67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 334 raksti
Šajā rakstā apkopoti vairāki nozīmīgi Augstākās tiesas Senāta nolēmumi nodokļu lietās. Šīs tiesu atziņas ir ļoti būtiskas, jo tiesas veiktajā darījumu apstākļu izvērtējumā cita starpā ir saskatāms arī ieteikums par to, kā uzņēmējiem pareizi rūpēties par savu darījumu dokumentēšanu, lai arī pēc trīs un vairāk gadiem spētu pierādīt savus labticīgos nolūkus un pamatotu veikto darījumu īstumu.
Praksē samērā bieži ir situācijas, kad darba devējs veic ieturējumus no darbinieka darba samaksas. Šī gada jūnijā pieņemts svarīgs Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums, kurā analizētas darba devēja tiesības veikt šādus ieturējumus, izmantojot Darba likuma (DL) 78.pantā noteiktās atprasījuma tiesības.
Zemes piespiedu nomas attiecības ir aktuāls strīdu temats gan privātpersonu, gan juridisko personu starpā. Pēdējo gadu laikā vairāki aktuāli un diskusiju raisoši aspekti ir skatīti arī Latvijas Republikas Augstākajā tiesā (AT), kas liecina, ka, neskatoties uz pastāvošo regulējumu, tiesu praksē šo lietu aktualitāte joprojām ir vērtējama kā augsta.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) principa “Konsultē vispirms” pārbaudēm atlasa Latvijas uzņēmumus, balstoties uz sabiedrībai jau no 2013.gada zināmajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rokasgrāmatas projektā noteiktajiem transfertcenu riska indikatoriem, piemēram, peļņas līmeni, zaudējumiem, aizņēmumu procentiem, darījumiem ar nemateriālo īpašumu u.c. Šajā publikācijā aprakstīta VID īstenotā prakse, ņemot vērā normatīvos aktus, kas attiecas uz taksācijas gadiem līdz 2017.gada 31.decembrim.
Lai gan par to rakstīts vairākkārt, nereti komersantiem joprojām nav saprotams, kā nošķirt darba līgumu no uzņēmuma līguma un kas jāņem vērā, lai to pareizi izdarītu. Līdz ar to ir noderīgi aplūkot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 10.03.2017. spriedumu lietā Nr.SKC-658/2017, kurā vērtēts jautājums par atšķirībām starp uzņēmuma un darba līgumu.
Aptuveni pēdējā vai pusotra gada laikā tiesu praksē izdarīti jauni secinājumi un ieviestas jaunas tendences nodokļu lietās, turklāt vairākos jautājumos mainīta esošā judikatūra un pieņemti nodokļu maksātājiem labvēlīgi spriedumi. Aplūkošu priekšrocības, kas ieviestas ar jaunāko tiesu praksi, kā arī atziņas, kas turpmāk var radīt pārpratumus.
21.12.2016. Eiropas Savienības tiesa (EST) pieņēma spriedumu lietā Nr.C-201/15 (Spriedums) par kolektīvo atlaišanu. Spriedumā analizēti būtiski jautājumi uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Finanšu instrumentu tirgus likumā pieņemti grozījumi, kas nosaka akcionāru tiesības pilnībā pārzināt un kontrolēt sabiedrību valdes un padomes atalgojumu sistēmu un vienlaikus visai būtiski skar sabiedrību valdes un padomes locekļu tiesības uz privāto dzīvi un konfidencialitāti.
Uzņēmēji allaž aktīvi meklē veidus, kā palielināt ieņēmumus un vienlaikus samazināt administratīvos izdevumus, paaugstinot efektivitāti. Viens no risinājumiem ir uzņēmējdarbības reorganizācija, apvienojot biznesus vai arī nodalot atsevišķus darbības veidus. Bet kā reorganizācijas procesus atspoguļot grāmatvedībā?
Šī gada 1.maijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums ar mērķi veicināt trauksmes celšanu, motivēt un iedrošināt iedzīvotājus celt trauksmi jeb ziņot par pārkāpumiem, kas var apdraudēt visu sabiedrību kopumā vai kādu sabiedrības daļu un tās intereses. Un tagad pats galvenais jautājums – par ko un kādā veidā ir jāziņo?
Ko par transfertcenu riskiem varam uzzināt no tiesā izskatītajiem nodokļu strīdiem? Lai gan nepretendējam uz visaptverošu transfertcenu strīdu analīzi, šajā publikācijā sniedzam ieskatu izplatītos transfertcenu strīdu jautājumos, kā arī citās interesantās tieslietās, kurās paustas noderīgas atziņas.
