Senāta spriedumus par kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildības aspektiem, šajā publikācijā uzmanību pievērsīsim 2016.gada spriedumam lietā SKC-214/2016, kurā tiesa vērtēja kapitālsabiedrības (SIA) valdes locekļu rīcības likumību, dažādos veidos izmaksājot sev papildu atlīdzību (bonusus, dāvanas un atlaides, kā arī iemaksas pensiju fondos) veidā, kas neatbilda sabiedrības dalībnieku sapulcē apstiprinātajai valdes locekļu atlīdzības aprēķināšanas un izmaksas kārtībai.
Saistību tiesības 07:00, 29. Nov. 2019
Komerclikuma 161.panta 6.daļa nosaka: Dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likumam noilgums uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām dividendēm, ja tas noticis dalībnieka vainas dēļ, procentus nemaksā. Skaidrojam, kas šie ir par gadījumiem!
Dalībnieks un valdes loceklis 07:00, 22. Nov. 2019
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 19.februārī, trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja jauna Komercnoslēpuma aizsardzības likuma (Likums) projektu un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likuma projekta mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.
Likumdošana 13:55, 21. Feb. 2019
Darbiniekam ir parādu piedziņas lieta. Saskaņā ar Civilprocesa likumu ieturējumi izdarāmi, parādniekam saglabājot darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Darbiniekam apgādībā bērnu nav. Vai tas nozīmē, ka darbiniekam izmaksājamā darba alga pie šobrīd esošās minimālās mēnešalgas ir 215 eiro? Vai komandējuma nauda ietilpst darba samaksai pielīdzināmiem maksājumiem?
Darba samaksa 07:00, 16. Sep. 2019
2018.gadā VID iedibināja jaunu praksi nesamaksāto nodokļu piedziņas jomā, kas pārkāpj Administratīvā procesa likumā nostiprinātos principus un komersantu tiesības, kā arī vispārīgo tiesisko regulējumu konkrētajā sfērā, informē MindLink.lv.
Likumdošana 11:45, 11. Okt. 2019
Šī gada martā Senāts pieņēma spriedumu, kurā ietvertā tēze sākotnēji raisa revolucionāras pārdomas – vai tas jāuztver kā apvērsums tiesvedībā un grāmatvedības praksē? Kas no tā izriet – tas, ka kreditora izrakstīta rēķina samaksai un piedziņai nav likumiska pamata, vai – gluži otrādi – ka debitors tam izrakstītu rēķinu nevar apstrīdēt tiesā? Analizējam spriedumu!
Saistību tiesības 09:00, 28. Aug. 2019
Darbiniekam ir vairākas parādu piedziņas lietas (ne saistībā ar uzturlīdzekļu piedziņu). Kāds ir maksimāli pieļaujamais ieturējuma apjoms mēnesī no neto darba algas? Civilprocesa likuma 594.pants nosaka, ka drīkst ieturēt 30% no parādniekam izmaksājamās summas. Vai 30% ieturējums no darbinieka neto algas domāts kopā par visām izpildu lietām vai tomēr par katru lietu atsevišķi?
Darba samaksa 07:00, 4. Jūl. 2019
2019.gada 6.februārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ir pieņēmis spriedumu lietā SKC-340/2019, kurā tiesa vērtēja Darba likuma 149.panta normas un līdzšinējās judikatūras piemērošanu laika periodam, par kuru ir aprēķināma neizmantotā atvaļinājuma kompensācija darba attiecību izbeigšanas gadījumā.
Darba tiesības 07:00, 10. Apr. 2019
Pēc personas maksātnespējas procesa pasludināšanas un ieraksta izdarīšanas maksātnespējas reģistrā kreditori ir tiesīgi administratoram pieteikt savus prasījumus. Atbilstoši Maksātnespējas likuma (ML) 74.panta 1.daļai administrators pārbauda kreditoru prasījumu pamatotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Savukārt saskaņā ar ML 75.panta 1.daļu administrators var pilnībā vai daļēji neatzīt kreditora prasījumu, par kuru ir strīds starp parādnieku un kreditoru.
Nodokļi 07:00, 30. Jan. 2019
02.11.2017. Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā (BNL), paredzot būtiskas izmaiņas, lai nodrošinātu biedrību un nodibinājumu finansējuma labāku pārskatāmību un darbības atbilstību valsts drošības interesēm.
Likumdošana 09:43, 8. Nov. 2017
Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta judikatūru papildinājis 30.11.2017. pieņemtais spriedums lietā Nr.SKC-343/2017 par valdes locekļa atbildību.
Komerctiesības 07:00, 27. Jūl. 2018
31.05.2018. Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā, ar kuriem plānots efektivizēt tiesvedības procesus un strīdu izskatīšanas kārtību, nodrošinot ātru un kvalitatīvu kreditoru tiesību aizsardzību maksātnespējas procesā.
Likumdošana 15:30, 31. Mai. 2018
Šī gada sākumā stājušies spēkā grozījumi, kas maina nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtību un lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļu regulējumu. Novēlam, lai šī tēma uz jūsu uzņēmumiem neattiecas, bet, ja nu tomēr, tad skaidrojam būtiskākos jauninājumus.
Saimnieciskā darbība 07:00, 23. Mai. 2018
30.08.2017. stājās spēkā Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums lietā Nr.SKC-1320/2017, ar kuru noteikts, ka turpmāk darba devējs nedrīkstēs pārsūdzēt darbinieka uzteikumu, kura pamatā ir Darba likuma (DL) 100.panta 5.daļa, jeb uzteikumu svarīga iemesla dēļ.
Darba tiesības 08:00, 27. Dec. 2017
Praksē samērā bieži ir situācijas, kad darba devējs veic ieturējumus no darbinieka darba samaksas. Šī gada jūnijā pieņemts svarīgs Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums, kurā analizētas darba devēja tiesības veikt šādus ieturējumus, izmantojot Darba likuma (DL) 78.pantā noteiktās atprasījuma tiesības.
