67280693
info@ifinanses.lv
Autorizēties
Neesi reģistrējies?
Reģistrēties
Reģistrēties
Laika periodā
Atrasti 556 raksti
Darbinieks tiek nosūtīts komandējumā no Liepājas uz Rīgu, lai apmeklētu klientu. Lai paspētu novadīt prezentāciju, no Liepājas viņš izbrauc plkst. 6.00, bet atpakaļ atgriežas plkst. 21.00. Darbinieka standarta darba laiks ir no 8.00 līdz 17.00. Vai par šīm ceļā pavadītajām papildu stundām jāmaksā kā par virsstundām? Vai ceļš šajā gadījumā skaitās darbalaiks?
Iespēja savienot privāto dzīvi ar darbu ir viena no šī brīža darba tirgus tendencēm. Reaģējot uz darbinieku pieprasījumu, uzņēmumi arvien vairāk piedāvā darbiniekiem lielāku rīcības brīvību darba laika izvēlē jeb t.s. elastīgo darba laiku. Bet vai Darba likumā vispār ir paredzēts šāds darba laika veids?
Pagājušā gada jūlijā Valsts ieņēmumu dienests ir sniedzis uzziņu Nr. 10-10/2935 par jautājumiem, kas skar darba organizāciju komercsabiedrības tirdzniecības vietās. Izskatīsim to!
Darba likums nereglamentē, kā jāaprēķina ikgadējā atvaļinājuma samaksa katram darba laika veidam, tas ir darba devēja kompetences jautājums. Darba devējam atliek vien līgumā ierakstīt atbilstošo darba laika veidu, tomēr praksē redzam, ka to noteikt reizēm nav nemaz tik vienkārši.
Labklājības ministrija aicina darba devējus, nodarbinātos un darba aizsardzības speciālistus pārskatīt darba vides risku novērtējumu, īpašu vērību pievēršot tieši bioloģiskajam darba vides riskam (šajā gadījumā – COVID-19 vīrusam), pārskatīt un veikt pasākumus, kas vērsti uz saskares ar vīrusu ierobežošanu un vīrusa tālākas izplatības ierobežošanu.
Lai darbinieku darbu padarītu produktīvāku, veicot dažādus uzlabojumus darba vietās, var automatizēt vai mehanizēt procesus, ieviest jaudīgākas un modernākas datora programmas u.tml. Kā viens no rīkiem, kas atvieglos dažādu speciālistu, tai skaitā, grāmatvežu, darbu, darba devējiem tiek ieteikts jaunais darba laika kalendārs 2020.gadam, kuru var uzskatīt par metodisko materiālu.
Uzņēmumā uz pilnas slodzes darba vietu pieteicies darbinieks, kas personīgu iemeslu dēļ nevar strādāt pilnu darba laiku (dzīvo Dobelē, kas ir tālu no Rīgas, līdz ar to darbiniekam izdevīgāk uz darbu braukt trīs reizes nedēļā). Vai darba devējam atbilstoši Darba likumam ir tiesības šādam darbiniekam noteikt summēto darba laiku, ja summētais darba laiks izriet nevis no darba specifikas, bet gan darbinieka varēšanas? Ņemot vērā sarežģīto darba tirgu, darba devējs ieinteresēts pieņemt darbā konkrēto darbinieku.
No Valsts darba inspekcijas saņemts aizrādījums par darba laika formulējumu darba līgumā, norādot, ka Darba likumā nav pieļauts nepilns summētais darba laiks. Kā pareizi noteikt darba laiku darba līgumā, ja dienu skaits nedēļā un stundu skaits dienā ir mainīgs, jānodrošina trīs maiņas dienā un visām maiņām nav iespējams nodrošināt astoņu stundu darba laiku? Kā darba līgumā formulēt darba laiku dažādos gadījumos?
Tuvojas jauns gads, un šajā laikā tiek domāts par nākamā gada plāniem un budžetu. Iespējams, daži jau tikuši galā ar šo uzdevumu un sagatavojušies budžeta izpildes kontrolei. Atsvaidzināsim grāmatvežu un finansistu zināšanas par budžetēšanu, centīsimies sniegt jaunas idejas, kā šo procesu padarīt efektīvāku.
Vai autoratlīdzības līgums ietekmē darba stāžu? Kā zināms, šobrīd no autoratlīdzībām tiek maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā, bet iepriekš VSAOI no autoratlīdzībām netika maksātas vispār. Vai sociālās iemaksas ietekmē darba stāžu? Vai to ietekmē tikai nostrādātais laiks? Kas ir darba stāžs, kaš dod tiesības uz pensiju? Ko darīt, ja nav saglabājušies apliecinoši dokumenti par darba stāžu pagātnē?
