67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 688 raksti
Ja nodokļu maksātājs nav apmierināts ar audita rezultātā Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu, tam ir tiesības nodot jautājumu izskatīšanai vēlreiz, iesniedzot apstrīdēšanas iesniegumu iestādes ģenerāldirektoram. Bet kā rīkoties, ja arī ģenerāldirektora lēmums joprojām nav labvēlīgs?
Daļai komersantu darījumu attiecības ar nerezidentiem ir ierasta saimnieciskās darbības prakse, bet daļai komersantu tāda prakse nav izveidojusies, taču ir interese šādas darījuma attiecības nodibināt. Tieši šie komersanti ir pakļauti riskam noslēgt ar nerezidentu tādu darījumu, kas būtu pretējs to interesēm. Kāpēc un kā mazināt šos riskus? Par to šajā rakstu sērijā.
Neskatoties uz to, ka Covid-19 izplatības rezultātā ekonomiskā situācija valstī un visā pasaulē pasliktinās un uzņēmējiem būtu nepieciešams lielāks atbalsts, šobrīd Saeimā iesniegtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir ar pretēju mērķi – pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumus un tajos strādājošos.
SIA, PVN maksātāja, sniedz bērnudārza pakalpojumus, kas netiek aplikti ar PVN. Par šiem pakalpojumiem SIA no pašvaldības saņem līdzfinansējumu. SIA sagatavo bērnu vecākiem rēķinu, ņemot vērā līdzfinansējuma apmēru, proti, ja pakalpojuma cena ir 350 eiro, bet līdzfinansējums ir 260 eiro, rēķins tiek izrakstīts par 90 eiro. Kā veikt grāmatojumus? Kurā peļņas vai zaudējumu aprēķina rindā jānorāda šīs summas? Kura summa jānorāda PVN deklarācijas 49. rindā (darījumi, kas netiek aplikti ar PVN) – 350 vai 90 eiro?
Ministru kabineta (MK) šā gada 28.maija sēdē atbalstīti grozījumi MK noteikumos Nr.116 “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”, precizējot normas, kā tiek aprēķināta un piemērota būvkomersantu nodeva.
Šis ir noslēdzošais raksts ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajā ciklā, kurā Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – apskata nereģistrēto ieņēmumu tematiku. Savā sarunā Māris un Justīna analizē studenšu Inesas Gromas, Agneses Varlamovas, Lindas Leščinskas un Alīnas Tropinas pētījumus.
Izsludināti Ministru kabineta noteikumi Nr.678 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu”, kas paredz, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nākamgad tiks saglabāta iepriekšējā apmērā.
Ja konstatēta agresīva nodokļu plānošana, jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Kā to uzņēmumā identificēt? Kā sagatavot atskaiti Valsts ieņēmumu dienestam? Kādi riski rodas uzņēmumam un grāmatvedim? Kā novērst šos riskus un nepieļaut pārkāpumus?
Vai par naktsmītnes izdevumiem, kas darbiniekam rodas komandējuma laikā, nedrīkst atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli? Izskatīsim lasītāja jautājumu!
Uzņēmums ir Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs un sniedz kravu iekraušanas un izkraušanas pakalpojumus. Ir reizes, kad plānoto darbu nav iespējams izdarīt vienas darba dienas laikā, tāpēc uzņēmums nodrošina saviem darbiniekiem naktsmītnes. Naktsmītnes izdevumus pēc attiecīgo grāmatvedības dokumentu saņemšanas kompensē klients. Vai uzņēmums drīkst, izrakstot rēķinu klientam par viesnīcas izdevumu kompensāciju, piemērot PVN likmi 12% apmērā, pamatojoties uz Pievienotās vērtība nodokļa likuma (PVN likums) 39. panta 3. daļas 1. punktu un 42. panta 10. daļu?
Patlaban jautājums “Cik nodokļu nomaksas kontu ir Latvijā?” vēl lieliski iederas raidījuma “Es mīlu Tevi, Latvija!” sadaļā “Vairāk vai mazāk”, jo iekšzemes nodokļi tiek ieskaitīti 42 kontos. Nenoliedzami, tāda kārtība rada papildu administratīvo slogu uzņēmējiem. Šaubu nav – mazāk ir labāk!
Kopš jaunā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma spēkā stāšanās šī nodokļa regulējums ir kļuvis maksātājiem labvēlīgāks, pieļaujot soda naudas iekļaušanu saimnieciskās darbības izdevumos, tomēr kritēriji soda maksājumu klasifikācijai ir diezgan neskaidri un var būt dažādi interpretējami.
Stimulēt, ne sodīt – tā varētu raksturot izmaiņas sodu sistēmā, kas stājās spēkā šī gada 1. jūlijā. Izskatīsim svarīgākās izmaiņas, kas attiecas uz grāmatvežiem!
Vai meitas uzņēmums “A” drīkst pārdod mātes uzņēmumam “B” 0 eiro vērtībā dzīvojamo busiņu, kuram tirgus vērtība ir apmēram 2000 eiro? Kā tas ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju?
Bieži vien uzņēmumu praksē rodas situācija, kad jāveic kāds projekts un jāpiesaista noteikti speciālisti. Uzņēmējs saskaras ar dilemmu, kādu līgumu slēgt – uzņēmuma vai darba līgumu. Mēģināsim noskaidrot, kādos gadījumos jāslēdz darba, nevis uzņēmuma līgums, un kādi nodokļu riski veidojas, ja darījumu attiecības nav korekti noformētas!
2019. gada 21. oktobrī saņēmām ziedojuma rēķinu no Zinātnes un Inovāciju parka par 100 eiro, naudu pārskaitījām 2019. gada 9. decembrī. Kādi grāmatojumi jāveic un kādi nodokļi jāpiemēro, ja esam pievienotās vērtības nodokļa maksātāji? Un kā aprēķināt uzņēmumu ienākuma nodokli?
Šajā laika periodā Eiropas Savienības Tiesa pieņēma vairākus nolēmumus pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas lietās. Par divām no tām informēšu sīkāk, jo tās varētu būt noderīgas arī Latvijas nodokļu maksātājiem.
Nepieciešamība pirms termiņa izbeigt līgumu var rasties dažādu iemeslu dēļ – sadarbības partneris nepilda līgumu vai līguma izpildījums ir neatbilstošs līguma prasībām, tāpat iemesli var būt saistīti arī ar paša komersanta darbību vai izmaiņām tirgū. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis Covid-19 izplatības apstākļos.
Likumā “Par nodokļiem un nodevām” sagatavoti grozījumi, kas paredz, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu administrēšanas jautājumos varēs iesniegt tikai, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Lai gan pirmais 2020. gada pusgads bija piepildīts ar notikumiem, kas saistīti ar ārkārtējo situāciju, tiesvedības neapstājās, un pirmajos sešos mēnešos nākuši klājā vairāki Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi par nodokļu strīdiem – šajā rakstā īss ieskats interesantākajos spriedumos un svarīgākās atziņas.
