67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 410 raksti
Šajā rakstā apkopoti vairāki nozīmīgi Augstākās tiesas Senāta nolēmumi nodokļu lietās. Šīs tiesu atziņas ir ļoti būtiskas, jo tiesas veiktajā darījumu apstākļu izvērtējumā cita starpā ir saskatāms arī ieteikums par to, kā uzņēmējiem pareizi rūpēties par savu darījumu dokumentēšanu, lai arī pēc trīs un vairāk gadiem spētu pierādīt savus labticīgos nolūkus un pamatotu veikto darījumu īstumu.
Darbiniekam darba līgumā tiek noteikts nepilnais darba laiks – 2 stundas dienā, 5 darba dienas nedēļā, un darba alga 300 eiro. 2021. gada janvārī ir 20 darba dienas, tātad darbinieks nostrādās 40 stundas un par to saņems 300 eiro. Bet, ja darbiniekam būs jāstrādā vairāk, piemēram, 45 stundas, vai šīs 5 stundas ir virsstundas, kas jāapmaksā dubultā? Valsts darba inspekcijas eksperti uzskata, ka tās neesot virsstundas un atsaucas uz Darba likuma 136. panta 1. daļu, bet darba tiesību jurists uzskata, ka tās esot virsstundas. Kā tad īsti ir?
Gandrīz ikvienam gada laikā rodas izdevumi par medicīnas, mācību, apdrošināšanas un citiem pakalpojumiem, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir tiesības atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pagājušā gada nogalē Latvijas Republikas Senāts ir pieņēmis nozīmīgu lēmumu, kas maina līdz šim piemēroto Valsts ieņēmumu dienesta praksi apstiprināt vai atteikt nodokļa atmaksu par šādiem izdevumiem.
Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis metodisko materiālu “Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”. Šī kārtība piemērojama no 2021. gada 1. jūlija. Šajā daļā tiek skaidrots, kas ir pašnodarbinātais, kā veikt reģistrāciju un kāda sociālo iemaksu likme piemērojama.
Tā kā šī gada pirmais ceturksnis Eiropas Savienības Tiesai lietās par pievienotās vērtības nodokli ir bijis visai ražīgs, plašāk gribētu informēt par vienu no tām – 2021. gada 20. janvāra spriedumu lietā C-288/19, kurā tika skarts jautājums par darba devēja automašīnu nodošanu darbinieku rīcībā bez atlīdzības.
Preču piegādātājs regulāri izraksta nekorektus rēķinus vai atsūta nepareizu preci. Lai apmaksu izlīdzinātu, preču piegādātājs atsūta kredītrēķinu par summas starpību. Kā pareizi grāmatvedībā kontēt šo starpību?
Ar rītausmas fotogrāfiju uz vāka pie lasītājiem ir devies žurnāla “iFinanses” jaunākais numurs. Kā jau ierasts, žurnālā lasāmi aktuāli un interesanti raksti par grāmatvedību, nodokļiem, darbiniekiem un tiesu praksi. Piedāvājam iespēju “caur atslēgas caurumu” ielūkoties jaunākā numura interesantāko rakstu tēmās.
Sagatavot finanšu pārskatu saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu prasībām nav sarežģīti, galvenais ir nepazaudēt veselo saprātu. Šoreiz atgādināsim būtiskākās nianses 2020. gada pārskata sagatavošanā, vēršot uzmanību uz kļūdām, ar kurām, veicot revīziju, saskaras zvērināti revidenti.
2020. gada nogalē – novembrī un decembrī – Eiropas Savienības Tiesa izskatīja vairākas lietas par pievienotās vērtības nodokli. Īsumā informējam par dažām no tām, jo nolēmumos sniegtās atziņas varētu būt noderīgas arī Latvijas pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem.
Sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu tā veiktā audita laikā var ietaupīt gan laiku, gan nervus, gan naudas. Kā apliecinājums tam kalpo arī pērnā gada nogalē pieņemtais Senāta spriedums. Aplūkosim to!
