67280693
info@izurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 655 raksti
Ministru kabineta (MK) šā gada 28.maija sēdē atbalstīti grozījumi MK noteikumos Nr.116 “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”, precizējot normas, kā tiek aprēķināta un piemērota būvkomersantu nodeva.
Izsludināti Ministru kabineta noteikumi Nr.678 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu”, kas paredz, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nākamgad tiks saglabāta iepriekšējā apmērā.
Nodokļu piemērošanas jautājumi ārkārtējās situācijas laikā nes dažādus izaicinājumus uzņēmumu vadībai, grāmatvežiem un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem. Uzņēmumiem rodas izmaksas saistībā ar darbiniekiem un ikdienas saimnieciskās darbības pielāgošanu jaunajiem apstākļiem, kas bez Covid-19 izraisītiem blakusapstākļiem nebūtu radušās. Kā kvalificēt šīs izmaksas un kā piemērot nodokļus?
Ikdienā novērots, ka Valsts ieņēmumu dienests savu funkciju īstenošanai lielu uzmanību pievērš nodokļu kontroles pasākumu plānošanai un pārbaudāmo objektu atlasei. Kā tiek vākti un analizēti uzņēmumu dati? Un kā tiek atlasīti uzņēmumi kontroles pasākumiem?
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 6. maijā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, informē Saeimas Preses dienests.
2019. gada 12. jūnija uzziņā 31.1-8.5/21395 sniegts Valsts ieņēmumu dienesta viedoklis jautājumā, kas varētu būt aktuāls tiem, kam pieder nekustamais īpašums, piemēram, dzīvojamā māja vai dzīvoklis. Kā redzams no uzziņā analizētās situācijas, informētība par svarīgām nodokļu niansēm, nopērkot, izveidojot vai uzlabojot nekustamo īpašumu, īpašniekam var ietaupīt diezgan lielu naudas summu.
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2020. gada aprīlī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
Pakalpojuma saņēmējs izsniedz pakalpojuma sniedzējam degvielu. Pakalpojuma sniedzējs savukārt, izrakstot rēķinu par pakalpojumu, samazina summu par izsniegto degvielu. Vai šāda prakse ir pieļaujama un kādi dokumenti nepieciešami darījumu dokumentēšanai? Degvielas izsniedzējs ir būvniecības uzņēmumus (nav akcīzes preču licences), degvielu pērk no licencēta degvielas tirgotāja savai saimnieciskajai darbībai un izsniedz tikai tādu daudzumu, kas nepieciešams pakalpojuma nodrošināšanai. Raugoties uz šo darījumu no akcīzes preču aprites kārtības puses, vai degvielas izsniegšanai pakalpojuma sniedzējam, lai samazinātu pakalpojuma cenu, ir nepieciešama licence?
Līdz ar plašajiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas noteikti ne tikai Latvijā, bet arī vairumā citu valstu, tautsaimniecībā tiek izjustas būtiskas ekonomiskas problēmas. Uzņēmēji šajā laikā saskaras ne tikai ar klientu plūsmas samazināšanos, bet arī aizvien vairāk ar klientu maksājumu kavējumiem par nosūtītajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Ir arī situācijas, kurās klienti lūdz atlikt maksājumus vai tuvākajā laikā neveikt parādu atgūšanas darbības, atsaucoties uz grūtībām norēķināties. Ko darīt ar parādniekiem?
Cerīgi! Valsts ieņēmumu dienests restartē savu komunikāciju ar nodokļu maksātājiem jeb klientiem – atbilstoši mājas lapā formulētajai vīzijai uzraugošā iestāde ir ceļā uz tādu pārvaldi, kas orientēta uz sadarbību ar klientu. Ko tas nozīmē un kā tas uzlabos sadarbību ar uzņēmumiem?
Visā pasaulē Covid-19 izraisītā pandēmija ieviesusi savus noteikumus cilvēku un biznesu ikdienā. Šobrīd uzņēmējus var iedalīt trīs kategorijā – tie, kas ātri pārstrukturēja vai pārveidoja biznesa formu, tie, kas gaida, un tie, kuriem diemžēl nāksies apturēt uzsākto. Tomēr, neskatoties uz problēmām, valsts ekonomikai jāturpinās, un uzņēmējdarbība ir galvenais tās dzinējs.
Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu auditi var noritēt samērā ilgi. Turklāt vēl ilgāk var risināties strīds par auditā pieņemto lēmumu. Šajā laikā var mainīties normas, kas nosaka pienākumu maksāt nodokli. Piemēram, jaunais regulējums var paredzēt, ka tādā pašā situācijā nodoklis šobrīd vairs nebūtu jāmaksā. Vai tādā gadījumā piemērojamas jaunās vai iepriekšējās tiesību normas? Atbildi sniedz Senāta spriedums lietā SKA-452/2019.
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2020. gada martā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
Veicot nodokļu maksātāju kontroles pasākumus, VID mēdz aizturēt PVN un citu nodokļu pārmaksu. Likumā “Par nodokļiem un nodevām” nav skaidri noteikts VID pienākums maksāt nokavējuma naudu par laikposmu, kurā veikti kontroles pasākumi. Taču EST un LR Senāta Administratīvo lietu departaments atzīst, ka par periodu, kurā veikti kontroles pasākumi, VID ir pienākums maksāt nokavējuma naudu attiecībā uz aizturēto PVN pārmaksu, ja tā tiek apstiprināta. Situāciju skaidro Oļegs Spundiņš un Matīss Auziņš – SIA "PricewaterhouseCoopers" nodokļu nodaļas vecākie konsultanti.
Ražošanas uzņēmums, Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pārdod preces citam Latvijas uzņēmumam, arī PVN maksātājam. Pircējs preces faktiski nesavāc, tās tiek pārdotas tālāk no ražotāja noliktavas. Vai šis fakts jānorāda preču pārdošanas dokumentā vai jāatrunā sadarbības līgumā, lai Valsts ieņēmumu dienestam nerastos jautājumi par preču pārdošanas darījuma faktu?
Turpinot apskatīt jaunos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, šoreiz ar dažādu piemēru palīdzību izskatīsim izmaiņas izdevumos, kas uzskatāmi par nesaistītiem ar saimniecisko darbību vai gluži pretēji – par saimnieciskās darbības izdevumiem.
Lai izpildītu normatīvo aktu pienākumus, Valsts ieņēmumu dienests īsteno dažādus nodokļu maksātāju kontroles pasākumus, sākot no tādiem, kuru norise līdz noteiktam brīdim nodokļu maksātājam varētu palikt nepamanīta, līdz nopietnām pārbaudēm, kurās nodokļu maksātāja piedalīšanās ir obligāta. Šoreiz plašāk par tematiskajām pārbaudēm!
Mūsu SIA valdes loceklis ir Baltkrievijas pilsonis ar uzturēšanās atļauju Latvijā. Viņam pieder arī uzņēmums Kazahstānā (viens īpašnieks), kuram mūsu SIA aizdeva naudu automašīnu iegādei. Arī valdes locekļa tēvam pieder uzņēmums – Krievijā (viens īpašnieks), kuram arī esam aizdevuši naudas līdzekļus. Vai, aizdodot naudu no SIA, kur valdes loceklis ir vienīgais īpašnieks, uzņēmumam citā valstī, kuram viņš arī ir vienīgais īpašnieks, jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)? Vai šīs ir saistītās personas? Un tad visi mūsu SIA aizdevumi jāapliek ar UIN?
Publicējam Valsts ieņēmumu dienesta izdoto metodisko materiālu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērošana ziedotājiem”, kurā skaidrots par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu ziedotājiem, ko par 2018. un 2019. gadā ziedotajām summām ir tiesības piemērot UIN maksātājiem saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. pantu.
Uzņēmumam ir debitora parāds 24 200 eiro apmērā, tajā skaitā pamatsumma 20 000 eiro un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – 4200 eiro. Rēķini bija izrakstīti 2017. gadā. Debitors parādu atzina, bet nesamaksāja. Notikumu secība – 2019. gada augustā debitoram bija uzsākts maksātnespējas process, 2019. gada septembrī parāds bija iekļauts Kreditoru prasību sarakstā, 2020. gada februārī maksātnespējas process pabeigts un debitors tika likvidēts, protams, mums parāds netika atmaksāts. Vai mums ir tiesības atprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta parāda PVN summas atmaksu?
10:30, 27. Mai. 2020