67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 352 raksti
Šajā rakstā apkopoti vairāki nozīmīgi Augstākās tiesas Senāta nolēmumi nodokļu lietās. Šīs tiesu atziņas ir ļoti būtiskas, jo tiesas veiktajā darījumu apstākļu izvērtējumā cita starpā ir saskatāms arī ieteikums par to, kā uzņēmējiem pareizi rūpēties par savu darījumu dokumentēšanu, lai arī pēc trīs un vairāk gadiem spētu pierādīt savus labticīgos nolūkus un pamatotu veikto darījumu īstumu.
Praksē samērā bieži ir situācijas, kad darba devējs veic ieturējumus no darbinieka darba samaksas. Šī gada jūnijā pieņemts svarīgs Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums, kurā analizētas darba devēja tiesības veikt šādus ieturējumus, izmantojot Darba likuma (DL) 78.pantā noteiktās atprasījuma tiesības.
Zemes piespiedu nomas attiecības ir aktuāls strīdu temats gan privātpersonu, gan juridisko personu starpā. Pēdējo gadu laikā vairāki aktuāli un diskusiju raisoši aspekti ir skatīti arī Latvijas Republikas Augstākajā tiesā (AT), kas liecina, ka, neskatoties uz pastāvošo regulējumu, tiesu praksē šo lietu aktualitāte joprojām ir vērtējama kā augsta.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) principa “Konsultē vispirms” pārbaudēm atlasa Latvijas uzņēmumus, balstoties uz sabiedrībai jau no 2013.gada zināmajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rokasgrāmatas projektā noteiktajiem transfertcenu riska indikatoriem, piemēram, peļņas līmeni, zaudējumiem, aizņēmumu procentiem, darījumiem ar nemateriālo īpašumu u.c. Šajā publikācijā aprakstīta VID īstenotā prakse, ņemot vērā normatīvos aktus, kas attiecas uz taksācijas gadiem līdz 2017.gada 31.decembrim.
Lai gan par to rakstīts vairākkārt, nereti komersantiem joprojām nav saprotams, kā nošķirt darba līgumu no uzņēmuma līguma un kas jāņem vērā, lai to pareizi izdarītu. Līdz ar to ir noderīgi aplūkot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 10.03.2017. spriedumu lietā Nr.SKC-658/2017, kurā vērtēts jautājums par atšķirībām starp uzņēmuma un darba līgumu.
Šī gada 5.jūlijā Senāta Administratīvo lietu departaments izskatīja administratīvo lietu SKA‑433/2019 saistībā ar darba devēja pieteikumu par Valsts darba inspekcijas lēmuma Nr.2015‑04/248‑2016-05-05/164 atcelšanu. Tiesas spriedumā iekļautas vairākas nozīmīgas atziņas par Darba likuma piemērošanu, ja darbinieks netiek nodarbināts svētku dienās. Šis spriedums sniedz atbildes uz iepriekš no prakses izrietošiem jautājumiem un diskusijām.
Turpinot apskatīt Senāta spriedumus lietās par komersantam radīto zaudējumu piedziņu no bijušajiem valdes locekļiem, svarīgi pievērst uzmanību 2016.gada 7.jūnija spriedumam lietā SKC‑7/2016. Šajā spriedumā Senāts atkāpās no līdzšinējā judikatūrā paustajām atziņām, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķinātās un valsts budžetā maksājamās summas (nokavējuma un soda naudas) nav uzskatāmas par komersanta zaudējumiem, un līdz ar to nav pamata tās piedzīt no maksātnespējīgo sabiedrību bijušajiem valdes locekļiem.
Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) grāmatvedības uzskaiti veic divkāršā ieraksta sistēmā. Pēc finanšu gada noslēgšanas ZAB partneri nolemj sadalīt peļņu, par ko attiecīgi ir nomaksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli, iekļaujot to savās gada ienākumu deklarācijās. Vai šī peļņas sadale var tikt uzskatīta par dividendēm pielīdzināmām izmaksām, jo saskaņā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu ZAB var tikt pielīdzināts juridiskai personai Civillikuma izpratnē? Un vai par šo peļņas sadali ZAB partneriem (advokātiem) ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas?
Neskaidrības radušās par nekustamā īpašuma pārdošanu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. Uzņēmums 2008.gadā ir nopircis dzīvokli daudzdzīvokļu namā (ar PVN nelietotam nekustamajam īpašumam, kas atskaitīts kā priekšnodoklis) ar mērķi to pārdot, kad cena būs pieaugusi, un 2019.gadā to nolemj pārdot. Vai saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 102.pantu ir jāveic PVN priekšnodokļa korekcija, ja pagājuši 10 gadi, bet īpašums tika turēts tikai pārdošanas nolūkam?
