67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 3 iVeidlapas
31.01.2018
Darba līgums ar valdes locekli
03.05.2011
Darba līgums (ar valdes locekli)
Atrasti 355 raksti
Lietuvas pilsonis Latvijā pilda valdes locekļa pienākumus kā nerezidents (ierodas Latvijā dažas reizes mēnesī), viņam ir noformēts A1 sertifikāts. Vai šādā gadījumā Lietuvas pilsonis ir jāreģistrē Latvijā kā darba ņēmējs? Kā notiek iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieturēšana – no bruto atlīdzības? Šajā gadījumā sanāk, ka IIN tiek pārmaksāts par sociālo iemaksu daļu, kuru lietuvietis pats rēķinās un maksās savā valstī.
Uzņēmumā ir nodarbināti četri cilvēki, diviem no tiem alga ir lielāka par minimālo. Šobrīd ar valdes locekli ir noslēgts bezatlīdzības līgums, bet vēlamies noslēgt pilnvarojuma līgumu, nosakot atlīdzību. Vai šajā gadījumā būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)? Un vai varēs piemērot IIN likmi 20% apmērā, ja valdes loceklis iesniegs Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodokļu grāmatiņu? Un kā šāda valdes locekļa atlīdzība jāuzrāda, iesniedzot atskaites par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām?
Turpinot apskatīt Senāta spriedumus lietās par komersantam radīto zaudējumu piedziņu no bijušajiem valdes locekļiem, svarīgi pievērst uzmanību 2016.gada 7.jūnija spriedumam lietā SKC‑7/2016. Šajā spriedumā Senāts atkāpās no līdzšinējā judikatūrā paustajām atziņām, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātās un valsts budžetā maksājamās summas (nokavējuma un soda naudas) nav uzskatāmas par komersanta zaudējumiem, un līdz ar to nav pamata tās piedzīt no maksātnespējīgo sabiedrību bijušajiem valdes locekļiem.
Šī gada aprīlī Latvijas Republikas Senāts pieņēma spriedumu lietā SKC-46/2019, kuru būtu vērtīgi izlasīt to sabiedrību pārstāvjiem, kuras saviem valdes locekļiem vai ar sabiedrību saistītām personām izsniedz aizdevumus ar nosacījumiem, kas neatbilst pastāvošajiem tirgus noteikumiem vai kuru izsniegšanas gaitā nav ievērota sabiedrībā noteiktā kārtība.
Ar valdes locekli ir noslēgts pilnvarojuma līgums. Valdes loceklim tiek piešķirtas 20 apmaksātas brīvas dienas. Vai par šīm dienām valdes loceklim jārēķina vidējā izpeļņa (kā būtu jādara darba līguma gadījumā), vai arī jāizmaksā noteiktā mēnešalga? Un kurā brīdī tā jāizmaksā – pirms atvaļinājuma vai algas izmaksas dienā? Darba līguma gadījumā atvaļinājuma nauda būtu izmaksājama pirms atvaļinājuma.
No Komerclikuma (KL) normām izriet, ka komercsabiedrības dalībnieku sapulces (SIA) vai padomes (AS) kompetence ir noteikt jautājumus, kas saistīti ar valdes atlīdzību. Atbilstoši KL 221.panta 8.daļai valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu. Vienlaikus no šīs tiesību normas izriet, ka, ņemot vērā sabiedrības finansiālo stāvokli un valdes locekļa pienākumu apjomu, dalībnieki vai padome valdes loceklim atlīdzību var arī nenoteikt.
Finanšu instrumentu tirgus likumā pieņemti grozījumi, kas nosaka akcionāru tiesības pilnībā pārzināt un kontrolēt sabiedrību valdes un padomes atalgojumu sistēmu un vienlaikus visai būtiski skar sabiedrību valdes un padomes locekļu tiesības uz privāto dzīvi un konfidencialitāti.
1 valdes loceklim pieder daļas 3 uzņēmumos – "A", "B" un "C". Uzņēmumā "A" valdes loceklim pieder 51% daļas, arī uzņēmumā "B" viņam pieder 51% daļas, savukārt uzņēmumā "C" – 100% daļu. Vai šie uzņēmumi, savstarpēji veicot jebkāda veida darījumus, uzskatāmi par saistītajām personām? Vai šajā gadījumā nepieciešams līgums jebkurai darbībai, kas saistīta ar rēķiniem?
