67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 368 raksti
Šajā rakstā apkopoti vairāki nozīmīgi Augstākās tiesas Senāta nolēmumi nodokļu lietās. Šīs tiesu atziņas ir ļoti būtiskas, jo tiesas veiktajā darījumu apstākļu izvērtējumā cita starpā ir saskatāms arī ieteikums par to, kā uzņēmējiem pareizi rūpēties par savu darījumu dokumentēšanu, lai arī pēc trīs un vairāk gadiem spētu pierādīt savus labticīgos nolūkus un pamatotu veikto darījumu īstumu.
Praksē samērā bieži ir situācijas, kad darba devējs veic ieturējumus no darbinieka darba samaksas. Šī gada jūnijā pieņemts svarīgs Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums, kurā analizētas darba devēja tiesības veikt šādus ieturējumus, izmantojot Darba likuma (DL) 78.pantā noteiktās atprasījuma tiesības.
Pagājušā gada nogalē – novembrī un decembrī – tika pieņemti vairāki Eiropas Savienības Tiesas spriedumi pievienotās vērtības nodokļa lietās, tomēr sīkāk vēlos informēt par divām no tām, kas attiecas uz plašāku nodokļa maksātāju auditoriju.
Pērnā gada beigās tika pieņemti vairāki grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tie ir tā sauktie ātrie uzlabojumi (quick fixes) pievienotās vērtības nodokļa sistēmā, kuriem vajadzētu uzlabot un vienādot noteikumus visās dalībvalstīs attiecībā uz preču piegādēm uz citām dalībvalstīm, konsignācijas preču piegādēm un starptautiskiem ķēdes darījumiem.
Darbinieks tiek nosūtīts komandējumā no Liepājas uz Rīgu, lai apmeklētu klientu. Lai paspētu novadīt prezentāciju, no Liepājas viņš izbrauc plkst. 6.00, bet atpakaļ atgriežas plkst. 21.00. Darbinieka standarta darba laiks ir no 8.00 līdz 17.00. Vai par šīm ceļā pavadītajām papildu stundām jāmaksā kā par virsstundām? Vai ceļš šajā gadījumā skaitās darbalaiks?
2019. gada beigās tika izsludināts jaunā Grāmatvedības likuma projekts, un ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, aizstājot kopš 1993. gada spēkā esošo likumu “Par grāmatvedību”. Kādas izmaiņas ieviesīs jaunais likums un ar ko tas atšķirsies no iepriekšējā?
Kas ir darba samaksa un kas – cita veida atlīdzība saistībā ar darbu? To ir būtiski saprast gadījumos, kad darbiniekam tiek aprēķināta vidējā izpeļņa. Izskatīsim jaunākās tiesu prakses atziņas!
Arī šogad turpinām analizēt svarīgākos Eiropas Savienības Tiesas spriedumus. Šoreiz uzmanību pievērsīšu divām no pagājušā gada septembrī–oktobrī izskatītajām lietām, kurās paustas ievērības cienīgas atziņas pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas jautājumos.
Pasaulē vērienīgākā, Starptautiskās Fiskālās asociācijas rīkotā nodokļu kongresa pirmā centrālā tēma bija procentu atskaitīšanas ierobežojumu tendences, par ko stāstīju iepriekšējā rakstā "Pasaules karstākās nodokļu vēsmas Latvijā" (iFinanses, 08.01.2020.). Nodokļu piemērošana investīciju fondiem bija otrs 2019.gada būtiskākais kongresa temats.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13.pantā noteikts, ka finanšu pārskats jāsagatavo tā, lai tas sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu. Taču nekur nav pateikts, kāda informācija konkrēti jāsniedz par bilances vai peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem, lai to nodrošinātu. Vai to var izlemt sabiedrības vadītājs, grāmatvedis vai revidents?
Atbilstoši Saeimas 2019. gada nogalē pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” Valsts ieņēmumu dienestam ir paredzētas tiesības informēt uzņēmējus par darījuma partnera nodokļu riskiem. Kā tas darbojas praksē?
