67280693
info@ifinanses.lv
Darba laiks: 9:00 – 16:00 (I-V)
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 300 raksti
Praksē samērā bieži ir situācijas, kad darba devējs veic ieturējumus no darbinieka darba samaksas. Šī gada jūnijā pieņemts svarīgs Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums, kurā analizētas darba devēja tiesības veikt šādus ieturējumus, izmantojot Darba likuma (DL) 78.pantā noteiktās atprasījuma tiesības.
Zemes piespiedu nomas attiecības ir aktuāls strīdu temats gan privātpersonu, gan juridisko personu starpā. Pēdējo gadu laikā vairāki aktuāli un diskusiju raisoši aspekti ir skatīti arī Latvijas Republikas Augstākajā tiesā (AT), kas liecina, ka, neskatoties uz pastāvošo regulējumu, tiesu praksē šo lietu aktualitāte joprojām ir vērtējama kā augsta.
Lai gan par to rakstīts vairākkārt, nereti komersantiem joprojām nav saprotams, kā nošķirt darba līgumu no uzņēmuma līguma un kas jāņem vērā, lai to pareizi izdarītu. Līdz ar to ir noderīgi aplūkot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 10.03.2017. spriedumu lietā Nr.SKC-658/2017, kurā vērtēts jautājums par atšķirībām starp uzņēmuma un darba līgumu.
Aptuveni pēdējā vai pusotra gada laikā tiesu praksē izdarīti jauni secinājumi un ieviestas jaunas tendences nodokļu lietās, turklāt vairākos jautājumos mainīta esošā judikatūra un pieņemti nodokļu maksātājiem labvēlīgi spriedumi. Aplūkošu priekšrocības, kas ieviestas ar jaunāko tiesu praksi, kā arī atziņas, kas turpmāk var radīt pārpratumus.
21.12.2016. Eiropas Savienības tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā Nr.C-201/15 (Spriedums) par kolektīvo atlaišanu. Spriedumā analizēti būtiski jautājumi uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Viltotu preču tirdzniecība joprojām ir aktuāla problēma lielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, tajā skaitā Latvijā. Šī gada jūlijā pieņemts būtisks Eiropas Savienības Tiesas spriedums, kas paplašina iespējas zīmolu īpašniekiem civiltiesiskā kārtībā cīnīties pret viltotu preču tirdzniecību.
Medijos ik dienas tiek publicēts saturs, kas aizsargājams ar autortiesībām, tomēr izdevējiem un satura veidotājiem nav pieļaujama visatļautība. Vienlaikus arī autoru tiesības nav neierobežotas, un likumdevējs ir ieviesis mehānismus, kas nodrošina veselīgu proporcionalitāti.
Augstākās tiesas Civillietu departaments 09.06.2016. pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-1817/2016, kurā ir vērtēti darba devējiem 2 būtiski jautājumi. Pirmkārt, tiek analizēts darba devēja pienākums pamatot darbinieku skaita samazināšanu. Otrkārt, Civillietu departaments, nosūtot lietu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instances tiesai, vērš uzmanību arī uz uzņēmuma pārejas tiesiskā regulējuma iespējamo piemērojamību konkrētajā situācijā.
Valsts ieņēmumu dienesta izdotajā un 26.07.2018. aktualizētajā informatīvajā materiālā “Par PVN piemērošanu preču eksportam/importam un ar tranzīta pārvadājumiem saistītiem pakalpojumiem” publicētie skaidrojumi ir izsaukuši neizpratni mūsu lasītāju vidū, tāpēc vaicājām VID skaidrojumus par informatīvajā materiālā pausto informāciju pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā transporta pakalpojumiem. Publicējam lasītāja jautājumus un VID atbildi, kas, jāatzīst, šoreiz ir gana atturīga. Aicinām lasītājus iesaistīties diskusijā!
Konkurējošas sabiedrības dibināšana un tās darbības aktīva veicināšana ir būtisks sabiedrības dalībnieka lojalitātes pienākuma pārkāpums, norāda Latvijas Republikas Augstākā tiesa šovasar sagatavotajā spriedumā.
