67280693
info@izurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 277 raksti
Valstī izsludinātajā ārkārtējā situācijā, lielai daļai uzņēmumu pārejot strādāt attālināti, sevišķi aktualizējās jautājums par elektronisko dokumentu noformēšanu un izmantošanu. Kādi ir elektronisko dokumentu formāti un kā nodrošināt to apriti elektroniski, lai dokumenti saglabātu juridisko spēku? Aplūkosim praktiskos aspektus!
Sabiedrība vēlas reģistrēt juridisko adresi īrētās telpās, kuru īpašnieks izsniedz tai savu piekrišanu papīra formātā. Tā kā Uzņēmumu reģistrā elektroniski iesniegt dokumentus ir ātrāk, ērtāk un lētāk, sabiedrība vēlētos izmaiņas par juridiskās adreses maiņu iesniegt elektroniski. Kā iesniegt īpašnieka piekrišanu, ja ieskenēta kopija neder? Kurš un kā var elektroniski apstiprināt šādu dokumenta oriģinālu papīra formātā?
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka likuma “Par grāmatvedību” subjekti (uzņēmumi) ārkārtējās situācijas periodā kā apliecinājumu sūtījuma piegādes un nodošanas procesam var izmantot arī citu apliecinājuma veidu, nevis tikai pašrocīgu parakstu.
2020. gada 25. martā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.60A publicēti Ministru kabineta noteikumi Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība”.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu administrēšanas jautājumos no 2021. gada nodokļu maksātāji varēs iesniegt tikai elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
No ārzemju uzņēmumiem ļoti daudz rēķinu tiek iesūtīti bez parakstiem. Kādas ir sekas, ja līgumos tas nav atrunāts? Vai strīda gadījumā var atsaukties uz šo parakstīto līgumu par elektroniskiem dokumentiem par preču nodošanu, lai pierādītu preču nodošanu, ja nav bijuši paraksti?
Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz visus Valsts ieņēmumu dienestam adresētus iesniegumus, kā arī nodokļu un informatīvās deklarācijas (tostarp gada ienākumu deklarācijas) iesniegt tikai elektroniski, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Šobrīd pienākums iesniegt deklarāciju elektroniska dokumenta viedā ir noteikts tikai juridiskajām personām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” sagatavoti grozījumi, nosakot Valsts ieņēmumu dienesta pienākumu veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas automātisku atmaksu, kā arī priekšnosacījumus nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas veikšanai.
2020. gada 23. martā stājās spēkā steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi Komerclikumā (KL), ar kuriem tika noregulēti jautājumi par attālinātu dalību un balsošanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku sapulcē vai akciju sabiedrības (AS) akcionāru sapulcē, balsošanu pirms dalībnieku vai akcionāru sapulces, kā arī veiktas izmaiņas prasībās par valdes un sapulces protokolu parakstīšanu. Grozījumi jāņem vērā, arī lemjot par gada pārskata apstiprināšanu.
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām līdz šī gada 1. jūnijam obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2019. gadu. Tas attiecas arī uz tiem iedzīvotājiem, kam saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā.
SIA "Z" sniedz veselības aprūpes pakalpojumus un saņem apmaksu gan skaidrā naudā, gan ar maksājuma kartēm, un noformē elektronisko kvīti. Saskaņā ar PVN likumu 52. pantu SIA nav reģistrēts PVN maksātāju reģistrā. Kad un vai vispār SIA "Z" būtu jāiegādājas un jāstrādā ar kases aparātu?
Pievienotās vērtības nodokļa likumā sagatavoti grozījumi, kuru mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas vienkāršošanas noteikumus e-komercijas jomā, nodrošinot godīgas konkurences vidi Eiropas Savienības līmenī visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts.
Attālinātā darba laikā būtiski pieaudzis pieprasījums pēc droša elektroniskā paraksta un elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem, kas ļauj vienkārši un droši arī fiziskās distancēšanās laikā turpināt darbu – slēgt līgumus un apkalpot klientus, kā arī sadarboties ar partneriem Latvijā un Eiropas Savienībā. eParaksts nodrošina abas funkcijas – gan dokumentu parakstīšanu ar pašrocīgu parakstu, gan identitātes apliecināšanu ar tādu pašu juridisko spēku kā klātienē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
Cerīgi! Valsts ieņēmumu dienests restartē savu komunikāciju ar nodokļu maksātājiem jeb klientiem – atbilstoši mājas lapā formulētajai vīzijai uzraugošā iestāde ir ceļā uz tādu pārvaldi, kas orientēta uz sadarbību ar klientu. Ko tas nozīmē un kā tas uzlabos sadarbību ar uzņēmumiem?
Nereti ir tā, ka piegādātājs elektroniski atsūta ieskanētu rēķinu, kas nav e-dokuments, un aktu par darbu izpildi, bet dokumentu oriģināli netiek nosūtīti. Tāpat arī mēs izrakstām rēķinu un aktu par izpildītajiem darbiem, nosūtām klientam pa pastu, bet klients neatsūta parakstītu darbu izpildes aktu, tomēr naudu samaksā. Saņemot apmaksu, mēs saprotam, ka klients ir pieņēmis darbu un nav strīda par to, bet mums nav parakstīts darbu izpildes akts no klienta puses. Vai ir svarīgi, lai būtu klienta paraksts, ja neviena no pusēm darījumu neapstrīd un norēķini ir veikti.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā un līdzšinējo personas apliecību jeb eID karti noteica kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. Jaunā kārtība būs spēkā no 2023.gada 1.janvāra.
2019. gada beigās tika izsludināts jaunā Grāmatvedības likuma projekts, un ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, aizstājot kopš 1993. gada spēkā esošo likumu “Par grāmatvedību”. Kādas izmaiņas ieviesīs jaunais likums un ar ko tas atšķirsies no iepriekšējā?
Kā pareizi grāmatot maiņas naudu, ko pārdevējs ieliek kasē un dienas beigās izņem kopā ar skaidras naudas ieņēmumiem no realizācijas?
No 2020. gada 15. februāra līdz 1. aprīlim (ieskaitot) valsts amatpersonām ir pienākums Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt valsts amatpersonas kārtējā gada deklarāciju par 2019. gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija jāiesniedz 56 904 valsts amatpersonām.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13.pantā noteikts, ka finanšu pārskats jāsagatavo tā, lai tas sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu. Taču nekur nav pateikts, kāda informācija konkrēti jāsniedz par bilances vai peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem, lai to nodrošinātu. Vai to var izlemt sabiedrības vadītājs, grāmatvedis vai revidents?
