67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 4 iVeidlapas
Atrasti 956 raksti
Kā novērtēt darba vietu, ja darbinieks strādā attālināti? Vai viņam jāielaiž darba devējs savā dzīvoklī, lai novērtētu risku attālinātā darba gadījumā? Kā rīkoties, ja darbinieks darba devēju savā mājoklī neielaiž?
17. novembrī valdība lēma pilnveidot esošo regulējumu piesardzības pasākumiem. Turpmāk mājas karantīna jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā, vai to noteicis Slimību profilakses un kontroles centrs, ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona. Valdība arī lēma, ka aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kas neievēro noteiktos drošības pasākumus (nelieto sejas masku). Jaunā kārtība stājas spēkā no 19. novembra.
Attālinātā darba jautājumi bija aktuāli jau pirms Covid-19 krīzes, kas to tikai pastiprināja, strauji palielinoties attālināti strādājošo darbinieku skaitam. Līdz ar aktualizējušies arī jautājumi par attālinātā darba tiesiskajiem aspektiem un darbinieku izdevumu kompensēšanu. Šobrīd sagatavotas izmaiņas divos likumos – Darba likumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Uzņēmumu sekmīgai saimnieciskai darbībai, biznesa attīstībai un izvirzīto mērķu sasniegšanai ir nepieciešama laba darba organizācija un pareiza darba laika plānošana. Viens no instrumentiem, kas var palīdzēt efektīvāk izmantot darbaspēku, ir darba laika kalendārs. Tas izstrādāts atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem – pamatā Darba likumam.
17. novembrī valdība apstiprinājusi izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot ātrāk izsniegt darbnespējas lapu Covid-19 slimnieku kontaktpersonām. Jaunā kārtība stājas spēkā 19. novembrī.
Bieži vien uzņēmumu praksē rodas situācija, kad jāveic kāds projekts un jāpiesaista noteikti speciālisti. Uzņēmējs saskaras ar dilemmu, kādu līgumu slēgt – uzņēmuma vai darba līgumu. Mēģināsim noskaidrot, kādos gadījumos jāslēdz darba, nevis uzņēmuma līgums, un kādi nodokļu riski veidojas, ja darījumu attiecības nav korekti noformētas!
Līdz šim nevienā likumā Latvijā nebija iekļauta attālinātā darba definīcija, taču 1. jūlijā, stājoties spēkā grozījumiem Darba aizsardzības likumā, tas ir mainījies. Kas ir attālinātais darbs, kā to noformēt, kā veikt darba laika uzskaiti un nodrošināt darba aizsardzības prasību ievērošanu – atbildes uz pieciem būtiskākajiem jautājumiem šajā publikācijā.
Praksē dzirdēti dažādi stāsti par darbiniekiem, kuri atrod radošus paņēmienus, kā izvairīties no iepazīšanās ar rīkojumiem, tāpēc skaidrojam, vai darbinieks var nepiekrist rīkojumam un kā šādā situācijā rīkoties darba devējam.
Izmantojot personīgo datoru darba vajadzībām, piemēram, strādājot no mājām, noder zināt, vai un kādā mērā darba devējs drīkst ietekmēt datora lietošanu. Piemēram, vai darba devējs var noteikt, kādas programmas nepieciešams lejupielādēt datorā, kādām aizsardzības sistēmām jābūt utt. Kā pasargāt uzņēmumu, un kurš ir atbildīgs, lai dati būtu drošībā?
Cilvēks strādā divās darba vietās un vienā no tām saņem dīkstāves pabalstu. Vai otrā darba vietā viņam drīkst maksāt darba algu?
Mūsdienu ekonomika ir kļuvusi globāla. Uzņēmumi cīnās par darbiniekiem, jo trūkst kvalificēta darbaspēka. Tie ir gatavi investēt darbiniekos, lai nodrošinātu labākus darba apstākļus, kā arī meklēt darbaspēku ne tikai savā darbības vietā, bet arī algot darbiniekus no attālākām vietām. Kādus izdevumus darba devējs ir tiesīgs kompensēt darbiniekiem? Un kad rodas sekas maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli?
Darbinieks tiek nosūtīts komandējumā no Liepājas uz Rīgu, lai apmeklētu klientu. Lai paspētu novadīt prezentāciju, no Liepājas viņš izbrauc plkst. 6.00, bet atpakaļ atgriežas plkst. 21.00. Darbinieka standarta darba laiks ir no 8.00 līdz 17.00. Vai par šīm ceļā pavadītajām papildu stundām jāmaksā kā par virsstundām? Vai ceļš šajā gadījumā skaitās darbalaiks?
Pagājušā gada jūlijā Valsts ieņēmumu dienests ir sniedzis uzziņu Nr. 10-10/2935 par jautājumiem, kas skar darba organizāciju komercsabiedrības tirdzniecības vietās. Izskatīsim to!
Latvijā līdz 14. aprīlim izsludināta ārkārtēja situācija, lai ierobežotu COVID-19 izplatību. Izsludinātā ārkārtas situācija ietekmē vai var ietekmēt arī darbiniekus un darba devējus, tāpēc ir būtiski visiem iesaistītajiem kopīgi sadarbojoties rast iespējami veiksmīgākus dažādu problēmu situāciju risinājumus, informē Labklājības ministrija.
Labklājības ministrija aicina darba devējus, nodarbinātos un darba aizsardzības speciālistus pārskatīt darba vides risku novērtējumu, īpašu vērību pievēršot tieši bioloģiskajam darba vides riskam (šajā gadījumā – COVID-19 vīrusam), pārskatīt un veikt pasākumus, kas vērsti uz saskares ar vīrusu ierobežošanu un vīrusa tālākas izplatības ierobežošanu.
Ņemot vērā pārmaiņas un tendences darba tirgū, Darba aizsardzības likumā sagatavoti grozījumi, kas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.
No 2020. gada 9. novembra Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā saskaņā ar Ministru kabineta izdoto rīkojumu Nr. 655 “Rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” darba devējiem noteikts pienākums nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj un darbiniekam ir iespējas mājās pilnvērtīgi veikt darba pienākumus. Kā nosūtīt darbinieku attālinātajā darbā? Vai pietiek izdot rīkojumu?
Ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par pieaugošiem Covid-19 izplatības riskiem, no 9. novembra līdz 6. decembrim Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot stingrus pulcēšanās ierobežojumus sabiedriskās vietās, informē Valsts kanceleja. Noteikti ierobežojumi vairākiem saimnieciskās darbības veidiem, kā arī darba devēji ir aicināti izvērtēt attālinātā darba iespējas.
Rudens ir atnācis ar nepatīkamo pavasara prognožu piepildīšanos – Covid-19 atsācies ar jaunu sparu, turklāt ar daudz plašāku izplatību nekā pavasarī. No 9. novembra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija ar virkni piesardzības pasākumu saslimstības ierobežošanai. Viens no ārkārtējās situācijas atbalsta pasākumiem, ko ieviesusi valdība, – no 16. novembra mainīta darbnespējas lapas izsniegšanas un slimības pabalsta piešķiršanas kārtība, ja saslimšana saistīta ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā, vai ar akūtu augšējo elpceļu infekciju.
Mērķtiecīgākai Covid-19 ierobežošanai un cīņai pret vīrusa radīto apdraudējumu Latvijas iedzīvotāju veselībai un dzīvībai, tiek ieviesti stingrāki un precīzāki drošības pasākumi līdz 11. janvārim. Papildu drošības pasākumiem būs pieejams atbalsts gan uzņēmējiem, gan strādājošajiem. Vienlaikus valdība konsekventi strādā pie vakcīnas pieejamības.
