67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 3 iVeidlapas
Atrasti 836 raksti
Darba aizsardzības likumā sagatavoti grozījumi, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību gadījumos, kad darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, informē Saeimas Preses dienests.
Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu par Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un darba devēju – 313 būvkomersantu – noslēgtās ģenerālvienošanās piemērošanu būvniecības nozarē. Tā stājas spēkā 2019.gada 3.novembrī un ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim, un, ja vien kāda no ģenerālvienošanās pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minētā termiņa nepaziņos par tās izbeigšanu, ģenerālvienošanās darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba aizsardzības likumā, ar kuriem veiktas izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu.
Līdz ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu ieviests jauns termins – personāla ilgtspējas pasākumi. Doma visnotaļ lieliska, tomēr definīcija ir tik plaša, ka vairs nav saprotams, kas tad īsti tiek uzskatīts par ilgtspējas pasākumu, bet kas – par ikdienišķiem saimnieciskās darbības izdevumiem, bez kuriem sabiedrības darbība nav pat iedomājama.
Kopš 1992.gada, kad cilvēku identificēšanai Latvijā tika ieviesti personas kodi, darba devējam vairs nav jāievāc darbinieku pases dati, un neviens normatīvais akts neprasa to norādīšanu vai iestrādāšanu personāla un pārvaldes dokumentos.
Iespēja savienot privāto dzīvi ar darbu ir viena no šī brīža darba tirgus tendencēm. Reaģējot uz darbinieku pieprasījumu, uzņēmumi arvien vairāk piedāvā darbiniekiem lielāku rīcības brīvību darba laika izvēlē jeb t.s. elastīgo darba laiku. Bet vai Darba likumā vispār ir paredzēts šāds darba laika veids?
Izaicinājums, ar kuru jau tagad ir jāsastopas darba devējiem un kas tuvākajā nākotnē kļūs tikai aktuālāks, ir darbaspēka trūkums. Šādos apstākļos darba devējam jo svarīgāk ir racionāli plānot darbinieku darba laiku un izvērtēt viņu funkcijas.
Uz atvadām iepriekšējās jeb 12.Saeimas deputāti 2018.gada 1.novembrī pieņēma divus grozījumus Darba likumā, kas jau stājušies spēkā 2018.gada 28.novembrī. Sniedzam ieskatu grozījumu būtībā, kā arī analizējam to nepieciešamību un ietekmi uz darba tiesiskajām attiecībām.
Darbiniekam izsniegta darbnespējas lapa viņa slimības dēļ. Tomēr darba devējam ir aizdomas, ka darbinieks nav slims un šo laiku izmanto personīgiem mērķiem, piemēram, strādā pie cita darba devēja vai apmeklē publiskus pasākumus. Nevēlamies maksāt slimības naudu par šādu darbinieka rīcību! Vai darba devējs var apšaubīt darbnespējas lapu?
Latvijā reģistrēta sabiedrība sniedz pakalpojumus pasūtītājiem ārpus Latvijas teritorijas. Līgumos atrunāts, ka gadījumā, ja pasūtītājs vēlas, lai konsultants sniegtu šos pakalpojumus uz vietas, tas apmaksā izdevumus saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem par komandējumu izdevumu kompensāciju. Pārsvarā visas pozīcijas atbilst Latvijas prasībām, bet pasūtītājam nav tāda termina kā “dienas nauda”, un maltīšu izdevumus kompensē, balstoties uz čekiem, kam noteikti limiti. Pēc darba brauciena izdevumi, kurus pasūtītājs piekrīt apmaksāt, ir kompensējami. Mēs izrakstām izdevumu kompensācijas rēķinu (izdevumu un ieņēmumu summas ir vienādas), bet ko darīt, ja kompensējamās summas atšķiras?
Pēc audita pārbaudes vienā no uzņēmuma nodaļām konstatēti pārkāpumi. Izveidota komisija audita atzinuma slēdziena analīzei. Komisija secināja, ka pieļauti vairāki darba kārtības un amata apraksta pārkāpumi, kā arī konstatētas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Šajā daļā atzinums nodots Prokuratūrai, kas to nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurš uzsācis pārbaudi. Vai amatpersonu var disciplināri sodīt par darba kārtības un amata apraksta pārkāpumiem, nesagaidot lēmumu, vai personas darbībās konstatēti smagāki pārkāpumi?
