67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 153 raksti
Sabiedrība sniedz inspekcijas pakalpojumus tranzīta kravu pārvadājumiem, tās rīcībā ir dzelzceļa transporta pavadzīmes, tranzīta deklarāciju kopijas un sarakste ar pasūtītāju. Pasūtītāja sabiedrības nosaukums neparādās ne dzelzceļa transporta pavadzīmēs, ne tranzīta deklarācijās, tajos kā kravas saņēmēja uzrādīta pavisam cita sabiedrība. Kā pierādīt, ka sabiedrība apkalpoja tieši šo eksporta kravu? Vai minētie dokumenti apliecina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmes piemērošanu un vai nepieciešams līgums ar pasūtītāju?
Eksporta un muitas darījumi ir vieni no sarežģītākajiem jautājumiem, ar ko vadītāji un grāmatveži saskaras. Ir daudz specifisku terminu, darbību, kā arī virkne nodokļu jautājumu, kas var rasties. Piemēram, kā noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai, vedot preces uz Eiropas Savienību un trešajām valstīm, varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi?
Latvijas uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pārdod ārpus Eiropas Savienības, proti, fiziskai personai Šveicē, savu ražoto preci, kuras svars ir 50 kilogrami, par 200 eiro. Vai šajā gadījumā noformēta mutiska muitas deklarācija ir dokuments, uz kura pamata klientam var piemērot PVN 0% likmi? Vai kurjerpasta paziņojums, ka prece piegādāta Šveicē, ir pietiekams eksporta fakta apliecinājums PVN 0% likmes piemērošanai? Ja tā ir, tad kurā PVN deklarācijas rindā šis darījums jāuzrāda?
Uzņēmums savā internetveikalā ir pārdevis preci un nosūtījis to pircējam ar “Latvijas pasta” starpniecību. Par šiem darījumiem ir noformēti un iesniegti grāmatvedībā internetveikala pārdošanas dokumenti un “Latvijas pasta” čeki, no kuriem pēc preces saņēmēja adreses ir saprotams, ka prece nonāks Austrālijā un Kanādā. Vai ar šiem dokumentiem pietiek, lai varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmi kā preču eksportam? Kā šo darījumu atspoguļot PVN deklarācijā?
Sabiedrība pārdod preci citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājai, kas to uzreiz pārdod Ukrainas sabiedrībai. Prece tiek izvesta pa taisno no Latvijas uz Ukrainu. Sabiedrības rīcībā ir kravas pavadzīme (CMR), kas apliecina preču pārvietošanu no Latvijas uz Ukrainu, un eksporta deklarācija. Nosūtītājs un eksportētājs ir pircējs. Vai PVN 0% likmes piemērošana ir pamatota?
Latvijas uzņēmums nodarbojas ar preču importu un eksportu uz Eiropas Savienību un trešajām valstīm. Šī gada septembrī sadarbības partneri/grupas pārstāvji no citām valstīm ieradās ciemos, lai iepazītos ar uzņēmuma darbību. Uzņēmums viesiem noorganizēja transporta pakalpojumus, lai nogādātu viņus uz uzņēmuma biroju un noliktavu un iepazīstinātu ar uzņēmuma darbību.Transporta pakalpojumu sniedzējs uzņēmumam izrakstīja rēķinu. Kā pareizi iegrāmatot rēķinu par šiem transporta pakalpojumiem, ja pārvadājumi nav saistīti ar preču pārvešanu.
Sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, ražo preces un reklāmas nolūkos bez atlīdzības nodod tās blogeriem un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri par tām ievieto atsauksmes savos sociālajos tīklos. Nodotā prece tiek novērtēta atbilstoši pašizmaksai un norakstīta kā sabiedrības reklāmas izdevumi, jo tā tiek popularizēta saražotā prece. Vai uz šāda veida preces nodošanu var attiecināt Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 7.panta 1.daļu, vai tomēr jāaprēķina un jāmaksā PVN? Vai veidojas arī citi nodokļa riski?
Pamatlīdzekļi ieņem nozīmīgu vietu teju katra uzņēmuma bilancē, kā arī no to pareizas uzskaites ir atkarīgs uzņēmuma finanšu rezultāts. Analizējot lasītāja iesūtītu jautājumu, noskaidrosim, kas jāņem vērā, iegādājoties pamatlīdzekli!
Latvijā reģistrēta sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, ar interneta platformas starpniecību iegādājas preces Ķīnā, un šīs preces tiek izsūtītas un piegādātas uzreiz pircējiem (privātpersonām) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un arī ārpus ES. Tātad prece Latvijā netiek ievesta, un Latvijas sabiedrība ir starpnieks starp preču ražotāju un gala patērētāju. Kā šādiem darījumiem piemērot PVN?
Valsts ieņēmumu dienests pēdējā laikā ļoti aktīvi veicis nodokļu maksātāju kontroles pasākumus, būtiski pieaugusi arī kontroles pasākumu daudzveidība un skaits. Kādi mājasdarbi jāizpilda grāmatvežiem un uzņēmējiem, gaidot ciemos inspektoru?
