67280693
info@izurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 3 iVeidlapas
Atrasti 906 raksti
Kā novērtēt darba vietu, ja darbinieks strādā attālināti? Vai viņam jāielaiž darba devējs savā dzīvoklī, lai novērtētu risku attālinātā darba gadījumā? Kā rīkoties, ja darbinieks darba devēju savā mājoklī neielaiž?
Mūsdienu ekonomika ir kļuvusi globāla. Uzņēmumi cīnās par darbiniekiem, jo trūkst kvalificēta darbaspēka. Tie ir gatavi investēt darbiniekos, lai nodrošinātu labākus darba apstākļus, kā arī meklēt darbaspēku ne tikai savā darbības vietā, bet arī algot darbiniekus no attālākām vietām. Kādus izdevumus darba devējs ir tiesīgs kompensēt darbiniekiem? Un kad rodas sekas maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli?
Darbinieks tiek nosūtīts komandējumā no Liepājas uz Rīgu, lai apmeklētu klientu. Lai paspētu novadīt prezentāciju, no Liepājas viņš izbrauc plkst. 6.00, bet atpakaļ atgriežas plkst. 21.00. Darbinieka standarta darba laiks ir no 8.00 līdz 17.00. Vai par šīm ceļā pavadītajām papildu stundām jāmaksā kā par virsstundām? Vai ceļš šajā gadījumā skaitās darbalaiks?
Pagājušā gada jūlijā Valsts ieņēmumu dienests ir sniedzis uzziņu Nr. 10-10/2935 par jautājumiem, kas skar darba organizāciju komercsabiedrības tirdzniecības vietās. Izskatīsim to!
Labklājības ministrija aicina darba devējus, nodarbinātos un darba aizsardzības speciālistus pārskatīt darba vides risku novērtējumu, īpašu vērību pievēršot tieši bioloģiskajam darba vides riskam (šajā gadījumā – COVID-19 vīrusam), pārskatīt un veikt pasākumus, kas vērsti uz saskares ar vīrusu ierobežošanu un vīrusa tālākas izplatības ierobežošanu.
Latvijā līdz 14. aprīlim izsludināta ārkārtēja situācija, lai ierobežotu COVID-19 izplatību. Izsludinātā ārkārtas situācija ietekmē vai var ietekmēt arī darbiniekus un darba devējus, tāpēc ir būtiski visiem iesaistītajiem kopīgi sadarbojoties rast iespējami veiksmīgākus dažādu problēmu situāciju risinājumus, informē Labklājības ministrija.
Ņemot vērā pārmaiņas un tendences darba tirgū, Darba aizsardzības likumā sagatavoti grozījumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.
Vai darba līgumā obligāti jāiekļauj nosacījums, ka darbinieku sūtīs komandējumā, lai to drīkstētu darīt? Vai tomēr ir pietiekami izdot rīkojumu? Darba līgumā nav iekļauts šāds punkts, un darba devējam nepieciešams konkrētu darbinieku norīkot komandējumā uz Vāciju, taču darbinieks atteicies to darīt.
Lai darbinieku darbu padarītu produktīvāku, veicot dažādus uzlabojumus darba vietās, var automatizēt vai mehanizēt procesus, ieviest jaudīgākas un modernākas datora programmas u.tml. Kā viens no rīkiem, kas atvieglos dažādu speciālistu, tai skaitā, grāmatvežu, darbu, darba devējiem tiek ieteikts jaunais darba laika kalendārs 2020.gadam, kuru var uzskatīt par metodisko materiālu.