Neskatoties uz visai sarežģīto laiku, Eiropas Savienības Tiesa pagājušā gada otrajā pusē ir strādājusi visai ražīgi, un nolēmumu un spriedumu pievienotās vērtības nodokļa lietās 2020. gada rudenī ir bijis visai daudz. Šajā rakstā īss apkopojums par 2020. gada septembrī un oktobrī pieņemtajiem nolēmumiem.
Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, darbiniekiem ir atļauts pusdienot, bet maksa par pusdienām 2 eiro apmērā saskaņā ar darba līgumu tiek ieturēta no darbinieku darba samaksas. Vai šādi rīkoties ir likumīgi? Kādi grāmatojumi būtu jāveic? Kā to pareizi noformēt un atspoguļot grāmatvedībā? Vai šīs summas ietekmē PVN?
Kādam nozīme ir darījuma partnera reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā situācijā, kad Valsts ieņēmumu dienests apšauba veiktos darījumus un atsaka tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar šādu darījuma partneri?
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2020. gada 4. septembrī pasludinājis spriedumu lietā SKA-383/2020 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Izskatīsim svarīgākās atziņas!
Lielai daļai uzņēmumu kalendārais gads sakrīt arī ar gada pārskata perioda beigām, tāpēc šobrīd ir vairāki aktuāli jautājumi ne tikai uzņēmumu īpašniekiem, bet arī vadītājiem, kreditoriem, valsts institūcijām un konkurentiem par Covid-19 pandēmiju un tās ietekmi uz saimniecisko darbību. Kāda informācija ir jāatklāj par savu darbību un kā novērtēt darbības turpināšanas principu finanšu pārskatā?
Uzņēmumi joprojām ir spiesti pielāgoties jauniem apstākļiem, ieviešot arvien jaunus risinājumus, lai regulētu jautājumus par darbinieku darba vietu un darba laiku. Attālinātā darba apstākļos aktuāls un bieži vien arī neskaidrs ir jautājums par pareizu darba laika uzskaiti. Sevišķi svarīgi tas ir, runājot par tā saukto dežūrlaiku. Izskatīsim tiesas atziņas par šo jautājumu!
Iepriekšējā rakstā aplūkojām darījumus ar nerezidentiem no nodokļu skatpunkta. Turpinot rakstu sēriju, šoreiz par juridiskajiem aspektiem – kā Latvijas komersantam sagatavot darījumu dokumentāciju, lai izvairītos vai vismaz ierobežotu riskus, kas var radīt papildu uzņēmumu ienākuma nodokļa sekas.
Ja nodokļu maksātājs nav apmierināts ar audita rezultātā Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu, tam ir tiesības nodot jautājumu izskatīšanai vēlreiz, iesniedzot apstrīdēšanas iesniegumu iestādes ģenerāldirektoram. Bet kā rīkoties, ja arī ģenerāldirektora lēmums joprojām nav labvēlīgs?
Kamēr Eiropas Savienības Tiesā tiek skatīti dažu dalībvalstu iesniegtie jautājumi, vai pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojums sportam pienākas arī izklaides parka pakalpojumiem un bridža spēlēm, Latvijā kādai biedrībai, kas organizē sporta treniņus bērniem, Valsts ieņēmumu dienests sniedza uzziņu, kurā lēma, ka nodokļa atbrīvojums nav piemērojams. Izskatām uzziņu!
Vai obligāti jāveido uzkrājumi nedrošiem parādiem? Kurā likumā tas noteikts? Pamatojoties uz UIN likuma 9. panta 1. daļu, ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa PZA, un 36 mēnešu laikā no uzkrājumu izveidošanas dienas parāds nav atgūts. Uzņēmumā no 2018. gada uzkrājumi netiek veidoti un netiek iekļautas izmaksas PZA, jo domāja, ka parāds tiks samaksāts.