Darba tiesības 08:00, 23. Nov. 2017
Aplūkojot darbības, kas reorganizācijas gadījumā uzņēmumā jāveic saistībā ar darbiniekiem, jāņem vērā kārtība, kādā jāveic norēķini ar darbiniekiem, jākompensē neizmantotais atvaļinājums un zaudējumi, kā arī jānosaka konkurences ierobežojums.
Saimnieciskā darbība 08:00, 1. Dec. 2017
Lai gan SIA dalībnieki netiek iesaistīti uzņēmuma ikdienas darbībā un tiesību normās kapitāla daļu īpašnieku un sabiedrības atbildība ir nodalīta, praksē ir gadījumi, kad fiziskās personas saistības tiek uzskatītas arī par sabiedrības saistībām tikai tādēļ, ka šī persona ir sabiedrības dalībnieks.
Komerctiesības 08:00, 27. Okt. 2017
Vai darba devējam ir tiesības vai pienākumi pieprasīt paskaidrojumus? Kad un kā paskaidrojumi pieprasāmi? Vai darbiniekam ir pienākums paskaidrojumus sniegt?
Lietvedība 08:00, 11. Okt. 2017
Kā rīkoties darba devējam, ja darbinieks viņam noteiktajā darba dienā neierodas darbā un viņu nav iespējams sazvanīt?
Tiesības 09:18, 19. Okt. 2017
01.07.2017. stājas spēkā Maksātnespējas likuma (MNL) un Civilprocesa likuma grozījumi, ar kuriem ieviestas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) regulējumā, ieviešot TAP uzraugošās personas institūtu un brīvā tirgus principu.
Likumdošana 16:20, 25. Aug. 2017
Vai uzņēmums var segt darbinieka tiesāšanās izdevumus, ja viņš apsūdzēts par darbībām, kuras veica, pildot savus amata pienākumus uzņēmumā, un uzņēmuma labā? Piemēram, atbildētājs ir darbinieks Jānis Bērziņš, kas strādā SIA "JB", un SIA "JB" vēlas segt Jāņa Bērziņa tiesāšanās izdevumus, jo viņu tiesā par darbībām, ko viņš veica uzņēmuma vārdā. SIA "JB" vēlas apmaksāt advokāta pakalpojumus un nelabvēlīga sprieduma gadījumā segt arī materiālo kompensāciju. Vai šādi izdevumi būs uzskatāmi par SIA "JB" saimnieciskās darbības izdevumiem?
Saimnieciskā darbība 15:34, 14. Jūl. 2017
Lai gan Darba likumā (DL) darba devējam noteikts pienākums nodrošināt darbiniekiem labvēlīgus darba apstākļus, diemžēl ne vienmēr šis pienākums uzņēmumu ikdienā tiek īstenots. Darbinieki dažādās jomās un amata līmeņos var saskarties ar neētisku un diskriminējošu, bet smagākos gadījumos pat pazemojošu un vardarbīgu vadības vai kolēģu attieksmi.
Darba tiesības 09:00, 2. Mai. 2017
Darbiniekam, kura apgādībā ir 2 nepilngadīgas personas un ar kuru tiek pārtrauktas darba attiecības 25.11.2016., ir izpildraksts. Saskaņā ar izpildrakstu ir jāietur 30% no darbinieka visa veida ienākumiem, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā, kā arī saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Kādu summu darba devējs var ieturēt no darbinieka darba samaksas, ja galīgais algas aprēķins ir 265,63 EUR (pēc nodokļu samaksas)?
Tiesības 08:00, 2. Dec. 2016
Rūpnieciskais īpašums padara ikdienas dzīvi ērtāku, un tā efektīva aizsardzība ir nepieciešama, lai personas, kas radījušas šādus objektus, būtu drošas, ka to tiesības tiks atzītas un novērtētas. Rūpnieciskā īpašuma objektu aizsardzība un izņēmuma tiesību iegūšana ir saistīta arī ar to reģistrāciju Patentu valdē (PV). Šinī procesā bieži vien rodas arī dažādas strīdus situācijas, kurās ieinteresētās personas iebilst pret PV lēmumiem.
Saimnieciskā darbība 15:30, 27. Aug. 2015
VAICĀ LASĪTĀJS: "Vai Latvijas Republikas normatīvajā regulējumā ir kāds tiesību akts, kurā paredzēts, ka darba devējam obligāti ir jāievēro darba līgumā noteiktā darba samaksa – mēneša darba algas likme? Kā rīkoties, ja darbiniekam, kas atrodas atvaļinājumā no 18.05.2016. līdz 14.06.2016., summējot algu un atvaļinājuma naudu par 2 mēnešiem (maiju un jūniju) un dalot to ar 2, nesanāk pilna 1 mēneša algas likme nevienā no mēnešiem."
Darba samaksa 08:00, 4. Jūl. 2016
Uzņēmuma atbildīgais darbinieks sagatavo pavadvēstuli nosūtīšanai citam uzņēmumam. Pavadvēstulei tiek pievienots uzņēmuma parakstīts akts ar pielikumu parakstīšanai pretējai pusei. Vai šādai izejošai vēstulei, kas paliek uzņēmumā, ir jāpievieno arī oriģināli nosūtītāja parakstīti akti ar pielikumiem, vai arī ir pietiekami, ka akts ar pielikumu tiek nokopēts un pievienots pavadvēstulei, kas paliek uzņēmumā kā apliecinājums par sūtījuma faktu? Kurā normatīvajā aktā tas noteikts? Vai arī minētās darbības ir jāregulē kādā iekšējā lietvedības kārtībā?
Lietvedība 08:00, 21. Jūn. 2016
Saeimas Juridiskās komisijas deputāti ceturtdien, 21.augustā, nolēma uzņemties iniciatīvu Civilprocesa likuma (CPL) grozījumu sagatavošanā, lai ar CPL noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu palīdzību, tos negodprātīgi piemērojot no atsevišķu tiesu puses, novērstu gan reiderisma gadījumus, gan arī apdraudējumu vārda brīvībai, informē Saeimas Preses dienests.
Likumdošana 12:00, 22. Aug. 2014
Nokavējuma nauda un līgumsods ir starp līgumos visbiežāk izmantotajiem instrumentiem kreditora interešu aizsardzībai. Katram no tiem ir sava specifika. Pirms šo jēdzienu iekļaušanas līgumos der zināt arī līdzšinējo tiesu praksi šajā jautājumā.