Daudzi nodokļu maksātāji ir saskārušies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktu auditu.Nereti nodokļu maksātāji auditu ir uztvēruši samērā vieglprātīgi, paļaujoties, ka, piemēram, uzņēmuma grāmatvedības dokumenti ir atbilstoši noformēti un grāmatvedībā ir pareizi iegrāmatoti, nepievēršot pienācīgu vērību juridiskām niansēm, kas audita procesā ir būtiskas. ZAB “LEXTAL” ir identificējis būtiskas nianses, kurām ir jāpievērš vērība, saņemot no VID lēmumu par nodokļu audita veikšanu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta judikatūru papildinājis 30.11.2017. pieņemtais spriedums lietā Nr.SKC-343/2017 par valdes locekļa atbildību.
Iegādājoties preces uzņēmuma vajadzībām, tiek sagaidīts, ka tās būs kvalitatīvas un piemērotas to iegādes mērķim. Tomēr dažkārt piegādātās preces var neatbilst tam, kas tika sagaidīts no piedāvājuma, vai arī var izrādīties ar defektiem.
Valsts ieņēmumu dienests savā tīmekļa vietnē publicējis uzziņu "Par Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu", kas sagatavota pēc tulkošanas pakalpojumu sniedzēja, kura klienti ir gan fiziskās, gan juridiskās personas, pieprasījuma. Iesniedzējs interesējas par klientu personas datu aizsardzības nepieciešamību.
31.01.2018. Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr.SKC-34/2018, kurā atzina, ka sabiedrībai atbilstoši Komerclikuma (KL) 195.pantā noteiktajam ir tiesības prasīt izslēgt tai nelojālu dalībnieku. Lojalitātes pārkāpums ir dalībnieka rīcība, ar kuru viņš nodarījis sabiedrībai būtisku kaitējumu.
2018.gada martā un aprīlī Eiropas Savienības Tiesa (EST) pieņēma 3 prejudiciālos nolēmumus par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu un Eiropas Savienības Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva) normu interpretāciju. Katrs spriedums ir interesants un aplūkošanas vērts.
11.04.2018. Latvijas Republikas Satversmes tiesa (ST) pieņēma spriedumu lietā Nr.2017-12-01, ar kuru likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (likums par PVN) (redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2010. līdz 31.12.2012.) 12.panta 12.3 un 12.5daļas, ciktāl ar tām ierobežotas tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atzītas par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) 105.pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu.
Ikdienā komersanti noslēdz neskaitāmi daudz darījumu, maksājumus visbiežāk veicot 1 valūtā, tāpēc valūtas kursa svārstības tiešā veidā tos neietekmē. Tomēr Latvijas uzņēmēji arvien vairāk atklāj jaunus tirgus ārpus Eiropas Savienības (ES), tādējādi Latvijas preces nonāk Āzijas, Latīņamerikas un pat Āfrikas tirgū. Šādos darījumos svarīgi neaizmirst par valūtas kursu svārstību radīto risku.
Līguma slēgšana ar valdes locekli ir svarīgs jautājums ikvienai sabiedrībai. Pirms atbilstošā līguma izvēles jāņem vērā virkne aspektu, lai tā noteikumi būtu abpusēji izdevīgi. Pilnvarojuma līgums ir viens no biežāk izmantotajiem līgumu veidiem tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem.
Stājoties spēkā jaunajam Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam (UIN likums), mainījušās arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas prasības krājumiem. Krājumi tirdzniecības un ražošanas uzņēmumiem ir svarīgs rādītājs – bilancē tie veido būtisku daļu aktīvu, savukārt peļņas vai zaudējumu aprēķinā (PZA) krājumi ir viens no lielākajiem izmaksu posteņiem. Krājumu sākuma un beigu atlikumi tieši saistīti ar pārdoto preču un produkcijas pašizmaksu un peļņu, tādējādi kļūda krājumu atlikumos pārskata gada beigās ietekmē gan pārskata, gan nākamā gada peļņas rādītāju.
09:29, 21. Sep. 2018