67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 4 iVeidlapas
Atrasti 1028 raksti
Kā novērtēt darba vietu, ja darbinieks strādā attālināti? Vai viņam jāielaiž darba devējs savā dzīvoklī, lai novērtētu risku attālinātā darba gadījumā? Kā rīkoties, ja darbinieks darba devēju savā mājoklī neielaiž?
Situācijā, kad darbu var veikt attālināti, izzūd robežas starp valstīm, jo strādāt var pie darba devēja jebkurā valstī, fiziski atrodoties Latvijā. Bet kurā valstī šādam darbiniekam ir jāmaksā nodokļi? Un kā samaksātie nodokļi jāuzrāda darba devēja ziņojumos? Analizējam lasītāja situāciju!
Vai valdes locekļa vai darbinieka dzīves vietu var uzskatīt par maršruta sākumpunktu, norādot automašīnas nobrauktos kilometrus maršruta lapās, ja darbs ir saistīts ar pārvietošanos un no dzīves vietas tiek braukts uz objektu, kas saistīts ar saimnieciskos darbību?
Šogad 19. jūnijs ir pārceltā darba diena no 25. jūnija. Darbinieks no 14. jūnija uz vienu nedēļu paņem atvaļinājumu. Vai šim darbiniekam jāierodas 19. jūnijā darbā (jo 25. jūnijs vairs nav atvaļinājuma diena)? Vai tomēr 19. jūnijs arī skaitās kā atvaļinājuma diena, līdz ar ko atvaļinājuma nauda jāmaksā par sešām darba dienām?
Vai darba devējam ir tiesības izvēlēties, vai līgums būs terminēts vai uz nenoteiktu laiku? Kādos gadījumos drīkst slēgt līgumu uz noteiktu laiku? Kādas ir sekas, ja darba devējs līgumu nepamatoti noslēdzis uz noteiktu laiku? Atbildes uz šiem un citiem biežāk uzdotajiem jautājumiem par darba līgumiem, kas tiek slēgti uz noteiktu laiku, šajā rakstā.
Darbiniekam darba līgumā tiek noteikts nepilnais darba laiks – 2 stundas dienā, 5 darba dienas nedēļā, un darba alga 300 eiro. 2021. gada janvārī ir 20 darba dienas, tātad darbinieks nostrādās 40 stundas un par to saņems 300 eiro. Bet, ja darbiniekam būs jāstrādā vairāk, piemēram, 45 stundas, vai šīs 5 stundas ir virsstundas, kas jāapmaksā dubultā? Valsts darba inspekcijas eksperti uzskata, ka tās neesot virsstundas un atsaucas uz Darba likuma 136. panta 1. daļu, bet darba tiesību jurists uzskata, ka tās esot virsstundas. Kā tad īsti ir?
Tā kā šī gada pirmais ceturksnis Eiropas Savienības Tiesai lietās par pievienotās vērtības nodokli ir bijis visai ražīgs, plašāk gribētu informēt par vienu no tām – 2021. gada 20. janvāra spriedumu lietā C-288/19, kurā tika skarts jautājums par darba devēja automašīnu nodošanu darbinieku rīcībā bez atlīdzības.
Šā gada 5. janvārī stājās spēkā ilgi gaidītās izmaiņas Darba likumā, kas regulē darbinieku nosūtīšanas jautājumus. Izskatīsim svarīgākos darba samaksas jautājumus, kas jāzina, nosūtot darbinieku no Latvijas strādāt citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.
Publicējam Valsts ieņēmumu dienesta sagatavoto metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu attālinātā darba izdevumu kompensācijām.
Ministru kabinets piektdien, 12. martā, apstiprināja vairākus uzlabojumus epidemioloģiskās drošības pasākumos, lai līdz Lieldienām mērķtiecīgi nostiprinātu pašreizējo Covid-19 saslimstības krituma tendenci. Valdības apstiprinātais scenārijs primāri balstās attālinātā darba principos.