Līguma slēgšana ar valdes locekli ir svarīgs jautājums ikvienai sabiedrībai. Pirms atbilstošā līguma izvēles jāņem vērā virkne aspektu, lai tā noteikumi būtu abpusēji izdevīgi. Pilnvarojuma līgums ir viens no biežāk izmantotajiem līgumu veidiem tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem.
Sākot ar 2020.gada 1.janvāri, uzņēmumiem obligāti jābūt savai e-adresei, ko var izveidot uzņēmuma amatpersona, kurai ir paraksta tiesības, iegādājoties personas apliecību jeb eID karti un lietojot elektronisko parakstu. Mūsu uzņēmumā paraksta tiesības ir tikai citas Eiropas Savienības valsts pilsoņiem. Kā šajā gadījumā uzņēmums var izveidot e-adresi?
Latvijā jau teju 75% iedzīvotāju rīcībā ir bezkontakta karte, un 23% iedzīvotāju jau ir bezkontakta maksāšanas iespēja telefonā, aprocē, pulkstenī vai citās viedierīcēs. Tieši pārliecība, ka bezkontakta maksājums ir drošs norēķinu veids, ir galvenais faktors, kas rosina sākt izmantot bezkontakta maksāšanas iespējas, liecina “Mastercard” un Finanšu nozares asociācijas veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Aptauja* veikta informatīvās kampaņas “Piik un gatavs” ietvaros, kas Latvijā tiek īstenota oktobrī un novembrī.
Darba devējs (pašvaldība) ir noslēdzis pilnvarojuma līgumu ar pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekli, nosakot viņam nepilnu darba laiku – 16 stundas nedēļā. Darbinieks tiek nosūtīts uz kursiem nedēļas garumā, ieskaitot sestdienu, un tie katru dienu ilgst astoņas stundas. Kā aprēķināt darba samaksu un virsstundu piemaksu? Vai par sestdienu arī jāaprēķina virsstundas?
Mūsu uzņēmums ir apdrošinājis valdes locekļa civiltiesisko atbildību. Un ir radusies neskaidrība, vai saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” šādas apdrošināšanas atlīdzībai būtu jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Un kā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām?
Kopš 2015.gada Darba likumā noteikts, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir pienākums kompensēt darbiniekam visu neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma laiku. Lai gan pagājuši gandrīz pieci gadi, jaunā kārtība joprojām nav ieguvusi skaidras aprises.
Inventarizācijas rezultātā konstatēts liels pamatlīdzekļu iztrūkums – 25 gab. par kopējo summu 30 000 eiro. Līdz šīm inventarizācija netika veikta, un vadība šo procesu nekontrolēja. Nav nekādu aktu, un arī policijā neviens nav vērsies. Kā norakstīt šos pamatlīdzekļus? Kādi nodokļi būs jāmaksā? Kā to atspoguļot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijā?
Sabiedrība, kura nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, daļu no tās izlieto savām vajadzībām bez atlīdzības (valdes loceklis privātam patēriņam). Kā šajā gadījumā piemērot pievienotās vērtības nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmumu ienākuma nodokli? Kā šo darījumu uzrādīt attiecīgajos nodokļu pārskatos?
2019.gada 15.augustā ir stājušies spēkā grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas vairākos gadījumos ierobežo iespējas mainīt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) deklarācijā norādīto informāciju.
Valsts ieņēmumu dienests informē par 2019.gada septembrī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
Uzņēmuma vadītājs ir noteicis kārtību, ka restorānā ietirgotā skaidrā nauda, sasniedzot noteiktu limitu, diennakts laikā vairākas reizes tiek izņemta no kases aparāta un ielikta seifā. Restorāna vadītājs, kas pilda arī kasiera pienākumus, saskaita diennakts laikā seifā uzkrāto naudu, salīdzina to ar kases aparāta žurnāla datiem un sagatavo kases ieņēmumu orderi. Kases ieņēmumu ordera obligāts rekvizīts ir fiziskas personas (skaidrās naudas maksātāja) vārds, uzvārds un personas kods. Struktūrvienības vadītājs/kasieris naudu no fiziskas personas nepieņem, jo izņem no seifa, kurā naudu ieliek darbinieki. Kā kases ieņēmumu orderī norādīt šo skaidras naudas maksātāju, ja diennakts laikā ir vairākas maiņas?
Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem un minimizēt risku tikt iesaistītiem krāpnieciskos darījumos, likumā "Par nodokļiem un nodevām" sagatavoti grozījumi, kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri, kurš saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir vērtējams kā riskants.
07:00, 15. Nov. 2019