Pieredze rāda, ka daudzi nodokļu strīdi nesāktos un nenonāktu tiesu kalendārā, ja vien savlaicīgi tiktu veikta korekta sadarbība ar nodokļu administrāciju. Izpaliek arī kvalitatīva padoma vai juridiskās palīdzības meklēšana pie konkrētās jomas speciālista. Šoreiz pievērsīsimies bieži novērotām, nepareizām rīcībām vai tipiskām kļūdām gadījumos, kad nodokļu maksātājs nonāk Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā.
Uzņēmuma maksātspēja ir uzņēmuma finanšu stabilitātes rādītājs, tāpēc tai jāseko līdzi pašiem un tā, visticamāk, interesēs sadarbības partnerus. Šajā publikācijā aplūkosim maksātspējas rādītājus un kontekstu, kādā tie būtu jāskata. Ielūkosimies to pielietojumā un apskatīsim, kāpēc tieši šobrīd ir svarīgi pievērst tiem pastiprinātu uzmanību.
2018.gada novembrī un decembrī publicēti divi Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumi, kas attiecas uz tūrisma nozari, konkrēti uz ceļojuma aģentūru (mūsu terminoloģijā runājot – tūrisma operatoru) sniegtajiem tūrisma pakalpojumiem (Latvijas Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 136.pants). Ar šīm lietām – C-422/17 un C-552/17 – būtu ieteicams detalizēti iepazīties ne tikai tūrisma operatoriem, bet vispirms Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kuru pārziņā ir skaidrojumu sniegšana nodokļu maksātājiem. Sīkāka informācija par šiem tiesu nolēmumiem ir apkopota šajā publikācijā.
Sers Ričards Brensons (Sir Richard Branson) teicis: “Ja parūpēsieties par saviem darbiniekiem, tie parūpēsies par visu pārējo.” Nevar nepiekrist, turklāt šo atziņu var attiecināt arī uz darbinieku datu aizsardzību. Jo darbiniekam būs lielāka pārliecība, ka uzņēmums tā datus aizsargā, jo lielāka iespēja, ka darbinieks būs lielisks uzņēmuma misijas un vērtību vēstnesis.
2018.gada novembrī un decembrī publicēti vairāki interesanti Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi, kas skar Eiropas Savienības dalībvalsts tiesības veikt pievienotās vērtības nodokļa uzrēķinu, pamatojoties uz aplēsēm par ieņēmumu apmēru konkrētās saimnieciskās darbības nozarēs (lieta C-648/16) un par atskaitāmo priekšnodokli, kurš noteikts, pamatojoties uz ekspertu aplēsēm par materiālu un citu resursu patēriņu nekustamā īpašuma celtniecībā (lietaC‑664/16).
Privātajiem uzņēmumiem nav noteiktas obligātas prasības uzskaitīt kādus darījumus ārpus bilances. Tomēr ir darījumi, kas nav jānorāda bilancē, bet par tiem jāsniedz informācija finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā – veikt šādu ārpusbilances darījumu uzskaiti būtu lietderīgi, jo tas palīdzētu ērtāk un kvalitatīvāk sagatavot gada pārskatu.
Viltotu preču tirdzniecība joprojām ir aktuāla problēma lielā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, tajā skaitā Latvijā. Šī gada jūlijā pieņemts būtisks Eiropas Savienības Tiesas spriedums, kas paplašina iespējas zīmolu īpašniekiem civiltiesiskā kārtībā cīnīties pret viltotu preču tirdzniecību.
2019.gada 6.februārī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ir pieņēmis spriedumu lietā SKC-340/2019, kurā tiesa vērtēja Darba likuma 149.panta normas un līdzšinējās judikatūras piemērošanu laika periodam, par kuru ir aprēķināma neizmantotā atvaļinājuma kompensācija darba attiecību izbeigšanas gadījumā.
Līdz 2017.gada 1.janvārim ir izsniegti bezprocentu aizdevumi meitas sabiedrībai. Vai ir nepieciešams noteikt darījuma cenu (vērtību), kā tas būtu, ja darījums notiktu starp nesaistītām personām? Iepriekšējos gados tika piemērota pēc statistikas datiem noteiktā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējā svērtā procentu likme. Kādu koeficientu izmantot 2018.gadā?
09:37, 15. Jūl. 2019