67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrastas 3 iVeidlapas
01.01.2019
Darba līgums ar valdes locekli
01.01.2019
Darba līgums (ar valdes locekli)
Atrasti 376 raksti
Vai uzņēmuma vienīgajam valdes loceklim, kuram tiek aprēķināta darba alga, un uzņēmumā citu darbinieku nav, jāaprēķina un grāmatvedībā jāuzrāda atvaļinājuma rezerve?
Esmu SIA valdes locekle, kura, pamatojoties uz likuma “Par grāmatvedību” 3.pantu, grāmatvedību kārto pati, jo esmu kapitālsabiedrības vienīgā valdes locekle un dalībniece. Valsts ieņēmumu dienests (VID) pārbaudē vaicāja, vai man ir atbilstoša izglītība grāmatvedībā. Man ir atbilstoša izglītība, bet vai VID ir tiesīgs to vaicāt? Jo likumā “Par grāmatvedību” rakstīts, ka šīs prasības neattiecas uz uzņēmuma vadītāju, kas grāmatvedību var kārtot pats.
Ar valdes locekli noslēgts pilnvarojuma līgums, nosakot atlīdzību. Vai ir pareizi “Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” norādīt tikai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no darba ņēmēju darba ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli? Vai drīkst neuzrādīt uzņēmējdarbības riska valsts nodevu un nostrādāto darba laiku? Vai nebūs jāpiešķir kārtējais atvaļinājums?
Lietuvas pilsonis Latvijā pilda valdes locekļa pienākumus kā nerezidents (ierodas Latvijā dažas reizes mēnesī), viņam ir noformēts A1 sertifikāts. Vai šādā gadījumā Lietuvas pilsonis ir jāreģistrē Latvijā kā darba ņēmējs? Kā notiek iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieturēšana – no bruto atlīdzības? Šajā gadījumā sanāk, ka IIN tiek pārmaksāts par sociālo iemaksu daļu, kuru lietuvietis pats rēķinās un maksās savā valstī.
Turpinot apskatīt aktuālos Senāta spriedumus par kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildības aspektiem, šajā publikācijā uzmanību pievērsīsim 2016.gada spriedumam lietā SKC-214/2016, kurā tiesa vērtēja kapitālsabiedrības (SIA) valdes locekļu rīcības likumību, dažādos veidos izmaksājot sev papildu atlīdzību (bonusus, dāvanas un atlaides, kā arī iemaksas pensiju fondos) veidā, kas neatbilda sabiedrības dalībnieku sapulcē apstiprinātajai valdes locekļu atlīdzības aprēķināšanas un izmaksas kārtībai.
Uzņēmumā ir nodarbināti četri cilvēki, diviem no tiem alga ir lielāka par minimālo. Šobrīd ar valdes locekli ir noslēgts bezatlīdzības līgums, bet vēlamies noslēgt pilnvarojuma līgumu, nosakot atlīdzību. Vai šajā gadījumā būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)? Un vai varēs piemērot IIN likmi 20% apmērā, ja valdes loceklis iesniegs Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodokļu grāmatiņu? Un kā šāda valdes locekļa atlīdzība jāuzrāda, iesniedzot atskaites par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām?
Šī gada aprīlī Latvijas Republikas Senāts pieņēma spriedumu lietā SKC-46/2019, kuru būtu vērtīgi izlasīt to sabiedrību pārstāvjiem, kuras saviem valdes locekļiem vai ar sabiedrību saistītām personām izsniedz aizdevumus ar nosacījumiem, kas neatbilst pastāvošajiem tirgus noteikumiem vai kuru izsniegšanas gaitā nav ievērota sabiedrībā noteiktā kārtība.
Turpinot apskatīt Senāta spriedumus lietās par komersantam radīto zaudējumu piedziņu no bijušajiem valdes locekļiem, svarīgi pievērst uzmanību 2016.gada 7.jūnija spriedumam lietā SKC‑7/2016. Šajā spriedumā Senāts atkāpās no līdzšinējā judikatūrā paustajām atziņām, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātās un valsts budžetā maksājamās summas (nokavējuma un soda naudas) nav uzskatāmas par komersanta zaudējumiem, un līdz ar to nav pamata tās piedzīt no maksātnespējīgo sabiedrību bijušajiem valdes locekļiem.
No Komerclikuma (KL) normām izriet, ka komercsabiedrības dalībnieku sapulces (SIA) vai padomes (AS) kompetence ir noteikt jautājumus, kas saistīti ar valdes atlīdzību. Atbilstoši KL 221.panta 8.daļai valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu. Vienlaikus no šīs tiesību normas izriet, ka, ņemot vērā sabiedrības finansiālo stāvokli un valdes locekļa pienākumu apjomu, dalībnieki vai padome valdes loceklim atlīdzību var arī nenoteikt.