Darba devējs (pašvaldība) ir noslēdzis pilnvarojuma līgumu ar pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekli, nosakot viņam nepilnu darba laiku – 16 stundas nedēļā. Darbinieks tiek nosūtīts uz kursiem nedēļas garumā, ieskaitot sestdienu, un tie katru dienu ilgst astoņas stundas. Kā aprēķināt darba samaksu un virsstundu piemaksu? Vai par sestdienu arī jāaprēķina virsstundas?
Līdz ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu ieviests jauns termins – personāla ilgtspējas pasākumi. Doma visnotaļ lieliska, tomēr definīcija ir tik plaša, ka vairs nav saprotams, kas tad īsti tiek uzskatīts par ilgtspējas pasākumu, bet kas – par ikdienišķiem saimnieciskās darbības izdevumiem, bez kuriem sabiedrības darbība nav pat iedomājama.
Uzņēmumā daļai darbinieku noteikts summētais darba laiks un no 2017.gada oktobra ieviests 2 mēnešu pārskata periods. Tādējādi virsstundas darbiniekiem aprēķina pārskata perioda beigās, kas ir konkrētajā gadījumā ir novembra beigas. Kā noteikt virsstundas, ja darbinieks pārtrauc darba attiecības pirms pārskata perioda beigām, piemēram, 10.novembrī? Vai šajā gadījumā kā pārskata periods jāpiemēro laiks no 1.oktobra līdz 10.novembrim un attiecīgi visas darba stundas, kas pārsniedz 240 stundas, jāuzskata par virsstundām?
Summētā darba laika gadījumā darbinieka nostrādātās stundas katru mēnesi var atšķirties, un bieži vien darbiniekam atbilstoši grafikam ir jāstrādā nakts laikā (nakts darbs), kā arī svētkos, un daudz biežāk nekā citos darba veidos var rasties virsstundu darbs. Kā šādā gadījumā aprēķināt vidējo izpeļņu? Vai jāņem vērā stundas vai dienas vidējā izpeļņa?
Darbinieks ir pieņemts darbā 2019.gada 1.martā uz 40 stundām nedēļā ar akordalgu. Sākot ar 2.martu, darbiniekam ir atvērta slimības lapa A (10 kalendāra dienas). Kā aprēķināt slimības naudu darbiniekam? Vai vidējā izpeļņa jāaprēķina par šo vienu nostrādāto darba dienu?
Visticamāk, atvaļinājumu grafiks jūsu darbavietā jau ir izveidots un apstiprināts. Ja tomēr nav, ir beidzamais brīdis to izdarīt, jo atvaļinājumu laiks ir klāt. Darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par atvaļinājumu piešķiršanu un naudas aprēķiniem, laiks atkārtot pamata informāciju un uzzināt par potenciālajiem klupšanas akmeņiem.
Šķetināsim darba devēja un darbinieka domstarpības par darba samaksas aprēķiniem! Kuram taisnība?
Būvniecības uzņēmuma darba līgumos noteikts summētais darba laiks ar trīs mēnešu pārskata periodu (periods ietver oktobri, novembri, decembri). Beidzoties pārskata periodam, tiek aprēķinātas darbinieka virsstundas, faktiski nostrādātās stundas pārskata periodā, salīdzinot ar normālā darba laika stundām. Par virsstundām, pamatojoties Darba likuma (DL) 68. panta 1. daļā, maksā divkāršā apmērā. DL 68. panta 3. daļā iekļauta arī atsauce uz DL 18. pantu par ģenerālvienošanos. No 3. novembra ģenerālvienošanās būvniecības nozarē paredz piemaksu par virsstundu darbu 50% apmērā. Kā pareizi veikt virsstundu uzskaiti un apmaksu, ja pārskata periodā mainās samaksas nosacījumi par virsstundām?
Radusies neskaidrība par dienas naudas izmaksas apmēru gadījumā, ja darbinieks tiek norīkots komandējumā Latvijas teritorijā uz vienu dienu, bet komandējums ilgt no agra rīta līdz pat vēlam vakaram (darbinieks dodas uz semināru, piemēram, no Daugavpils uz Rīgu). Vai dienas naudu var maksāt pilnā apmērā? Vai tikai daļēji? Ir dzirdēti komentāri no Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, ka ja atgriežas no komandējuma šīs pašas dienas vakarā (neskatoties uz vēlo laiku), dienas nauda nepienākas. Ja tomēr darba devējs izmaksā 8 eiro, tad tie ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Kā noteikt summētā darba laika pārskata periodu, kad darbinieks nav veicis darbu, jo atradies attaisnotā prombūtnē? Un kā šādas pārskata perioda izmaiņas ietekmē virsstundu darba aprēķinu? Izskatīsim jaunāko Senāta spriedumu!
14:50, 27. Mar. 2020