Saistību tiesības 08:00, 13. Mai. 2016
E-pasts jeb elektroniskais pasts ir teksta ziņojumu vai datu apmaiņa komunikāciju tīklā, piemēram, iekšējā tīklā vai internetā, parasti starp dažādiem datoriem vai ierīcēm. Mūsdienās tas ir viens no izplatītākajiem komunikācijas līdzekļiem, ko ikdienā personas izmanto savstarpējai saziņai, dažādu reklāmas pakalpojumu sniegšanai, līgumu slēgšanai, kā arī saziņai ar valsts iestādēm. Nereti e-pastā var būt iekļauta tāda informācija, kas var būt svarīga arī tiesā nonākušu strīdu risināšanā.
Citi 09:00, 20. Apr. 2016
Šā gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), ar kuriem sprieduma izpildes procesā ir mainīta nekustamo īpašumu izsoļu norises kārtība no izsoles klātienē uz izsoli elektroniskā vidē. Raksta 2.daļā apskatīsim elektronisko izsoļu regulējumu tehnisko traucējumu gadījumā, kā arī jaunā regulējuma mērķi un ieguvumiem!
Saimnieciskā darbība 14:58, 6. Nov. 2015
Šā gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā (CPL), ar kuriem sprieduma izpildes procesā ir mainīta nekustamo īpašumu izsoļu norises kārtība no izsoles klātienē uz izsoli elektroniskā vidē. Maksātnespējas procesos nekustamo īpašumu pārdošana elektroniskās izsolēs tiks ieviesta ar 01.01.2016. Izsoles, kuras maksātnespējas procesa administratori būs izziņojuši līdz 31.12.2015., notiks atbilstoši esošajai kārtībai, kāda ir spēkā līdz 31.12.2015.
Saimnieciskā darbība 20:14, 21. Okt. 2015
Iepriekšējā publikācijā aplūkojām daļu no apjomīgajiem grozījumiem Darba likumā (DL) - izmaiņas darba attiecību nodibināšanā un izbeigšanā, nodarbinātības ierobežojumos un darbinieku disciplināratbildības regulējumā.
Tiesības 10:17, 29. Dec. 2014
Lai izstrādātu Maksātnespējas likuma (MNL) grozījumiem atbilstošas procesuālās normas, likuma izmaiņas, kuru spēkā stāšanās bija noteikta 01.01.2015., būtu atliekamas līdz nākamā gada 1.martam. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas otrdien, 9.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi MNL. Ņemot vērā, ka izmaiņām jāstājas spēkā līdz šī gada beigām, komisija nolēma lūgt Saeimu piešķirt šim likumam steidzamību, informē Saeimas Preses dienests.
Likumdošana 10:57, 11. Dec. 2014
Maksātnespējas likuma (MNL) grozījumi, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu un būtiskas izmaiņas juridisko personu maksātnespējas regulējumā, stāsies spēkā 01.03.2015., nevis 1.janvārī, kā plānots iepriekš. To paredz Saeimā ceturtdien, 18.decembrī, steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi MNL, informē Saeimas Preses dienests.
Likumdošana 14:39, 19. Dec. 2014
Šī gada 25.septembrī Saeima pieņēma ilgi tapušos un plašas diskusijas izraisījušos grozījumus Maksātnespējas likumā (MNL). Lai arī kā samērā reāla tika aplūkota iespēja, ka Valsts prezidents varētu izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71.pantā noteiktās tiesības prasīt grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, grozījumi šī gada 15.oktobrī tika izsludināti, tie stāsies spēkā 01.01.2015.
Saimnieciskā darbība 11:26, 9. Dec. 2014
01.07.2015. stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma (CPL) 594.panta 1.daļas 2.punktā un 2.daļā, atgādina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.
Likumdošana 14:39, 24. Jūl. 2015
Darbinieka mēnešalga ir 450 EUR. Saņemts izpildraksts, kurā noteikts ieturēt 30%. Apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu darbiniekam nav. Kā pareizi aprēķināt ieturamo summu?
Darba samaksa 15:21, 20. Aug. 2015
Otrdien, 16.jūnijā, valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu "Elektronisko izsoļu vietnes noteikumi", kas regulē kārtību, kādā veic darbības Elektronisko izsoļu vietnē, kā arī kārtību, kādā Izsoļu dalībnieku reģistrā iekļauj ziņas par personu, iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī šo ziņu atjaunināšanas un dzēšanas kārtību. Noteikumi papildina šā gada maijā Saeimā trešajā lasījumā atbalstītos grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), kas paredz būtiskas izmaiņas nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanā, informē Tieslietu ministrija.
Likumdošana 16:32, 17. Jūn. 2015
Ceturtdien, 23.aprīlī, Saeima pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), kas paredz iespēju tiesvedībā jau pieņemtas lietas nodot citai tiesai, lai nodrošinātu to ātrāku izskatīšanu. Šo grozījumu mērķis ir sekmēt personu tiesības uz taisnīgu tiesu un to īstenošanu saprātīgā termiņā, informē Tieslietu ministrija (TM).
Likumdošana 10:49, 28. Apr. 2015
Notariālais izpildu akts ir salīdzinoši jauns tiesību instruments, tāpēc par tā piemērošanu vēl ir domstarpības. Piemēram, vai nostiprinājuma lūgumam pievienots notariālais izpildu akts par saistības piespiedu izpildīšanu bezstrīdus kārtībā un aizdevuma līgums var būt par pamatu hipotēkas nostiprināšanai zemesgrāmatā?
Saistību tiesības 09:26, 9. Jūl. 2015
Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka Civilprocesa likuma (CPL) norma par izpildīta sprieduma atcelšanu lietās par darba samaksas piedziņu neatbilst Satversmei, informē ziņu aģentūra BNS.
