67280693
info@iZurnali.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 620 raksti
Darbinieks decembrī dodas atvaļinājumā. Lai izmaksātu atvaļinājuma naudu par dienām, jāaprēķina vidējā izpeļņa. Kā saskaņā ar Darba likuma 75. pantu rēķināma dienas vidējā izpeļņa, ja darbinieks pēdējo sešu mēnešu laikā strādājis gan normālo darba laiku, gan summēto darba laiku?
Darbinieks pieņemts darbā 2014. gada 1. jūnijā. Darbiniekam ir noteikts nepilns darba laiks – četras stundas mēnesī. Darba samaksa 52,32 eiro pirms nodokļu nomaksas, algas nodokļu grāmatiņa nav iesniegta. Kā pareizi aprēķināt atvaļinājuma naudu un uzkrājumu neizmantotajiem atvaļinājumiem? Atvaļinājumu darbinieks līdz šim nav izņēmis.
Uzņēmumi joprojām ir spiesti pielāgoties jauniem apstākļiem, ieviešot arvien jaunus risinājumus, lai regulētu jautājumus par darbinieku darba vietu un darba laiku. Attālinātā darba apstākļos aktuāls un bieži vien arī neskaidrs ir jautājums par pareizu darba laika uzskaiti. Sevišķi svarīgi tas ir, runājot par tā saukto dežūrlaiku. Izskatīsim tiesas atziņas par šo jautājumu!
Darbinieks tiek nosūtīts komandējumā no Liepājas uz Rīgu, lai apmeklētu klientu. Lai paspētu novadīt prezentāciju, no Liepājas viņš izbrauc plkst. 6.00, bet atpakaļ atgriežas plkst. 21.00. Darbinieka standarta darba laiks ir no 8.00 līdz 17.00. Vai par šīm ceļā pavadītajām papildu stundām jāmaksā kā par virsstundām? Vai ceļš šajā gadījumā skaitās darbalaiks?
Darbiniekam darba līgumā tiek noteikts nepilnais darba laiks – 2 stundas dienā, 5 darba dienas nedēļā, un darba alga 300 eiro. 2021. gada janvārī ir 20 darba dienas, tātad darbinieks nostrādās 40 stundas un par to saņems 300 eiro. Bet, ja darbiniekam būs jāstrādā vairāk, piemēram, 45 stundas, vai šīs 5 stundas ir virsstundas, kas jāapmaksā dubultā? Valsts darba inspekcijas eksperti uzskata, ka tās neesot virsstundas un atsaucas uz Darba likuma 136. panta 1. daļu, bet darba tiesību jurists uzskata, ka tās esot virsstundas. Kā tad īsti ir?
Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti Kultūras ministrijas iesniegtie grozījumi MK noteikumos Nr. 690 "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem", paredzot, ka turpmāk šādu dokumentu glabāšanas laiks būs 90 gadi kopš tajā minēto personu dzimšanas, nevis 75 gadi kopš lietas pabeigšanas, kā tas bija iepriekšējā normatīvajā regulējumā, informē MK.
Beidzot ir pieņemti likuma “Par grāmatvedību” grozījumi, ar kuriem noteikta obligāta grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšana. Ko tas mainīs esošo grāmatvedības biroju darbībā un ar kādām sekām jārēķinās, – apskatīsim šajā rakstā.
Ir sācies 2021. gads, un organizācijās, kā ik gadu, ir uzsākta jaunu lietu veidošana. Tā vecās lietas krājas, plaukti pildās, elektroniskie dokumenti aizņem atmiņu serverī, bet vietas jauniem dokumentiem nav. Un tad neizbēgami jāsāk dokumentus arhivēt vai iznīcināt.
Uzņēmumu sekmīgai saimnieciskai darbībai, biznesa attīstībai un izvirzīto mērķu sasniegšanai ir nepieciešama laba darba organizācija un pareiza darba laika plānošana. Viens no instrumentiem, kas var palīdzēt efektīvāk izmantot darbaspēku, ir darba laika kalendārs. Tas izstrādāts atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem – pamatā Darba likumam.