Lietuvas pilsonis Latvijā pilda valdes locekļa pienākumus kā nerezidents (ierodas Latvijā dažas reizes mēnesī), viņam ir noformēts A1 sertifikāts. Vai šādā gadījumā Lietuvas pilsonis ir jāreģistrē Latvijā kā darba ņēmējs? Kā notiek iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieturēšana – no bruto atlīdzības? Šajā gadījumā sanāk, ka IIN tiek pārmaksāts par sociālo iemaksu daļu, kuru lietuvietis pats rēķinās un maksās savā valstī.
Sabiedrība, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, ražo preces un reklāmas nolūkos bez atlīdzības nodod tās blogeriem un sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri par tām ievieto atsauksmes savos sociālajos tīklos. Nodotā prece tiek novērtēta atbilstoši pašizmaksai un norakstīta kā sabiedrības reklāmas izdevumi, jo tā tiek popularizēta saražotā prece. Vai uz šāda veida preces nodošanu var attiecināt Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 7.panta 1.daļu, vai tomēr jāaprēķina un jāmaksā PVN? Vai veidojas arī citi nodokļa riski?
Rubrikas “Nodokļu smilšu kaste” vadītāji, Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras mācībspēki Dr.oec. Justīna Hudenko un Dr.oec. Māris Jurušs analizē studentes Ilzes Varlamovas atziņas par nodokļu piemērošanu sadarbības ekonomikā!
Augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķina prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, radās jautājums, kā to piemērot atvaļinājuma naudai par augustu, kas tiek izmaksāta pēdējā jūlija darba dienā. Aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), atvaļinājuma naudai jāpiemēro jūlija diferencētais neapliekamais minimums. Alga un atvaļinājuma nauda kopā pārsniedz 1667 eiro. Vai jāpiemēro 20% un 23% IIN likme? Un kā ar aprēķiniem par augustu? Tad mainās diferencētā neapliekamā minimuma likme, un to pilnā apmērā nevar izmantot algas aprēķinam par divām darba dienām pēc atvaļinājuma. Darbinieks tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas saņems pārmaksāto IIN. Vai tiešām tā tas jārēķina?
Kā korekti izbeigt darba tiesiskās attiecības, lai ne darbiniekam, ne darba devējam nepaliktu rūgtums – tas ir jautājums, kas nereti rodas personāla daļas pārstāvjiem un vadītājiem. Jāatzīmē, ka nereti atvadīties no darbinieka ir daudz grūtāk, nekā pieņemt jaunu.
Nav nekas neparasts, ka jaunieši vēlas paralēli mācībām piepelnīties. Taču, pieņemot bērnu vai jaunieti darbā, ir jāievēro vairākas nianses, piemēram, kādos darbos un kādā kārtībā drīkst nodarbināt nepilngadīgas personas, kā noslēgt darba līgumu un izmaksāt atlīdzību, u.c. būtiskus jautājumus, lai izvairītos ne tikai no iespējamiem nelaimes gadījumiem darba vietā, bet arī administratīvajiem sodiem.
2019.gada jūnijā neatkarīgā starpvaldību organizācija Finanšu darījumu darba grupa, kas izstrādā un sekmē politiskās nostādnes pasaules finanšu sistēmas aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, pabeidza darbu pie ieteikumiem kriptovalūtu jomas regulējumam Eiropas Savienības 38 dalībvalstīs.
Eiropas Savienības Tiesa šī gada maijā un jūnijā pieņēmusi vairākus prejudiciālos nolēmumus lietās, kas saistītas ar Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu piemērošanu, un par svarīgākajiem no tiem informēšu šajā publikācijā.
Vasara ir aizvadīta un daudziem septembris saistās tieši ar 1.septembri, kad vecāki vēlas pavadīt savu atvasi uz skolu, jo īpaši, ja šī ir bērna pati pirmā skolas diena dzīvē. Tāpēc aktuāls ir jautājums – vai šajā dienā vecākiem pienākas papildu atvaļinājuma diena un darba devējiem ir pienākums tādu piešķirt? Ko nosaka likums? Un kādos gadījumos vēl var izmantot papildatvaļinājumu?
07:00, 14. Okt. 2019