Svarīgi 18:32, 18. Apr. 2015
Šķīrējtiesas pilnvaras lūgt tiesvedības izdevumu nodrošinājumu ir viens no jautājumiem, kas izraisījis vislielākos strīdus un nesaprašanās dažādās Eiropas Savienības valstu un citās jurisdikcijās. Aplūkosim, kādas ir atšķirības starp dažādu valstu šķīrējtiesu režīmiem un vadošo šķīrējtiesu institūciju reglamentiem un kādas sekas praksē var rasties šo atšķirību dēļ!
Citi 14:46, 14. Mai. 2015
Grāmatvedim ne tikai jāprot veikt kontējumus un aprēķināt nodokļus, bet arī jāzina, kā rīkoties, ja darbinieks netiek galā ar savām saistībām, proti, uzņēmums saņem izpildrakstu par parāda piedziņu no darbinieka algas. Kā aprēķināt ieturamo summu, un ko darīt, ja ir saņemti vairāki izpildraksti? Izrādās, juristu un tiesu izpildītāju izpratne šinī jautājumā būtiski atšķiras.
Darba samaksa 07:47, 27. Mar. 2015
Saeima ceturtdien, 22.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Mediācijas likumu, kas turpmāk noteiks mediācijas tiesisko regulējumu. Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā.
Likumdošana 14:42, 22. Mai. 2014
Darba likums (DL) paredz tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot 1 mēneša uzteikuma termiņu, ja darbiniekam ir svarīgs iemesls. Kas ir uzskatāms par svarīgu iemeslu? Un kurai pusei jāpierāda, ka šāds darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots?
Darba tiesības 14:56, 2. Apr. 2015
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku un akciju sabiedrības (AS) akcionāru sapulces lēmumi var būtiski ietekmēt šo kapitālsabiedrību nākotni. Proti, nereti īpašnieku un pārvaldes institūciju iekšējo nesaskaņu dēļ tādi lēmumi var būt pamats kapitālsabiedrības mantas izsaimniekošanai, maksātnespējai vai pat to prettiesiskai pārņemšanai.
Dalībnieks un valdes loceklis 07:52, 20. Mar. 2015
Otrdien, 24.februārī, Ministru kabinets pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), kas nostiprinās elektronisko izsoļu portāla izveidošanas un darbības tiesisko pamatu, kā arī noteiks elektroniskā vidē organizētu izsoļu norisi. Elektronisko izsoļu ieviešana spriedumu izpildē un maksātnespējas procesā veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Tāpat tas palīdzēs izskaust tā saucamo izsoļu reiderismu, informē Tieslietu ministrija (TM).
Likumdošana 14:20, 25. Feb. 2015
Elektroniskie rēķini kļūst aizvien izplatītāki, turklāt no šī gada izmaiņas notikušas arī automātiskajā rēķinu apmaksā. Kādas ir normatīvo aktu prasības, lai elektroniskajam dokumentam būtu juridisks spēks un to varētu iesniegt, piemēram, tiesā kā pierādījumu?
Dokumenti 11:07, 16. Mar. 2015
2014.gada otrajā pusē Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments ir sagatavojis vairākus būtiskus nolēmumus, kuros skarti aktuāli Civilprocesa likuma (CPL) normu piemērošanas jautājumi, piemēram, par tiesāšanās izdevumiem un sprieduma izpildes nekavējoties jēdzienu.
Darba tiesības 11:19, 5. Feb. 2015
Vai ārpakalpojumu grāmatvedis uzņemas atbildību par notikušajām kases operācijām, ja parakstās uzņēmuma kases dokumentos kā grāmatvedis? Vai būtu pareizāk, ja kases dokumentos kā atbildīgais grāmatvedis neparakstītos neviens vai arī parakstītos pats valdes loceklis, kurš vienlaicīgi ir arī kasieris?
Dokumenti 17:53, 2. Mar. 2015
Slēdzot civiltiesiskus līgumus, puses var brīvi vienoties par strīdu izskatīšanas kārtību. Ņemot vērā katras situācijas specifiku, puses var izvēlēties, vai strīdu risināšanu uzticēt vispārējās jurisdikcijas tiesai vai, ja tiesību akti izvēli neierobežo, vienoties par atbilstošu šķīrējtiesu. Vienošanās par lietas izskatīšanu šķīrējtiesā (šķīrējtiesas klauzula) tiek uzskatīta par patstāvīgu vienošanos, līdz ar to arī vienošanās par strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā spēkā esamība tiks vērtēta atsevišķi no noslēgtā civiltiesiskā līguma.
Citi 15:23, 12. Feb. 2015
Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušas satraucošas ziņas par iespējamiem reiderisma un vārda brīvības ierobežošanas gadījumiem, kuros ir izlemts par prasības nodrošināšanu. Tam sekoja arī ātra rīcība - 11.09.2014. Saeima trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), kuru plānotais spēkā stāšanās datums ir 01.11.2014.
Saimnieciskā darbība 13:54, 11. Nov. 2014
Saeima 03.10.2013. 1.lasījumā ir pieņēmusi apjomīgus grozījumus Darba likumā (DL). Šajā rakstā apskatītās izmaiņas darba tiesību regulējumā var atšķirties no faktiskajām izmaiņām, kad Saeima likumprojektu būs izskatījusi visos 3 lasījumos. Plānotie DL grozījumi izstrādāti, lai pilnveidotu darba tiesību normatīvo regulējumu atbilstoši mūsdienu dinamiskajai darba tirgus attīstībai, ietverot tajā tiesu prakses un tiesību zinātnes atziņas. Daļu no grozījumiem plānots veikt, lai nodrošinātu DL pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesiskajam regulējumam.
Tiesības 13:36, 17. Jan. 2014
Līdz tiesu instanču sistēmas reformas uzsākšanai bija pierasts, ka atsevišķas lietu kategorijas civillietās un krimināllietās pirmajā instancē piekrīt apgabaltiesām un apelācijas instancē attiecīgai Augstākās tiesas (AT) palātai. Tomēr viss mainīsies ar tīrās trīspakāpju tiesu instanču sistēmas modeļa ieviešanu, kura turpmāk paredz, ka pirmajā instancē visas civillietas un krimināllietas tiks skatītas rajona (pilsētas) tiesās, apelācijas instancē – apgabaltiesās, savukārt kasācijas instancē – AT.
