67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 164 raksti
Latvijas uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, iepērk preces no cita uzņēmuma, arī PVN maksātāja, Lietuvā, lai tālāk no Latvijas un Lietuvas teritorijas tās eksportētu uz trešajām valstīm. Eksporta deklarācija tiek noformēta Latvijā un Lietuvā. Vai šajos gadījumos PVN jāpiemēro reversā kā par piegādi ES teritorijā vai tomēr šis darījums skaitās kā eksporta darījums?
Sabiedrība sniedz inspekcijas pakalpojumus tranzīta kravu pārvadājumiem, tās rīcībā ir dzelzceļa transporta pavadzīmes, tranzīta deklarāciju kopijas un sarakste ar pasūtītāju. Pasūtītāja sabiedrības nosaukums neparādās ne dzelzceļa transporta pavadzīmēs, ne tranzīta deklarācijās, tajos kā kravas saņēmēja uzrādīta pavisam cita sabiedrība. Kā pierādīt, ka sabiedrība apkalpoja tieši šo eksporta kravu? Vai minētie dokumenti apliecina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmes piemērošanu un vai nepieciešams līgums ar pasūtītāju?
Eksporta un muitas darījumi ir vieni no sarežģītākajiem jautājumiem, ar ko vadītāji un grāmatveži saskaras. Ir daudz specifisku terminu, darbību, kā arī virkne nodokļu jautājumu, kas var rasties. Piemēram, kā noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai, vedot preces uz Eiropas Savienību un trešajām valstīm, varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi?
Latvijas uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pārdod ārpus Eiropas Savienības, proti, fiziskai personai Šveicē, savu ražoto preci, kuras svars ir 50 kilogrami, par 200 eiro. Vai šajā gadījumā noformēta mutiska muitas deklarācija ir dokuments, uz kura pamata klientam var piemērot PVN 0% likmi? Vai kurjerpasta paziņojums, ka prece piegādāta Šveicē, ir pietiekams eksporta fakta apliecinājums PVN 0% likmes piemērošanai? Ja tā ir, tad kurā PVN deklarācijas rindā šis darījums jāuzrāda?
Pagājušā gada nogalē – novembrī un decembrī – tika pieņemti vairāki Eiropas Savienības Tiesas spriedumi pievienotās vērtības nodokļa lietās, tomēr sīkāk vēlos informēt par divām no tām, kas attiecas uz plašāku nodokļa maksātāju auditoriju.
Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – šoreiz apskata, kādu ārējo faktoru ietekmē Latvijā izveidojusies tieši tāda nodokļu sistēma, kāda tā šobrīd ir.
Viens no ierosinājumiem, kas varētu palīdzēt uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 izraisīto ietekmi, ir ļaut atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem. Tas paplašinātu jau šobrīd esošo iespēju pagarināt nodokļu maksājumu termiņus uz vienu gadu, un papildus tiek plānots, ka par atlikto periodu netiks aprēķināta nokavējuma nauda, kā tas bija līdz šim.
Lai operatīvi reaģētu uz COVID-19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, šī gada 20. martā ir pieņemts vienots likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Tas paredz virkni atbalsta pasākumus nodokļu jomā uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, ko turpmāk nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.
Portugāles uzņēmums (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs) pārdod preci Polijas uzņēmumam (PVN maksātājs). Polijas uzņēmums pārdod šo preci Latvijas uzņēmumam (PVN maksātājs). Latvijas uzņēmums pārdod iepriekš minēto preci Ukrainas uzņēmumam. Preci no Portugāles uz Ukrainu pa tiešo piegādā Ukrainas transporta uzņēmums. Latvijas uzņēmums saņem rēķinu no Polijas uzņēmuma un izraksta rēķinu Ukrainas uzņēmumam. Vai darījumā starp Poliju un Latviju var atskaitīt priekšnodokli un vai pierādījumam vajag transporta dokumentu? Vai darījumā starp Latviju un Ukrainu ir pareizi izrakstīt rēķinu ar PVN 0% likmi?
