67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 389 raksti
Šajā rakstā apkopoti vairāki nozīmīgi Augstākās tiesas Senāta nolēmumi nodokļu lietās. Šīs tiesu atziņas ir ļoti būtiskas, jo tiesas veiktajā darījumu apstākļu izvērtējumā cita starpā ir saskatāms arī ieteikums par to, kā uzņēmējiem pareizi rūpēties par savu darījumu dokumentēšanu, lai arī pēc trīs un vairāk gadiem spētu pierādīt savus labticīgos nolūkus un pamatotu veikto darījumu īstumu.
Šoreiz izskatīsim Latvijas tiesu praksē nesen izskatītu muitas lietu – Senāta 2020. gada 28. maija spriedumu lietā SKA-54/2020. Tajā izvērtēta virkne apstākļu: pareiza muitas procedūras – ievešana pārstrādei – piemērošana, muitas parāda rašanās, ja netiek ievērota procedūra, un tas, vai muitas parāds ietver arī pievienotās vērtības nodokli.
Likumā noteikts pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par pamatdarbības veidu, norādot atbilstošu NACE kodu. Vai jāpaziņo visi darbības veidi vai arī tikai pamatdarbība? Un kādas ir sekas, ja darbības veids netiek paziņots? Vai šādu saimniecisko darbību nedrīkst veikt?
Izbeidzot darba attiecības ar darbinieku, darba devējiem ir pienākums ievērot noteiktu procedūru, kā arī šis process darba devējam rada arī noteiktus izdevumus. Kad darba devējam rodas pienākums maksāt atlaišanas pabalstu? Kādā apmērā? Un vai darba devējam ir tiesības šādu atlaišanas pabalstu nemaksāt?
Praksē dzirdēti dažādi stāsti par darbiniekiem, kuri atrod radošus paņēmienus, kā izvairīties no iepazīšanās ar rīkojumiem, tāpēc skaidrojam, vai darbinieks var nepiekrist rīkojumam un kā šādā situācijā rīkoties darba devējam.
Likums nosaka juridisku personu pienākumu atklāt savu patieso labuma guvēju, iesniedzot Uzņēmumu reģistram noteiktu informāciju. Savukārt Uzņēmumu reģistrs, nesaņemot pietiekamu informāciju, var uz laiku atlikt pieteikto reģistrāciju. Apskatīsim praktiskos aspektus, kā sekmīgi iesniegt informāciju Uzņēmumu reģistrā un izvairīties no atbildības par paziņošanas pienākuma savlaicīgu neizpildi.
Darbiniekam jāsamaksā atvaļinājuma kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu par laika periodu no 2014. gada 11. decembra līdz 2020. gada 24. jūlijam. Atvaļinājuma kompensācijai rēķināju vidējo izpeļņu par pēdējiem sešiem nostrādātajiem mēnešiem (no 2020. gada janvāra līdz jūnijam), bet vadība apgalvo, ka tā nav pareizi un vidējā izpeļņa jārēķina, ņemot vērā katram periodam citus sešus mēnešus. Piemēram, periodam no 2014. gada 11. decembra līdz 2015. gada 10. decembrim vidējā izpeļņa tiks rēķināta no 2015. gada jūnija līdz novembrim utt. Kā pareizi jārēķina atvaļinājuma kompensācija?
Darbiniekam ir bruto alga 1400 eiro apmērā. Saņemti tiesu izpildītāja rīkojumi par ieturējumiem – viens par uzturlīdzekļiem (piemēram, 500 eiro mēnesī) un otrs par ceturtās kārtas ieturējumu piedziņu 30% apmērā no darba algas. Kā pareizi veikt šos ieturējumus?
Uzsākam rakstu sēriju par grāmatvedības organizācijas un kārtošanas pamatlietām, sākot no grāmatvedības pamatiem līdz finanšu pārskata sagatavošanai. Būs noderīgi gan jauniem speciālistiem, gan tiem, kas jau strādā, lai paskatītos uz savu grāmatvedību un novērtētu, ko vēl var pilnveidot vai darīt citādāk. Sāksim ar grāmatvedības darba organizāciju un atbildības sadalījumu starp vadītāju un grāmatvedi.
Tūrisma uzņēmums – sabiedrība ar ierobežotu atbildību, pievienotās vērtības nodokļa maksātājs – organizē ceļojumus uz dažādām valstīm, sniedz arī transporta pakalpojumus (gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm). Daži klienti ir juridiskas personas, bet vairākums – fiziskas. Fiziskās personas maksā par pakalpojumiem avansu veidā – gan skaidrā naudā (kases aparātā), gan bezskaidrā naudā (bankā). Kā atbilstoši likumdošanai sagatavot attaisnojuma dokumentus par ieņēmumiem?
