67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 492 raksti
Uzņēmumā daļai darbinieku noteikts summētais darba laiks un no 2017.gada oktobra ieviests 2 mēnešu pārskata periods. Tādējādi virsstundas darbiniekiem aprēķina pārskata perioda beigās, kas ir konkrētajā gadījumā ir novembra beigas. Kā noteikt virsstundas, ja darbinieks pārtrauc darba attiecības pirms pārskata perioda beigām, piemēram, 10.novembrī? Vai šajā gadījumā kā pārskata periods jāpiemēro laiks no 1.oktobra līdz 10.novembrim un attiecīgi visas darba stundas, kas pārsniedz 240 stundas, jāuzskata par virsstundām?
Ir virkne uzņēmumu, kuros darba specifikas dēļ darbinieki nedrīkst pamest savu darba vietu pusdienu un citos pārtraukumos. Vai laiks, kas pavadīts šādos pārtraukumos, uzskatāms par darba vai atpūtas laiku? No atbildes uz šo jautājumu ir atkarīgs, vai par šo laiku ir jāmaksā darba samaksa.
Vai šāds formulējums darba līgumā - "darbiniekam tiek noteiks nepilns summētais darbalaiks" - atbilst Darba likumam, ja nav noteikts ne dienas, ne nedēļas darba laiks un pārskata periods? Vai, nosakot darbiniekam nepilnu summēto darba laiku, darba alga jānosaka kā stundas tarifa likme vai var arī kā mēneša alga? Kā noteikt virsstundas, ja darbiniekam tiek noteiks nepilns summētais darba laiks - 20 stundas mēnesī un trīs mēnešu pārskata periods?
Darbiniekam ir jāapmeklē ārsts, bet ārsta pieņemšanas laiks sakrīt ar darba laiku. Kā darbiniekam pareizi rīkoties šādā situācijā?
Darbinieks tiek atbrīvots uz Darba likuma 47.panta 1.daļas pamata, t.i., pārbaudes laika neizturēšana. Rīkojums izdots 23.novembrī, kas ir piektdiena (darbiniekam noteiks nepilnais summētais darba laiks), 24. un 25.novembris darbiniekam brīvs, 26.novembris - darba diena. Kurš datums - 25. vai 26.novembris - jānorāda rīkojumā kā diena, kurā izbeigtas darba tiesiskās attiecības?
Izaicinājums, ar kuru jau tagad ir jāsastopas darba devējiem un kas tuvākajā nākotnē kļūs tikai aktuālāks, ir darbaspēka trūkums. Šādos apstākļos darba devējam jo svarīgāk ir racionāli plānot darbinieku darba laiku un izvērtēt viņu funkcijas.
Uz atvadām iepriekšējās jeb 12.Saeimas deputāti 2018.gada 1.novembrī pieņēma divus grozījumus Darba likumā, kas jau stājušies spēkā 2018.gada 28.novembrī. Sniedzam ieskatu grozījumu būtībā, kā arī analizējam to nepieciešamību un ietekmi uz darba tiesiskajām attiecībām.
Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot, ka būvniekiem elektroniski uzkrātā informācija par katras būvlaukumā strādājošās personas darba laiku vienotajā nozares elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē jāsniedz, sākot ar šī gada oktobri.
2018.gada 9.novembrī ar jaunu darbinieku noslēgts darba līgums, kurā ir noteikts, ka darbinieks uzsāk darbu ar šā gada 12.novembri. Noteiktajā datumā darbinieks darbā neierodas. Darbinieks tika sazvanīts, un viņš informēja, ka ir pieņēmis citu darba piedāvājumu un nenāks strādāt mūsu uzņēmumā. Grāmatvede viņu atbrīvo ar 2018.gada 10.novembri kā personu, kura nav uzsākusi darbu. Kādi dokumenti ir jāsagatavo lietvedībai?
Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas būvniecības nozarē paredz ieviest elektronisku darba laika uzskaites sistēmu.
Darbinieks strādā no 18.09.2018., normālais darba laiks 5 dienu darba nedēļā ar algu 700 EUR. Tātad septembrī nostrādātas 8 darba dienas. Kā ir jāveic darba algas aprēķins par septembri, ņemot vērā, ka pāvesta Franciska vizītes diena (24.09.) tika paziņota par svētku dienu? Grāmatvedības programmā aprēķins tiek veikts, pieņemot, ka šī ir kompensējamā brīvdiena, bet, manuprāt, septembrī alga ir jārēķina pēc fakta, ka tajā bija 19 darba dienas, nostrādātas 8. Kā būtu pareizi?