Būvniecības uzņēmumā tiek pieņemti darbinieki uz darba līguma pamata, nosakot normālo darba laiku un vienojoties par darba algu 780 EUR mēnesī. Gadījumos, kad darbinieks nostrādā nepilnu mēnesi, alga tiek aprēķināta atbilstoši faktiski nostrādātajam darba dienām – 780 EUR dalot ar darba dienu skaitu attiecīgajā mēnesī un reizinot ar nostrādātam darba dienām. Bet, ja aprēķina stundas likmi, dažos mēnešos sanāk mazāk par minimālo stundas tarifa likmi būvniecības nozarē, kas ir 4,67 EUR. Vai šajos mēnešos mums papildus jāaprēķina alga līdz minimālajai stundas tarifa likmei būvniecības nozarē, neskatoties uz to, ka darbiniekam ir noteikta mēneša alga 780 EUR, kas atbilst ģenerālvienošanai būvniecības nozarē?
Vai darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, pirms svētkiem pienākas saīsinātā darba diena?
Turpinām “iFinanses” oktobra numurā aizsākto tēmu par darba koplīgumiem. Un šoreiz izskatīsim darba koplīguma saturu – kādus labumus darbiniekiem tajā var noteikt un kādus būtiskus darba attiecību jautājumus tajā vajadzētu ietvert.
Darbiniekam noteikts summētais darba laiks ar trīs mēnešu pārskata periodu. Jautājums ir par virsstundu darbu – vai to nosaka Darba likuma 140. panta 4. punkts (aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā) vai arī 136. panta 5. daļas ierobežojums (virsstundas nedrīkst pārsniegt vidēji 8 stundas 7 dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz 4 mēnešus)?
Bieži vien uzņēmumu praksē rodas situācija, kad jāveic kāds projekts un jāpiesaista noteikti speciālisti. Uzņēmējs saskaras ar dilemmu, kādu līgumu slēgt – uzņēmuma vai darba līgumu. Mēģināsim noskaidrot, kādos gadījumos jāslēdz darba, nevis uzņēmuma līgums, un kādi nodokļu riski veidojas, ja darījumu attiecības nav korekti noformētas!
Praksē dzirdēti dažādi stāsti par darbiniekiem, kuri atrod radošus paņēmienus, kā izvairīties no iepazīšanās ar rīkojumiem, tāpēc skaidrojam, vai darbinieks var nepiekrist rīkojumam un kā šādā situācijā rīkoties darba devējam.
Iespēja savienot privāto dzīvi ar darbu ir viena no šī brīža darba tirgus tendencēm. Reaģējot uz darbinieku pieprasījumu, uzņēmumi arvien vairāk piedāvā darbiniekiem lielāku rīcības brīvību darba laika izvēlē jeb t.s. elastīgo darba laiku. Bet vai Darba likumā vispār ir paredzēts šāds darba laika veids?
Uzņēmumā ir pieņemts, ka atvaļinājuma naudu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba stundu skaitu atvaļinājuma laikā (saskaņā ar Darba likuma 75. panta 8. daļu). Bet kā atvaļinājuma naudu aprēķināt, ja darbiniekam tiek samazināta slodze? Atvaļinājuma nauda līdz ar to arī samazinās. Vai darba devējs drīkst noteikt apmaksājamo darba stundu skaitu atvaļinājuma laikā, ņemot vērā vidējo noslogotību attiecībā pret normālo darba laiku, lai aprēķins būtu godīgs?
Uzsākam rakstu sēriju par grāmatvedības organizācijas un kārtošanas pamatlietām, sākot no grāmatvedības pamatiem līdz finanšu pārskata sagatavošanai. Būs noderīgi gan jauniem speciālistiem, gan tiem, kas jau strādā, lai paskatītos uz savu grāmatvedību un novērtētu, ko vēl var pilnveidot vai darīt citādāk. Sāksim ar grāmatvedības darba organizāciju un atbildības sadalījumu starp vadītāju un grāmatvedi.
Mums ir jautājums par normatīvā darba laika aprēķinu (dīkstāvei) darbiniekam, kuram ir noteikts nepilns darba laiks ar summētā darba laika uzskaiti un noteiktu darba stundu skaitu nedēļā – 20 stundas. Kā aprēķināt darbinieka normatīvais darba laiku par februāri, ja darbiniekam ir darbnespēja no 9. līdz 29. februārim?
Vai grāmatvedis drīkst skaitīt darba algu uz citas personas konta numuru, ja ir saņēmis no darbinieka iesniegumu? Vai tādējādi netiek pārkāpti kādi likumi? Kādas sekas var būt darba devējam un kādas – darbiniekam?