Kopš 2015.gada Darba likumā noteikts, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam ir pienākums kompensēt darbiniekam visu neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma laiku. Lai gan pagājuši gandrīz pieci gadi, jaunā kārtība joprojām nav ieguvusi skaidras aprises.
No Centrālās finanšu un līgumu aģentūras ir saņemts atteikums par projekta tālāku virzību. Tā kā projekta izskatīšana ilga zināmu laiku un uzņēmums bija sācis rūpnīcas būvniecības projekta izstrādi, ir uzkrāti izdevumi, kas šobrīd jānoraksta. Izdevumu sastāvā ir būvatļaujas saņemšana, būvprojekta izstrāde, topogrāfija, dažādas ekspertīzes, biznesa plāna izstrāde, kadastrālā zemes uzmērīšana, ģeotehniskās izpētes darbi, un kopsummā tie veido 80 748 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Vai tos drīkst norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus? Vai ir jāveic atskaitītā priekšnodokļa korekcija, ja projekts netiek realizēts?
Aptuveni pēdējā vai pusotra gada laikā tiesu praksē izdarīti jauni secinājumi un ieviestas jaunas tendences nodokļu lietās, turklāt vairākos jautājumos mainīta esošā judikatūra un pieņemti nodokļu maksātājiem labvēlīgi spriedumi. Aplūkošu priekšrocības, kas ieviestas ar jaunāko tiesu praksi, kā arī atziņas, kas turpmāk var radīt pārpratumus.
2018.gadā VID iedibināja jaunu praksi nesamaksāto nodokļu piedziņas jomā, kas pārkāpj Administratīvā procesa likumā nostiprinātos principus un komersantu tiesības, kā arī vispārīgo tiesisko regulējumu konkrētajā sfērā, informē MindLink.lv.
Degvielas kartes ir ērtas lietotājiem, bet mēdz sagādāt pārdomu pilnus brīžus grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem. Piemēram, ja degvielas karte tiek nodota citam lietotājam, kā mainās nodokļa piemērošana? Aplūkosim kādu stāstu no Eiropas Savienības Tiesu prakses!
Nav nekas neparasts, ka jaunieši vēlas paralēli mācībām piepelnīties. Taču, pieņemot bērnu vai jaunieti darbā, ir jāievēro vairākas nianses, piemēram, kādos darbos un kādā kārtībā drīkst nodarbināt nepilngadīgas personas, kā noslēgt darba līgumu un izmaksāt atlīdzību, u.c. būtiskus jautājumus, lai izvairītos ne tikai no iespējamiem nelaimes gadījumiem darba vietā, bet arī administratīvajiem sodiem.
Valsts ieņēmumu dienests 2019.gada 8.oktobrī ir sagatavojis metodisko materiālu “Par dažādu izmaiņu un iepriekšējo periodu kļūdu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē”. Publicējam 5.daļu – tajā par grāmatvedības aplēsēm un to izmaiņām.
Valsts ieņēmumu dienests ir sagatavojis metodisko materiālu “Par dažādu izmaiņu un iepriekšējo periodu kļūdu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē”. Publicējam 2.daļu – tajā par grāmatvedības politikas maiņu.
Šī gada martā Senāts pieņēma spriedumu, kurā ietvertā tēze sākotnēji raisa revolucionāras pārdomas – vai tas jāuztver kā apvērsums tiesvedībā un grāmatvedības praksē? Kas no tā izriet – tas, ka kreditora izrakstīta rēķina samaksai un piedziņai nav likumiska pamata, vai – gluži otrādi – ka debitors tam izrakstītu rēķinu nevar apstrīdēt tiesā? Analizējam spriedumu!
Pēc audita pārbaudes vienā no uzņēmuma nodaļām konstatēti pārkāpumi. Izveidota komisija audita atzinuma slēdziena analīzei. Komisija secināja, ka pieļauti vairāki darba kārtības un amata apraksta pārkāpumi, kā arī konstatētas aizdomas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Šajā daļā atzinums nodots Prokuratūrai, kas to nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurš uzsācis pārbaudi. Vai amatpersonu var disciplināri sodīt par darba kārtības un amata apraksta pārkāpumiem, nesagaidot lēmumu, vai personas darbībās konstatēti smagāki pārkāpumi?
Zinību mēnesī pie lasītājiem dodas jaunākais žurnāla “iFinanses” numurs, kurš ir pilns ar dažādām zinībām par finanšu un grāmatvedības nozari.
07:00, 15. Nov. 2019