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā paredzēts, ka, norakstot neatgūstamo debitora parādu, to var neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, un tas ir tāds debitora parāds, ja parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ, jo debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi un iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 eiro. Kādi ir šie pasākumi? Vai jāveido kāda grāmatvedības izziņa vai kāds cits dokuments, kas apraksta to, ka piedziņas lietderība ir tikusi izvērtēta?
Zemes piespiedu nomas attiecības ir aktuāls strīdu temats gan privātpersonu, gan juridisko personu starpā. Pēdējo gadu laikā vairāki aktuāli un diskusiju raisoši aspekti ir skatīti arī Latvijas Republikas Augstākajā tiesā (AT), kas liecina, ka, neskatoties uz pastāvošo regulējumu, tiesu praksē šo lietu aktualitāte joprojām ir vērtējama kā augsta.
2020. gada 1. janvārī Pievienotās vērtības nodokļa likumā stājas spēkā izmaiņas, kas ietekmē pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas aizpildīšanu. Pirmā deklarācija par janvāri jāiesniedz jau līdz 20. februārim. Mēģinām rast skaidrību!
Sabiedrība nodarbojas ar semināru organizēšanu Latvijā. Izdevumi ir gan ēdināšana, gan viesu izmitināšana, gan piesaistīto mākslinieku uzstāšanās. Par šiem izdevumiem tiek izrakstīts rēķins sabiedrības sadarbības partneriem Lietuvā, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji savā valstī. Rēķinā netiek atsevišķi uzrādīts katrs sniegtais pakalpojums, bet gan kopējais pakalpojums – semināra organizēšana. Kā par šiem izdevumiem aprēķināt un atskaitīt PVN priekšnodokli? Vai šie izdevumi skaitās uzņēmuma reprezentācijas vai ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi? Kāda PVN likme jānorāda rēķinā Lietuvas sabiedrībai? Un vai vajag izdalīt atsevišķi katru pakalpojumu ar savu PVN likmi, ja visi pakalpojumi ir viens kopums?
Šoreiz apskatīsim, ko no juridiskā viedokļa, kā arī praktiski debitoru pārvaldībā komersanti var darīt, lai samazinātu ilgstošus šaubīgo debitoru uzkrājumu izdevumus un attiecīgi arī nodokļu izdevumus.
Profesionālais skepticisms jeb skepse bieži vien tiek saistīta tikai ar krāpšanas gadījumu izmeklēšanu, bet tas nav viss. Profesionālais skepticisms ir svarīgs elements ikvienā finanšu pārskata revīzijā, tāpat arī ikdienā, strādājot ar finanšu informāciju.
Pie lasītājiem ir devis šī gada beidzamais žurnāla “iFinanses” numurs, kurā atradīsiet rakstus par vairākām gadu mijā nozīmīgām tēmām.
Šī gada vasarā Eiropas Savienības Tiesā tika skatīta lieta C-273/18, kurā Valsts ieņēmumu dienests tiesājās ar SIA “Kuršu zeme” par tās tiesībām atskaitīt priekšnodokli, kas izveidojies preču piegādes ķēdē, iegādājoties preces no SIA “KF Prema”. Lieta ir interesanta ne tikai ar to, ka tajā skartas Latvijas nodokļu maksātāju tiesības, bet arī ar to, ka Eiropas Savienības Tiesas nolēmums varētu labvēlīgi ietekmēt diezgan lielu Latvijas nodokļu maksātāju loku, kas veic līdzīgus darījumus.
Lai gan par to rakstīts vairākkārt, nereti komersantiem joprojām nav saprotams, kā nošķirt darba līgumu no uzņēmuma līguma un kas jāņem vērā, lai to pareizi izdarītu. Līdz ar to ir noderīgi aplūkot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 10.03.2017. spriedumu lietā Nr.SKC-658/2017, kurā vērtēts jautājums par atšķirībām starp uzņēmuma un darba līgumu.
14:50, 27. Mar. 2020