Citi 08:48, 24. Okt. 2014
Šodien, 24.oktobrī, iznāk žurnāla IFINANSES.LV oktobra izdevums Nr.10 (11)! Oktobra numurā lasiet:
Svarīgi 08:15, 24. Okt. 2014
Otrdien, 26.augustā, valdība atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā (CPL) un citos likumos, kas izstrādāti, lai noslēgtu tīro instanču tiesas reformas ieviešanu. Līdz ar reformas īstenošanu tiks efektivizēta un paātrināta lietu izskatīšana, kā arī nodrošināta vienkāršāka, skaidrāka un caurskatāmāka tiesu instanču hierarhija, informē Tieslietu ministrija.
Likumdošana 10:22, 28. Aug. 2014
Saeima ceturtdien, 11.septembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Šķīrējtiesu likumu, tādējādi ieviešot jaunu tiesisko regulējumu šķīrējtiesu izveidei un darbam, informē Saeimas Preses dienests.
Likumdošana 11:49, 12. Sep. 2014
Otrdien, 26.augustā, Ministru kabinets uzklausīja informatīvo ziņojumu Par elektronisko izsoļu ieviešanas iespējām spriedumu izpildes un maksātnespējas procesā, informē Tieslietu ministrija (TM). Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka jaunais mehānisms nodrošinās godīgu konkurenci izsoles dalībnieku vidū un padarīs to pieejamāku un ekonomiskāku, kā arī būtiski ierobežos tā saucamo izsoļu reiderismu.
Svarīgi 15:25, 26. Aug. 2014
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) A saimnieciskās darbības veids ir dzīvojamo māju apsaimniekošana. SIA A iesniedza zvērinātam tiesu izpildītājam (ZTI) izpildu rakstu Rīgas rajona tiesas sprieduma izpildei un lūdza vērst piedziņu uz parādniekam piederošo nekustamo īpašumu. Parādniekam bija parāds par komunālajiem pakalpojumiem un piederēja nekustamais īpašums (dzīvoklis), kas bija reģistrēts zemesgrāmatā uz parādnieka vārda. Atbilstoši Civilprocesa likuma (CPL) 606. un 607.1panta prasībām tika izsludināta nekustamā īpašuma sākumcena un izsoles diena.
Līgumi 13:09, 14. Aug. 2014
Šī gada 22.maijā pēc vairāku gadu darba pie likumprojekta tika pieņemts Mediācijas likums. Likuma mērķis ir veicināt civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprināt mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai.
Citi 12:15, 28. Jūl. 2014
Šī gada 14.maijā Satversmes tiesa ierosināja lietu, lai izvērtētu Civilprocesa likuma (CPL) 635.panta 6.daļas, ciktāl tā attiecas uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu lietās par darba samaksas piedziņu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta 1.teikumam, kurš paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Satversmes tiesas spriedumam būs principiāla nozīme, jo tas sniegs skaidrību, vai darba devējam ir tiesības atgūt no darbinieka tam izmaksāto darba samaksu, ja tā piedzīta ar pirmās instances tiesas spriedumu, kurš vēlāk ir atcelts. Lai izprastu Satversmes tiesas sprieduma nozīmību, sniegšu īsu skaidrojumu - kas ir sprieduma pagrieziens un kādas ir tā īpatnības darba tiesību strīdos, un kā Satversmes tiesas spriedums var ietekmēt sprieduma izpildīšanas pagrieziena kārtību darba strīdos.
Darba tiesības 12:30, 11. Jūl. 2014
Uzņēmums ir saņēmis zvērināta tiesu izpildītāja (ZTI) rīkojumu par parāda piedziņu no darbinieka darba algas 30% apmērā. Šis ir vienīgais izpildraksts šim darbiniekam. Darbinieka bruto darba alga ir 190,68 EUR. Darbinieks strādā nepilnu darba laiku - 84 stundas mēnesī, tātad stundas tarifa likme ir 2,27 EUR, kas ir virs valstī noteiktās minimālās likmes. Darbinieks ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, līdz ar to viņam tiek piemērots neapliekamais minimums. Apgādājamu personu nav. Vai uzņēmums drīkst veikt ieturējumus no attiecīgā darbinieka algas pēc ZTI rīkojuma, un cik lielā apmērā? Kurš likums regulē šādus ieturējumus - Darba likums (DL) vai Civilprocesa likums (CPL)? Vai attiecībā uz šādiem ieturējumiem ir saistošs DL noteiktais ierobežojums, ka darbiniekam ir jāsaglabā minimālā alga?
Darba samaksa 11:12, 10. Mai. 2014
Šā gada 27.martā Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments ar spriedumu lietā Nr.SKC-1683/2014 ir mainījis līdz šim esošo praksi un izpratni par darba samaksas jēdzienu, kas savukārt ietekmē arī Darba likuma (DL) 78.panta piemērošanu un Civilprocesa likumā (CPL) paredzēto sprieduma izpildīšanas pagriezienu. Kā jaunā AT judikatūra ietekmē darba devējus un darbiniekus?
Darba tiesības 09:07, 18. Jūn. 2014
Lūdzu, komentējiet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbildi par pievienotās vērtības nodokli (PVN) remontdarbiem uz kuģiem! Atbildē minēts, ka uzņēmumam ir tiesības piemērot PVN 0% likmi kuģiem sniegtajiem pakalpojumiem, ja pakalpojuma sniedzēja rīcībā ir nepārprotami dokumentāri pierādījumi, ka kuģus, kuriem tiek sniegti pakalpojumi, izmanto kuģošanai starptautiskajos ūdeņos un tie pārvadā pasažierus par atlīdzību vai tos izmanto komercdarbībai, zvejniecībai vai rūpnieciskai darbībai. Kas ir nepārprotami dokumentāri pierādījumi? Uzņēmuma rīcībā ir kuģa reģistrācijas apliecība, ka kuģis ir reģistrēts Belīzē, bet VID uzziņā norādīja, ka tas nav pierādījums.