Kā veidojas hibrīdneatbilstības? Kādi bija pirmsākumi cīņai pret tām un kā tapa Eiropas Savienības direktīvas un Latvijas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma regulējums, ar ko hibrīdneatbilstības tiek novērstas? Par to – šajā publikācijā!
Ja rēķins nav pareizi noformēts, tas nepilda attaisnojuma dokumenta funkcijas grāmatvedībā. Bet ko darīt, ja darbi izdarīti, rēķins noformēts korekti, bet tajā nav norādīts samaksas termiņš? Kad apmaksāt šādu rēķinu? Kurš to izlemj? Un kas noteikts normatīvajos aktos?
Vai var liegt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ja nav pārbaudīts darījuma partneris? Izskatīsim jaunākās Senāta atziņas spriedumā lietā SKA-5/2019!
Covid-19 šobrīd ietekmē daudzus uzņēmumus, padarot ikdienas darbu par izaicinājumu. Latvijas valdības ieviestais ārkārtējais režīms kopš 2020. gada 13. marta ietekmē ne tikai uzņēmumu darbību un finanšu rezultātus, bet arī 2019. gada finanšu pārskatus. Apskatīsim būtiskākos faktorus, kas jāņem vērā, sagatavojot šī gada finanšu pārskatu, – darbības turpināšanas principu un pēcbilances notikumu analīzi.
Nodokļu piemērošanas jautājumi ārkārtējās situācijas laikā nes dažādus izaicinājumus uzņēmumu vadībai, grāmatvežiem un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem. Uzņēmumiem rodas izmaksas saistībā ar darbiniekiem un ikdienas saimnieciskās darbības pielāgošanu jaunajiem apstākļiem, kas bez Covid-19 izraisītiem blakusapstākļiem nebūtu radušās. Kā kvalificēt šīs izmaksas un kā piemērot nodokļus?
Nepārvaramas varas klauzulas iekļautas virknē noslēgtu līgumu visdažādākajās uzņēmējdarbības jomās. Latvijas praksē šie līgumu noteikumi tiek izmantoti reti, pusēm nesaskaroties ar apstākļiem, ko varētu raksturot kā nepārvaramu varu. Tomēr pašreizējā Covid-19 vīrusa straujā izplatība un pret to vērstie valdības ierobežojošie pasākumi ir uzskatāmi parādījuši, ka noslēgtos līgumus vistiešākajā veidā var ietekmēt apstākļi, ko puses, līgumu slēdzot, nevarēja nedz paredzēt, nedz pašlaik novērst.
Praksē samērā bieži ir situācijas, kad darba devējs veic ieturējumus no darbinieka darba samaksas. Šī gada jūnijā pieņemts svarīgs Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta spriedums, kurā analizētas darba devēja tiesības veikt šādus ieturējumus, izmantojot Darba likuma (DL) 78.pantā noteiktās atprasījuma tiesības.
Lai izpildītu normatīvo aktu pienākumus, Valsts ieņēmumu dienests īsteno dažādus nodokļu maksātāju kontroles pasākumus, sākot no tādiem, kuru norise līdz noteiktam brīdim nodokļu maksātājam varētu palikt nepamanīta, līdz nopietnām pārbaudēm, kurās nodokļu maksātāja piedalīšanās ir obligāta. Šoreiz plašāk par tematiskajām pārbaudēm!
Valsts ieņēmumu dienests paziņojis, ka viens no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kura uzraudzību un kontroli tas veic, ir jebkura komercsabiedrība, kas izsniegusi vismaz vienu aizdevumu. Tas nozīmē, ka pārbaudes būs ne tikai tiem uzņēmumiem, kas reģistrējuši attiecīgo darbības veidu, bet arī tām sabiedrībām, kam tiks konstatēti aizdevumi. Vai šāds apgalvojums ir pamatots ar normatīvajiem aktiem?
Ražošanas uzņēmums, Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pārdod preces citam Latvijas uzņēmumam, arī PVN maksātājam. Pircējs preces faktiski nesavāc, tās tiek pārdotas tālāk no ražotāja noliktavas. Vai šis fakts jānorāda preču pārdošanas dokumentā vai jāatrunā sadarbības līgumā, lai Valsts ieņēmumu dienestam nerastos jautājumi par preču pārdošanas darījuma faktu?
