67280693
info@ifinanses.lv
Darba laiks: 9:00 – 16:00 (I-V)
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasts 131 raksts
SIA “X”, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, pārdod kviešus muitas zonā Lietuvas uzņēmumam, kas SIA “X” informējis, ka rēķinā jānorāda tā Latvijā reģistrētais PVN numurs. Lietuvas uzņēmums kravu tālāk nogādā uz Saūda Arābiju. Eksporta procedūru SIA "X" veic Latvijā. Eksporta deklarācijā kā nosūtītājs norādīts SIA "X" un kā saņēmējs – Lietuvas uzņēmums. Rēķinā Lietuvas uzņēmumam kā piegādes nosacījumi ir FOB (free on board) Rīga, t.i., kravas īpašumtiesības Lietuvas uzņēmumam pāriet uz kuģa. Kāda būtu korekta PVN piemērošana iepriekš aprakstītajā situācijā?
01.05.2018. noslēdzās pārejas periods, kas kopš 01.05.2016., ieviešot Savienības Muitas kodeksu (SMK) Latvijā, tika piemērots secīgo procedūru modelim (eksporta procedūra tiek noslēgta, uzsākot tranzīta procedūru, ar ko preces tiek izvestas no Eiropas Savienības (ES) muitas teritorijas), atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Tas nozīmē, ka ES precēm, kurām piemērota eksporta procedūra, secīgi iekšzemes muitas iestādē no 01.05.2018. nevarēs piemērot ES ārējā tranzīta procedūru (T1), lai preces izvestu no ES muitas teritorijas. Eksportam noformētās preces līdz ES ārējai robežai nogādājamas ar eksporta deklarāciju.
No 01.05.2018. tiek ieviestas izmaiņas eksportam noformēto Eiropas Savienības (ES) preču izvešanai ar ES ārējā tranzīta procedūru (T1), informē Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde. Tas nozīmē, ka ES precēm, kam piemērota eksporta procedūra, secīgi iekšzemes muitas iestādē nevarēs piemērot ES ārējā tranzīta procedūru, lai preces izvestu no ES muitas teritorijas. Eksportam noformētās preces līdz ES ārējai robežai nogādājamas ar eksporta deklarāciju.
Valsts ieņēmumu dienesta izdotajā un 26.07.2018. aktualizētajā informatīvajā materiālā “Par PVN piemērošanu preču eksportam/importam un ar tranzīta pārvadājumiem saistītiem pakalpojumiem” publicētie skaidrojumi ir izsaukuši neizpratni mūsu lasītāju vidū, tāpēc vaicājām VID skaidrojumus par informatīvajā materiālā pausto informāciju pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā transporta pakalpojumiem. Publicējam lasītāja jautājumus un VID atbildi, kas, jāatzīst, šoreiz ir gana atturīga. Aicinām lasītājus iesaistīties diskusijā!
Latvijas SIA, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pārdos saplākšņu plāksnes uzņēmumam, kas reģistrēts Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE). Vai šajā gadījumā pakalpojumam ir jāpiemēro PVN? Ja nē, kurš Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) pants pamato PVN nepiemērošanu?
Turpinot pilnveidot muitas sniegtos pakalpojumus, no 04.06.2018. Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) eksporta deklarāciju apstrāde izlaišanai procedūrā notiks automātiski. Tas uzņēmējiem nodrošinās ātrāku eksporta deklarāciju apstrādi, paātrinot izvedamo kravu noformēšanas procesu, informē Valsts ieņēmumu dienests.
Latvijas uzņēmums - ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamā persona nopirka preci no Vācijas uzņēmuma, kas arī ir ar PVN apliekamā persona. Prece tika nosūtīta uz Lietuvas muitas noliktavu, kur to pārdeva Norvēģijas uzņēmumam. Tālāk krava nosūtīta uz Baltkrieviju. Kā Latvijas uzņēmumam PVN deklarācijā atspoguļot preču iegādi Eiropas Savienībā un pārdošanu trešajām valstīm?
03.06.2018. tiks uzstādīta jauna Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) versija, kurā veiktas būtiskas funkcionālās izmaiņas un papildinājumi, tostarp, lai nodrošinātu importa muitas deklarāciju noformēšanu atbilstoši Regulas Nr.2015/2446 B pielikumā un Regulas Nr.2015/2447 B pielikumā noteiktajam, informē Valsts ieņēmumu dienests.
Uzņēmuma darbinieki strādā Zviedrijā. Nepieciešams iegādāties kādu būvmateriālu, kas Latvijā nav, bet Zviedrijā tas ir nopērkams aptuveni par 500 EUR. Uzņēmuma darbiniekam kontā tiek ieskaitīta nauda, lai veiktu šo pirkumu, un, braucot mājup no Zviedrijas, šī prece tiek atvesta. Vai šajā gadījumā ir pārkāpts likums, jo netiek tieši maksāts Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts kreditoram, bet gan darbiniekam kā avansa norēķina personai?
Grāmatvežiem nekad domu un darbu netrūkst. Tagad arī – pirmais pusgads jaunajā nodokļu reformā, vīzijas par nepieciešamajām izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas jaunajā veidolā, dažādi algu rēķināšanas knifi, problēmas ar neapliekamo minimumu utt. Par šīm un citām tēmām nozares eksperti runāja “iFinanses” rīkotajā konferencē “Aktuālais nodokļos un grāmatvedībā 2018”, kas norisinājās 14.06.2018.