Nodokļi 11:42, 5. Jūn. 2014
Piedāvājam ieskatu vienā no šajā gadā skatītiem civillietu tiesu prakses nolēmumiem, kas ataino tiesu praksē un tiesību doktrīnā nereti skartu tēmu: par prasījuma precizēšanu apelācijas instances tiesā.
Saistību tiesības 12:17, 14. Mai. 2014
2014.gads ir sācies ar vairākiem nozīmīgiem civillietu tiesu prakses nolēmumiem. Piedāvājam ieskatu vienā no šajā gadā skatītiem, kas ataino tiesu praksē un tiesību doktrīnā nereti skartu tēmu: par valdes locekļa vainojamības prezumpcijas piemērošanu par komercsabiedrībai nodarītiem zaudējumiem.
Komerctiesības 10:08, 7. Mai. 2014
Ekonomiskās krīzes ietekmē 2008. - 2009.gadā daudzi darba devēji saviem darbiniekiem bija spiesti samazināt darba samaksu. Prakse rāda, ka pārlieku lielās uzticības vai sava kūtruma dēļ darba devēji nepievērsa pietiekami lielu uzmanību darba tiesisko attiecību dokumentācijas noformēšanai, kā rezultātā šobrīd, tiesu praksē aktuāli ir strīdi starp darba ņēmējiem un darba devējiem par darba algas samazināšanas aspektiem, kas skar neizmaksātās darba samaksas piedziņu.
Darba tiesības 16:01, 26. Mar. 2014
Darbinieks, ar kuru ir noslēgts darba līgums, ar darba devēju papildus esošajam līgumam noslēdz vienošanos par papildus darbu – autoratlīdzību. Jautājums: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no autoratlīdzības neietur, jo ir darba līgums un ienākumi, no kuriem tiek ieturētas VSAOI, ir darba alga. Vai autoratlīdzība ir jāiekļauj vidējā izpeļņā, ja to maksā darba devējs? Ja autoratlīdzība ir jāiekļauj vidējā izpeļņā, kā savienot darba algu un autoratlīdzību, ja tiek piemērotas dažādas nodokļu likmes?
Vidējā izpeļņa 09:53, 27. Mar. 2014
Katram darba devējam var rasties konfliktsituācija ar kādu no darbiniekiem, un bieži vien pēc darbinieka iniciatīvas šī lieta nonāk tiesā, lai tā sniegtu savu vērtējumu un atrisinātu domstarpības. Darba devējam ir jāatceras, ka pierādīšanas nasta lielākoties gulst uz viņa pleciem un tieši viņam būs jāpierāda, ka darbinieka tiesības netika pārkāptas. Minēto apliecina arī jaunākā Augstākās tiesas (AT) prakse darba tiesību jomā.
Darba tiesības 13:34, 19. Mar. 2014
Fiziska persona uzņēmumā nodarbināta uz uzņēmuma līguma pamata, lai veiktu konkrētu darba uzdevumu. Šī persona nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja. Vai uzņēmuma līgumā drīkst paredzēt punktu, ka fiziskai personai, pildot šo darba uzdevumu, tiks kompensēta degviela, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto automašīnas patapinājuma līgumu un iesniegtajām ceļazīmēm? Jautājums radies, jo Civillikuma 2212.pantā ir noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Vai arī degvielu var uzskatīt par saviem darba rīkiem un ierīcēm Civillikuma izpratnē?
Tiesības 14:57, 14. Feb. 2014
No tiesu izpildītāja atnāca jauns izpildraksts par 30% ieturēšanu no darba algas līdz noteiktai parāda summai (darbiniecei šis jau ir 3. izpildraksts). Bet tālāk seko teksts: saglabājot darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katra apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālās nodrošinājuma pabalsta apmērā. Lūdzu paskaidrojiet sīkāk, kā tas jāsaprot!
Tiesības 12:44, 3. Feb. 2014
Kāda ir zaudēto debitoru norakstīšanas kārtība un deklarēšana pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un gada pārskata izpratnē?
Pievienotās vērtības nodoklis 11:02, 28. Okt. 2013
Turpinām 15.10.2012. publikāciju Tiesiskās aizsardzības process: ieskats likumā un praksē. Šajā daļā lasiet par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna saskaņošanas kārtību.
Saimnieciskā darbība 15:07, 13. Dec. 2012
Kā pareizi jānoformē vienošanās par nepamatoti izlietotu līdzekļu atjaunošanu, ja dienesta pārbaudē konstatēts, ka līdzekļi ir izlietoti neatbilstoši mērķim, un vainīgais ir piekritis bez policijas iejaukšanās atmaksāt nepamatoti izlietotos līdzekļus?
Tiesības 17:41, 16. Sep. 2013
Darbiniekam ir kredīta saistības, un tāpēc viņš vēlas darba algu pārskaitīt nevis uz savu kontu, bet uz radinieka kontu. Vai tas ir iespējams, ja notārs apstiprina šādu vienošanos starp darbinieku un viņa radinieku?
Tiesības 14:03, 19. Sep. 2013
Ja atskatāmies uz iepriekšējiem nepilniem pieciem tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pastāvēšanas gadiem (TAP Latvijā tika ieviests ar 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likumu, kas stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī), paveras šāda aina - atbilstoši Maksātnespējas reģistra statistikas datiem minētajā laika posmā tika pasludināti vairāk kā 280 TAP (t.sk. vairāk kā 200 ārpustiesas TAP) un tikai daži no tiem tika izbeigti sakarā ar to, ka parādnieks ir izpildījis TAP pasākumu plānu (TAP plāns). Respektīvi, pārējos gadījumos (pagaidām atskaitot visus šobrīd aktīvos TAP) šis process parādniekiem ir bijis tikai starpposms ceļā uz maksātnespējas procesu. Dažiem parādniekiem šis periods turpinājās gadu vai ilgāk, savukārt ļoti daudziem tas ilga tikai pāris mēnešus vai pat bija vēl īsāks. Ar ko būtu izskaidrojama šāda statistika un kāpēc praksē iezīmējas šādas tendences?