Apstiprina kritērijus dīkstāves pabalsta un nodokļu brīvdienu saņemšanai ikvienas nozares uzņēmumam
0
Ministru kabineta 26. marta sēdē apstiprināti kritēriji un atbalsta saņemšanas kārtība, kādā jebkuras nozares Covid-19 krīzes skarts uzņēmums var kvalificēties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām līdz trim gadiem, informē Ekonomikas ministrija.
Šī gada 26. martā spēkā stājas Ministru kabineta noteikumi Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība”, kuros noteikta kārtība, kādā kompensē atlīdzību darbiniekam, kas tiek nodarbināts nozarē, kurā sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. (Aktualizēts 27.03.2020.)
Uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, sniedz apbedīšanas pakalpojumus. Vai, saņemot no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apbedīšanas pabalstu, tam piemērojams PVN? Vai tomēr tas ir ar PVN neapliekams ienākums?
2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika jeb 1. februārī plkst. 1.00 pēc Latvijas laika Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības – breksits, informē Ārlietu ministrija.
Publicējam pārskatu par nodokļu likmēm, kas stājas spēkā 01.01.2020. Nodokļu likmes ir apkopotas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Uzņēmums savā internetveikalā ir pārdevis preci un nosūtījis to pircējam ar “Latvijas pasta” starpniecību. Par šiem darījumiem ir noformēti un iesniegti grāmatvedībā internetveikala pārdošanas dokumenti un “Latvijas pasta” čeki, no kuriem pēc preces saņēmēja adreses ir saprotams, ka prece nonāks Austrālijā un Kanādā. Vai ar šiem dokumentiem pietiek, lai varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmi kā preču eksportam? Kā šo darījumu atspoguļot PVN deklarācijā?
Sabiedrība pārdod preci citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājai, kas to uzreiz pārdod Ukrainas sabiedrībai. Prece tiek izvesta pa taisno no Latvijas uz Ukrainu. Sabiedrības rīcībā ir kravas pavadzīme (CMR), kas apliecina preču pārvietošanu no Latvijas uz Ukrainu, un eksporta deklarācija. Nosūtītājs un eksportētājs ir pircējs. Vai PVN 0% likmes piemērošana ir pamatota?
Latvijas uzņēmums nodarbojas ar preču importu un eksportu uz Eiropas Savienību un trešajām valstīm. Šī gada septembrī sadarbības partneri/grupas pārstāvji no citām valstīm ieradās ciemos, lai iepazītos ar uzņēmuma darbību. Uzņēmums viesiem noorganizēja transporta pakalpojumus, lai nogādātu viņus uz uzņēmuma biroju un noliktavu un iepazīstinātu ar uzņēmuma darbību.Transporta pakalpojumu sniedzējs uzņēmumam izrakstīja rēķinu. Kā pareizi iegrāmatot rēķinu par šiem transporta pakalpojumiem, ja pārvadājumi nav saistīti ar preču pārvešanu.
Sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, ražo preces un reklāmas nolūkos bez atlīdzības nodod tās blogeriem un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri par tām ievieto atsauksmes savos sociālajos tīklos. Nodotā prece tiek novērtēta atbilstoši pašizmaksai un norakstīta kā sabiedrības reklāmas izdevumi, jo tā tiek popularizēta saražotā prece. Vai uz šāda veida preces nodošanu var attiecināt Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 7.panta 1.daļu, vai tomēr jāaprēķina un jāmaksā PVN? Vai veidojas arī citi nodokļa riski?
Pamatlīdzekļi ieņem nozīmīgu vietu teju katra uzņēmuma bilancē, kā arī no to pareizas uzskaites ir atkarīgs uzņēmuma finanšu rezultāts. Analizējot lasītāja iesūtītu jautājumu, noskaidrosim, kas jāņem vērā, iegādājoties pamatlīdzekli!
Latvijā reģistrēta sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, ar interneta platformas starpniecību iegādājas preces Ķīnā, un šīs preces tiek izsūtītas un piegādātas uzreiz pircējiem (privātpersonām) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un arī ārpus ES. Tātad prece Latvijā netiek ievesta, un Latvijas sabiedrība ir starpnieks starp preču ražotāju un gala patērētāju. Kā šādiem darījumiem piemērot PVN?
14:50, 27. Mar. 2020