67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 178 raksti
Latvijas uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, iepērk preces no cita uzņēmuma, arī PVN maksātāja, Lietuvā, lai tālāk no Latvijas un Lietuvas teritorijas tās eksportētu uz trešajām valstīm. Eksporta deklarācija tiek noformēta Latvijā un Lietuvā. Vai šajos gadījumos PVN jāpiemēro reversā kā par piegādi ES teritorijā vai tomēr šis darījums skaitās kā eksporta darījums?
Sabiedrība sniedz inspekcijas pakalpojumus tranzīta kravu pārvadājumiem, tās rīcībā ir dzelzceļa transporta pavadzīmes, tranzīta deklarāciju kopijas un sarakste ar pasūtītāju. Pasūtītāja sabiedrības nosaukums neparādās ne dzelzceļa transporta pavadzīmēs, ne tranzīta deklarācijās, tajos kā kravas saņēmēja uzrādīta pavisam cita sabiedrība. Kā pierādīt, ka sabiedrība apkalpoja tieši šo eksporta kravu? Vai minētie dokumenti apliecina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 0% likmes piemērošanu un vai nepieciešams līgums ar pasūtītāju?
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2020. gada jūlijā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
Latvijas sabiedrība, PVN maksātāja Latvijā, pārdod savu produkciju klientam – ASV reģistrētai sabiedrībai. Preces no Latvijas tiek transportētas uz klienta sadarbības partnera rūpnīcu Somijā kompānijai “X” (Incoterm DAP – Somijas rūpnīca, CMR – saņēmējs Somijas PVN maksātājs) papildu apstrādei, pēc apstrādes preces no Somijas rūpnīcas tiks transportētas preču saņēmējam – ASV klientam (noformēta EX deklarācija: saņēmējs – ASV klients, nosūtītājs – Somijas partneris). Kāda likme jānorāda rēķinā ASV klientam par preču pārdošanu? Vai ir kādas iespējas piemērot PVN 0% likmi ASV klientam?
Eksporta un muitas darījumi ir vieni no sarežģītākajiem jautājumiem, ar ko vadītāji un grāmatveži saskaras. Ir daudz specifisku terminu, darbību, kā arī virkne nodokļu jautājumu, kas var rasties. Piemēram, kā noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai, vedot preces uz Eiropas Savienību un trešajām valstīm, varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi?
Turpinot pilnveidot Ministru kabineta noteikumus Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, tajos noteikts ilgāks termiņš, kādā uzņēmumi var pieteikt dīkstāves pabalstu saviem darbiniekiem, kā arī noteiktas papildu darbinieku kategorijas, kas turpmāk varēs pretendēt uz dīkstāves pabalstiem.
Latvijas sabiedrība pārdod preci Vācijas uzņēmumam. Preču piegādes noteikumi – EXW Rīga. Pēc vācu partnera rīkojuma prece tiek piegādāta uz muitas noliktavu. Kā rīkoties šādā situācijā? Piegāde ir starp diviem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem. Vai Latvijas sabiedrība var piemērot PVN 0% likmi un uzrādīt preces piegādi PVN deklarācijas 45. rindā? Kādi dokumenti vajadzīgi, lai apstiprinātu 0% likmes piemērošanu?
Sabiedrība grib nosūtīt preču paraugu firmai, kura atrodas un ir piereģistrēta Islandē. Noformējam rēķinu, norādot precei nulles vērtību, bet muitā prasa uzrādīt preču vērtību. Kā vispār pareizi nodot citai personai paraugus ar nulles vērtību?
Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki – asociētais profesors Māris Jurušs un docente Justīna Hudenko – izsaka priekšlikumus Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai, apskatot darbaspēka nodokļu aizvietošanu ar citiem nodokļiem, tai skaitā jauno digitālo nodokli, kā arī pārrunā iespējas uzlabot nodokļu ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas ietekmi.
Transporta uzņēmums nopirka vilcēju no SIA. Vilcējs netika izmantots saimnieciskajā darbībā. Tagad nolemts pārdod transportlīdzekli nerezidentam. Vai mums pārdošanas brīdī jāmaksā papildu nodokļi (pievienotās vērtības nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis)?