Nodokļu reformas rezultātā 2018. gada būtiski mainījās iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķina kārtība – tas tiek aprēķināts no visiem gada ienākumiem kopā, piemērojot atšķirīgas nodokļa likmes atkarībā no ienākumu summas. Ir pagājuši jau trīs gadi un būtu jābūt skaidrībai, kā šis nodoklis tiek aprēķināts, bet diemžēl sarunas ar grāmatvežiem pierāda pretējo.
Uzņēmumi joprojām ir spiesti pielāgoties jauniem apstākļiem, ieviešot arvien jaunus risinājumus, lai regulētu jautājumus par darbinieku darba vietu un darba laiku. Attālinātā darba apstākļos aktuāls un bieži vien arī neskaidrs ir jautājums par pareizu darba laika uzskaiti. Sevišķi svarīgi tas ir, runājot par tā saukto dežūrlaiku. Izskatīsim tiesas atziņas par šo jautājumu!
2021. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem tiek noteikta kārtība, kā darba devējs var kompensēt darbiniekam izdevumus, kas tam rodas attālinātā darba veikšanas savā dzīvesvietā dēļ.
Uzņēmumu sekmīgai saimnieciskai darbībai, biznesa attīstībai un izvirzīto mērķu sasniegšanai ir nepieciešama laba darba organizācija un pareiza darba laika plānošana. Viens no instrumentiem, kas var palīdzēt efektīvāk izmantot darbaspēku, ir darba laika kalendārs. Tas izstrādāts atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem – pamatā Darba likumam.
17. novembrī valdība lēma pilnveidot esošo regulējumu piesardzības pasākumiem. Turpmāk mājas karantīna jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā, vai to noteicis Slimību profilakses un kontroles centrs, ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona. Valdība arī lēma, ka aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kas neievēro noteiktos drošības pasākumus (nelieto sejas masku). Jaunā kārtība stājas spēkā no 19. novembra.
Attālinātā darba jautājumi bija aktuāli jau pirms Covid-19 krīzes, kas to tikai pastiprināja, strauji palielinoties attālināti strādājošo darbinieku skaitam. Līdz ar aktualizējušies arī jautājumi par attālinātā darba tiesiskajiem aspektiem un darbinieku izdevumu kompensēšanu. Šobrīd sagatavotas izmaiņas divos likumos – Darba likumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Bieži vien uzņēmumu praksē rodas situācija, kad jāveic kāds projekts un jāpiesaista noteikti speciālisti. Uzņēmējs saskaras ar dilemmu, kādu līgumu slēgt – uzņēmuma vai darba līgumu. Mēģināsim noskaidrot, kādos gadījumos jāslēdz darba, nevis uzņēmuma līgums, un kādi nodokļu riski veidojas, ja darījumu attiecības nav korekti noformētas!
17. novembrī valdība apstiprinājusi izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot ātrāk izsniegt darbnespējas lapu Covid-19 slimnieku kontaktpersonām. Jaunā kārtība stājas spēkā 19. novembrī.
Kā aprēķināt algu darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā uz Norvēģiju? Darbinieks veic būvniecības darbus. Dzīvesvieta ir nodrošināta. Vai alga jānosaka atbilstoši Norvēģijas minimālajām prasībām? Piemēram, Norvēģijas koplīgumos tiek norādīts, ka kvalificēta darbinieka minimālā stundas likme ir 209,90 Norvēģijas kronas.
Līdz šim nevienā likumā Latvijā nebija iekļauta attālinātā darba definīcija, taču 1. jūlijā, stājoties spēkā grozījumiem Darba aizsardzības likumā, tas ir mainījies. Kas ir attālinātais darbs, kā to noformēt, kā veikt darba laika uzskaiti un nodrošināt darba aizsardzības prasību ievērošanu – atbildes uz pieciem būtiskākajiem jautājumiem šajā publikācijā.