Ar valdes locekli ir noslēgts pilnvarojuma līgums. Valdes loceklim tiek piešķirtas 20 apmaksātas brīvas dienas. Vai par šīm dienām valdes loceklim jārēķina vidējā izpeļņa (kā būtu jādara darba līguma gadījumā), vai arī jāizmaksā noteiktā mēnešalga? Un kurā brīdī tā jāizmaksā – pirms atvaļinājuma vai algas izmaksas dienā? Darba līguma gadījumā atvaļinājuma nauda būtu izmaksājama pirms atvaļinājuma.
Finanšu instrumentu tirgus likumā pieņemti grozījumi, kas nosaka akcionāru tiesības pilnībā pārzināt un kontrolēt sabiedrību valdes un padomes atalgojumu sistēmu un vienlaikus visai būtiski skar sabiedrību valdes un padomes locekļu tiesības uz privāto dzīvi un konfidencialitāti.
1 valdes loceklim pieder daļas 3 uzņēmumos – "A", "B" un "C". Uzņēmumā "A" valdes loceklim pieder 51% daļas, arī uzņēmumā "B" viņam pieder 51% daļas, savukārt uzņēmumā "C" – 100% daļu. Vai šie uzņēmumi, savstarpēji veicot jebkāda veida darījumus, uzskatāmi par saistītajām personām? Vai šajā gadījumā nepieciešams līgums jebkurai darbībai, kas saistīta ar rēķiniem?
Līguma slēgšana ar valdes locekli ir svarīgs jautājums ikvienai sabiedrībai. Pirms atbilstošā līguma izvēles jāņem vērā virkne aspektu, lai tā noteikumi būtu abpusēji izdevīgi. Pilnvarojuma līgums ir viens no biežāk izmantotajiem līgumu veidiem tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem.
Mūsu SIA valdes loceklis ir Baltkrievijas pilsonis ar uzturēšanās atļauju Latvijā. Viņam pieder arī uzņēmums Kazahstānā (viens īpašnieks), kuram mūsu SIA aizdeva naudu automašīnu iegādei. Arī valdes locekļa tēvam pieder uzņēmums – Krievijā (viens īpašnieks), kuram arī esam aizdevuši naudas līdzekļus. Vai, aizdodot naudu no SIA, kur valdes loceklis ir vienīgais īpašnieks, uzņēmumam citā valstī, kuram viņš arī ir vienīgais īpašnieks, jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)? Vai šīs ir saistītās personas? Un tad visi mūsu SIA aizdevumi jāapliek ar UIN?
Šī gada 26. martā spēkā stājas Ministru kabineta noteikumi Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība”, kuros noteikta kārtība, kādā kompensē atlīdzību darbiniekam, kas tiek nodarbināts nozarē, kurā sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. (Aktualizēts 27.03.2020.)
Lai izpildītu normatīvo aktu pienākumus, Valsts ieņēmumu dienests īsteno dažādus nodokļu maksātāju kontroles pasākumus, sākot no tādiem, kuru norise līdz noteiktam brīdim nodokļu maksātājam varētu palikt nepamanīta, līdz nopietnām pārbaudēm, kurās nodokļu maksātāja piedalīšanās ir obligāta. Šoreiz plašāk par tematiskajām pārbaudēm!
Kurš ir atbildīgs, ja netiek iesniegts konsolidētais gada pārskats? Kāda šajā gadījumā ir revidenta atbildība? Kāds ir sods par konsolidētā gada pārskata neiesniegšanu un kas to uzliek?
Gadu mijas likumdošanas izmaiņas skārušas arī sociālo jomu. 2020. gada 1. janvārī stājas spēkā vairāki grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Vairāki no tiem piemērojami jau no 1. janvāra.
No šī gada vidus stājas spēkā jauni soda naudu apmēri par pārkāpumiem grāmatvedības jomā. Viens no būtiskiem jaunumiem – turpmāk sods tiks piemērots fiziskām personām – uzņēmumu vadītājiem. Kādas izmaiņas vēl gaidāmas?
Ministru kabineta sēdē izskatīti grozījumi likumā “Par grāmatvedību”. Grozījumu mērķis ir ārpakalpojumu grāmatvedības nozares sakārtošana un ēnu ekonomikas mazināšana. Šobrīd plānots, ka grozījumi stāsies spēkā jau šī gada 1. jūlijā.
14:50, 27. Mar. 2020