Visā pasaulē Covid-19 izraisītā pandēmija ieviesusi savus noteikumus cilvēku un biznesu ikdienā. Šobrīd uzņēmējus var iedalīt trīs kategorijā – tie, kas ātri pārstrukturēja vai pārveidoja biznesa formu, tie, kas gaida, un tie, kuriem diemžēl nāksies apturēt uzsākto. Tomēr, neskatoties uz problēmām, valsts ekonomikai jāturpinās, un uzņēmējdarbība ir galvenais tās dzinējs.
Daudzās nozarēs nodarbinātie jau šobrīd saņem valsts apmaksātu dīkstāves pabalstu, tomēr tikpat daudz ir arī neatbildētu jautājumu un neskaidrību par kvalificēšanos pabalstam, tā apmēru, atteikuma iemesliem un citiem dīkstāves aspektiem. Žurnāls "iTiesības" sadarbībā ar ZAB "BDO Law" apkopojis aktuālos problēmjautājumus par dīkstāves pabalstu piešķiršanu un izmaksu Covid-19 laikā. Piedāvājam to arī saviem lasītājiem!
Lai dīkstāves pabalsts tiktu nodrošināts vēl plašākam krīzes skarto uzņēmumu darbinieku lokam un ilgāku laiku, ir pilnveidoti 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumi nosaka, ka līdz šī gada 30.jūnijam ir pagarināts dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš un dīkstāves pabalstam var pieteikties tikai par kārtējo kalendāro mēnesi.
Latvijas uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs vēlas iegādāties preces Armēnijā un pārdot tās Ukrainas uzņēmumam. Piegāde plānota no Armēnijas uz Ukrainu – Latvijā prece neienāktu. Kā organizējams un nodokļu deklarācijās atspoguļojams šāds iegādes un piegādes darījums?
Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs slēdz trīsstūrveida darījumu ar alus ražošanas uzņēmumu Meksikā un iegādāto alu realizē Ķīnā. Faktiski Latvijas uzņēmums darbojas kā starpnieks ārpus Eiropas Savienības. Alus tiek piegādāts no rūpnīcas gala patērētājam, neievedot to Latvijā. Vai Latvijas uzņēmumam jāmaksā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis Latvijā? Kā šie darījumi jādeklarē Latvijā?
Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu arvien plašākam krīzes skarto uzņēmumu darbinieku lokam, pilnveidoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumi nosaka, ka turpmāk, lemjot par dīkstāves pabalsta un/vai nodokļu brīvdienu piešķiršanu, VID ņems vērā uzņēmumu ienākumus un to samazinājumu Covid-19 krīzes ietekmē kopš brīža, kad uzņēmums uzsācis reālu saimniecisko darbību, nevis no tā reģistrēšanas brīža.
Pagājušā gada nogalē – novembrī un decembrī – tika pieņemti vairāki Eiropas Savienības Tiesas spriedumi pievienotās vērtības nodokļa lietās, tomēr sīkāk vēlos informēt par divām no tām, kas attiecas uz plašāku nodokļa maksātāju auditoriju.
Latvijas uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pārdod ārpus Eiropas Savienības, proti, fiziskai personai Šveicē, savu ražoto preci, kuras svars ir 50 kilogrami, par 200 eiro. Vai šajā gadījumā noformēta mutiska muitas deklarācija ir dokuments, uz kura pamata klientam var piemērot PVN 0% likmi? Vai kurjerpasta paziņojums, ka prece piegādāta Šveicē, ir pietiekams eksporta fakta apliecinājums PVN 0% likmes piemērošanai? Ja tā ir, tad kurā PVN deklarācijas rindā šis darījums jāuzrāda?
Viens no ierosinājumiem, kas varētu palīdzēt uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 izraisīto ietekmi, ir ļaut atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem. Tas paplašinātu jau šobrīd esošo iespēju pagarināt nodokļu maksājumu termiņus uz vienu gadu, un papildus tiek plānots, ka par atlikto periodu netiks aprēķināta nokavējuma nauda, kā tas bija līdz šim.
Šī gada 26. martā spēkā stājas Ministru kabineta noteikumi Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība”, kuros noteikta kārtība, kādā kompensē atlīdzību darbiniekam, kas tiek nodarbināts nozarē, kurā sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. (Aktualizēts 27.03.2020.)