Saimnieciskā darbība 08:35, 15. Okt. 2012
01.11.2012. Saeima trešajā lasījumā pieņēma un Valsts prezidents 21.novembrī izsludināja likumu "Grozījumi Administratīvā procesa likumā", kas stāsies spēkā 01.01.2013.
Citi 13:21, 10. Dec. 2012
Ieviešot noteikumus attiecībā uz civilprocesa ietvaros izskatāmajām lietām par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību (Civilprocesa likuma 30.2 nodaļa), cita starpā, tika noteikti arī pagaidu aizsardzības līdzekļi. Šo noteikumu ieviešana, izdarot nepieciešamos grozījumus Civilprocesa likumā un citos tiesību aktos, izrietēja no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (Direktīva).
Citi 10:38, 7. Nov. 2012
Likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Likums), kas stājās spēkā 2002. gada 10. maijā, līdz šā gada 28. aprīlim bija veikti deviņi grozījumi, kuri papildināja Likuma sākotnējo redakciju, lai maksimāli nodrošinātu tā mērķi - valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. 2011.gada 1. jūnijā spēkā stājās desmitie grozījumi Likumā, redakcionāli precizējot un papildinot atsevišķas tiesību normas, kā arī paredzot vairākus vērā ņemamus grozījumus saistībā ar amatu savienošanu un valsts un citu amatpersonu atbildību.
Dalībnieks un valdes loceklis 18:46, 17. Jūn. 2011
Turpinām 8. februāra publikāciju ar ieskatu par Latvijā biežāk sastopamajiem izsoļu veidiem. Šoreiz lasiet par piespiedu izsoli Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā – par kustamas mantas pārdošanu piespiedu izsolē, nekustamā īpašuma piespiedu izsoli un izsoli maksātnespējas procesā.
Saimnieciskā darbība 12:10, 17. Feb. 2012
Lietas var pirkt dažādi – lielveikalā, interneta veikalā, tieši no ražotāja, no starpnieka, un citādi. Īpašs pirkuma veids ir lietas iegāde izsolē. Pastāv dažādi izsoļu veidi, un visiem tiem kopīgais ir tas, ka pircējs zina priekšmetu, ko vēlas iegādāties, bet vismaz sākotnēji nezina cenu, par ko to nopirks. Cena tiek noteikta solīšanas rezultātā, un lieta tiek pārdota tam, kas solījis par to maksāt augstāko cenu. Biznesa ikdienā var nākties sastapties ar gadījumiem, kad kādu lietu likuma prasību dēļ vai vienkārši pārdevēja apsvērumu dēļ ir jāiegādājas izsolē. Šīs publikācijas un tās turpinājuma mērķis ir sniegt nelielu ieskatu par Latvijā biežāk sastopamajiem izsoļu veidiem un sīkāk raksturot tās izsoles, kas varētu būt būtiskākās biznesā.
Saimnieciskā darbība 11:26, 8. Feb. 2012
Sabiedrības uzmanību ik pa laikam piesaista arodbiedrību reklāmas kampaņas, kurās daži no saukļiem aicina iesaistīties arodbiedrībās (šobrīd Latvijā ir reģistrētas 176 arodbiedrības (Uzņēmumu reģistra dati uz 25.11.2011)) un piegriezt skrūves darba devēju patvaļai. Nenoliedzot arodbiedrību būtisko lomu sociālā dialoga īstenošanā un darbinieku tiesību aizstāvībā, šīs publikācijas mērķis ir pievērst uzmanību faktam, ka pašreiz Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums pieļauj tieši pretējas situācijas – arodbiedrību patvaļu pret darba devējiem.
Darba tiesības 15:53, 2. Jan. 2012
2010. gada 26. jūlijā pēc ilgām diskusijām Saeima ir pieņēmusi jaunu Maksātnespējas likumu (turpmāk - Jaunais likums), kas stāsies spēkā šā gada 1. novembrī. Šī raksta mērķis ir sniegt lasītājiem īsu ieskatu Jaunajā likumā, aplūkojot nozīmīgākās izmaiņas un jaunievedumus. Šoreiz vairāk par tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).
Saistību tiesības 10:01, 23. Aug. 2010
Parādu piedziņa jeb atgūšana ir jebkuras komercdarbības sastāvdaļa, jo naudas plūsmas attiecībās potenciāli vienmēr ir brīdis, kad viena puse ir kreditors un otra puse ir debitors. Un tad, kad iestājas debitora samaksas nokavējums, debitors iegūst parādnieka statusu, un tieši šajā brīdī kreditoriem ir jāuzsāk parāda piedziņas procedūra.
Saistību tiesības 09:36, 2. Mai. 2011
Darba likums garantē darbiniekam tiesības saņemt nolīgto samaksu par veikto darbu. Šīs tiesības var ierobežot tikai likumā noteiktos gadījumos, piemēram, darba devējam izmantojot Darba likuma 21. nodaļā paredzētās tiesības veikt ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas. Rakstā tiks apskatīts likumā noteiktais regulējums un tā piemērošanas prakse, aplūkojot gadījumus, kad šādi ieturējumi ir pieļaujami, to veikšanas kārtību un apmēru.
Tiesības 11:49, 27. Okt. 2010
Satversmes tiesa 2010. gada 30. martā pasludināja spriedumu lietā nr. 2009-85-01 jautājumā par tiesībām pārsūdzēt tiesas lēmumus par prasības nodrošināšanu. Satversmes tiesa atzina, ka Civilprocesa likuma noteikumi, kas neparedz tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu vai lēmumu par atteikumu atcelt prasības nodrošinājumu, ir neatbilstoši Latvijas Republikas (LR) Satversmes 92. pantam.
Saistību tiesības 23:14, 31. Mai. 2010
Šī gada sākumā spēkā stājās Komerclikuma Komercdarījumu daļa, kas tika sen gaidīta gan juristu, gan komersantu aprindās. Komercdarījumu regulējums tika izstrādāts jau 1998. gada Komerclikuma projektā, ko tolaik apstiprināja Ministru kabinets (MK). Tomēr 2002. gadā, kad Saeima pieņēma Komerclikumu, šīs daļas nebija. Darbs aktīvi pie jaunās komercdarījumu daļas tika atsākts 2006. gadā, apzinoties, ka gan komerciālās apgrozības dinamiskums, gan paaugstinātas uzticības aizsardzības un atbildības pakāpes nodrošināšanas nepieciešamība bija radījusi vajadzību pēc īpaša regulējuma virknei komercdarījumu. Viens no svarīgākajiem darījumu veidiem, ko regulē Komerclikums, ir komerciālais pirkums. Iespējams, ka šis darījumu veids ir viens no izplatītākajiem komerciālajā apgrozībā. Kas komersantiem būtu jāzina par komerciālo pirkumu un tā regulējumu Komerclikumā?