Šī gada marts un aprīlis Eiropas Savienības Tiesai bijis ražīgs, jo ir izspriestas vairākas interesantas lietas jautājumos, par kuriem viedokli gaida arī Latvijas grāmatveži un nodokļu konsultanti.
No 2016.gada Latvijā nacionālo un starptautisko sankciju izpildi regulē Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums. Tajā uzdots grāmatvežiem, advokātiem, patērētāju kreditētājiem un citiem uzņēmumiem ieviest iekšējās kontroles sistēmas sankciju ievērošanai. Taču līdz ar jaunākajiem grozījumiem pienākums ievērot šo likumu ir noteikts ikvienam!
SIA “X”, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, pārdod kviešus muitas zonā Lietuvas uzņēmumam, kas SIA “X” informējis, ka rēķinā jānorāda tā Latvijā reģistrētais PVN numurs. Lietuvas uzņēmums kravu tālāk nogādā uz Saūda Arābiju. Eksporta procedūru SIA "X" veic Latvijā. Eksporta deklarācijā kā nosūtītājs norādīts SIA "X" un kā saņēmējs – Lietuvas uzņēmums. Rēķinā Lietuvas uzņēmumam kā piegādes nosacījumi ir FOB (free on board) Rīga, t.i., kravas īpašumtiesības Lietuvas uzņēmumam pāriet uz kuģa. Kāda būtu korekta PVN piemērošana iepriekš aprakstītajā situācijā?
SIA, kas nodarbojas ar apģērbu un to dizaina skiču un rakstu pārdošanu, plāno pārdot savus produktus mājaslapā Etsy.com. SIA ir reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja. Kā šiem darījumiem piemērot PVN? Preces pārsvarā iegādāsies privātpersonas, tostarp ārzemnieki. Kurā PVN deklarācijas rindā jāuzrāda šie darījumi? Vai darījumus ar privātpersonām apliek ar 21% PVN likmi un norāda PVN deklarācijas 41.rindā?
Sers Ričards Brensons (Sir Richard Branson) teicis: “Ja parūpēsieties par saviem darbiniekiem, tie parūpēsies par visu pārējo.” Nevar nepiekrist, turklāt šo atziņu var attiecināt arī uz darbinieku datu aizsardzību. Jo darbiniekam būs lielāka pārliecība, ka uzņēmums tā datus aizsargā, jo lielāka iespēja, ka darbinieks būs lielisks uzņēmuma misijas un vērtību vēstnesis.
Esmu pašnodarbināta persona, kuras saimnieciskā darbība ir saistīta ar rokdarbiem. Izejmateriālus iegādājos gan Latvijā, gan ārvalstīs, savukārt pircēji, galvenokārt, ir ārvalstnieki, kuri naudu pārskaita uz manu bankas kontu. 2018.gada kopējais neto apgrozījums ir 778 eiro, tādēļ neesmu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja. Tā kā šis ir mans hobijs, kas nekad nesasniegs tādu apgrozījumu, lai rastos pienākums reģistrēties par PVN maksātāju, vai izejmateriālu iegāde ārvalstīs un tas, ka 90% no klientiem ir ārvalstnieki, neuzliek man pienākumu reģistrēties par PVN maksātāju Latvijā?
2018.gada novembrī un decembrī publicēti vairāki interesanti Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi, kas skar Eiropas Savienības dalībvalsts tiesības veikt pievienotās vērtības nodokļa uzrēķinu, pamatojoties uz aplēsēm par ieņēmumu apmēru konkrētās saimnieciskās darbības nozarēs (lieta C-648/16) un par atskaitāmo priekšnodokli, kurš noteikts, pamatojoties uz ekspertu aplēsēm par materiālu un citu resursu patēriņu nekustamā īpašuma celtniecībā (lietaC‑664/16).
Turpinot pilnveidot muitas sniegtos pakalpojumus, no 04.06.2018. Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) eksporta deklarāciju apstrāde izlaišanai procedūrā notiks automātiski. Tas uzņēmējiem nodrošinās ātrāku eksporta deklarāciju apstrādi, paātrinot izvedamo kravu noformēšanas procesu, informē Valsts ieņēmumu dienests.
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2019.gada martā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
01.05.2018. noslēdzās pārejas periods, kas kopš 01.05.2016., ieviešot Savienības Muitas kodeksu (SMK) Latvijā, tika piemērots secīgo procedūru modelim (eksporta procedūra tiek noslēgta, uzsākot tranzīta procedūru, ar ko preces tiek izvestas no Eiropas Savienības (ES) muitas teritorijas), atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Tas nozīmē, ka ES precēm, kurām piemērota eksporta procedūra, secīgi iekšzemes muitas iestādē no 01.05.2018. nevarēs piemērot ES ārējā tranzīta procedūru (T1), lai preces izvestu no ES muitas teritorijas. Eksportam noformētās preces līdz ES ārējai robežai nogādājamas ar eksporta deklarāciju.
07:00, 15. Nov. 2019