Vēlamies noskaidrot, ja valsts pārvaldē strādājošs darbinieks strādā pusslodzi amatā ar noteiktu mēnešalgu un pusslodzi amatā ar stundas tarifa likmi, nepārsniedzot normālu darba laiku, kā aprēķināt ikgadējo atvaļinājumu un apmaksāt brīvdienas? Kura vidējā izpeļņa ir jāņem vērā? Piešķirtajā brīvdienā jāsaglabā noteiktā mēnešalga vai jāaprēķina vidējā izpeļņa (rīkojumā norādīts amats ar noteiktu mēnešalgu)?
Mūsu uzņēmumā daļa darbinieku strādā summēto darba laiku. Tā kā darbs norit ārvalstīs, darbinieki savu darba grafiku nosaka paši. Nereti darbinieki vēlas strādāt 3 kalendārās nedēļas pēc kārtas (t.i., darbs katru dienu, izņemot svētdienas, un apmēram 6 līdz 8 vai 10 stundas dienā). Pēc šī perioda, t.i., 3 kalendārajām nedēļām, darbinieks atgriežas mītnes zemē (Latvijā) un dodas brīvdienās. Parasti brīvdienas ir 1 vai pat 2 kalendārās nedēļas. Tādējādi darbiniekam tiek nodrošināts atpūtas laiks. Vai šī 1 - 2 kalendārās nedēļas darba devējs drīkst piešķirt kā brīvdienas saskaņā ar darba laika uzskaites grafiku? Vai tomēr katru reizi darbiniekam jāpiešķir apmaksāts vai bezalgas atvaļinājums? Ja tas uzskatāms par apmaksātu atvaļinājumu, darbinieka atvaļinājums gadā būtu ilgāks nekā 4 kalendārās nedēļas jeb 28 dienas. Vai šāda situācija ir pieļaujama?
Viena no izplatītākajām problēmām darba vidē, ar kuru sastopas lielākā daļa strādājošo, ir smēķēšana. Jautājums ir aktuāls kā smēķētājiem, kuri vismaz pāris reizes darba dienas laikā vēlas “izskriet uzpīpēt”, tā arī nesmēķētājiem, kuri negrib nonākt smacīgā cigaretes dūmu mākonī. Kādas ir smēķētāju un nesmēķētāju tiesības darbavietā, un kādi – darba devēja pienākumi?
Akorda algas gadījumā ir jāveic darba laika uzskaite, jo nakts darbā akorda algas piemaksa ir 50%, virsstundu darbā – piemaksa 100%, kā arī, ja nostrādā visas stundas mēnesī un no paveiktā gabaldarba nesanāk minimālā alga, darba devējam ir pienākums piemaksāt starpību līdz minimālajai algai. Kā šīs prasības tiek izpildītas praksē?
21.06.2018. Saeima pieņēma grozījumu likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kuru valsts prezidents izsludināja š.g. 28.jūnijā. Ar šo grozījumu šī gada24.septembris ir noteikts par svētku dienu - Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālās vizītes Latvijā dienu. Līdz ar to ir jāveic atbilstošas izmaiņas darba laika kalendārā 2018.gadam, un tas ir jākoriģē.
Pastāv vairākas iespējas, kā nodrošināt darbiniekiem lielākus labumus, nekā paredzēts Darba likumā u.c. darba attiecības regulējošos normatīvajos aktos. Viens no tiem ir noslēgt darba koplīgumu. Šobrīd darba koplīguma noslēgšana ir kļuvusi aktuālāka, jo atbilstoši jaunajam Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam par personāla ilgtspējas izdevumiem uzskatāmi arī darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kas nav personificējami. Tāpat koplīgumu jautājumu aktualizē ģenerālvienošanās būvniecības nozarē.
Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 24.09.2018. ir noteikta kā svētku diena, jo Latvijā notiks Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālā vizīte.
Darbinieks slimoja 1 gadu - no 01.05.2017. līdz 01.05.2018. No 02.05.2018. līdz 04.07.2018. darbinieks paņēma atvaļinājumu (2 gadu laikā neizņemtais atvaļinājums) un uzreiz uzrakstīja atlūgumu ar 05.07.2018. Atvaļinājuma nauda tika aprēķināta, ņemot vērā vidējo izpeļņu par periodu: novembris - aprīlis. Vai, atbrīvojot darbinieku 05.07.2018., ir jāaprēķina kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu par periodu, kad darbinieks bija atvaļinājumā (02.05.2018. līdz 04.07.2018.)? Ja ir jāaprēķina, tad kuras summas jāņem vērā, aprēķinot vidējo izpeļņu?
Ministru kabineta rīkojums Nr.211 "Par darbadienas pārcelšanu 2018.gadā" paredz, ka 30.04.2018. (pirmdiena) darbadiena, kas iekrīt starp svētku dienu un brīvdienu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta 5 dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, tiek pārcelta uz sestdienu, 21.04.2018., atgādina Labklājības ministrija.
10:33, 13. Feb. 2019