Līgumi 13:20, 20. Mai. 2010
Parādi jeb neizpildītas maksājumu saistības šī brīža ekonomiskajos apstākļos nav retums. Tie ir sastopami gan lielos apjomos, gan gluži pāris latu apmēra, tā arī - gan nodrošināti, gan nenodrošināti. Kreditors šādā situācijā var uzsākt parādu piedziņas procesu, labprātīgā vai piespiedu ceļā, uzsākot tiesas procesu. Tomēr šāds process nereti var prasīt būtiskus kreditora resursus un pastāv risks, ka tas nesniegs vēlamo rezultātu. Turklāt jāņem vērā, ka kreditora resursu novirzīšana šādām darbībām kā parādu piedziņa, var kavēt kreditora pamata saimnieciskās darbības norisi, kuras acīmredzamais iemesls ir resursu pārdale uzdevumiem, kas nav saistīti ar kreditora pamatdarbību.
Saistību tiesības 15:58, 1. Apr. 2010
No alternatīvajiem jeb ārpus tiesas strīdu risināšanas veidiem, ar to tradicionāli saprotot pārrunas, mediāciju, samierināšanu un šķīrējtiesu, Latvijā ir jau sen ieviests un darbojas šķīrējtiesas institūts. Mediācijas institūts mūsu valstī ir salīdzinoši jauns alternatīvais strīdu risināšanas veids, kas pagaidām mērķtiecīgi attīstās pārsvarā nevalstiskajā sektorā. Veicinot sabiedrības izpratni par mediāciju, šajā rakstā tiks sniegts vispārējs pārskats par mediāciju procesu, kā arī apskatītas galvenās izmaiņas, kas sagaida civilstrīdu izskatīšanas sistēmu tuvākajā laikā.
Citi 12:05, 27. Jan. 2010
Pēdējo laiku tendences liecina, ka pieaug mantiska rakstura strīdi, kurus strīdā iesaistītās puses nevar atrisināt sarunu ceļā. Savu interešu aizsardzībai ieinteresētā puse var meklēt savu aizskarto tiesību apmierinājumu, vēršoties tiesībsargājošās iestādēs, piemēram, tiesā. Taču, ņemot vērā, ka valsts tiesās ir palielinājies iesniegto prasību skaits, to izskatīšana ir kļuvusi lēnāka, līdz ar ko dažkārt personai nav iespējams gūt savu tiesību aizsardzību saprātīgā laikā, zaudētāju lomā nostādot komersantus. Šis iemesls personas mudina izvēlēties savu tiesību aizsardzībai citu institūciju – šķīrējtiesu.
Līgumi 13:03, 8. Feb. 2010
Ar Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos 2008. gada 1. janvārī Latvijas tiesībās parādījās jauns tiesību institūts – tiesiskās aizsardzības process. Kā izrādījās nedaudz vēlāk, šāds jauninājums ir nācis laikā, kaut arī, ja tas parādītos ātrāk, tas būtu labāk pazīstams un to daudz biežāk piemērotu jau 2008. gadā. Ar grozījumiem Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, papildus parastajam tiesiskās aizsardzības procesam (TAP) likums paredzēja arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ārpustiesas TAP), kura mērķis bija, ievērojot nodrošināto kreditoru intereses, padarīt TAP pasākumu plāna (TAP plāna) saskaņošanu un TAP pasludināšanu vienkāršāku un ātrāku. Šī raksta mērķis ir nevis sniegt visaptverošu TAP piemērošanas prakses apskatu un analīzi, bet gan īsu ieskatu atsevišķajos jautājumos, pievēršot lasītāju uzmanību atsevišķiem aspektiem, kas var izrādīties būtiski, sagatavojot TAP lietas dokumentus iesniegšanai tiesā un izskatot TAP lietu tiesā.
Saimnieciskā darbība 12:20, 18. Nov. 2009
Šī brīža ekonomiski saspringtajā laikā katrs jo īpaši cīnās par savu vietu un labumu, kas rezultējas neskaitāmos tiesas procesos un ar tiem saistītiem papildu izdevumiem. Darba strīdi nereti rodas nevis sakarā ar normatīvo aktu pārkāpumiem, bet gan ar nepareizi noslēgtiem līgumiem un nepilnīgiem darba kārtības noteikumiem.
Tiesības 15:43, 4. Nov. 2009
Šis gads vairumam komersantu ir nozīmīgu pārbaudījumu laiks, kad spēju pastāvēt un nodarboties ar komercdarbību noteicis tas, cik racionāli un drosmīgi, izvērtējot ekonomisko pamatojumu, globālās ekonomikas recesijas laikā komersanti pieņem lēmumus un pakārto savu darbību esošajai situācijai. Apstāklis, ka šī gada pirmajos 7 mēnešos tiesās ir iesniegti 1370 maksātnespējas pieteikumi, kamēr pagājušajā gada šajā pašā laika posmā tikai 778, liecina, ka daudziem komersantiem nav izdevies pārdzīvot ekonomiskās nestabilitātes periodu.
Dalībnieks un valdes loceklis 10:17, 18. Aug. 2009
01.07.2009. ir stājušies spēkā būtiskie grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā. Jāatzīmē, ka lielā mērā šie grozījumi balstās uz Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas ieteikumiem. Izmaiņas likumos galvenokārt vērstas uz tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) efektivitātes palielināšanu, kā arī juridisko personu maksātnespējas procesa paātrināšanu un fizisko personu maksātnespējas procesa piemērošanas veicināšanu.
Komerctiesības 22:44, 7. Jūl. 2009
