67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 579 raksti
Ministru kabineta (MK) šā gada 28.maija sēdē atbalstīti grozījumi MK noteikumos Nr.116 “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”, precizējot normas, kā tiek aprēķināta un piemērota būvkomersantu nodeva.
13.novembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.694 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu” paredz, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva tiks saglabāta iepriekšējā apmērā.
Sabiedrība Patentu valdē reģistrē vairākas preču zīmes. Reģistrācijas izmaksas par katru no tām ir 176 eiro. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 29.panta 2.daļā teikts, ka tikai par atlīdzību iegūtas tiesības drīkst norādīt postenī “Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības”. Vai minēto preču zīmju reģistrēšana atbilst likumam un vai tās var uzskaitīt nemateriālo ieguldījumu sastāvā? Vai tomēr preču zīmju reģistrācijas izmaksas uzreiz jānoraksta izdevumos?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par 2019.gada jūlijā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
Šobrīd nodokļu likumos ir sagatavoti grozījumi, kas nosaka no 2021.gada nodokļu maksājumus veikt vienā kontā un termiņā. Ko paredz šī jaunā sistēma? Vai grāmatvežu darbs tiks atvieglots? Un vai šī sistēma nozīmē, ka turpmāk zudīs iespēja pašam plānot nodokļu samaksu?
20.09.2018. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Minitru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu”, kas paredz, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) tiks saglabāta iepriekšējā apmērā.
Valsts sekretāru sanāksmē 18.jūlijā izsludināti grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, lai ieviestu “Moneyval” rekomendācijas, sakārtotu grāmatvedības ārpakalpojumu nozari, celtu grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti un mazinātu ēnu ekonomiku, ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu.
Šī gada 1.maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums ar mērķi veicināt trauksmes celšanu, motivēt un iedrošināt iedzīvotājus celt trauksmi jeb ziņot par pārkāpumiem, kas var apdraudēt visu sabiedrību kopumā vai kādu sabiedrības daļu un tās intereses. Un tagad pats galvenais jautājums – par ko un kādā veidā ir jāziņo?
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs saimnieciskās darbības vajadzībām ir iegādājies vieglo automobili ar piecām sēdvietām, kura iegādes vērtība bez PVN ir 40 909 eiro, bet PVN 21% apmērā – 8590,89 eiro. Sabiedrībai ir tiesības no budžetā maksājamās PVN summas kā priekšnodokli atskaitīt 50% par iegādātu vieglo pasažieru automašīnu, tas ir, 4295,45 eiro. Vai sabiedrība drīkst neatskaitāmo PVN daļu 4295,45 eiro iekļaut pamatlīdzekļa iegādes vērtībā?
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2019.gada jūnijā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
4.jūlijā spēkā stājas grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, kas izstrādāti saskaņā ar izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 2.jūlijā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, lai nodrošinātu atbilstību Pievienotās vērtības nodokļa likumā pieņemtajiem grozījumiem, kas stājas spēkā 2019.gada 1. un 12.jūlijā.
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2019.gada maijā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
Sabiedrība, kas sniedz medicīnas pakalpojumus un nav reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, vēlas iegādāties no Vācijā reģistrēta automobiļu tirgotāja lietotu vieglo pasažieru automašīnu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Plānotā automašīnas iegādes vērtība bez PVN ir virs 10 000 eiro, bet nepārsniedz 40 000 eiro. Vai par lietotas automašīnas iegādi Eiropas Savienībā par vērtību, kas pārsniedz 10 000 eiro, jāpiemēro PVN?
Pieredze rāda, ka daudzi nodokļu strīdi nesāktos un nenonāktu tiesu kalendārā, ja vien savlaicīgi tiktu veikta korekta sadarbība ar nodokļu administrāciju. Izpaliek arī kvalitatīva padoma vai juridiskās palīdzības meklēšana pie konkrētās jomas speciālista. Šoreiz pievērsīsimies bieži novērotām, nepareizām rīcībām vai tipiskām kļūdām gadījumos, kad nodokļu maksātājs nonāk Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā.
2019.gadā uzņēmumam iesniegti rēķini par izdevumiem, kas attiecas uz 2017. vai 2018.gadu. Vai jāiesniedz labotas uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas par iepriekšējiem periodiem, koriģējot apliekamo ienākumu?
Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, tāpat kā starptautisko un nacionālo sankciju ievērošana, ir ikvienas fiziskas un juridiskas personas pienākums. Taču praksē neparastu vai aizdomīgu darījumu identificēšana dažkārt ir izaicinājums un prasa padziļinātu izpratni par savas uzņēmējdarbības specifiku un klientu loku, lai varētu noteikt savai darbības sfērai atbilstošas neparastu vai aizdomīgu darījumu pazīmes.
2018.gada sākumā tika izdoti noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā iekļaujamo informāciju. Kā zināms, noteikumos nav sniegts deklarācijas veidlapas paraugs, un to izstrādāja Valsts ieņēmumu dienests. Pašlaik, ka deklarācija ir spēkā jau gandrīz gadu, ir novērotas reālas iestādes pieļautās kļūdas gan attiecībā uz metodisko materiālu izstrādi, gan pašā deklarācijā iekļautajiem aprēķiniem.
Starp divām Latvijas SIA ir noslēgts līgums par aizdevumu, kurā ir noteikts maksāt aizdevuma procentus. Vai par aizdevuma procentiem jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis?
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 3.aprīlī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, papildinot šī likuma 30.pantu ar 1.6daļu.
07:00, 21. Aug. 2019