Vilcējautomobiļu vadītāji tiek norīkoti darba braucienā uz Eiropas Savienības valstīm. Darbiniekiem tiek nodrošināta naktsmītne, bet ēdināšana nav iekļauta. Visi papildu izdevumi, kas rodas darbiniekiem darba brauciena laikā darba specifikas dēļ (degviela, stāvvietas, ceļa nodevas u.tml.) tiek kompensētas, darbiniekam iesniedzot avansa norēķinu, vai arī pēc tam, kad darbinieks iesniegs attaisnojuma dokumentu. Vai ir iespējams noteikt zemāku dienas naudu, piemēram, 20 eiro dienā, kā kompensāciju par papildu izdevumiem?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu par nodokļiem nodarbinātības un pakalpojumu līgumiskajās attiecībās. Materiāls fiziskām un juridiskām personām, kas ir noslēgušas darba vai uzņēmuma līgumu, paskaidro, kura līgumslēdzēja puse ir atbildīga par nodokļu samaksu un pārskatu iesniegšanu VID. Publicējam 2.daļu – par uzņēmuma līgumu ar juridisku personu!
No Valsts darba inspekcijas saņemts aizrādījums par darba laika formulējumu darba līgumā, norādot, ka Darba likumā nav pieļauts nepilns summētais darba laiks. Kā pareizi noteikt darba laiku darba līgumā, ja dienu skaits nedēļā un stundu skaits dienā ir mainīgs, jānodrošina trīs maiņas dienā un visām maiņām nav iespējams nodrošināt astoņu stundu darba laiku? Kā darba līgumā formulēt darba laiku dažādos gadījumos?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu par nodokļiem nodarbinātības un pakalpojumu līgumiskajās attiecībās. Materiāls fiziskām un juridiskām personām, kas ir noslēgušas darba vai uzņēmuma līgumu, paskaidro, kura līgumslēdzēja puse ir atbildīga par nodokļu samaksu un pārskatu iesniegšanu VID. Publicējam 2.daļu – par uzņēmuma līgumu ar fizisku personu!
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba aizsardzības likumā, ar kuriem veiktas izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību. Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā jaunu nodarbinātības formu attīstību, kad aizvien biežāk darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, un nepieciešamību attiecīgi pielāgot darba aizsardzības prasību piemērošanu.
Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu par Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un darba devēju – 313 būvkomersantu – noslēgtās ģenerālvienošanās piemērošanu būvniecības nozarē. Tā stājas spēkā 2019.gada 3.novembrī un ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim, un, ja vien kāda no ģenerālvienošanās pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minētā termiņa nepaziņos par tās izbeigšanu, ģenerālvienošanās darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu.
Darba aizsardzības likumā sagatavoti grozījumi, kas paredz izmaiņas attiecībā uz pašnodarbināto un attālinātajā darbā nodarbināto drošību un veselības aizsardzību gadījumos, kad darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām, informē Saeimas Preses dienests.
Līdz ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu ieviests jauns termins – personāla ilgtspējas pasākumi. Doma visnotaļ lieliska, tomēr definīcija ir tik plaša, ka vairs nav saprotams, kas tad īsti tiek uzskatīts par ilgtspējas pasākumu, bet kas – par ikdienišķiem saimnieciskās darbības izdevumiem, bez kuriem sabiedrības darbība nav pat iedomājama.
Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību", kas paredz ieviest atvieglotākus nosacījumus nodarbinātības jomā, lai uzņēmumi vīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā varētu saglabāt savu darbību un esošās darbavietas.
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja bērns strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam).
Valstī noteiktā ārkārtējā stāvokļa dēļ daudzi biroji savu darbu pārorganizējuši uz darbu no mājām. Kā zināms, esot mājās un no tām strādājot, dzīvokļa komunālie pakalpojumi tiek lietoti vairāk (elektrība, ūdens utt.) nekā tad, ja darbs tiktu veikts birojā, turklāt tie tiek apmaksāti no privātajiem līdzekļiem. Vai var darbiniekam kompensēt šādas papildu izmaksas? Ja ir, vai būtu iespējams saņemt informāciju par to, kas būtu tam pietiekams pamatojums? Kāds būtu pieņemams aprēķins?
10:30, 27. Mai. 2020