Uzņēmums, Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pirms 2 gadiem aizveda savu ražoto produkciju uz izstādi Zviedrijā. Preču transportēšanu apliecina transportētāja rēķins un noformēts transporta pavaddokuments (CMR), kurā kā preču saņēmējs norādīts pats Latvijas PVN maksātājs. Precei nebija pircēja, un tā visu šo laiku atradās Zviedrijā. Tagad precei ir atrasts pircējs, kam ir derīgs Zviedrijas PVN maksātāja reģistrācijas numurs. Kā šim darījumam piemērot PVN, kādas atsauces norādīt rēķinā un kā to atspoguļot PVN deklarācijā?
Uzņēmums “A” nodarbojas ar alkoholisko dzērienu eksportu, uzņēmums “B” ir akcīzes un muitas noliktava. Abi uzņēmumi ir Latvijā reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji. Uzņēmums “A” izraksta rēķinu uzņēmumam “B” par bojātu preci, kura tika iznīcināta, vai preču iztrūkumu, kuru uzņēmums “A” ir norakstījis pēc inventarizācijas akta. Kādu PVN likmi piemērot? Kā šādas darbības tiek uzrādītas PVN deklarācijā?
Latvija jau ilgāku laiku ir pievienojusies eirozonai, kas atvieglo norēķinus un samazina valūtas kursu svārstību radītos riskus sadarbībā ar eirozonas valstīm. Tomēr darījumi notiek arī ar citu lielvalstu (Krievijas, ASV u.c.) uzņēmumiem. Norēķinus šādos darījumos pārsvarā veic, izmantojot ASV dolāru vai citas valūtas. Tāpēc joprojām aktuāls ir jautājums par citu valūtu atspoguļošanu grāmatvedībā. Šoreiz skaidrojumu sagatavoju, kā piemēru izmantojot konkrētu lasītāja jautājumu.
Šī gada sākumā, 16.01.2018., Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pieņēma teju vai skandalozu spriedumu muitas tiesībās. Tiesa spriedumā lietā Nr.SKA-4/2018 atcēla Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, ar kuru Latvijas sabiedrībai uzrēķināts papildu muitas nodoklis un ar to saistīti maksājumi. Paredzams, ka šis spriedums ieviesīs izmaiņas VID praksē, kurā līdz šim ierasts diezgan formāli "atrakstīties" par neiespējamību piemērot kādu no muitas vērtības noteikšanas metodēm.
Krava, ko ved no Baltkrievijas, Liepājā (muitas teritorija) tiek pārlieta un tālāk nogādāta Klaipēdas ostā, no kurienes to nosūtīs uz Nigēriju. Tādējādi tā ir tranzīta krava, kas tiek izvesta caur Latviju. Tiks noformēti arī visi dokumenti, kas apstiprina tranzīta procedūru. Latvijas SIA "A" – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja – nopērk šo kravu un izraksta rēķinu Igaunijas uzņēmumam "B", kas nav PVN maksātājs. Vai darījumam ar Igaunijas uzņēmumu var piemērot PVN 0% likmi?
2017.gada septembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par jautājumu, vai konkrētā gadījumā biedru naudas ir uzskatāmas par pakalpojumu, kam jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis (PVN), vai arī par biedru naudām, kam nodokli nepiemēro, jo tās nav uzskatāmas par atlīdzību par pakalpojumu vai preču piegādi.
Publicējam pārskatu par nodokļu likmēm, kas stājas spēkā 01.01.2018. Nodokļu likmes ir apkopotas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
2017.gada septembris un oktobris Eiropas Savienības Tiesai (EST) bija ražīgs periods, kurā sniegti vairāki prejudiciālie nolēmumi arī Latvijā aktuālā jautājumā. Proti, 3 lietās analizēti jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojumu neatkarīgu personu grupu (NPG) sniegtajiem pakalpojumiem.
Tradicionāli vasaras mēneši ir atvaļinājumu sezona, un par to liecina arī būtisks Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu skaita samazinājums šajā periodā. 2017.gada jūlijā nolēmumu skaits ir mazāks nekā ierasts, savukārt augustā nav bijis neviena tiesas nolēmuma. Šajā rakstā aplūkošu 2 nolēmumus par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu un 1 par akcīzes nodokļa (AN) atbrīvojumu. Sīkāks apraksts par rakstā minēto lietu apstākļiem, tiesas apsvērumiem, kā arī cita svarīga informācija latviešu valodā pieejama http://curia.europa.eu.
SIA "ABC idea" ir pašu radīts veiksmes stāsts, kā palielināt uzņēmuma efektivitāti un ietaupīt laiku. Sākotnēji uzņēmums piedāvāja klientiem hostinga pakalpojumus, kas nozīmē, ka katru mēnesi bija jāizraksta liels skaits rēķinu par salīdzinoši nelielām summām. Tolaik rēķinu izrakstīšana katru mēnesi aizņēma 2 pilnas darba dienas. Tas nozīmē – gadā aptuveni 1 mēnesis tiek veltīts tikai rēķinu izrakstīšanai. Laikietilpīgi, vai ne? Tieši tāpēc viņiem radās ideja par jauna rīka izveidi pašu vajadzībām, taču laika gaitā tapis skaidrs, ka rēķinu automatizēšana noder arī citiem uzņēmumiem. Bet nu – par visu pēc kārtas!
09:29, 21. Sep. 2018